Kultūra - sigulda.lv

Ceturtdien, 8. augustā, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International Biennial of Enamel Art Vilnius 2024”. Šis ir biennāles 10. jubilejas gads un tas ir īpašs ar to, ka izstāde ceļo pa Baltijas valstīm, satiekot mākslas cienītājus ne tikai Viļņā, bet arī Tallinā, Siguldā un Panevēžā.

Emaljas tehnika, kas ir vecāka par kristietību, mūsdienu pasaulē nav pazudusi: mākslinieki ar pacietību un amatniecības zināšanām joprojām neatlaidīgi rada darbus, kuros apvienotas tehniskās zināšanas un improvizācijas prasmes. Tāpēc emaljas darbus var redzēt tik reti: šī tehnika prasa zināšanas, laiku un māksliniecisku tieksmi. Taču Viļņa šajā ziņā ir īpaši priviliģēta: šeit emalja reizi divos gados tiek demonstrēta Starptautiskajā emaljas mākslas biennālē, kas ir lielākais profesionālais pasākums, kas veltīts šai rotu mākslas formai. Šoreiz biennāles darbi būs apskatāmi arī Siguldā.

Šogad Viļņas biennāle galerijā “Meno Niša” lepni norisinās jau desmito reizi. Biennāles tēma – Meistardarbs – atspoguļo jubileju. Kuratore un māksliniece Marytė Dominaitė aicināja biennāles dalībniekus pārskatīt savus darbus, izvēloties darbu, kas vienas vai otras īpatnības dēļ ir pelnījis šādu raksturojumu. Darbs, kas atstājis vislielāko iespaidu, prasījis visvairāk pūļu, novedis pie jauniem atklājumiem vai panācis līdz šim neredzētu harmoniju. Tāpēc jubilejas emaljas biennāle ir gan retrospektīva, gan aktuāla: šeit var aplūkot gan pēdējos gadu desmitos tapušos darbus, gan nupat veidotus darbus, jo dažkārt labākais ir jaunākais. 38 mākslinieki no Latvijas, Francijas, Gruzijas, Igaunijas, Venecuēlas, Japānas un Lietuvas dodas emaljas piedzīvojumā, meklējot šedevru. Caur emaljas tehniku mākslinieki spēj nodot trauksmi un prieku, mieru un brīnumu, kultūras mājienus un kustības iespaidus.

Desmitās starptautiskās emaljas mākslas biennāles galvenā tendence ir uz glezniecisko un instinktīvo. Emalja var segt tradicionālu rotaslietu priekšmetu, rokassprādzi, piespraudi vai gredzenu, skulptūras gabalu, kas vairāk līdzinās mazai skulptūrai, vai gleznai līdzvērtīgu plāksni. Jau desmito biennāli emalja atkal runā līnijās un krāsās, formās un apjomos, atklājot vairāk nekā 70 personisku šedevru panorāmu.

Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas Jaunās pils salonā atkal atvērta izstāde “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”, kurā apskatāmi Zigurda Zuzes darbi no Turaidas Muzejrezervāta krājuma kolekcijas.

Piemiņas izstāde veltīta grafiķim, profesoram, aktīvam Atmodas notikumu dalībniekam, siguldietim, bijušajam Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas mācībspēkam Zigurdam Zuzem (1929–2003) viņa 95 gadu jubilejas gadā. Zigurds Zuze dzimis 1929. gada 25. augustā Rīgā, cēlies no siguldiešu dzimtas – tēvs – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Siguldas domnieks un pilsētas bibliotēkas vadītājs, tāpat arī vecaistēvs bijuši siguldieši.

1980. gadu vidū Zigurds Zuze kopā ar grupu Siguldas radošās inteliģences pārstāvju aktīvi uzstājās republikas presē pret Siguldas pilsētas zaļās zonas piesārņošanu, pret rūpniecības objektu celtniecību Siguldā, par kultūras pieminekļu saglabāšanu. 1991. gada janvārī viņš kopā ar citiem Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem atradās uz barikādēm, apsargājot republikas valdības iestādes.

Zigurds Zuze par sevi ir teicis: “Sigulda ir mana dzimtene. Rīgā esmu nodzīvojis četrdesmit deviņus gadus, tomēr saikni ar Siguldu neesmu pazaudējis nekad. Tā bija brīnišķīga sajūta – no jauna atgriezties tēva mājās… Katram ir jābūt sava novada vērtības apziņai. Jaunībā es gribēju studēt arhitektūru. Mans tēvs bija saistīts ar literatūru, bet mamma – liela rokdarbniece. Tēvs bija beidzis Olava komercskolu, vēlāk – arī Simferopoles aviācijas skolu. Dzimtas vēsturi esmu izpētījis līdz 18. gadsimtam. Jau skolas laikā man patika zīmēt, taisīju vietējām sienas avīzēm visādus ažūrus… Atceros arī savu zīmēšanas skolotāju – viņu sauca Voldemārs Mednītis. Siguldu ir gleznojis gandrīz katrs latviešu mākslinieks. Paradīzes kalnu taču arī padomju laikā nosauca par Gleznotāju kalnu. Droši varu apgalvot, ka Sigulda ir mana paradīze!”

Zigurda Zuzes 95. jubilejas gadā interesenti aicināti apskatīt daļu no Turaidas muzejrezervāta Krājuma mākslas kolekcijas darbiem. Zigurds Zuze (1929–2003) – grafiķis, viens no izcilākajiem kokdzeluma, linogriezuma un oforta meistariem. Daiļrades galvenie virzieni ir stājgrafika un grāmatu grafika; veidojis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām, kā arī darinājis ievērojamu skaitu ekslibris – miniatūrgrafikas mākslas darbus, kas norāda grāmatas īpašnieku, ietverot viņa vārdu vai iniciāļus.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 25. augustam katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00. Ieeja izstādē iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā,biļešu cenas apskatāmas šeit.

Atcelts dziedātājas Jessie Ware koncerts, kas bija plānots 14. augustā Siguldas pilsdrupu estrādē. Dziedātāja informējusi, ka atceļ visus Baltijas valstīs plānotos koncertus.

Koncerta organizatori informē, ka nauda par iegādātajām biļetēm 14 dienu laikā tiks automātiski atgriezta bankas kontā, no kura tika veikta biļetes iegāde. Organizatori atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Aicinām apmeklēt citus pasākumus, kas šovasar gaidāmi ainaviskajā Siguldas pilsdrupu estrādē. Informācija par citiem pasākumiem Siguldas pilsdrupu estrādē pieejama šeit.

8. augustā plkst. 19.00 kafejnīcas “ESI” vasaras terasē Pils ielā 4B, Siguldā, notiks rakstnieku Māra Bērziņa un Gunta Bereļa “Vasaras lasījumi”.

Māris Bērziņš ir prozaiķis, vienas bērnu grāmatas, viena lugu krājuma, sešu romānu un daudzu Gūtenmorgenu autors. Kopumā sarakstījis 12 dažāda izmēra grāmatas. Saņēmis vairākas balvas, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Baltijas Asamblejas balvu literatūrā, tomēr bailes no skaitļa 13 vēl nav pārvarējis.

Guntis Berelis ir prozists un literatūrkritiķis. Sešu prozas un trīs kritikas grāmatu autors. Strādājis vairāku preses izdevumu redakcijās. Periodikā publicējis ap 700 recenziju, eseju, interviju ar rakstniekiem. Godalgots ar Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu “Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra” un romānu “Ugunīgi vērši ar zelta ragiem”, saņēmis laikraksta “Diena” gada balvu par grāmatu “Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam” un romānu “Vārdiem nebija vietas”, kā arī citas atzinības.

Šovasar ceturtdienu vakaros Siguldas restorānu un kafejnīcu āra terasēs un vasaras dārzos notiek nesteidzīgi dzejas un prozas lasījumi, kurus pavada muzikāli priekšnesumi. Jau notikušas tikšanās ar dzejnieku Kārli Vērdiņu un mūziķi Aldi Kolosovu; dzejniekiem Ronaldu Briedi un Māri Salēju un mūziķi Zani Dauguli; dzejnieku Edvīnu Raupu un tulkotāju, atdzejotāju Gitu Grīnbergu; dzejnieku Jāni Rokpelni un mūziķi Mareku Sarnovski.

Turpmāko “Vasaras lasījumu” programma:

22. augustā dzejnieks Guntars Godiņš un mūziķis Aigars Godiņš;
29. augustā dzejniece Ingmāra Balode un dzejnieks Marts Pujāts.

“Vasaras lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas viesmīlības uzņēmumiem.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Sadziedāšanās prieks 10. augustā pulcēs kopā 71 dziedošu un dejojošu senioru kolektīvu no visas Latvijas. Arī mūsu novada vokālais ansamblis “Melodija”, “Saltavots”, “Rezēdas un dadži”, “Sidgundietes” un senioru deju kopas “Sniegarozes” un “Preilenes” kuplinās 6. Latvijas Senioru sadziedāšanās svētkus.

Svētki šogad plānoti vairākās norises vietās. Plkst. 11.00 koncerti notiks Inčukalnā, Aleksandra parka estrādē, pie Allažu Tautas nama un parkā pie Jūdažu Sabiedriskā centra un estrādē pie Mores Tautas nama, kur katrā no norises vietām sadziedās konkrēta kultūrvēsturiskā novada kolektīvi. Noslēguma koncertā Mālpilī plkst. 15.30 kopā sadziedāsies vairāk nekā 800 svētku dalībnieki.

“No sirds priecājamies, ka šī gada Latvijas Senioru sadziedāšanās svētki notiek Siguldas novadā. Lai dzīvotprieks, kas caurvij senioru izpildītās dziesmas un dejas, aizrauj un uzlādē ikvienu pasākuma apmeklētāju un dod spēku turpmāk,” saka Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Latvijas Senioru sadziedāšanās svētkus organizē Latvijas Pensionāru federācija un Siguldas novada Kultūras centrs. Iepriekšējie Sadziedāšanās svētki notikuši Kārļa Ulmaņa muzeja teritorijā “Pikšās”, Kokneses parka estrādē, Cēsu pils parka estrādē, Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” un kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Rīgā.

Ieeja koncertos – bez maksas.

Foto: Edgars Semanis

31. jūlijā plkst. 16.00 Inčukalna Kopienas centra “Vecais pasts” izstāžu zālē notiks tikšanās ar Valsts meža dienesta ilggadējo meža ugunsapsardzības profesionāli, novadnieku un foto izstādes “Mežs un Uguns” autoru Dzintaru Rozenu.

Dzintars Rozens savu darba mūžu ir veltījis mežam. Valsts meža dienesta ugunsapsardzības inženiera amatā viņš ir organizējis neskaitāmus meža ugunsdzēšanas darbus, pa retam iemūžinot uguni un tās veikumu fotogrāfijās.

“Neesmu tāds fotogrāfs, kurš staigā apkārt un meklē kādu skaistu kadru. Kad ieraugu ko īpatnēju, nofotografēju. Uguns darbi mežā izceļas, tie ir citādāki nekā viss pārējais, tādēļ tos fotografēju – nevis kā mākslu, bet vairāk kā uzskates līdzekli. Jā, uguns ir meža māksliniece, bet labāk lai tās nebūtu vispār,” norāda foto izstādes autors Dzintars Rozens.

Izstāde Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” apskatāma līdz 13. septembrim.

26. jūlijā Inčukalnā notika lasīšanas svētki “Grāmatu labirinti”, ko organizē Inčukalna bibliotēka. Šis pasākums norisinājās jau trešo gadu.

Pasākumā “Grāmatu labirinti” tika atklāta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2024. gada grāmatu kolekcija, kā arī varēja piedalīties dažādās aktivitātēs. Tā, piemēram, bija iespēja būt daļai no orientēšanās spēles, meklējot slēpņus un risinot uzdevumus, kā arī kopā ar spēļu un grāmatu varoņiem-animatoriem varēja iesaistīties dažādās citās ar lasīšanu saistītās aktivitātēs. Tāpat radošajā darbnīcā katram bija iespēja izgatavot savu lasītprieka karodziņu un noslēgumā tikt pie grāmatu Bingo kartes, lai piedalītos maratonā un aizraujošā veidā izvēlētos lasāmvielu bibliotēkā.

No 30. jūlija līdz 10. augustam Siguldas novada bibliotēkā izvietots kampaņas “Nevēlamie ieceļotāji” informatīvs digitālais stends par piecām invazīvajām sugām. Kampaņā “Nevēlamie ieceļotāji” var uzzināt vairāk par piecām invazīvajām sugām, kas sastopamas Latvijā – Ķīnas cimdiņkrabi, Amerikas signālvēzi, rotanu, apaļo jūrasgrunduli un dzeloņvaigu vēzi.

Latvijā kopumā sastopamas vairāk nekā 50 dažādas invazīvās sugas – gan augi un sēnes, gan dažādi dzīvnieki (kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, zivis, zīdītāji). Invazīva suga ir tāda svešzemju suga, kura, nonākot jaunā vidē, strauji paplašina savu izplatības areālu un savairojas, un raksturīgi agresīvās uzvedības dēļ rada konkurenci vietējām sugām – tās spēj vietējo sugu iznīcināt un izspiest no savas dabiskās ekosistēmas.

“Nereti uzmanība tiek pievērsta Sosnovska latvānim, Spānijas kailgliemezim un citiem bieži sastopamiem augiem vai dzīvniekiem, taču aizvien pieaug novērojumu skaits citām sugām. Piemēram, apaļais jūrasgrundulis strauji izplatās, var pat teikt, ka tā kļuvusi par vienu no dominējošām zivju sugām Latvijas piekrastes ūdeņos. Zivij raksturīgs izteikti agresīvs dzīvesveids – tas negatīvi ietekmē vairākas vietējās sugas, jo samazina barības bāzi citām zivju sugām,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE IP LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska. Plašāka informācija par šīm un citām invazīvajām sugām pieejama tīmekļa vietnē www.invazivs.lv.

Lai skaidrotu, kā šīs invazīvās sugas atpazīt, kur tās sastopamas un kā par tām ziņot, kopš jūnija vairākās Latvijas pilsētās izvietots informatīvs digitālais stends. Tajā pieejama ne tikai skaidrojoša informācija, bet arī izglītojoši izklaidējošs zināšanu tests.

Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, arī uz mums attiecas 2014. gadā pieņemtā ES invazīvo sugu regula, kurā noteikti katrai dalībvalstij saistoši ieteikumi un pienākumi invazīvo sugu izplatības mazināšanā. Cīņai ar invazīvajām sugām būtiski ir ziņojumi par jauniem sugas atrašanas gadījumiem Latvijas dabā. Tas palīdz ātrāk atklāt jaunas izplatīšanās teritorijas un ļauj plānot izplatības ierobežošanas pasākumus. Ziņot var vietnē www.invazivs.lv vai mobilajā lietotnē “Survey123”.

Projektu finansiāli atbalsta Valsts Zivju fonds. Kampaņas “Nevēlamie ieceļotāji” informācija sagatavota ar Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” atbalstu.

Šveices latviešu tautas deju kolektīvs (TDK) “RAMTAI” šogad svin 10 gadu jubileju, to atzīmējot ar koncertu Latvijā, kultūras centrā “Siguldas devonā”, 3. augustā plkst. 17.00. Koncertā skatītājiem būs iespēja ielūkoties deju kolektīva aizskatuves ainās un uzzināt, kā rit dzīve diasporas kolektīvā.

Caur dejām un stāstiem tiks rādīts, kas ir paveikts šo 10 gadu laikā – gan koncerti dažādās Eiropas pilsētās, gan Šveicē. Tāpat TDK “RAMTAI” piedalījies divos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.

Kopā ar TDK “RAMTAI” koncertā uzstāsies deju draugi – Siguldas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”, Šveices latviešu bērnu deju kolektīvs “Zvaniņš”, tautas deju ansamblis “Zelta Sietiņš”, kā arī Olga Rajecka.

Jubilejas koncertā kolektīvs ļoti priecāsies satikt radus un draugus, kā arī visus, kam sirdij tuva latviešu tautas deja!

Biļetes cena – 5 eiro. Ar“S! karti” 20 % atlaide, novada daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

Otrdien, 30. jūlijā, ikviens interesents aicināts uz kultūras centru “Siguldas devons”, kur no plkst. 14.00 līdz 16.00 būs iespēja izveidot savu unikālo mākslas darbu saules drukas jeb cianotipijas darbnīcā izstādes “Fungi” ietvaros.

Praktiskajā darbnīcā jebkuram interesentam būs iespēja izmēģināt cianotipiju uz papīra, saulē izgaismojot kādu no izstādē redzamajām sēņu fotogrāfijām vai veidot savu kompozīciju no svaigiem ziediem. Cianotipija ir alternatīva fotogrāfijas tehnika, kurā izmanto dzelzs sāļu reakciju saules gaismā, lai radītu attēlu uz papīra vai auduma.

Darbnīcā tiks strādāts ar iepriekš nogruntētu kvalitatīvu akvareļu papīru, un dalībnieki varēs radīt savu unikālu mākslas darbu. Darbnīcu vadīs un par izstādes “FUNGI” darbu tapšanu pastāstīs māksliniece Šarlote Baškevica. Uz darbnīcu var nākt jebkurā laikā no plkst. 14.00 līdz 16.00. Sliktu laikapstākļu gadījumā darbnīca var tikt atcelta. Dalība darbnīcā bez maksas.

Izstādes “FUNGI” autores ir mākslinieces Šarlote Baškevica un Sabīne Beķere. Izstāde ir veltīta sēņu pasaulei, izpētot to unikālās formas, faktūras un lomas dabā un atspoguļojot tās mākslā. Izstādes galvenais mērķis ir pievērst uzmanību sēņu nozīmīgumam mūsu dzīvē un dabā. Sēnes ir cilvēku senči, kas miljoniem gadu garumā strādāja, lai zeme kļūtu auglīga un apdzīvojama. Šajā izstādē iespējams aplūkot, kā sēnes turpina iedvesmot un aizraut cilvēkus, piesaistot lielu interesentu loku gan dabā, gan digitālajā vidē.

Izstāde “FUNGI” kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma līdz 3. augustam no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00. Ieeja izstādē bez maksas.

25. jūlijā plkst. 21.00 Siguldas pilsdrupu estrādē būs iespēja apmeklēt šā gada Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku centrālā notikuma – itāļu komponista Dž. Verdi operas “Traviata” oriģināliestudējuma – ģenerālmēģinājumu. Uz šo pasākumu vietu skaits ir ierobežots.

Biļetes cena – 20 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit, kā arī stundu pirms ģenerālmēģinājuma.

Operas “Traviata” galvenajās lomās:

Violeta Valerī – Maija Kovaļevska;
Alfrēds Žermons – Dmitro Popovs.

Lomās:

Flora Bervuā – Ilona Bagele;
Anīna – Violetas draudzene, kas palīdz ikdienā – Brigita Čirkše;
Žoržs Žermons – viņa tēvs – Rinalds Kandalincevs;
Gastons – vikonts deLetorjers – Andris Lapiņš;
Barons Difols – Viesturs Vītols;
Marķīzs d Obiņi – Juris Ādamsons;
Grenvils – Violetas ārsts – Krišjānis Norvilis;
Karolī – Grand Opera baleta prīma – Violetas draudzene – Paula Lieldidža-Kolbina;
Žerārs – Grand Opera baleta premjērs – Karolī draugs – Eidens Viljams Konefrijs;
Violetas kalps Jozefs – Andris Ķipļuks;
Floras kalps Georgs – Roberts Lapiņš;
Komisionārs no Provansas – Kārlis Saržants;
Grand Opera – baleta mākslinieki – Žils – Donāts Rudzītis; Žaks – Jēkabs Murāns;
Žuflū – Gennadijs Eisaks;
Padre don Andrea – Andris Priede;
Gleznotājs – Violetas draugs(Anrī Mattiss) – Aleksejs Naumovs;
Parīzes iedzīvotāji – itāļu emigranti – Dantes Aligjeri Latvijā biedrības biedri.

Tehnisku iemeslu dēļ uz laiku ir slēgta Siguldas Jaunās pils salonā izvietotā Zigurda Zuzes darbu izstāde “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”. Par iespēju apskatīt izstādi informēsim, tiklīdz tas būs iespējams. Aicinām sekot līdzi informācijai!

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!