Kultūra - sigulda.lv

Trešdien, 7. februārī, Siguldas Jaunajā pilī atklāta mākslinieces Lienes Gustas personālizstāde “Meža epifānijas”.

Sengrieķu vārds epifānija apzīmē uzplaiksnījumu, atklāsmi jeb mirkli, kas ļauj ierasto pēkšņi ieraudzīt citādu – un Lienes gleznas kā nejauši izlauzies gaismas stars ļauj ieskatīties tieši acīs lapsai, staltbriedim vai vilkam, izgaismojot meža noslēpumaino pasauli. Varbūt pat katra no tām ir kā maza epifānija. Un ne tikai meža, bet arī pļavas un dārza epifānijas, kas ļauj ieraudzīt puķes dvēseli, bites spārna smalkumu un zirga silto purnu.

Izstādē apskatāmas krāšņas eļļas gleznas, kas tapušas 2023. gadā, un kolekcijas kodols ir meža iemītnieku portreti. Aizraušanās ar mežu sākās 2022. gadā, kad Lienei nāca interesants izaicinājums – gleznot savvaļas putnus mācību centrs “BUTS” 2023. gada kalendāram. Uzgleznot putnus tā, lai tie būtu atpazīstami, bet neatgādinātu sausas ornitoloģijas ceļveža ilustrācijas, bija liels un laikietilpīgs darbs. Un putni gleznās atlaidās tik dzīvīgi, ka Lienei tika uzticēts arī nākamais kalendārs – ar lielajiem meža iemītniekiem.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 31. martam.

Foto: Ginta Zīverte

Svētdien, 11. februārī, plkst. 12.00 un 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Latvijas Jaunatnes teātra izrāde “Kapteiņa Granta bērni”, kas aicinās doties piedzīvojumiem bagātā bezgalīgā ceļojumā apkārt visai pasaulei.

Kāp uz “Dunkana” klāja un kopā ar stāsta varoņiem seko nedaudzajiem pavedieniem, meklējot pazudušo Kapteini Grantu! Izjūti satraukumu, bailes un mīlestību. Piedzīvo uzticību un nodevību. Ļaujies Imanta Kalniņa mūzikas burvībai un vieglajai noskaņai. Ieklausies Knuta Skujenieka dzejas rindās, kas atklāj varoņu iekšējo pasauli.

Uz skatuves tēlos iejutīsies Jānis Skanis, Miks Galvanovskis, Māris Skrodis, Sandis Bergholds, Sandija Misika, Dzintars Lipors, Madars Zvagulis, Edgars Lipors, Jānis Kirmuška, Juris Millers un Zane Vaļicka. Tēlus cauri piedzīvojumiem vedīs arī kupls pulks dejotāju no TDA “Dzintariņš” un jaunieši no Latvijas Jaunatnes teātra Bērnu un jauniešu teātra studijas.

Izrāde divos cēlienos, ilgums 2 stundas 20 minūtes.

Biļetes cena – no 12 līdz 20 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Biļete uz izrādi jāiegādājas ikvienam apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma. Biļetes uz izrādi plkst. 12.00 šeit, biļetes uz izrādi plkst. 16.00 šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 10. februārī, plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrs aicina uz skanīgu vokālo ansambļu koncertu “Kā pieradināt pūķi”. Jauno Pūķa gadu pieradināsim ar skanīgām dziesmām, mīklām un kopā būšanas prieku.

Koncertā piedalīsies Mālpils sieviešu vokālais ansamblis “Vokālā bilance” (vadītāja Sanita Vītuma), mazo pūķēnu ansamblis – Mālpils vidusskolas 5.b klase, kā arī Ķekavas dāmu ansamblis “Jūti” (vadītāja Antra Dreģe), ansamblis “Lēdurgas vīri”, kā arī dāmu vokālie ansambļi – “Imera” un “Ēra” (vadītājs Imants Točs), Jaungulbenes postfolkloras ansamblis “Dadzes” (vadītaja Inta Zellīte), Valmieras sieviešu vokālais ansamblis “Ad rem” (vadītāja Inese Sudraba).

Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā.

7. februārī kultūras centrā “Siguldas devons” norisinājās šogad pirmā tikšanās ar Bērnu kultūras konsultatīvo padomi – šoreiz ar Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” līdzdalību.

Bērnu kultūras konsultatīvā padome Siguldas novadā darbojas jau otro gadu. Tās darbība balstīta uz pieaugušo kultūras konsultatīvajai padomei līdzīgu mērķi – lai kopā darbotos un veicinātu pašvaldības kultūras politikas izstrādi un īstenošanu, kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā. Šī ir lieliska iespēja sarunāties ar bērniem un kopīgi domāt par lietām, kuras mums palīdzētu veidot pievilcīgāku un draudzīgāku vidi tieši bērnu auditorijai.

Darboties kopā ar mazajiem padomdevējiem Siguldas novada Kultūras centrs uzsāka pagājušā gadā – gan organizējot iepazīšanos ar kultūras iestādēm, gan īstenojot radošus un pētnieciskus projektus.

Šogad Bērnu kultūras konsultatīvo padomi veidos sešas pirmsskolas iestāžu grupiņas. Sadarbība tiks veidota ar pirmsskolas izglītības iestādēm “Ieviņa”, “Saulīte” un “Pīlādzītis” Siguldas pilsētā, pirmskolas izglītības iestādēm “Krimulda” Krimuldā un “Ezerciems” Inciemā, kā arī Inčukalna pamatskolas pirmskolas grupu.

Tiek plānots, ka sarunu rezultātā Bērnu kultūras konsultatīvā padome nonāks līdz konkrētām idejām, ko kultūras centros un bibliotēkās strādājošiem izdosies arī īstenot.

Sestdien, 17. februārī, plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras nams aicina atzīmēt mīlestības svētkus Valentīndienas ballē ar grupu “Vēja Radītie” un DJ FOX. Pasākums notiks pie galdiņiem.

Ieeja pasākumā no plkst. 21.00. Balles sākums plkst. 22.00. Pasākuma gaitā gaidāms grupas “Vēja Radītie” sagādāts muzikāls pārsteigums.

Biļetes iepriekš pārdošanā “Siguldas devons” biļešu kasē līdz 14. februārim. Biļetes cena 15 eiro, ar Siguldas novada iedzīvotāja ID karti – 12 eiro.

Šī gada sākumā nosaukumu maiņu piedzīvojuši septiņi Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi. Lielākās pārmaiņas piedzīvojis plašais Lēdurgas pagasta amatiermākslas kolektīvu pulks.

Lēdurgas pagasts iekļaujas Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā, kas 2022. gadā ierakstīta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lai saglabātu un godātu lībiskās kultūrtelpas mantojuma iezīmes, tostarp lībiešu valodu, nosaukumi tiek mainīti Lēdurgas bērnu, skolēnu, jauniešu tautas deju kolektīviem, kā arī rokdarbu pulciņam. Savijot lībiešu valodu un Lēdurgas apkārtnes iezīmes, tapuši unikāli un skanīgi kolektīvu nosaukumi.

Turpmāk Lēdurgas pirmsskolas bērnu tautas deju kolektīvs būs pazīstams ar nosaukumu “Upīte”. Lēdurgas 1.– 4. klašu skolēnu tautas deju kolektīvs sauksies “Lapu upe”, savukārt 5.– 9.klašu kolektīvam būs nosaukums “Urga”. Jauniešu deju kolektīvs “Metieniņš” būs pazīstams kā Jauniešu deju kopa “Lauga” – lībiešu valodā ‘ūdens lāma purvā’. Nosaukuma maiņa simbolizē pārmaiņas gan kolektīva sastāvā, gan darbības idejā – strādāt ar raksturdeju, dejas stāstu, vienlaicīgi saglabājot arī darbu ar Dziesmu un deju svētku repertuāru.

Līdzšinējais Lēdurgas rokdarbu pulciņš turpmāk sauksies Lietišķās mākslas studija “Aģe”, kas apzīmē upes un ezera nosaukumu Lēdurgā. Nosaukums sasaucas arī ar vārdu ‘eģe’ – audekla mala – un ‘aģe’, kas līvu valodā nozīmē “mala”.

Tāpat nosaukums mainīts Siguldas pagasta kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim, turpmāk to sauks “Si”. Ansamblis ar šo nosaukumu startējis savā pirmajā uzstāšanās reizē un vēlas to saglabāt. Nosaukumam “Si” ir trīskārša nozīme – Si kā Sigulda, Si kā sieviešu un Si kā nots.

Arī Mores Tautas nama Lietišķās mākslas kolektīvs “Mores rokdarbnieces” piedzīvo pārmaiņas un veic sava nosaukuma maiņu – tagad to pazīsim kā Lietišķās mākslas studiju “More”.

Foto: A. Šmits

Februārī Siguldas novada bibliotēkā ģimenes ar bērniem, rokdarbnieki un ikviens cits interesents aicināts apskatīt Inas Servutas tamborēto rotaļlietu un mīļmantiņu izstādi. Tajā skatāmi tamborēti dzīvnieki un grāmatu varoņi.

Katra rotaļlieta ir unikāla un kvalitatīvi veidota. Rotaļlietas ir tamborētas no kokvilnas un akrila dzijas. Tās ir maigas pieskārieniem un ērti satveramas ar mazuļu rokām. Vienas rotaļlietas radīšana var aizņemt vairāk nekā nedēļu.

Ina Servuta ir zīmola “Mimi Toys” radītāja. Interese par rotaļlietu tamborēšanu viņai aizsākās 2013. gadā pēc pirmās meitas dzimšanas. Tā tapa pirmais rotaļu kaķis – ļoti ērts mazajām rociņām, noderīgs brīdī, kad nāca pirmie zobiņi, un bija mīļmantiņa, ejot gulēt.

Ieeja – bez maksas.

No 6. līdz 29. februārim Siguldas novada bibliotēkā skatāma mākslinieka Ata Ieviņa fotogrāfiju izstāde “Plakāti un ieraudzījumi”. Izstāde atklāj Ata Ieviņa spēju uzlūkot pasauli caur ironijas, humora, sarkasma, paradoksu brillēm, kas kļuvusi par viņa mākslas rakstura svarīgu īpatnību. Savukārt 17. februārī plkst. 12.00 bibliotēka aicina uz tikšanos un sarunām ar mākslinieku.

Plakātos skatītājs ieraudzīs vizuālu un trāpīgu mākslinieka skatījumu uz dažādām problēmām sabiedrībā, kas arvien aktuālas: tā ir vardarbība ģimenē, alkoholisma problēmas, politiskie procesi, laulības dzīve, veselības un vides aizsardzība u.c.

Atis Ieviņš ir latviešu mākslinieks, kuru allaž piesaistījušas dažādas eksperimentālas glezniecības un foto tehnikas. Dzimis 1946. gadā Talsu rajona Ārlavas pagasta Saslauku mājās. Bērnības un skolas gadus pavadījis dzimtas mājā Mālpilī. Pēdējos gadus dzīvo Siguldā. Absolvējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1965. gadā), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1974. gadā). Fotogrāfa karjeru Atis Ieviņš aizsācis padomju armijas dienestā un ilgus gadus strādājis kā fotoreportieris žurnālos. Strādājis par preses fotogrāfu žurnālos “Padomju Latvijas Sieviete”, “Skola un Ģimene”, laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kā arī bijis mākslinieciskais redaktors žurnālā “Meža dzīve”.

Atis Ieviņš ir viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijā, kurš 20. gadsimta 70.–80. gados mērķtiecīgi aizsācis foto sietspiedes tehnikas pielietojumu. Lietojot košus krāsu laukumus un kombinējot sietspiedi ar fotogrāfiju, viņš izpelnījies iesauku “Latviešu Vorhols”.

Janvāra beigās Valmierā jau 23. reizi notika Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētais Jaunrades deju konkurss. Kategorijā “latviešu tautas dejas un rotaļu deju apdares” 3. vietu ieguva Ilmāra Dreļa radītā horeogrāfija “SAĻNOVYS DZĪSME”, kuru izpildīja kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK) “Dūka”.

27. un 28. janvārī Valmieras Kultūras centrā pulcējās 72 deju kolektīvi no visas Latvijas. Konkursam divās kategorijās tika pieteiktas 130 tautas un skatuves dejas, kuras veidojuši 56 horeogrāfi – gan tie, kurus saucam par pieredzes bagātajiem, gan tie, kas vēl tikai nesen uzsākuši savu radošo darbību. Jaunrades deju konkursā piedalījās arī vairāki Siguldas novada deju kolektīvi – kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka” (vadītāja Ieva Roķe) un Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kopa “Kniediņš” (vadītāja Jana Baranovska). Kategorijā “latviešu tautas dejas un rotaļu deju apdares” 3. vietu ieguva Ilmāra Dreļa radītā horeogrāfija “SAĻNOVYS DZĪSME”, kuru izpildīja kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”.

Trešdien, 7. februārī, plkst. 18.00, mākslinieces Lienes Gustas 33. dzimšanas dienā, Siguldas Jaunajā pilī tiks atklāta viņas pirmā lielā personālizstāde “Meža epifānijas”.

Arī Lienei šīs gleznas bija atklāsmes, un tagad viņa pati uz dzīvo dabu raugās citām acīm. “Jo vairāk gleznoju dabu, jo biežāk, vienkārši ieraugot kādu augu vai dzīvnieku, jau redzu, kā to gleznotu. Kādas būtu proporcijas un detaļas, kā es klātu krāsu slāņus un kādi būtu darba noslēguma triepieni, pēc kuru uzklāšanas dzīvnieks vai augs gleznā atdzīvojas – skropstas, ūsas, smalkās spalviņas, kas iemirdzas saules gaismā, vai auga dzīslojums,” atzīstas māksliniece.

Liene ir divu bērnu mamma, un gleznojot bieži vien blakus ar lielu atbildības sajūtu stāv divi asistenti – Olivers un Odrija. Daudzās gleznās kāds otas triepiens pieder arī viņu mazajām rociņām, turklāt Odrijai īpaši patīk krāsot mammas gleznu maliņas. Liene Gusta ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā, bet pirms Mākslas akadēmijas labi profesionālie pamati ielikti Alūksnes Mākslas skolā un Rīgas Dizaina mākslas vidusskolā. Māksliniece dzimusi Alūksnē, un augusi Jaunlaicenē, dzīvības pilnos laukos ar skaistu Alūksnes augstienes dabu. Taču tagad jaunā gleznotāja ir siguldiete un dzīvo Siguldas novadā.

Izstāde “Meža epifānijas” būs apskatāma līdz 31. martam un izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Ieeja izstādes atklāšanā ir bez maksas.

Sestdien, 3. februārī, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz savu nu jau par tradīciju kļuvušo koncertu “Baltās ziemas deju virpulī”, kas šogad notiks jau 14. reizi. Skatītājus priecēs gan Ulda Žagatas un Taigas Ludboržas, gan Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa un arī “Vizbulītes” vadītājas Indras Ozoliņas radītās horeogrāfijas, kā arī citu autoru dejas.

Koncertā uzstāsies deju kolektīva “Vizbulīte” A un B grupa un dejotāju draugu kolektīvi – jauniešu deju ansamblis “Daiļrade”, tautas deju ansambļi (turpmāk – TDA) “Līgo”, “Rotaļa”, “Teiksma” un “Vektors”. Lai arī “Vizbulītes” dejotājiem draugu netrūkst, šos viņi var saukt par vieniem no labākajiem, jo ne velti koncertā “Baltās ziemas deju virpulī” dejotāji no TDA “Rotaļas” piedalīsies jau 12. reizi, no TDA “Līgo” – 10. reizi, no jauniešu deju ansambļa “Daiļrade – 9. reizi, no TDA “Teiksma” – 8. reizi, bet TDA “Vektors” uz šo koncertu dosies jau 7. gadu.

Biļetes cena – 5 eiro,iepriekšpārdošanā Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un kultūras centra “Siguldas devons” kasē.

Sestdien, 3. februārī plkst. 12.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” 3. sezonas pirmā tikšanās. Tajā literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs uzstāsies ar priekšlasījumu “Atraktīvs nosaukums lekcijai par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru”, kas veltīts vienam no jaunākajiem literārajiem strāvojumiem.

Tikšanās laikā literatūrzinātnieks, dzejnieks un Preiļu konceptuālists Ivars Šteinbergs stāstīs par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru. Tiks ieskicētas konceptuālās rakstības transformācijas 20. gadsimtā un 21. gadsimtā un raksturots latviešu dzejai unikālais Preiļu konceptuālisma fenomens. Līdzās konceptuālās rakstības paņēmienu skaidrojumam, kas ietver arī lasīšanas paņēmienu pārslēgšanu, lekcijā izskanēs arī trīsdaļīgs viedoklis par literārā konceptuālisma specifiku, proti, Preiļu konceptuālisms tiks interpretēts no literatūrzinātnes perspektīvas (sinhroniskais aspekts), vēsturiskās mainības perspektīvas (diahroniskais aspekts) un Preiļu konceptuālisma perspektīvas (performatīvais aspekts).

Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz Preiļiem tikties ar Eināru Pelšu un Andi Surguntu. A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu mitoloģiskajiem priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies rakstība.

2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts antoloģijā “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” (2021, Neputns).

Savu piederību “Preiļu konceptuālistu” grupējumam apliecinājuši dzejnieki Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls un Ivars Šteinbergs. Jāatzīmē, ka Ph.D. Ivars Šteinbergs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, dzejnieks un atdzejotājs, autors diviem dzejas krājumiem – “Strops” (2020, Neputns), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, un “Jaunība” (2022, Neputns) – ieguvis Latvijas literatūras gada balvu 2023. Savulaik vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”, bet šobrīd ir viens no literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gadsimta 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju video ierakstus būs iespējams noskatīties arī kultūras centra “Siguldas Devons”

kanālā.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā! Ieeja pasākumā – bez maksas.