14. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 16.30 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies rakstnieka un dramaturga Anšlava Eglīša 120. jubilejai veltīta personīgo stāstu konference “ANŠLAVS UN ES. Starp vārdu, otu, skatuvi un ekrānu”. Konferencē ar stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, savukārt paneļdiskusijās viņiem pievienosies literatūras, mākslas, teātra un kino nozares pārstāvji. Pasākumu vadīs žurnālists un televīzijas raidījumu vadītājs Gustavs Terzens. Jubilejas dienā tiks atklāta arī izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas ļaus iepazīt daudzpusīgās kultūras personības dzīvi un radošo mantojumu.
“Man patīk citēt Aneti Konsti, kas saka, ka laika gaitā izveidojies katram savs Anšlavs. Vienam viņš ir maestro, citam – līgavu mednieks, vēl kādam – bezkaunīgais vecis. Ironisks dendijs, smalks vērotājs un cilvēku vājību pazinējs. Šajā konferencē vēlamies satikt dažādos Anšlavus – tos, kuri dzīvo viņa grāmatās, gleznās, uz teātra skatuves un kino ekrāna, bet visvairāk – cilvēku personīgajos stāstos un pieredzē,” stāsta konferences kuratore, Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ilze Ceļmillere, aicinot kultūras un literatūras interesentus piedalīties jubilejas konferencē. Pieteikties iespējams sociālajos medijos vai e‑pastā. Īpaša vieta būs arī Inciema stāstiem – vietai, ar kuru saistīta Anšlava Eglīša dzīve un kur šodien darbojas viņam veltīta ekspozīcija.
Pieci lektori – pieci personiski skatījumi uz Anšlavu Eglīti
Konferences programma aptvers četrus tematiskos virzienus – literatūru, mākslu, teātri un kino. Ar saviem stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, kuri katrs no savas profesionālās pieredzes atklās Anšlava Eglīša personības un daiļrades daudzveidību.
Konferences lektoru vidū būs Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, dizaina biroja H2E līdzdibinātāja un vadošā dizainere Ingūna Elere, kura piedalījusies Anšlava Eglīša ekspozīcijas veidošanā Inciemā; gleznotājs, tekstilmākslinieks un grāmatu ilustrators Vitolds Kucins; literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, kuras pētniecības uzmanības centrā ir latviešu trimdas literatūra; Latvijas Nacionālā teātra aktrise Evija Krūze, kura spēlējusi Anšlava Eglīša darbu iestudējumos; kā arī kino un teātra režisors, pedagogs Pēteris Krilovs, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāts par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Katrs lektors aicinās paraudzīties uz Anšlavu Eglīti no sava skatpunkta – caur literatūras pētniecību, vizuālo mākslu, ekspozīciju veidošanu, aktiermākslu un kino pieredzi.
Paneļdiskusijās – sarunas par Anšlava Eglīša darbu dzīvi mūsdienās
Paneļdiskusijās lektoru stāstījumus papildinās teātra zinātniece un literatūrzinātniece Ieva Struka, Anšlava Eglīša dzīvei un daiļradei veltītās monogrāfijas “Par skaisto un aplamo dzīvi” autore; teātra režisore Paula Pļavniece, kura iestudējusi Anšlava Eglīša “Līgavu medniekus” Latvijas Nacionālajā teātrī; kino producents Ivo Ceplevičs, viens no Anšlava Eglīša romāna ekranizācijas “Homo Novus” producentiem; režisore Marta Martinsone; literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, Anšlava Eglīša daiļrades pētnieks; skolotāja, inciemiete un gide Māra Ozola, kā arī stikla māksliniece un izstāžu kuratore Bārbala Gulbe.
Anšlavs Eglītis bija ne tikai rakstnieks, bet arī gleznotājs, dramaturgs, scenārists un žurnālists, kurš savas profesionālās darbības laikā ticies ar Arnoldu Švarcenegeru, Tomu Krūzu un citām Holivudas zvaigznēm. Viņa dzīve un daiļrade aptver dažādas mākslas jomas, laikmetus un pasaules, tādēļ arī jubilejas konference veidota kā dažādu pieredžu un skatpunktu satikšanās.
Paneļdiskusijas ļaus sastapties atšķirīgām paaudzēm, profesijām un pieredzēm, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā Anšlava Eglīša radītie tēli un stāsti dzīvo mūsdienu teātrī un kino, kā viņa personība atklājas mākslā un literatūrā un kādu vietu rakstnieka mantojums ieņem Latvijas kultūras atmiņā.
Šajā dienā būs iespēja ne tikai atskatīties uz Anšlava Eglīša nozīmi Latvijas kultūrā, bet arī satikt viņu no jauna – caur dalībnieku stāstiem, atmiņām un pieredzi atklājot vēl neiepazītas šķautnes gan viņa personībā, gan citam citā.
Jubilejai veltīta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”
Līdztekus konferencei kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas aicinās iepazīt Anšlavu Eglīti ārpus ierastā rakstnieka tēla. Izstādē būs apkopotas liecības par trim nozīmīgiem viņa dzīves posmiem – vasarām Inciemā, glezniecības laiku un trimdas gadiem Holivudā. Fotogrāfijas ļaus atklāt mazāk zināmas viņa dzīves un radošās darbības šķautnes, paplašinot priekšstatu par vienu no spilgtākajām Latvijas kultūras personībām.
Izstāde tiks atklāta 14. oktobrī plkst. 10.00 un būs apskatāma līdz 14. novembrim. Izstādes kuratores ir Bārbala Gulbe un Ilze Ceļmillere, scenogrāfe – Margarita Budze, tekstu autore – Anete Konste.
Pieteikšanās konferencei
Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikties aicināti literatūras, kultūras, kino un teātra mākslas cienītāji, lai aplūkotu Anšlava Eglīša fenomenu caur stāstiem. Pieteikšanās anketa pieejama šeit, kā arī iespējams pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi ilze.celmillere@sigulda.lv.
Plašāka informācija par konferences programmu tiks publicēta Anšlava Eglīša ekspozīcijas sociālo mediju kontos Facebook un Instagram kontos.
Foto afišai: LNRMM arhīva materiāli
Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere
Kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību organizē trešo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2026” ietvaros. 1. oktobrī ir noslēgusies konkursa pirmā kārta, un žūrija paziņo nominantu garo sarakstu.
Visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei, savus darbus konkursam varēja iesūtīt līdz 7. septembrim. Konkursa žūrija saņēma vērtēšanai prozas darbus no Valmieras, Cēsīm, Jūrmalas, Jaunogres, Lielvārdes, Saulkrastiem, Siguldas, Olaines, Lapmežciema, Inčukalna, Krimuldas, Ilzenes, Babītes un Ziemeļvidzemes.
Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes pirmajā kārtā aizklātā konkursā vērtēja profesionāla Vidzemes literātu žūrija: dzejniece, ilggadēja latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Sirmā – Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētāja; rakstniece Ilze Jansone; rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska; rakstnieks Vilis Kasims; rakstniece Dace Vīgante un konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” laureāte Renāte Mālmane.
Konkursa “Vidzemes prozas lasījumi 2026” nominēto prozas darbu garais saraksts (alfabētiskā secībā):
Konkurss norit divās kārtās. 20. oktobrī izziņosim otrās kārtas nominantus, kuri ar savu prozas darbu lasījumiem uzstāsies Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākumā. Lasījumos tiks noskaidrots viens laureāts, kurš pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2026” Rīgā.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2026” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto: Vidzemes Prozas lasījumi 2025, foto autors: Edgars Semanis
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas.
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039 vai rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
28. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” muzikālā ceļojumā džeza un blūza noskaņās vedīs franču apvienība Bruno Angelini Trio ar programmu “Lotus Flowers”.
Franču grupas līderis Bruno Anželīni par programmas ideju saka: “Lotosa zieds ir vienīgais, kas aug purvainos ezeros, kuri, tāpat kā mūsdienu pasaule, ir pilni ar dubļiem un briesmām, tos apdzīvo dažādi bīstami radījumi. Tomēr – ūdens ap lotosu kļūst tīrs! Lotosa zieds ir gaismas un tīrības simbols!”
Neskaitāmas balvas ieguvušo mūziķu spēle balstīta free jazz un blūza noskaņās.
Bruno Anželīni – klavieres, kompozīcijas
Sakina Abdū – tenora saksofons
Angelika Ņeščera – alta saksofons
Koncerts tapis sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.
Biļetes cena – 15–20 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
4. oktobrī Lēdurgā norisināsies tradicionālā Putras diena, aicinot uz dziesmām, dejām, tehnikas parādi, dažādām darbnīcām un, protams, putras vārīšanu un degustēšanu. Dienas gaitā aktivitātes notiks Lēdurgas estrādē, Muižas parkā un “Puķudruvās”, pulcējot vietējos amatiermākslas kolektīvus, viesus, saimniekus un meistarus.
Plkst. 12.00 Lēdurgas estrādē notiks Lēdurgas Kultūras nama amatierkolektīvu un viņu draugu koncerts “Putra nāca, putra gāja”. Sadziedās un sadancos Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvi “Kastanīši” un “Upīte”, deju kolektīvs “Urga”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lēdurga”, folkloras kopa “Putni”, kā arī viesi – etno kompānija “Zeidi”, Mālpils folkloras kopa “Mālis”, kultūras centra “Siguldas devons” folkloras kopa “Senleja” un Saulkrastu folkloras kopa “Dvīga”.
Plkst. 13.00 sāksies tehnikas parādes brauciens, kurā piedalīsies un atrādīsies mazāka un lielāka izmēra tehnika. Brauciens vedīs no Dzirnavu ezera līdz Aģes laukumam, kur pēc tam visus braucamos varēs apskatīt tuvāk. Tehnikas braucienu komentēs Gatis Krūmiņš un Jānis Krišjānis. Būs arī daži pārsteigumi, bet tos uzzināsi, ja atnāksi!
No plkst. 13.30 Muižas parkā sāksies putra un putrošanās. Uzpūteni ar īpašo darbarīku – mieturi – uzkuls Rūta Beirote, savukārt Pēteris Jansons izgatavos darbarīkus un kuls gaisa putru. Brantu muižas un Priedeskroga saimniece Ilze Briede vārīs bukstiņputru, bet Upesrūķu pirts saimnieks Miervaldis Kaļāns – īpašu spēka putru. Pēc senas viduslaiku receptes gatavotu putru un piparkūkas varēs gan gatavot, gan nogaršot pie Guntas Deģes. Sieviešu kora “Lettegore” dāmas dziedādamas vārīs maņņuku, bet VPDK “Lēdurga” – īpašo putru, kas “dīda kumeļus”. Būs arī saldā un sāļā pūpolputra, kāda putraimdesa un putras maize, un vēl putra ar kaņepju aizdaru ar’.
Degustācijai un maiņai pie putrām apmeklētāji aicināti ņemt līdzi savu putras aizdaru – divas burciņas zaptes vai sāļo ķausi, sēklas, žāvētas ogas, sviestu vai citus labumus. Noderēs arī sava skaistākā bļodiņa un karote putru degustēšanai.
Plkst. 13.30 būs arī “Pilns pagalms Puķudruvās” – tur Maizes mājas “Puķudruvas” saimniece Ance Bumble cienās ar īpašo putrasmaizi, Andīna Akulova – ar putraimdesām, bet “Gulbju” saimniece Ginta vārīs miežu putru ar kaņepēm. Kaltē pie Nikolaja būs svēršanās uz lielajiem svariem, “graudu terapija” un citas piederīgas darbošanās. Neiztikt arī bez darbnīcām kopā ar “Namdara darbnīcu”, būs iespēja sastapt “Zaļo Priežkalnu” trusīšus, kazas un vistiņas, savukārt kopā ar Kaiju Brisoni varēs izgatavot graudu lellītes. Turpat norisināsies arī maiņas tirdziņš ar dažādiem labumiem, bet par jestrumu parūpēsies “Lēdurgas trio”.
Plkst. 14.00 Muižas parkā pie estrādes notiks saruna ar vēsturnieku Gati Krūmiņu “Kā izstrēbt putru, kas savārīta?”.
Savukārt plkst. 15.00 programmā “Kad putras katli būs izskrubināti” uzstāsies grupa “Svīres” – trīs dāmas, kuras spēlēs un dziedās tautas un oriģinālmūziku.
Lai varētu nogaršot putru, vērot koncertus un visas citas Putras dienas izdarības, ieejas maksa – 5 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un pasākuma dienā Lēdurgas estrādē.
Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” turpina nodrošināt mobilo darbu novada pagastos un ciemos, piedāvājot aktivitātes jauniešiem un iepazīstot viņu kopienas; tikšanās norisināsies arī oktobrī. Siguldā darbs ar jaunatni turpināsies ierastajā kārtībā.
Mobilā darba laikā tiek organizētas tikšanās ar jaunatnes darba speciālistiem, lai iepazītu jauniešus un viņu vajadzības, kā arī iesaistītu dažādās aktivitātēs, tādējādi veicinot jauniešu piederības sajūtu kopienai un novadam.
Jauniešu mobilā darba grafiks oktobrī:
Līdz 8. novembrim Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma mākslinieces Kristīnes Kliginas izstāde “Jūras piezīmes” – stāsts par atkārtotu skatīšanos, laika ritējumu un pārmaiņām šķietami pazīstamajā.
Izstāde tapusi, ilgstoši vērojot vienu un to pašu ainavu. Vasarā, dzīvojot pie jūras, katra diena iesākās un noslēdzās ar pastaigu gar krastu. Skats bija pazīstams, taču nekad neatkārtojās – mainījās gaisma, krāsa, ūdens, debesis un atmosfēra, mainījās arī pats vērotājs.
No šīs pieredzes radusies maza formāta gleznu sērija – vizuāla dienasgrāmata, kurā katrs darbs fiksē konkrētu mirkli. Izstādes gaitā precīzs vērojums pakāpeniski pārtop ekspresīvā un intuitīvā glezniecībā. Jūra vairs nav tikai ainavas motīvs, bet kļūst par laika un uztveres mēru.
Izstādes “Jūras piezīmes” centrā ir nevis pati jūra, bet skatīšanās process – attiecības starp pazīstamo un neparedzamo, vērojumu un pārveidi, realitāti un glezniecību.
Kristīne Kligina absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecībā un bakalaura grādu tekstilmākslā. Viņa ir mākslas telpas “Vieta Nr. 6” izveidotāja un mākslas pedagoģe Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”. Kopš 2018. gada māksliniece sarīkojusi 23 personālizstādes un piedalījusies daudzās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Izstādes apmeklējums ir iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā, un izstāde apskatāma pils darba laikā.
24. septembra vakarā svinīgā Eiropas kultūras tūrisma tīkla konkursa “Ilgtspējīgs tūrisma galamērķis 2026” ceremonijā Turaidas muzejrezervātam tika pasniegta galvenā balva kategorijā “Noturīgs tūrisms”. Balvu pasniedza Eiropas Komisijas pārstāvis Alans Vella.
Šis nozīmīgais apbalvojums vienlaikus ir apliecinājums Turaidas muzejrezervāta īstenotajam attīstības virzienam mantojuma saglabāšanā un iekļaušanā kultūras tūrismā. Turaidas muzejrezervātā mantojums tiek skatīts kā vienots veselums, kas aptver gan materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, gan dabas mantojumu un ainavu.
Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, novērtējot augsto atzinību, norādīja: “Šāda pieeja ļauj mantojumu ne tikai saglabāt, bet arī mūsdienīgi interpretēt, padarīt sabiedrībai pieejamu un nodot nākamajām paaudzēm. Piedaloties konkursā, mēs starptautiskajiem partneriem nodevām vēstījumu, ka Turaidas muzejrezervāta darbībā nozīmīgi ir ilgtspējības faktori – kultūras un dabas mantojuma saglabāšana, bioloģiskās daudzveidības veicināšana, aprites ekonomikas principu ieviešana, kā arī sabiedrības izglītošana un informētība.”
No 23. līdz 26. septembrim Grieķijas pilsētā Skiatosā notiek 19. Eiropas kultūras tūrisma tīkla konference “Ilgtspējīga kultūras tūrisma stratēģijas un kultūras kompass Eiropai”. Noturīga tūrisma tēma ir viens no konferences pamatjautājumiem. Vārds “noturība” tūrismā ir nozīmīgs tāpēc, ka tas apzīmē tūrisma nozares, galamērķu un uzņēmumu spēju izturēt, pielāgoties un ātri atgūties no dažādām krīzēm, piemēram, dabas katastrofām, pandēmijām, ekonomiskajiem satricinājumiem vai politiskās nestabilitātes. Tā kā tūrisms ir viena no jutīgākajām nozarēm pasaulē pret ārējiem faktoriem, noturība ir kļuvusi par galveno priekšnosacījumu tās ilgtermiņa pastāvēšanai.
Eiropas kultūras tūrisma tīkls (ECTN) ir vienīgais Eiropas mēroga tīkls kultūras tūrisma attīstībai un popularizēšanai. Plašāka informācija pieejama tīmekļvietnē www.culturaltourism-network.eu.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte
18. oktobrī plkst. 17.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” muzicēs Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” koncertā “Balt’ aitiņa jūru pelda”. Kora mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons ir Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras docents, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents.
Koncerta “Balt’ aitiņa jūru pelda” programmā skanēs latviešu komponistu darbi un tautasdziesmas a cappella izpildījumā. Programmā iekļauti Mārtiņa Brauna un Knuta Skujenieka “Kaut kāda melna uguns”, Raimonda Paula un Rūdolfa Blaumaņa “Tālavas taurētājs”, Lūcijas Garūtas latviešu tautasdziesmas apdare “Balt’ aitiņa jūru pelda”, Līgas Celmas-Kursietes un Imanta Ziedoņa “Akmeni satikt”, Ārija Šķepasta latviešu tautasdziesmu apdares “Es gulu, gulu”, “Zvaigžņu meita”, “Ragana”, “Līgo”, “Teic, kā man Tevi paijāt”, “Tumša, tumša tā eglīte”, kā arī Imanta Kalniņa un Ojāra Vācieša “Melnā bite” un citi skaņdarbi.
Koncertā diriģēs Kaspars Ādamsons, Roberta Kumsāre un Jēkabs Bernāts. Kora vokālais pedagogs – Jānis Strazdiņš.
Biļetes cena – 5–10 eiro. “S! kartes” īpašniekiem pieejama 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm ar “S! karti” – 40 % atlaide. Siguldas novada mākslu un mūzikas skolu audzēkņiem, uzrādot derīgu apliecību – 40 % atlaide. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Aicinām ikvienu novadnieku līdz 19. oktobrim pieteikt līdzcilvēkus pašvaldības augstākajiem apbalvojumiem “Siguldas novada Gada novadnieks” un “Siguldas novada Goda novadnieks” – cilvēkus, kuru darbs, sirdsdegsme, iniciatīva un nesavtīgais ieguldījums padara Siguldas novadu stiprāku, skaistāku un labāku.
Pieteikuma anketu var aizpildīt:
Apbalvojums “Gada novadnieks” tiek piešķirts par īpašu ieguldījumu pēdējā gada laikā, savukārt apbalvojums “Goda novadnieks” – reizi mūžā par nozīmīgiem nopelniem novada labā.
Ja zini cilvēku, kura paveiktais pelnījis visa novada paldies, piesaki viņu apbalvojumam!
Iesniegtos pieteikumus izvērtēs pašvaldības domes izveidota komisija. Apbalvojumu saņēmēji tiks godināti svinīgā valsts svētku pasākumā 18. novembrī Siguldas Jaunajā pilī.
Mūsu novada spēks ir cilvēkos!
Siguldas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” 2025. gadā saņēma:
Kultūras centrā “Siguldas devons” 16. oktobrī plkst. 19.00 notiks ikgadējais jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” koncerts “Joka pēc…”.
Koncerts notiks divās daļās, un tajā uzstāsies Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” dejotāji, izdejojot savas iemīļotākās dejas un priecējot ar tām koncerta apmeklētājus. Šis būs īpašs vakars arī kolektīvam – šogad “Vizbulīte” atvadīsies no 11 dejotājiem.
Biļetes cena – 5 eiro. Pērkot biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
Māksliniekam un fotogrāfam Atim Ieviņam šis ir jubilejas gads. 26. septembrī plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta Ata Ieviņa izstāde “Spicumi”. Atis Ieviņš ir viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijā, kurš aizsācis fotosietspiedes tehnikas pielietojumu, un viņu allaž piesaistījušas dažādas eksperimentālas glezniecības un fototehnikas, kas būs aplūkojamas arī izstādē. Mākslinieks vienmēr savas darbu izstādes pasniedz ar jauniem konceptiem un darbu salikumiem.
Lietojot košus krāsu laukumus un kombinējot sietspiedi ar fotogrāfiju, viņš izpelnījies iesauku “Latviešu Vorhols”. Atim Ieviņam ir liela un bagāta preses fotogrāfa pieredze, kas allaž piesaistījusi lasītāju uzmanību. Viens no spēcīgākajiem Ata Ieviņa iedvesmotājiem bija slavenā sirreālista Rolanda Topora “nāvīgi” melnais humors. Un tieši šī ievirze – uzlūkot pasauli caur ironijas, humora, sarkasma un paradoksu brillēm – kļuvusi par svarīgu Ata Ieviņa mākslas rakstura īpatnību.
Dzimis 1946. gada 6. janvārī Talsu rajona Ārlavas pagasta Saslauku mājās. Bērnības un skolas gadus pavadījis dzimtas mājā Mālpilī. Pēdējos gadus dzīvo Siguldā. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1965. gadā), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1974. gadā). Fotogrāfa karjeru Atis Ieviņš aizsācis padomju armijas dienestā un ilgus gadus strādājis par fotoreportieri žurnālos. Gandrīz 40 gadus nostrādājis par preses fotogrāfu (žurnāli “Padomju Latvijas Sieviete”, “Skola un Ģimene”, laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Rīgas Modes”, kā arī bijis mākslinieciskais redaktors žurnālā “Meža dzīve”, fotogrāfs “Igo Japiņa sporta aģentūrā”).
Izstāde skatāma no 26. septembra līdz 21. oktobrim Siguldas novada bibliotēkā.