Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību izsludina pieteikšanos 2026. gada jauniešu iniciatīvu projektu konkursam, kas norisināsies no šī gada 1. līdz 30. novembrim.
2025. gada 23. oktobrī Siguldas novada pašvaldības domes sēdē tika apstiprināti grozījumi konkursa “Siguldas novada jauniešu projektu konkurss” nolikumā. Lai padarītu konkursa norisi efektīvāku un sniegtu jauniešiem iespēju īstenot savas idejas visa gada garumā, turpmāk jaunieši savas iniciatīvas varēs iesniegt tekošā gada beigās, bet apstiprinātos projektus īstenot visa nākamā kalendārā gada laikā. Līdz šim projektu konkurss tika organizēts pavasarī.
Siguldas novada jauniešu projektu konkursa mērķis ir atbalstīt jauniešu idejas, kas veicina viņu iesaisti Siguldas novada sabiedriskajā, kultūras, sporta un izglītības dzīvē, attīstot aktīvu līdzdalību un vērtīborientāciju.
Konkursā tiks atbalstītas iniciatīvas, kas saistītas ar:
Netiks atbalstītas iniciatīvas, kas paredzētas politisku, militāru vai reliģisku aktivitāšu organizēšanai un līdzdalībai tajās, bērnu un jauniešu nometņu rīkošanai, kā arī konkursu un sacensību organizēšanai, kas prasa mērķtiecīgu iepriekšēju sagatavošanos attiecīgajā jomā. Tāpat netiks atbalstītas aktivitātes, kas apdraud dalībnieku drošību, veselību vai dzīvību.
Konkursā aicināti piedalīties jaunieši vecumā no 11 līdz 25 gadiem, kuri dzīvo vai mācās Siguldas novadā. Kopējais finansējums 2026. gada projektu īstenošanai ir 3000 eiro, un vienam projektam pieejamais maksimālais atbalsts – 300 eiro.
Lai piedalītos projektu konkursā, jaunieši aicināti no 1. līdz 30. novembrim iesniegt aizpildītu projekta pieteikuma veidlapu un projekta tāmi, sūtot tos uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv, nosaukumā norādot “Pieteikums jauniešu iniciatīvu projektu konkursam”, vai iesniedzot dokumentus klātienē Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centrā “Mērķis”, Raiņa ielā 3, Siguldā. Projektu iesniegumi tiks vērtēti atlases kārtībā.
Konkursa rezultāti tiks izziņoti decembrī, un atbalstītos projektus varēs īstenot no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Jautājumu gadījumā aicinām rakstīt uz e‑pasta adresi agija.jirgena@jc.sigulda.lv vai arī vērsties pie JIC “Mērķis”darbiniekiem, kuri sniegs atbalstu šo iniciatīvu īstenošanā visos posmos – no gatavošanās līdz pat atskaišu iesniegšanai. 5. novembrī no plkst. 16.30 līdz plkst. 18.00 JIC “Mērķis” tiks rīkotas šī konkursa pieteikuma sagatavošanas apmācības, kurās laipni aicināts piedalīties ikviens jaunietis, kurš vēlas iesniegt savu iniciatīvu un piedalīties konkursā.
Plašāka informācija pieejama JIC “Mērķis” sociālo tīklu platformās Facebook un Instagram.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” projektu vadītāja
Agija Jirgena
Lai pateiktos Siguldas novada skolotājiem, izglītības iestāžu darbiniekiem un organizācijām par viņu ieguldījumu, radošumu un sirdsdegsmi, 31. oktobrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies “Gada balvas izglītībā” svinīgā apbalvošanas ceremonija. Pasākumā tiks cildināti tie, kuri ar savu darbu un attieksmi ik dienas palīdz augt jaunajai paaudzei, stiprina sabiedrību un iedvesmo ar piemēru.
Šogad “Gada balvai izglītībā” tika saņemti 266 pieteikumi, no kuriem izvirzīti 25 pretendenti 15 nominācijās, pārstāvot gandrīz visas novada izglītības iestādes. Pretendentus varēja pieteikt ikviens novadnieks – gan klātienē klientu centros, gan elektroniski, aizpildot anketu.
Balvas saņēmēji
Gada balva par mūža ieguldījumu izglītībā
Par ilggadēju, profesionālu un nozīmīgu ieguldījumu izglītības attīstībā, skolēnu personības izaugsmē un novada izglītības dzīves veidošanā.
Gada balva par izcilību pedagoģiskajā darbā
Par augstiem pedagoģiskā darba rezultātiem, skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos, kā arī par mūsdienīgu un radošu izglītības procesa organizāciju.
Gada balva par darbu ar skolēniem pamatskolā (1.–6. klase)
Par teicamu, mērķtiecīgu un profesionālu darbu, īpašiem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu skolēnu izaugsmes un attīstības veicināšanā.
Gada balva par darbu ar skolēniem pamatskolas 2. posmā un vidusskolā (7.–12. klase)
Par teicamu, mērķtiecīgu un profesionālu darbu, īpašiem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu skolēnu izaugsmes un attīstības veicināšanā.
Gada balva pirmsskolas izglītībā
Par teicamu, mērķtiecīgu un profesionālu darbu, kā arī īpašiem sasniegumiem pirmsskolas izglītības jomā.
Gada balva atbalstam bērnu uzraudzībai un izglītošanai
Par teicamu, mērķtiecīgu un profesionālu darbu bērnu uzraudzības un izglītošanas nodrošināšanā.
Gada balva profesionālās ievirzes, interešu un neformālajā izglītībā
Par īpašiem sasniegumiem profesionālās ievirzes, interešu un neformālās izglītības īstenošanā, kā arī par ieguldījumu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un tradīciju stiprināšanā.
Gada balva mūžizglītībā
Par nozīmīgu ieguldījumu pieaugušo izglītības un mūžizglītības nodrošināšanā, sekmējot sabiedrības izaugsmi, jaunu prasmju apguvi un zināšanu pieejamību ikvienam novada iedzīvotājam.
Gada veiksmīgākā debija izglītībā
Par aizrautīgu un iedvesmojošu pirmo soli izglītības nozarē – drosmi, radošumu un patiesu vēlmi atbalstīt skolēnus viņu pirmajos mācību un dzīves atklājumos.
Gada balva izglītības procesa atbalstam
Par sirsnīgu un profesionālu darbu, palīdzot bērniem augt, attīstīties un justies droši vidē, kas iedvesmo mācīties un sadarboties.
Izglītības mecenāts
Par nesavtīgu ieguldījumu un atbalstu Siguldas novada skolām un izglītojamiem – palīdzot augt, attīstīties un iedvesmot nākamo paaudzi.
Gada inovācija izglītībā
Par drosmīgu un radošu pieeju, kas iedvesmo pārmaiņas un ievieš jaunas vēsmas Siguldas novada izglītībā.
Gada nozīmīgākais Siguldas novada izglītības nozares popularizētājs
Par veiksmīgu metodiskā darba un pedagoģiskās pieredzes popularizēšanu, izglītības nozares atpazīstamības veicināšanu un Siguldas novada vārda nešanu valsts un starptautiskā mērogā.
Žūrijas speciālā balva
Par nozīmīgu ieguldījumu un atbalstu izglītības nozares attīstībā Siguldas novadā, stiprinot sadarbību un veicinot kvalitatīvas mācību vides pilnveidi.
Gada balva vides izglītībā
Par radošu pieeju un mērķtiecīgu darbu, īstenojot vides izglītības iniciatīvas, kas iedvesmo skolēnus un kopienu domāt un rīkoties dabai draudzīgi.
Pretendentus vērtēja ar Siguldas novada pašvaldības domes lēmumu izveidota komisija 7 locekļu sastāvā: Linards Kumskis, Edgars Bajaruns, Eva Keiša, Solvita Strausa, Edgars Visockis, Jānis Zilvers (jaunākais).
“Gada balva izglītībā” Siguldas novadā kļuvusi par sirsnīgu tradīciju – notikumu, kas vieno izglītības kopienu, stiprina lepnumu par paveikto un atgādina, ka skolotāja darbs ir ne tikai profesija, bet aicinājums, kas maina dzīves.
Jau 23 gadus Vītolu fonds ir bijis svarīgs atbalsts daudzu Latvijas jauniešu izglītības sekmēšanā. Pateicoties vairāk nekā 372 ziedotājiem no Latvijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrālijas, Kanādas, Lielbritānijas, Venecuēlas, Horvātijas un Zviedrijas, jauno mācību gadu Latvijas augstskolās uzsāka 825 studenti.
Kopš fonda dibināšanas, ir izveidota cieša sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Ekonomikas augstskolu, Ventspils Augstskolu, Daugavpils Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un citām augstākās izglītības iestādēm. Vītolu fonda darbības laikā izskoloti vairāk nekā 5300 studenti. Gada laikā stipendijās plānots izmaksāt 2 miljonus eiro.
“Ar izglītību sasniegt dzīvē tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem,” – šāds ir fonda vēlējums visiem jauniešiem. Šogad augusta Draugu stipendijas akcijā fondā atgriezās bijušie stipendiāti, kuri septembrī deva iespēju uzsākt studijas vēl deviņiem pirmā kursa studentiem. Lai arī absolventi tikko sākuši darba gaitas, turpina studijas rezidentūrā vai maģistrantūrā, viņi ir mācījušies no saviem ziedotājiem, ka, daloties, cilvēks kļūst bagātāks.
2025./2026. mācību gadā ziedotāju stipendijas no Siguldas novada saņem 13 jaunieši:
Nākamā pieteikšanās Vītolu fonda administrētajām stipendijām tiks atvērta no 2026. gada 1. februāra līdz 1. martam. Plašāka informācija par pieteikšanos pieejama tīmekļa vietnē www.vitolufonds.lv.
16. oktobrī Allažu bibliotēkā lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” ietvaros kopā ar Allažu pamatskolas pirmsskolas grupu audzēkņiem norisinājās izzinoša nodarbība “Skani mana valodiņa!” Valsts valodas dienas ietvaros, kuru Latvijā atzīmē 15. oktobrī.
1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Šī diena ir veltīta latviešu valodas bagātības un attīstības godināšanai. Valsts valodas diena iecerēta kā svētki ne tikai tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet arī visiem, ko vieno mūsu valsts un latviešu valoda kā valsts valoda.
Kopā ar bērniem tika runāts par to, kas ir mūsu – Latvijas – valsts valoda, kā tā skan, ko ar valodas palīdzību var pateikt un kā zīmju valodā var parādīt dažādus burtiņus. Piemēram, bērni iemācījās zīmju valodā parādīt burtu L.
Lasīšanas nodarbībā “Skani mana valodiņa!” tika mēģināts saprast, cik liels ir latviešu valodas literatūras resurss, lai bērniem saprotamā un vienkāršā veidā atklātu latviešu valodas bagātību, daudzkrāsainību un skaistumu. Bērni lasīja un skatījās grāmatas latviešu valodā – tautasdziesmas, pasakas un stāstus. Allažu PII “Mākonīšu” grupiņas bērni ar lielu interesi klausījās, diskutēja un domāja līdzi, lasot Māras Cielēnas grāmatiņu “Mazais mākoņzaurs”: “Cilvēkbērni raugās mākoņos un prāto, cik interesanti būtu laisties tiem līdzi. Mākoņu mazuļi lūkojas lejup un ilgojas kaut uz brīdi ielūkoties cilvēku mājās… “
Nodarbībās piedalījās 53 pirmsskolas izglītības grupu bērni un 10 pieaugušie.
Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze
Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” skatāma Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izstāde “Mainīgās lomas”, kas piedāvā ielūkoties mākslas skolas 3. un 5. kursu audzēkņu veidotos tēlos. Tie ir tapuši nodarbību “Mākslas valodas pamati” ietvaros, kur aplūkojam dažādu mākslinieku darbus.
Viena no būtiskākajām mākslinieka īpašībām ir vērošana. Gleznas vērošana, objektu vērošana, grāmatu vērošana. Šajos darbos kopā ar bērniem esam pētījuši mākslas grāmatās publicētos artefaktus, esam analizējuši gleznu saturu un izmantotos mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus – krāsu, līniju, formu, telpu. Esam pētījuši tekstu kā jaunrades atspēriena punktu. Meklējuši pavedienu savam radošajam Es. Te tas ir tapis Senās Ēģiptes un Pablo Pikaso iedvesmots. Es varu būt es pats pirms 3000 gadiem, pirms 50 gadiem un šodien. Es varu būt krāsā, līnijā un punktā. Es varu būt mākslā.
Izstādē piedalās: Enija Lea Bodniece, Mikaela Mia Bodniece, Anastasija Gjača, Kate Ikasa, Marta Maksimjuka, Sabīne Rozena, Līga Rozenberga, Amelija Terlanova, Estere Zvaigzne, Līva Akmentiņa, Ralfs Asbahs, Madara Frīdenfelde, Annija Gaile, Adrija Kraukle, Patrīcija Lejniece, Līva Pleša, Estere Pudiste, Miķelis Rudzāts, Marija Šnikvalde, Monta Cinate, Monta Čepika, Marta Dilēviča, Rodrigo Martins Gobiņš, Anmarija Kalniņa, Alekss Kupavskis, Vivita Maksimjuka, Katrīne Martužāne, Artis Pavārs un Kate Sivuliča.
Siguldas Valsts ģimnāzijā 22. oktobrī norisināsies konference “Cilvēks. Izglītība. Mākslīgais intelekts”, kas veltīta mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai izglītības procesā. Pasākums paredzēts skolu un pirmsskolas iestāžu pedagogiem, skolu vadītājiem un citiem izglītības nozares speciālistiem, piedāvājot gan teorētisku ieskatu, gan praktiskas darbnīcas.
Konference sniegs iespēju praktiski iepazīt MI rīkus, diskutēt par to pielietojumu un izaicinājumiem, kā arī veidot sadarbību starp dažādu izglītības posmu pedagogiem. Pasākums tiek organizēts ar mērķi veicināt MI lietpratību izglītības nozarē, saglabājot skolotāja radošo un profesionālo lomu.
Konferences programma
Konferencē tiks apskatītas MI iespējas mācību procesā, skolotāju ikdienas darbā, kā arī kritiskās domāšanas attīstīšanā skolēniem. Dalībniekiem būs iespēja piedalīties praktiskās darbnīcās, kurās tiks demonstrēti konkrēti MI rīki un to pielietojums dažādās izglītības jomās. Darbnīcu apraksti pieejami šeit. Pieteikšanās darbnīcām pieejama šeit.
Pasākuma “Cilvēks. Izglītība. Mākslīgais intelekts” ietvarā 21. oktobrī notiks mācības Siguldas novada izglītības iestāžu pedagogiem un vecākiem mākslīgā intelekta zīmē. Plašāka informācija par 21. oktobra programmu šeit.
Datu valsts inspekcija (DVI) ik gadu saņem simtiem iedzīvotāju sūdzību par personas datu aizsardzības pārkāpumiem – 2024. gadā sniegtas vairāk nekā 2500 konsultācijas. Savukārt DVI sociālajā eksperimentā “Visu par neko. Neko par visu” secināts, ka 74 % jauniešu ir gatavi nodot ne tikai savus, bet arī savu tuvinieku sensitīvos datus apmaiņā pret vērtīgām balvām dažādos interneta vides konkursos.
Lai veicinātu sabiedrības, īpaši jauniešu, izpratni par personas datu aizsardzības jautājumiem un izglītotu par nepamatotas izpaušanas riskiem, DVI uzsāk informatīvu kampaņu “Klikšķis bija nieks. Bet tu atdevi daudz.” ar tēmturi #BEZMAKSAS, kas brīdina par neapzinātu personas datu nodošanu internetā apmaiņā pret šķietami bezmaksas pakalpojumiem.
Kampaņas mērķis ir ne vien rosināt jauniešus apzināties, ka viņu personas dati ir vērtība, ar ko tie “maksā” par šķietami bezmaksas lietotnēm, spēlēm vai konkursiem, bet arī mainīt viņu paradumus, lai ikdienā atbildīgi un droši rīkotos ar saviem personas datiem.
Kampaņas ietvaros, sākot ar oktobri, vairāk kā 20 skolās visos Latvijas reģionos DVI organizē izglītojošus seminārus 9.–12. klašu skolēniem, kuros datu aizsardzības eksperti atraktīvā un jauniešiem saprotamā veidā skaidros personas datu aizsardzības nozīmi un likuma aspektus, kā arī sniegs praktiskus padomus privātuma aizsardzībai. Seminārs notiks arī Siguldas novada skolā – 16. oktobrī Mālpils vidusskolā.
Papildu klātienes pasākumiem novembrī notiks arī tiešsaistes seminārs, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku skolēnu auditoriju.
“Jaunieši aktīvi izmanto sociālos tīklus, digitālos medijus un ļoti bieži domā, ka iegūst kaut ko par brīvu – bezmaksas lietotni, dalību konkursā vai loterijā, lojalitātes karti, bet realitātē par to “samaksā” ar savu informāciju un personas datiem, kas var tikt izmantoti negodprātīgā veidā. Kampaņa “Klikšķis bija nieks. Bet tu atdevi daudz.” mudina sabiedrību uz drošāku uzvedību digitālajā vidē, lai nenonāktu krāpnieku vai negodprātīgu uzņēmumu redzeslokā. DVI mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem atpazīt personas datu apdraudējumus un ieviest drošus paradumus savā ikdienas digitālajā dzīvē,” kampaņas ideju skaidro DVI direktore Jekaterina Macuka.
Tāpat skolēniem ir izsludināts radošo darbu konkurss, kur atraktīvā veidā jāatspoguļo, ar kādiem datiem cilvēks internetā “samaksā” par šķietami bezmaksas lietotni, spēli vai konkursu. Trīs labāko darbu autoru komandas saņems vērtīgas balvas. Plašāka informācija par konkursu pieejama DVI tīmekļa vietnē dvi.gov.lv.
Kampaņas gaitā tiks publicēti arī izglītojoši video klipi un karikatūras par aktuālām personas datu aizsardzības tēmām.
No 4. līdz 5. oktobrim veiksmīgi aizvadīts trešais posms projektā “Izaugsmes ceļš”, kur jaunieši no Gaujas ciema un Siguldas novada divu dienu garumā piedalījās izaugsmes apmācībās.
Programmā jauniešiem bija jāapgūst dažādi zemo un augsto virvju elementi, tūrisma un alpīnisma pamati. Pirmajā dienā jaunieši apguva tūrisma un alpīnisma pamatus, inventāra izmantošanu, dažādus tūrisma un alpīnisma mezglus, kā arī apguva vairākus elementus – nogāzes pārvarēšana, iešana pa baļķi ar margu, paralēlās virves, gaisa pārceltuve, u.c. Īpaši izaicinoši jauniešiem bija augsto virvju elementi, vairāk nekā piecu metru augstumā virs zemes, kur katrs atbilstoši savām spējām un varēšanai varēja izmēģināt dažādus alpīnisma elementus. Otrajā dienā jauniešiem bija sagatavota tipiska sporta tūrisma un alpīnisma piedzīvojumu distance, kur varēja izjust sacensību atmosfēru un parādīt jauniegūtās zināšanas un prasmes.
Šo divu dienu laikā jauniešiem pašiem bija jāiekārto arī nometne un jāveic citi ar āra dzīvi saistīti uzdevumi. Tāpat tika iepazīta arī Siguldas 83. skautu un gaidu vienība, kas pastāstīja jauniešiem par skautu un gaidu tradīcijām, rituāliem, organizācijas misiju un uzdevumiem. Vakarā jaunieši neformālā gaisotnē baudīja pašu gatavotas vakariņas uz ugunskura. Pasākuma laikā viņi iepazina cits citu ciešāk, atklāja un izprata savas stiprās rakstura īpašības, kas ļoti noderēja dažādu uzdevumu izpildē, savstarpēji sadarbojoties un palīdzot.
Pasākumi notiek LEADER projekta “”Izaugsmes ceļš” – jauno līderu Gaujas ciemā un Siguldas novadā jauniešu izaugsmes apmācības” (Nr.24–04-CL24-C0LA19.2203–000004) ietvaros.
Projekta mērķis ir veicināt Siguldas novada jauniešu iniciatīvas un līderības, savstarpējās komunikācijas un sadarbības kompetenču attīstību caur brīvā laika aktīvu, saturīgu, mērķtiecīgi organizētu pavadīšanu, praktiski apgūstot āra dzīves un izdzīvošanas prasmes.
Informāciju sagatvoja:
Sigulda 83. skautu un gaidu vienības vadītājs
Gatis Kalniņš
Rudens saulgriežos, kad lauku sētās ir galvenais ražas laiks, Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektā “We Make Transition!” organizēja izglītojošu pasākumu “Iepazīsti Bioreģionu!”. No 29. septembra līdz 1. oktobrim pasākumā piedalījās Bioreģiona trīs novadu – Valmieras, Cēsu un Siguldas – sākumskolas klašu skolēni kopā ar audzinātājām un pavadošajiem vecākiem. Izglītojošās programmas mērķis bija padziļināt skolēnu zināšanas par Bioreģionu, kas izveidots Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kā arī veicināt izpratni par veselīga, vietēja un bioloģiski audzēta uztura nozīmi.
Izglītojošajā programmā piedalījās Laurenču sākumskolas 5.b klase. Skolēni devās uz divām Valmieras novada bioloģiskajām saimniecībām – “Ozolzīles” un “Varšavas” –, kā arī piedalījās bioloģiskās pārtikas meistardarbnīcā. To vadīja Valmiermuižas alus virtuves pavāri, kuru ikdienas darba stūrakmens ir vietēju un sezonālu, bieži bioloģiskas izcelsmes, produktu izmantošana ēdienu gatavošanā.
Bioloģiskajā ģimenes saimniecībā “Ozolzīles” skolēnus sagaidīja saimniece Anete Ozola, kura iepazīstināja ar liofilizācijas jeb žāvēšanas sasaldējot procesu. Bērni degustēja liofilizētos krispus, kas tapuši no dārzā plūktiem augļiem un vietēji audzētiem dārzeņiem, saglabājot to īsto garšu un uzturvērtību. Tāpat saimniece piedāvāja skolēniem nogaršot cidoniju un rabarberu dzērienus, kā arī izveda ekskursijā pa ražotni.
Zemnieku saimniecībā “Varšavas” skolēnus uzņēma saimnieki Sniedze un Jānis Dzirkaļi. Viņi izrādīja laukus ar bioloģiski audzētiem dārzeņiem, pākšaugiem un ogulājiem, kā arī iepazīstināja ar saimniecībā dzīvojošajām pīlēm un vistām. Saimnieki uzsvēra, ka ēst bioloģiski – tās ir rūpes par veselību un dabu. Viņi pastāstīja, ka, lai izaugtu veselīgi dārzeņi un ogas, nepieciešams tikai ūdens, komposts un rūpes. Skolēni ar lielu aizrautību uz lauka rāva burkānus, šķina un ēda pupas, baroja pīles un turēja rokās cālīšus, gūstot nepastarpinātu pieredzi par lauku dzīvi un bioloģisko saimniekošanu. Saimnieki bērniem pastāstīja arī par bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu un to, kā veikalā vai tirgū atpazīt bioloģiskos produktus.
Programmas noslēgums notika Valmiermuižā, kur darītavas pārstāvji iepazīstināja skolēnus ar bio cidoniju zeltera un, sadarbībā ar Vidzemes zemniekiem un Latvijas iesala meistariem, tapušā kvasa gatavošanas procesu. Pēc tam Valmiermuižas klētī skolēni piedalījās praktiskā meistarklasē, izmantojot bioloģisko saimniecību “Varšavas” un “Ozolzīles”, kā arī citu bio saimniecību produktus. Tāpat viņi atklāja, cik daudzveidīgi var izmantot kvasu. Kopā ar pavāriem tika gatavoti burgeri, kvasa saldējums, kvasa mērce, kults sviests un majonēze no bioloģiskajām vistu olām.
Izglītojošā programma “Iepazīsti Bioreģionu!” skolēniem caur praktisku pieredzi ļāva labāk iepazīt bioloģisko saimniecību darbu un saprast, cik nozīmīgi ir izvēlēties vietēju un bioloģisku pārtiku. Skolēni arī dziļāk izprata Bioreģiona lomu un to, kā vietējo produktu izmantošana veicina ilgtspējīgu dzīvesveidu.
Izglītojošā programma “Iepazīsti Bioreģionu!” ir turpinājums koprades darbnīcām, kas bija veltītas bioloģiskās pārtikas patēriņa veicināšanai un noslēdzās aizvadītajā gadā. Iniciatīva tiek īstenota ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021–2027 projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju” (We Make Transition!) finansiālu atbalstu. Projekts sniedz nozīmīgu ieguldījumu Bioreģiona Vidzemē koncepta attīstībā. Plašāka informācija par projektu latviešu valodā pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Zane Kaķe
Oktobris Siguldas Valsts ģimnāzijā tradicionāli ir dažādu konferenču mēnesis Siguldas novada pedagogiem. 21. oktobrī norisināsies izglītojošais pasākums “Cilvēks. Izglītība. Mākslīgais intelekts”, kas paredzēts ne tikai pedagogiem, bet arī izglītības iestāžu skolēnu vecākiem, kuri aicināti no plkst. 18.00 līdz 19.30 uz nodarbību “Mākslīgais intelekts kā darba rīks, nevis domāšanas aizstājējs”.
Nodarbībā Baiba Altena apskatīs tēmas:
Baiba par sevi saka: “Mans ikdienas darbs nu jau 30 gadus ir saistīts ar valodu tehnoloģu uzņēmumu Tilde, kurā šobrīd esmu letonika.lv klientu attiecību vadītāja. Mans ikdienas darbs ir rūpēties, lai letonika.lv satura resursi būtu pieejami skolām, skolotājiem un skolēniem. Apzināt viņu vajadzības saistībā ar saturu, ko piedāvājam, kā arī veicināt satura papildināšanu ar jaunām iespējām. Šobrīd tas ir jaunais mākslīgā intelekta rīks skolotājiem Letonikas Skola. Mana otra aizraušanas ir saistīta ar galda spēļu attīstīšanu, kas veicina lasītprasmi un kopā būšanu “šeit un tagad”. Esmu idejas autore un līdzautore zilbju kāršu spēlei “Burtošanas čempionāts” un burtu metamo kauliņu spēlei “Alfa Bēta Ducis”. Šobrīd esmu aktīva mākslīgā intelekta rīku iepazinēja un saskaros arī ar skolotāju viedokļiem un pieredzi, saņemot skolēnu darbus, ar kuriem viņi dalās.”
Lai ieplānotu piemērotas telpas lekcijai, dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 17. oktobrim aizpildot veidlapu tiešsaistē šeit.
Plašāk par pasākumu notikums izglītībā – mācāmies kopā “Cilvēks. Izglītība. Mākslīgais intelekts” var uzzināt šeit.
Šajā mācību gadā Siguldas pirmsskolas izglītības iestādes “Ieviņa” skolotāji un audzēkņi uzsāka dalību Nordplus Junior projektā “Happy and fun adventures in nature”, kura mērķis ir veicināt sadarbību starp partneru pirmsskolas izglītības iestādēm no Somijas, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Islandes, Lietuvas un Zviedrijas.
Galvenās aktivitātes: tautas rotaļu un spēļu apkopošana, semināri un darbnīcas pedagogiem, kā arī metožu izstrāde bērnu darbībai brīvā dabā, izmantojot Ziemeļu un Baltijas valstu tradīcijas. Projekta īstenošanas laiks: no 2025. gada augusta līdz 2027. gada augustam.
No 29. septembra līdz 3. oktobrim projekta dalībnieki piedalījās 1. mobilitātes vizītē Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē “Ieviņa”. Vizītes laikā skolotājas ieguva priekšstatu par izglītības sistēmu Latvijā un mācību procesa organizēšanu pirmsskolas izglītības iestādē “Ieviņa”. Āra vidē viesi piedalījās organizētajā Tēvu dienas pasākumā, kopā ar folkloras kopu “Putni” iepazina latviešu tradicionālās dejas un dziesmas, kā arī piedalījās Miķeļdienas svētkos, kur iepazina latviešu tradicionālās Miķeļdienas rotaļas bērniem un varēja iepirkties tirdziņā. Ekskursijā pa pirmsskolas izglītības iestādi viesi iepazina pirmsskolas vecuma bērniem atbilstošu vides iekārtojumu, metodisko materiālu klāstu konkrētiem tematiem.
Partneri iepazina kultūrvēsturiskās vietas Siguldas pilsētā un tikās ar Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un digitālās attīstības jautājumos Linadru Kumski.
Ekskursijā pa Rīgu partneri papildināja zināšanas par Latvijas vēsturi, kultūru, tautas tradīcijām un jūgendstila arhitektūru.
Vizītes laikā katra dalībvalsts prezentēja savu mācību iestādi, tika strādāts pie projekta turpmākajiem uzdevumiem un projekta logo. Nākamā mobilitātes vizīte paredzēta martā Lietuvā Kauņas pirmsskolas izglītības iestādē “Etiudas”.
Projektu finansē Ziemeļvalstu Nordlpus programma.
Informāciju sagatavoja:
Pirmsskolas izglītības iestādes “Ieviņa” Nordplus projekta koordinatre
Ilze Rence
27. un 28. septembrī Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” četri pedagogi – Viola Špaca – Lepiksone, Jānis Špacs, Mārcis Kūlis, Arnis Šmitiņš – un trīs audzēknes – Linda Slišāna, Elza Actiņa un Elza Šmitiņa – piedalījās radošajā projektā “Terra Mariana” (Igaunija).
Muzikālais projekts tiek realizēts ceturto reizi. Pirmo reiz tas notika 2018. gadā Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, otru reizi – 2019. gadā Tartu (Igaunija) Igaunijas Nacionālajā muzejā, trešo reizi – 2023. gadā Smiltenē, Smiltenes Kultūras centrā. Šoreiz, ceturtais “Trerra Mariana” notika Igaunijā, Karksi-Nuias Kultūras centrā. Šī projektu organizējuši un turpina to darīt, Vīlandes Mūzikas skolas pedagogs, orķestra diriģents un Vīlandes bigbenda mākslinieciskais vadītājs Antons Kogans un Siguldas Mākslu skolas pedagogs, orķestra diriģents un Siguldas bigbenda mākslinieciskais vadītājs Arnis Šmitiņš.
Projekta mērķis ir popularizēt latviešu un igauņu pūtēju orķestru mūziku abos virzienos, iegūt pieredzi muzicēšanā un diriģēšanā pūtēju orķestrī. Divas dienas notiek intensīvi pūtēju orķestra mēģinājumi, kurā šoreiz piedalījās diriģenti, pedagogi un audzēkņi no septiņām Latvijas pilsētām – Siguldas, Smiltenes, Cēsīm, Valmieras, Valkas, Rūjienas un Alūksnes –, kā arī no pedagogiem un diriģentiem tāda paša skaita pilsētām Igaunijā (Tallinas, Pērnavas, Viljandi, Valgas u.c.). Festivāla orķestra galvenais diriģents bija labi pazīstamais igauņu diriģents un pedagogs Ott Kasks, kā arī visi minēto Latvijas pilsētu diriģenti – Jānis Silakalns, Pēteris Vilks, Mārtiņš Birnis. Pirmo reizi šajā projektā savu žestu diriģēšanas mākslā izmēģināja mūsu tubists no Siguldas – Edgars Bomiks.
Orķestra mēģinājumu starplaikos notika igauņu profesionālā mūziķa, pedagoga mežradznieka Kaido Otsinga jaunāko metodisko nošu materiālu prezentācija un doti vērtīgi savas pedagoģiskās pieredzes piemēri darbam ar jaunajiem mūziķiem. Pasākuma laikā varēja iegūt jaunākos metodiskos materiālus (Kaido Otsinga mācību grāmatas).
Otrā projekta diena noslēdzās ar muzikāli un stilistiski daudzkrāsainu koncertu, kurā tika atskaņoti divpadsmit latviešu, igauņu un ārvalstu komponistu skaņdarbi. Koncerta repertuārā tika iekļauta latviešu komponista Pētera Butāna oriģinālskaņdarbs “Līgodama upe nesa”, Sergeja Austra Universa apdare “Divdūjiņas gaisā skrēja”, Mārtiņa Birņa apdares ar grupas ABBA tēmām, igauņu komponista Peeter Volkonski skaņdarbs “Meeste Laul”, Hugo Alfvena skaņdarbs “Roslagsvar” un citi.
Visi 37 festivāla orķestra dalībnieki brauca mājās rudenīgajā skaistajā svētdienā pozitīvu emociju, muzikālas pieredzes un jauniem iespaidiem bagātāki. Projekts savus muzikālos mērķus ir realizējis un visi mūziķi vienbalsīgi ir par tā rīkošanu arī turpmāk. Nākamais “Terra mariana” orķestra projekts jau ir iecerēts Latvijā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogs
Arnis Šmitiņš