Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursā šogad kopumā saņemti 29 pieteikumi, no kuriem konkursa komisija atbalstam izvirzīja 17 projektus, un to īstenošanai pašvaldība piešķīrusi līdzfinansējumu 55 000 eiro apmērā.

Ar pašvaldības finansiālu atbalstu notiks bioloģiski saimniekojošo zemnieku un amatnieku tirdziņi. Projekts “Mūsu Bio tirgus – viedākai dzīvošanai Siguldā” paredz novada tautas lietišķās mākslas meistaru pulcēšanu, bērnu un jauniešu literatūras dienu tirgū. Savukārt rudenī paredzēts popularizēt interesi par ēdiena gatavošanu dabā.

Nurmižu kultūrtelpa “Dabā” daudziem mūzikas mīļotājiem kļuvusi par īpašu tikšanās vietu reizi gadā. Arī šogad Nurmižos notiks brīvdabas festivāls, kas būs izzinošs, radošs muzikālu aktivitāšu kopums. Īstenojot projektu brīvdabas festivālā “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs jeb Tuvāk zvaigznēm”, būs iespēja baudīt operu, džezu un kamermūziku. Šī gada akcents – sievietes spēks, sīkstums un skaistums.

Ar pašvaldības atbalstu šogad bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” krāšņi atzīmēs “Vizbulītes” 60 gadu jubileju.

Pateicoties nodibinājumam “Imanta Ziedoņa muzeja fonds”, Ziedoņa muzejā Murjāņos pilnveidos lasīšanas veicināšanas programmas bērniem, izveidojot vairākus interaktīvus punktus jaunajā suņa Fuņa mājā un pie tās, kā arī iekārtos grāmatplauktu.

Kultūrvēsturiskās vērtības palīdzēs apzināt Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība. Šogad tiks sagatavotas un izdotas Turaidas muzejrezervāta speciālistu Gunta Zemīša un Ligitas Beitiņas zinātniskas monogrāfijas “Sateseles pils un zeme” (12., 13. gs.), kā arī uzstādīts informācijas stends pie pilskalna.

Muzikālajā projektā “Kuolm randõ/Trīs krasti” trīs profesionālu lībiešu mūziķu radīta dzeja mūzikā. Plānotas Vinila plates, brošūras izdošana un prezentācijas koncerts kultūras centrā “Siguldas devons”.

Atbalstīts arī mākslinieku biedrības “Sidegunde” projekts, kurš paredz grāmatas izdošanu par glezniecības plenēru vēsturi Mālpilī.

Siguldas Jaunā pils šogad būs par vienu notikumu bagātāka. Tajā īstenos starpdisciplināru mākslas projektu par Gauju – analoga foto izstāde. Biedrība “Baltic Analog Lab” rīkos arī lekcijas par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem Siguldā, radošās darbnīcas un pārgājienu pa Gaujas Nacionālo parku.

Ar pašvaldības finansiālu atbalstu biedrība “Ozollīči” veidos ekspozīciju “Gaujas zivju aizsardzība”.

Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” atbalsta biedrība, pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, aizsāks desmit dziesmu ciklu – bērnu radīti teksti dzejnieces Ingas Cipes vadībā, komponists Jānis Ķirsis.

Kā neiespējamo padarīt iespējamu – to vislabāk zina biedrība “Cerību spārni”, kas gatavojas izdot grāmatu. Izdevumā būs iekļauti biedrības pieredzes stāsti divdesmit gadu garumā.

Šogad Siguldā notiks starptautiskās atdzejas darbnīcas, pulcējot dzejniekus no Latvijas un Īrijas.

Biedrība “Rīgas fotogrāfijas biennāle” kultūras centrā “Siguldas devons” rīkos Starptautisko laikmetīgās fotogrāfijas pasākumu. Foto izstāde būs veltīta dabas un cilvēka, tehnoloģiju mijiedarbībai.

Biedrība “Lēdurgas Ezerkalni” bagātinās kultūras dzīvi pagastā. Projekta “Brīvdabas teātra notikumi “Teātris ir cilvēka ceļš pa dzīvi” Lēdurgā” ietvaros tiks iestudētas divas bērnu un viena dzejas brīvdabas izrāde pieaugušajiem.

Arī šogad Siguldas novadā izskanēs klusie koncerti Mālpils Muižas klētī un Krimuldas baznīcā.

SIA “Rehabilitācijas centrs Krimulda” mudinās ieklausīties, atklāt un bagātināties, rīkojot kamermūzikas koncertu ciklu un Adventes vainagu darināšanas meistarklasi.

Biedrība “Atelpa Jauno arhitektu klubs” veiks Allažu ciema attīstības koncepta/stratēģijas izstrādi, sadarbojoties arhitektiem, iedzīvotājiem un pašvaldības pārstāvjiem. Notiks Ideju hakatons.

Konkursa mērķis ir atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas ar kultūras daudzveidīgām izpausmēm saistītu projektu realizēšanai novadā, īpašu uzmanību veltot kultūrvidi bagātinošu, vides ilgtspēju veicinošu, izglītojošu un inovatīvu, ar literatūru saistītu pasākumu realizēšanai dažāda vecuma mērķauditorijai.

Projekta nosaukums	Iesniedzējs	Piešķirtais finansējums (eiro)
Mūsu Bio tirgus – viedākai dzīvošanai Siguldā	Biedrība “Uz zaļā zara”	6500
Brīvdabas festivāls “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs jeb Tuvāk zvaigznēm”	Biedrība “Kultūrtelpa Dabā”	6500
Vizbulītei – 60 (bijušo dejotāju koncerts)	Siguldas novada deju kolektīvu atbalsta biedrība	5400
Burtiem pa pēdām	Nodibinājums “Imanta Ziedoņa muzeja fonds”	3000
Sateseles pils un zeme	Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība	2000
Muzikālā projekta “Kuolm randõ/Trīs krasti” vinila skaņuplates, izdošana un prezentācijas koncerts kultūras centrā “Siguldas devons”	Elīna Ose	4500
Mālpils plenēri — refleksijas un atspulgi	Mākslinieku biedrība “Sidegunde”	4000
Izstāde “Fluvius”	Biedrība “Baltic Analog Lab”	2500
Ekspozīcijas “Gaujas zivju aizsardzība” izgatavošana	Biedrība “Ozollīči”	3000
10 dziesmu cikls bērnu un jauniešu korim (1. daļa)	Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” atbalsta biedrība	1600
Kā neiespējamo padarīt iespējamu	Biedrība “Cerību spārni”	2500
Starptautiskā atdzejas darbnīca	Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja	2000
Rīgas fotogrāfijas biennāle 2024	Biedrība “Rīgas fotogrāfijas biennāle”	3000
Brīvdabas teātra notikumi “Teātris ir cilvēka ceļš pa dzīvi” Lēdurgā	Biedrība “Lēdurgas Ezerkalni”	2500
Klusie koncerti Siguldas novadā	Madara Pētersone	2000
Ieklausies, atklāj, bagātinies!	SIA “Rehabilitācijas centrs Krimulda”	2000
Allažu attīstības darbnīca ar arhitektiem	Biedrība “Atelpa Jauno arhitektu klubs”	2000

2. februārī plkst. 13.00 Mālpils Kultūras centrā varēs izbaudīt izrādi “Kā sagaidīt citplanētieti”, kas paredzēta bērniem no 1. līdz 4. klasei. Izrāde būs vienā cēlienā.

Somu rakstnieks Petri Tamminens, šīs grāmatas autors, vaļsirdīgi atzīstas: “Ja manā pagalmā nolaistos citplanētietis, es ātri bēgtu prom. Vai arī paslēptos drēbju skapī. Es baidos no citplanētiešiem. Godīgi sakot, es baidos pat no cilvēkiem. Es nekad neesmu skaitījis, taču domāju, ka dzīves laikā esmu baidījies no vismaz desmit tūkstošiem cilvēku.”

Vai arī tev reiz uzmākušās bailes no citplanētiešiem? Vai varbūt pats kādreiz esi juties kā viens no tiem? Ja tā labi padomā, varbūt nevienam nemaz nav jābaidās, bet gan vienkārši jāiepazīstas. Caur kustību prieku un dauzīšanos izrādē visi kopā meklēsim veidus, kā sagatavoties randiņam ar citplanētieti, ja nu tāds tomēr notiek. Tāpat izlūkosim, vai tāds nemājo arī kaut kur dziļi mūsos pašos, kad nebaidoties, ko kāds padomās, ļaujamies trakulīgām dejām.

Tamminena humorpilnais stāsts iedrošina un māca, kā pārvarēt bailes no neērtām situācijām, nepatīkamām sajūtām un nepazīstamiem cilvēkiem.

Radošā komanda: Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.

Lomās: Anna Nele Āboliņa, Eduards Johansons, Kārlis Dzintars Zahovskis.

Biļetes cena –8 eiro. Iepriekšpārdošanā ar Siguldas ID kartes atlaidi – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centra kasē kases darba laikā (otrdiena–trešdiena: plkst. 10.00–14.00, ceturtdiena–piektdiena: plkst. 14.00–18.00). Biļetes var iegādāties arī “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Foto: Matīss Markovskis

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

10. martā plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā gaidāma Valmieras teātra izrāde “Labie cilvēki” Ineses Mičules režijā.

Lugu “Labie cilvēki” (“Good people”) 2011. gadā sarakstījis amerikāņu dramaturgs un scenārists, Pulicera prēmijas laureāts Deivids Lindsijs-Ebērs. Tā ir daudzkārt godalgota, tajā skaitā arī nominēta prestižās amerikāņu Spēlmaņu nakts “Tony Awards” balvai. Luga ar panākumiem tajā pašā gadā piedzīvoja pirmizrādi Brodvejā, drīz vien sekojot iestudējumiem visā Amerikā un Eiropā. 2012. gadā tā kļuva par visbiežāk iestudēto darbu teātros visā pasaulē, tagad – arī Valmieras teātrī.

Tas ir mūsdienīgs stāsts par dzīves pārbaudījumiem, kuri tiek uzlikti labiem cilvēkiem. Tā centrā – jauna sieviete Mārgareta, kuru piemeklē dažādas likstas gan darbā, gan privātajā dzīvē. Mārgaretas dzīve nav viegla, taču viņas ticība un paļaušanās labajam ikvienā cilvēkā, kā arī humors un pacietība, liek ieraudzīt un vērtēt notiekošo citādā gaismā. Kad Mārgareta satiek savu jaunības dienu mīlestību, nu jau bagātu un veiksmīgu cilvēku, atklājas, ka dzīvojot kultūrā, kas nemitīgi tiecas piepildīt sapni par laimīgu dzīvi, cilvēks tomēr jūtās iztukšots. Luga liek pārdomāt, kādi ir īstie cilvēka liktens iemesli – ļaut lietām notikt labi vai slikti, un ko tas pārbauda cilvēkā?

Izrādes radošajā komandā ir scenogrāfe un kostīmu māksliniece Agnese Kaupere un gaismu mākslinieks Gatis Priednieks. Lomās: Elīna Vāne, Ivo Martinsons, Rihards Jakovels, Māra Mennika, Diāna Krista Stafecka, Baiba Valante.

Biļetes var iegādāties Mālpils Kultūras centra kasē tās darba laikā (otrdien, trešdien: 10.00–14.00, ceturtdiena–piektdiena: 14.00–18.00), kā arī “Biļešu paradīze” kasēs.

Sestdien, 20. janvārī, Mālpils Kultūras centra folkloras kopa “Mālis” sarīkojumā atzīmēja 15 darbības gadu jubileju, kurā bija iespēja atskatīties uz gadu laikā paveikto, satikties un svinēt svētkus.

Sarīkojumu kuplināja Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, Rucavas tradīciju klubs, Katklakalna “Rāmupe”, Siguldas “Senleja”, Lēdurgas “Putni” un Suntažu “Saule”.

Foto: Edgars Semanis

3. februārī plkst. 12.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” pirmā trešās sezonas tikšanās. Literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs uzstāsies ar priekšlasījumu “Atraktīvs nosaukums lekcijai par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru”, kas veltīts vienam no jaunākajiem literārajiem strāvojumiem.

Literatūrzinātnieks, dzejnieks un Preiļu konceptuālists Ivars Šteinbergs savā lekcijā “Atraktīvs nosaukums lekcijai par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru” stāstīs par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru. Tiks ieskicētas konceptuālās rakstības transformācijas 20. gadsimtā un 21. gadsimtā un raksturots latviešu dzejai unikālais Preiļu konceptuālisma fenomens. Līdzās konceptuālās rakstības paņēmienu skaidrojumam, kas ietver arī lasīšanas paņēmienu pārslēgšanu, lekcijā izskanēs arī trīsdaļīgs viedoklis par literārā konceptuālisma specifiku, proti, Preiļu konceptuālisms tiks interpretēts no literatūrzinātnes perspektīvas (sinhroniskais aspekts), vēsturiskās mainības perspektīvas (diahroniskais aspekts) un Preiļu konceptuālisma perspektīvas (performatīvais aspekts).

Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz Preiļiem tikties ar Eināru Pelšu un Andi Surguntu. A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu mitoloģiskajiem priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies rakstība.

2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts antoloģijā “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” (2021, Neputns).

Savu piederību “Preiļu konceptuālistu” grupējumam apliecinājuši dzejnieki Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls un Ivars Šteinbergs.

Ph.D. Ivars Šteinbergs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, dzejnieks un atdzejotājs, autors diviem dzejas krājumiem – “Strops” (2020, Neputns), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, un “Jaunība” (2022, Neputns) – ieguvis Latvijas literatūras gada balvu 2023. Savulaik vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”, bet šobrīd ir viens no literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gadsimta 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju video ierakstus būs iespējams noskatīties arī

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

2. martā plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” grandiozs notikums – talantīgais, daudzpusīgais un pasaules klausītāju atzinību guvušais latviešu pianists Andrejs Osokins pirmatskaņos savu jaunāko programmu “Andrejs Osokins – Robertam Šūmanim. Mīlestības vēstules Klārai”.

Jaunā Andreja Osokina koncertprogramma būs kā mīlestības duets starp diviem izciliem komponistiem – Robertu un Klāru Šūmaņiem. Tajā iekļauti pasaulē plaši zināmi Šūmaņa skaņdarbi – “Fantāzija”, “Arabeska”, “Trīs romances op. 28”, “Bērnu ainas”, “Traumerei” (“Sapņojums”) un daudzi citi, kas tika komponēti kā mīlestības vēstules topošajai sievai Klārai Vīkai, kad abiem tika liegts precēties un viņi bija spiesti dzīvot šķirti. Koncerta noslēgumā skanēs arī Klāras, nu jau kā Roberta Šūmaņa sievas skaņdarbi, kas būs kā viņas atbildes uz mīļotā vēstulēm.

Programma būs romantiski virtuoza, krāšņa un aizraujoša, ģimenes un mīlestības tēmai veltīta. To bagātinās Andreja Osokina stāsti par abiem komponistiem un viņu radīto mūziku.

Šī ir jau ceturtā Andreja Osokina koncertprogramma, kas veltīta izciliem komponistiem, šoreiz Robertam Šūmanim – vienam no noslēpumainākajiem romantisma laika komponistiem, kurš pirmais sāka radīt mūziku kā savas dvēseles dienasgrāmatu. Šūmaņa mūzikā ir unikāls naivuma, trausluma, kā arī brāzmainas enerģijas un augstsirdības savienojums, kā arī tai piemīt ārkārtīgi liels emocionāls siltums un empātija. Turklāt viņš ir izcils nevainojamu melodiju izgudrotājs, kas spilgti atklāsies koncertā.

Biļetes cena – no 12 līdz 20 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.Siguldas novada ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %.

8. februārī plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā interesenti, cikla “Sarunas bibliotēkā” ietvaros, varēs satikties ar tulkotāju Indru Čeksteri, kā arī piedalīties grāmatas “Elzes un Rūdolfa stāsts. Atmiņas no vecās Vidzemes” prezentācijā.

Grāmata “Elzes un Rūdolfa stāsts. Atmiņas no vecās Vidzemes” ir apkopotas Indras Čeksteres tulkotās vācbaltiešu, Lēdurgas muižas īpašnieku Elzes un Rūdolfa fon Kampenhauzenu atmiņas, kuras izdevis apgāds “Madris”. Stāsts attēlo dzīvi Vidzemē no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 30. gadiem, tāpat arī apraksta vācbaltiešu izceļošanu un likteņus līdz 40. gadu beigām.

Grāmata ietver daudzu Vidzemes muižu un vietu aprakstus, dzīvi muižās un pilsētās, stāstījumus ne tikai par muižniekiem, bet arī par ārstiem, mācītājiem, muižu pārvaldniekiem, juristiem, zemniekiem, amatniekiem, Tērbatas Universitātes studentiem un viņu profesionālo darbību Vidzemē.

Attēlota arī kultūras notikumu daudzveidība, teātri, koncerti, mūziķi. Atmiņas ļauj iepazīt tā laika tradīcijas, audzināšanu, izglītību, sadzīves normas, sadzīvi. Tā ir iespēja iepazīt daudzas zudušas vēstures un kultūras liecības, Vidzemes personības.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada bibliotēka līdz 31. janvārim aicina lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” dalībniekus novērtēt 2023. gada kolekcijas grāmatas.

Tīmekļa vietnē lasamkoks.lv, ievadot Siguldas novada bibliotēkas piekļuves kodu PHGEC, iespējams aizpildīt anketu par izlasītajām grāmatām. Anketa pieejama šeit.

Lasīšanas ekspertam jeb žūrijas dalībniekam:

jāsniedz neliela informācija par sevi;
jāatzīmē izlasītās grāmatas;
no izvēlētajām grāmatām ir jāizveido savs grāmatu tops;
jāuzraksta, kādēļ grāmatai piešķir pirmo vietu;
jānovērtē grāmatas izskats;
jāizsakās par sevi kā lasītāju.

Visus čaklos grāmatu vērtēšanas ekspertus sagaidīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas sarūpēta pateicības balva un diploms, kā arī pavasarī būs žūrijas noslēguma pasākums Siguldas novada bibliotēkā.

Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” Latvijā darbojas no 2001. gada. Tā ir Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansēta Bērnu literatūras centra iniciatīva, un tiek īstenota ikvienā Latvijas novadā. Katrai vecuma grupai ieteiktās grāmatas lasa un vērtē bērni un jaunieši, bet no 2012. gada – arī pieaugušie. Programmas mērķis ir veicināt lasītprasmi un interesi par grāmatām.

Piektdien, 19. janvārī, Inčukalna Tautas namā plkst. 14.00 atklās fonda “Nāc līdzās” foto izstādi “Mirklis citus”, kuru darbus radījusi fotogrāfe Ieva Benefelde. Šajā izstādē jaunieši ar īpašām vajadzībām būs fotomodeļi. Izstādes atklāšanā piedalīsies tās veidotāji un fotomodeļi. Ar muzikāliem priekšnesumiem iepriecinās Roberts Reingolds un Marta Rancāne. Būs iespēja ieklausīties Laimas Mūrnieces dzejā.

Fonds “Nāc līdzās” jau daudzus gadus sadarbojas ar fotomākslas profesionāļiem, lai veidotu jauniešu ar īpašām vajadzībām fotogrāfiju izstādes, kurās viņi ir darbu autori. Izstādes ideja radās fonda vadītājai Sarma Freiberga .

Projektā tika iesaistīti desmit jaunieši ar īpašām vajadzībām, kas darbojas fondā “Nāc līdzās”. Viņi ir no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Babītes, Dobeles, Mālpils, Ādažiem, Aizputes, Inčukalna un Kuldīgas. Katram no viņiem ir kāds funkcionāls traucējums, kas liedz dzīvi baudīt pilnā spektrā. Taču viņi ir atraduši nodarbes, kurās viņi var sevi lieliski apliecināt un justies pilnvērtīgi un laimīgi.

“Vai Tev kādreiz ir bijusi vēlme pamirkšķināt acis un ceļot laikā un telpā kaut uz mirkli? Katram no mums dažreiz gribas būt citur. Uzzināt, kāda ir sajūta, kad drosmes vējš iepūš muskatiera cepures spalvā. Vai sadzirdēt, kā švīkst princeses kleitas apaklšmala pret muižas deju grīdu, kad sper soli. Ļauties iztēlei un sapņiem! Prom no ikdienības! Mirkli būt kur citur,” tā fotogrāfe Ieva Benefelde uzbur fotogrāfiju tapšanas gaisotni. Arī izstādes apmeklētāji varēs iepazīt mirkli citur. Mirkli jauniešu ikdienā, ko atklās viņu pašu ierunāti stāsti.

Izstāde jau pabijusi daudzās Latvijas vietās un tagad piestājusi Inčukalnā, kur dzīvo viena no fotomodelēm Laima Helēna Mūrniece.

Informāciju sagatavoja:
Inčukalna Tautas nama vadītāja
Inga Freimane

Svētdien, 21. janvārī, plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē atklās gleznotājas Ivonnas Zīles abstrakto gleznu izstādi “ZĪMES”.

Dzīvi var skatīt kā ceļojumu, kam nav līdz galam izprotama iemesla. Tam var tuvoties, taču nav iespējams to pilnībā izprast. Ceļā ir norādījumi — brīdinājuma un labvēlības zīmes. Tās pareizi nolasīt ir ne tikai veiksme, bet arī vieduma pazīme. Tā apbrīnojama māksla orientēties šajā zīmju sistēmā, kas savirknējas rakstā, kurā ieslēgta dzīves mistērija.

Šī cikla gleznu tapšana un izstāžu realizēšana ir saskaršanās ar apjausmu, ka, esot šī brīža dzīvē posmā, tālāko nosaka drosme, attieksme un iespējas. To pavada neziņas izraisīta trauksme, kopā ar ticību un cerību, ka ir kāds augstāks spēks, kas procesus virza un vada.

Dzimšana, pasaules iepazīšana, attiecības ar cilvēkiem, mīlestība, vientulība, šaubas, bailes, cerības, vilšanās, dusmas, zaudējumi, prieks, sapņi, samierināšanās un nāve — katram no šiem jēdzieniem var piešķirt krāsu, formu un tekstūru bezgalīgās variācijās. Daba ir iedvesmotāja un tā, kas rada un rāda šīs zīmes, atliek vien tās ieraudzīt, nolasīt uzgleznojot un saprast.

Gleznas, kas izstāžu telpā tiek savstarpēji kombinētas figūru kopās, rada jaunus tēlus, kas ved skatītāju tuvāk atklāsmei. Šī atklāsme ir personiska, jo tieši ļaujoties tēlu virknējumam un novērtējot tos balstoties savā pieredzē, slēpjas brīvība. Lai gan arī pati māksla savā ziņā ir manipulācija, ar tai raksturīgo vēlmi iegūt skatītāja uzmanību un ietekmēt prātu. Tomēr tās nolūks nav vara, bet brīvība. Tā raksturo sava laikmeta nemieru un neprognozējamību, situāciju, kad nav zināms, kādā secībā un kombinācijā notikumi, zīmes sakārtosies, kāda būs nākotne un kādas vērtības tā nesīs?

Tā ir brīvība, kas cilvēku ceļ pāri dzīves eksistenciālajam spriegumam, un bieži ir vienīgais glābiņš ikdienas nolemtībā. Izstāde aicina katru skatītāju meklēt savas atklāsmes zīmju sistēmā, kas ir atvērta interpretācijai.

Izstāde “ZĪMES” būs apskatāma līdz 29. februārim Kultūras centra darba laikā – darba dienās no plkst. 10.00 līdz 20.00. Sestdienās no plkst. 10.00 līdz 15.00.

Informāciju sagatavoja:
Mālpils Kultūras centra pasākumu organizators
Adrians Rakuzovs

Daudzsēriju komēdija “Pansija pilī”, kas tapusi pēc Anšlava Eglīša populārā romāna motīviem, februārī būs skatāma Inciema tornī.

Astoņas sērijas pie skatītājiem Inciemā nonāks visa mēneša garumā plkst. 17.00 un 19.30:

►2. februārī (1. un 2. sērija);

►9. februārī (3. un 4. sērija);

►23. februārī (5. un 6. sērija);

►29. februārī (7. un 8. sērija).

Sižets: Ir pagājuši vairāki gadi, kopš jaundibinātā Latvijas valsts literātam Viktoram Eglītim piešķīrusi Inciema pusmuižu par nopelniem valsts labā. Kad viņš ar dēliem Anšlavu un Vidvudu beidzot ierodas to apskatīt, izrādās, ka īpašums ir galīgi nolaists un nedzīvojams. Turklāt zemes nomnieks Liepiņš vienā galā ierīkojis veikalu, bet otru atstājis “inventāram” – vecajiem baronlaiku kalpiem, kuri pēc kara nav atraduši sev citu mājvietu. Kad par spīti pirmajam pārsteigumam Eglīši nolemj muižu atjaunot un plašajās telpās ierīkot pansiju inteliģentiem ļaudīm, seko aizraujošu, komisku un romantisku notikumu virkne, kur visneparastākajos veidos krustojas pilsētas viesu, apkārtnes iedzīvotāju, muižas kalpu un latviešu kultūras dižgaru likteņi.

Aktieri: Gundars Āboliņš, Rihards Zelezņevs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Juris Strenga, Dace Everss, Lāsma Kugrēna, Jānis Jarāns, Dana Bjorka, Olga Dreģe, Ģirts Jakovļevs, Ivars Kalniņš, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Artūrs Skrastiņš, Inese Kučinska, Jēkabs Reinis, Gatis Maliks, Lauris Dzelzītis, Kristians Teterovskis un daudzi citi.

Režisori: Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone, Dāvis Sīmanis.

Biļetes tikai iepriekšpārdošanā Anšlava Eglīša ekspozīcijā. Biļetes cena 3 eiro.

Sestdien, 20. janvārī, Mālpils Kultūras centra folkloras kopa “Mālis” aicina uz savu 15 darbības gadu jubilejas sarīkojumu, kurā būs iespēja atskatīties uz gadu laikā paveikto, satikties un svinēt svētkus.

Sarīkojumu kuplinās: Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, Rucavas tradīciju klubs, Katklakalna “Rāmupe”, Siguldas “Senleja”, Lēdurgas “Putni” un Suntažu “Saule”.

Ieeja sarīkojumā – bez maksas.