Kultūra - sigulda.lv

Sadziedāšanās prieks 10. augustā pulcēs kopā 71 dziedošu un dejojošu senioru kolektīvu no visas Latvijas. Arī mūsu novada vokālais ansamblis “Melodija”, “Saltavots”, “Rezēdas un dadži”, “Sidgundietes” un senioru deju kopas “Sniegarozes” un “Preilenes” kuplinās 6. Latvijas Senioru sadziedāšanās svētkus.

Svētki šogad plānoti vairākās norises vietās. Plkst. 11.00 koncerti notiks Inčukalnā, Aleksandra parka estrādē, pie Allažu Tautas nama un parkā pie Jūdažu Sabiedriskā centra un estrādē pie Mores Tautas nama, kur katrā no norises vietām sadziedās konkrēta kultūrvēsturiskā novada kolektīvi. Noslēguma koncertā Mālpilī plkst. 15.30 kopā sadziedāsies vairāk nekā 800 svētku dalībnieki.

“No sirds priecājamies, ka šī gada Latvijas Senioru sadziedāšanās svētki notiek Siguldas novadā. Lai dzīvotprieks, kas caurvij senioru izpildītās dziesmas un dejas, aizrauj un uzlādē ikvienu pasākuma apmeklētāju un dod spēku turpmāk,” saka Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Latvijas Senioru sadziedāšanās svētkus organizē Latvijas Pensionāru federācija un Siguldas novada Kultūras centrs. Iepriekšējie Sadziedāšanās svētki notikuši Kārļa Ulmaņa muzeja teritorijā “Pikšās”, Kokneses parka estrādē, Cēsu pils parka estrādē, Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” un kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Rīgā.

Aicinām iedzīvotājus rēķināties, ka svētkos piedalīsies liels skaits dalībnieku, kā dēļ gaidāms satiksmes intensitātes pieaugums.

Ieeja koncertos – bez maksas.

Foto: Edgars Semanis

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Brīvdabas kultūrtelpa “Daba” Siguldas novada Nurmižos jau trešo gadu 23., 24. un 25. augustā aicina uz kamermūzikas koncertciklu “Tuvāk Zvaigznēm”. Pasākumā būs dzirdama daudzveidīga un koša kamermūzika, kuru izpildīs jaunie mākslinieki no Latvijas, Vācijas, Šveices, Nīderlandes, Beļģijas, ASV un Kanādas.

23. augustā plkst. 20.00 ar teatrālu koncertprogrammu “Septiņas mīlestības nokrāsas” koncertciklu atklās Amsterdamā mītošā jauno mūziķu apvienība “Amantis Aurem”: mecosoprāns Vizma Zvaigzne (Latvija/ Nīderlande), kontrtenors Šons Heids (Sean Haid, Kanāda/Nīderlande) un pianists Pīters Boherts (Pieter Bogaert, Beļģija/ Nīderlande). Viņu sniegumā skanēs K. Monteverdi, K. V. Gluka, G. F. Hendeļa, V. A. Mocarta, Dž. Rossīni, Ž. Bizē, B. Britena, L. Bernsteina, M. Macoli, K. Galbraita un F. Glāsa opermūzikas fragmenti.

24. augustā plkst. 20.00 skanēs džeza un improvizācijas mūzika lieliskā Matīsa Čudara trio sniegumā. Ģitārista Matīsa Čudara (Latvija/ASV), basista Edvīna Ozola (Latvija) un bundzinieka Ivara Arutjunjana (Latvija/Vācija) repertuārā varēs dzirdēt orģinālmūziku no trio nesen iznākušā ierakstu albuma “Take Your Time”.

Jāpiebilst, ka sestdien apmeklētāji Nurmižos tiks gaidīti brīvdabas festivālā “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs” jau no plkst 14.00, piedāvājot neierastas un atraktīvas sarunas un meistardarbnīcas, kas visas vīsies ap vienotu tēmu “Latvietes slavināšana”.

25. augustā plkst. 16.00 klasisku un azartisku programmu piedāvās Latvijā jau iemīļotais ansamblis “Trio Fabel” – klarnetiste Anna Gāgane (Latvija/Šveice), čellists Kristaps Bergs (Latvija/Beļģija) un pianiste Linda Leine (Latvija/Vācija). Līdztekus L. van Bēthovena, G. Pelēča, P. Juona mūzikai skanēs arī franču komponista A. Bonardi īpašs aranžētais R. Vāgnera dziesmu cikls “Vēzendonkas dziesmas”, kuras izpildīs dziedātāja Vizma Zvaigzne.

Biļetes uz atsevišķiem koncertiem vai kopējo festivāla biļeti var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Norādot Siguldas novada ID kartes jeb “S! Kartes” numuru, biļetes iepriekšpārdošanā līdz 19. augustam iegādājamas ar 25 % atlaidi. Skolēniem, studentiem un pensionāriem piemērota 50 % atlaide. Ieeja uz vakara koncertiem no plkst. 19.00. Dalība dienas norisēs bez maksas.

Pasākums tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda un tā mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Vairāk informācijas par pasākuma norisi: 29494151.

Informāciju sagatavoja:
Vizma Zvaigzne-Šenka
projekta vadītāja

Siguldas novada bibliotēkā 9. augustā plkst. 17.00 tiks atklāta izstāde “Krāsaino un melnbalto līniju burvis” par godu novadniekam, grafiķim, vienam no izcilākajiem kokdzeluma, linogriezuma un oforta meistariem – Zigurdam Zuzem viņa 95. jubilejas gadā. Izstādē varēs iepazīties ar Zigurda Zuzes darbiem: grafikas darbiem, grāmatu grafiku, ekslibris kolekciju, novadpētniecības materiāliem no bibliotēkas krājuma un pirmo reizi izstādītiem studiju laika akvareļu darbiem. Daļa darbu deponēta no Turaidas muzejrezervāta Krājuma mākslas kolekcijas. Izstāde skatāma līdz 11. septembrim.

Mākslinieks strādājis galvenokārt stājgrafikā, pievērsies arī grāmatu grafikai – ilustrējis vairāk nekā 200 grāmatu, kā arī darinājis ievērojamu skaitu ekslibris – miniatūrgrafikas mākslas darbus, kas norāda grāmatas īpašnieku.

Zigurds Zuze dzimis 1929. gada 25. augustā Rīgā, bet ir no siguldiešu dzimtas – Siguldā ir dzimis mākslinieka tēvs un vecaistēvs. Siguldā arī aizvadīti mākslinieka skolas gadi un vēlākajos gados pavadītas daudzas vasaras nedēļas nogales. Lai gan lielu daļu dzīves pavadījis Rīgā, taču nekad nav aizmirsis Siguldu: “Sigulda ir mana dzimtene. Rīgā esmu nodzīvojis četrdesmit deviņus gadus, tomēr saikni ar Siguldu neesmu nekad pazaudējis. Katram ir jābūt sava novada vērtības apziņai. [..] Droši varu apgalvot, ka Sigulda ir mana paradīze!”

Zigurds Zuze (1929–2003) dzimis Siguldas pilsētas bibliotekāra ģimenē – tēvs bijis Siguldas pilsētas bibliotēkas pārzinis, organizējis arī Latvijas Rakstnieku un žurnālistu pils bibliotēku Siguldā un darbojies laikraksta “Siguldas Ziņas” redakcijā. Māte – Rakstnieku pils saimniecības daļas pārzine. Acīmredzot saskarsme ar grāmatām jau agrā bērnībā kļuva par iemeslu, kādēļ tieši ilustrēšana vēlāk ieņēma tik lielu nozīmi Zigurda Zuzes daiļradē: “Tēvs no agras bērnības mani ieveda grāmatu pasaulē. To starpā es izaugu, lasīju tās pat atkārtoti”.

Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu pie P. Upīša, diplomdarbs – ilustrācijas R. Sēļa romānam “Burši un zeļļi” (1955). Izstādēs piedalījies no 1952. gada, savukārt Mākslinieku savienībā uzņemts 1957. gadā. No 1967. gada bijis pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1971. līdz 1999. gadam – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras dekāns.

Ceturtdien, 8. augustā, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International Biennial of Enamel Art Vilnius 2024”. Šis ir biennāles 10. jubilejas gads un tas ir īpašs ar to, ka izstāde ceļo pa Baltijas valstīm, satiekot mākslas cienītājus ne tikai Viļņā, bet arī Tallinā, Siguldā un Panevēžā.

Emaljas tehnika, kas ir vecāka par kristietību, mūsdienu pasaulē nav pazudusi: mākslinieki ar pacietību un amatniecības zināšanām joprojām neatlaidīgi rada darbus, kuros apvienotas tehniskās zināšanas un improvizācijas prasmes. Tāpēc emaljas darbus var redzēt tik reti: šī tehnika prasa zināšanas, laiku un māksliniecisku tieksmi. Taču Viļņa šajā ziņā ir īpaši priviliģēta: šeit emalja reizi divos gados tiek demonstrēta Starptautiskajā emaljas mākslas biennālē, kas ir lielākais profesionālais pasākums, kas veltīts šai rotu mākslas formai. Šoreiz biennāles darbi būs apskatāmi arī Siguldā.

Šogad Viļņas biennāle galerijā “Meno Niša” lepni norisinās jau desmito reizi. Biennāles tēma – Meistardarbs – atspoguļo jubileju. Kuratore un māksliniece Marytė Dominaitė aicināja biennāles dalībniekus pārskatīt savus darbus, izvēloties darbu, kas vienas vai otras īpatnības dēļ ir pelnījis šādu raksturojumu. Darbs, kas atstājis vislielāko iespaidu, prasījis visvairāk pūļu, novedis pie jauniem atklājumiem vai panācis līdz šim neredzētu harmoniju. Tāpēc jubilejas emaljas biennāle ir gan retrospektīva, gan aktuāla: šeit var aplūkot gan pēdējos gadu desmitos tapušos darbus, gan nupat veidotus darbus, jo dažkārt labākais ir jaunākais. 38 mākslinieki no Latvijas, Francijas, Gruzijas, Igaunijas, Venecuēlas, Japānas un Lietuvas dodas emaljas piedzīvojumā, meklējot šedevru. Caur emaljas tehniku mākslinieki spēj nodot trauksmi un prieku, mieru un brīnumu, kultūras mājienus un kustības iespaidus.

Desmitās starptautiskās emaljas mākslas biennāles galvenā tendence ir uz glezniecisko un instinktīvo. Emalja var segt tradicionālu rotaslietu priekšmetu, rokassprādzi, piespraudi vai gredzenu, skulptūras gabalu, kas vairāk līdzinās mazai skulptūrai, vai gleznai līdzvērtīgu plāksni. Jau desmito biennāli emalja atkal runā līnijās un krāsās, formās un apjomos, atklājot vairāk nekā 70 personisku šedevru panorāmu.

Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas.

Siguldas Jaunās pils salonā atkal atvērta izstāde “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”, kurā apskatāmi Zigurda Zuzes darbi no Turaidas Muzejrezervāta krājuma kolekcijas.

Piemiņas izstāde veltīta grafiķim, profesoram, aktīvam Atmodas notikumu dalībniekam, siguldietim, bijušajam Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas mācībspēkam Zigurdam Zuzem (1929–2003) viņa 95 gadu jubilejas gadā. Zigurds Zuze dzimis 1929. gada 25. augustā Rīgā, cēlies no siguldiešu dzimtas – tēvs – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Siguldas domnieks un pilsētas bibliotēkas vadītājs, tāpat arī vecaistēvs bijuši siguldieši.

1980. gadu vidū Zigurds Zuze kopā ar grupu Siguldas radošās inteliģences pārstāvju aktīvi uzstājās republikas presē pret Siguldas pilsētas zaļās zonas piesārņošanu, pret rūpniecības objektu celtniecību Siguldā, par kultūras pieminekļu saglabāšanu. 1991. gada janvārī viņš kopā ar citiem Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem atradās uz barikādēm, apsargājot republikas valdības iestādes.

Zigurds Zuze par sevi ir teicis: “Sigulda ir mana dzimtene. Rīgā esmu nodzīvojis četrdesmit deviņus gadus, tomēr saikni ar Siguldu neesmu pazaudējis nekad. Tā bija brīnišķīga sajūta – no jauna atgriezties tēva mājās… Katram ir jābūt sava novada vērtības apziņai. Jaunībā es gribēju studēt arhitektūru. Mans tēvs bija saistīts ar literatūru, bet mamma – liela rokdarbniece. Tēvs bija beidzis Olava komercskolu, vēlāk – arī Simferopoles aviācijas skolu. Dzimtas vēsturi esmu izpētījis līdz 18. gadsimtam. Jau skolas laikā man patika zīmēt, taisīju vietējām sienas avīzēm visādus ažūrus… Atceros arī savu zīmēšanas skolotāju – viņu sauca Voldemārs Mednītis. Siguldu ir gleznojis gandrīz katrs latviešu mākslinieks. Paradīzes kalnu taču arī padomju laikā nosauca par Gleznotāju kalnu. Droši varu apgalvot, ka Sigulda ir mana paradīze!”

Zigurda Zuzes 95. jubilejas gadā interesenti aicināti apskatīt daļu no Turaidas muzejrezervāta Krājuma mākslas kolekcijas darbiem. Zigurds Zuze (1929–2003) – grafiķis, viens no izcilākajiem kokdzeluma, linogriezuma un oforta meistariem. Daiļrades galvenie virzieni ir stājgrafika un grāmatu grafika; veidojis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām, kā arī darinājis ievērojamu skaitu ekslibris – miniatūrgrafikas mākslas darbus, kas norāda grāmatas īpašnieku, ietverot viņa vārdu vai iniciāļus.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 25. augustam katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00. Ieeja izstādē iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā,biļešu cenas apskatāmas šeit.

Atcelts dziedātājas Jessie Ware koncerts, kas bija plānots 14. augustā Siguldas pilsdrupu estrādē. Dziedātāja informējusi, ka atceļ visus Baltijas valstīs plānotos koncertus.

Koncerta organizatori informē, ka nauda par iegādātajām biļetēm 14 dienu laikā tiks automātiski atgriezta bankas kontā, no kura tika veikta biļetes iegāde. Organizatori atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Aicinām apmeklēt citus pasākumus, kas šovasar gaidāmi ainaviskajā Siguldas pilsdrupu estrādē. Informācija par citiem pasākumiem Siguldas pilsdrupu estrādē pieejama šeit.

8. augustā plkst. 19.00 kafejnīcas “ESI” vasaras terasē Pils ielā 4B, Siguldā, notiks rakstnieku Māra Bērziņa un Gunta Bereļa “Vasaras lasījumi”.

Māris Bērziņš ir prozaiķis, vienas bērnu grāmatas, viena lugu krājuma, sešu romānu un daudzu Gūtenmorgenu autors. Kopumā sarakstījis 12 dažāda izmēra grāmatas. Saņēmis vairākas balvas, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Baltijas Asamblejas balvu literatūrā, tomēr bailes no skaitļa 13 vēl nav pārvarējis.

Guntis Berelis ir prozists un literatūrkritiķis. Sešu prozas un trīs kritikas grāmatu autors. Strādājis vairāku preses izdevumu redakcijās. Periodikā publicējis ap 700 recenziju, eseju, interviju ar rakstniekiem. Godalgots ar Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu “Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra” un romānu “Ugunīgi vērši ar zelta ragiem”, saņēmis laikraksta “Diena” gada balvu par grāmatu “Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam” un romānu “Vārdiem nebija vietas”, kā arī citas atzinības.

Šovasar ceturtdienu vakaros Siguldas restorānu un kafejnīcu āra terasēs un vasaras dārzos notiek nesteidzīgi dzejas un prozas lasījumi, kurus pavada muzikāli priekšnesumi. Jau notikušas tikšanās ar dzejnieku Kārli Vērdiņu un mūziķi Aldi Kolosovu; dzejniekiem Ronaldu Briedi un Māri Salēju un mūziķi Zani Dauguli; dzejnieku Edvīnu Raupu un tulkotāju, atdzejotāju Gitu Grīnbergu; dzejnieku Jāni Rokpelni un mūziķi Mareku Sarnovski.

Turpmāko “Vasaras lasījumu” programma:

22. augustā dzejnieks Guntars Godiņš un mūziķis Aigars Godiņš;
29. augustā dzejniece Ingmāra Balode un dzejnieks Marts Pujāts.

“Vasaras lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas viesmīlības uzņēmumiem.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja koncertos – bez maksas.

Foto: Edgars Semanis

31. jūlijā plkst. 16.00 Inčukalna Kopienas centra “Vecais pasts” izstāžu zālē notiks tikšanās ar Valsts meža dienesta ilggadējo meža ugunsapsardzības profesionāli, novadnieku un foto izstādes “Mežs un Uguns” autoru Dzintaru Rozenu.

Dzintars Rozens savu darba mūžu ir veltījis mežam. Valsts meža dienesta ugunsapsardzības inženiera amatā viņš ir organizējis neskaitāmus meža ugunsdzēšanas darbus, pa retam iemūžinot uguni un tās veikumu fotogrāfijās.

“Neesmu tāds fotogrāfs, kurš staigā apkārt un meklē kādu skaistu kadru. Kad ieraugu ko īpatnēju, nofotografēju. Uguns darbi mežā izceļas, tie ir citādāki nekā viss pārējais, tādēļ tos fotografēju – nevis kā mākslu, bet vairāk kā uzskates līdzekli. Jā, uguns ir meža māksliniece, bet labāk lai tās nebūtu vispār,” norāda foto izstādes autors Dzintars Rozens.

Izstāde Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” apskatāma līdz 13. septembrim.

26. jūlijā Inčukalnā notika lasīšanas svētki “Grāmatu labirinti”, ko organizē Inčukalna bibliotēka. Šis pasākums norisinājās jau trešo gadu.

Pasākumā “Grāmatu labirinti” tika atklāta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2024. gada grāmatu kolekcija, kā arī varēja piedalīties dažādās aktivitātēs. Tā, piemēram, bija iespēja būt daļai no orientēšanās spēles, meklējot slēpņus un risinot uzdevumus, kā arī kopā ar spēļu un grāmatu varoņiem-animatoriem varēja iesaistīties dažādās citās ar lasīšanu saistītās aktivitātēs. Tāpat radošajā darbnīcā katram bija iespēja izgatavot savu lasītprieka karodziņu un noslēgumā tikt pie grāmatu Bingo kartes, lai piedalītos maratonā un aizraujošā veidā izvēlētos lasāmvielu bibliotēkā.

Šveices latviešu tautas deju kolektīvs (TDK) “RAMTAI” šogad svin 10 gadu jubileju, to atzīmējot ar koncertu Latvijā, kultūras centrā “Siguldas devonā”, 3. augustā plkst. 17.00. Koncertā skatītājiem būs iespēja ielūkoties deju kolektīva aizskatuves ainās un uzzināt, kā rit dzīve diasporas kolektīvā.

Caur dejām un stāstiem tiks rādīts, kas ir paveikts šo 10 gadu laikā – gan koncerti dažādās Eiropas pilsētās, gan Šveicē. Tāpat TDK “RAMTAI” piedalījies divos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.

Kopā ar TDK “RAMTAI” koncertā uzstāsies deju draugi – Siguldas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”, Šveices latviešu bērnu deju kolektīvs “Zvaniņš”, tautas deju ansamblis “Zelta Sietiņš”, kā arī Olga Rajecka.

Jubilejas koncertā kolektīvs ļoti priecāsies satikt radus un draugus, kā arī visus, kam sirdij tuva latviešu tautas deja!

Biļetes cena – 5 eiro. Ar“S! karti” 20 % atlaide, novada daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

No 30. jūlija līdz 10. augustam Siguldas novada bibliotēkā izvietots kampaņas “Nevēlamie ieceļotāji” informatīvs digitālais stends par piecām invazīvajām sugām. Kampaņā “Nevēlamie ieceļotāji” var uzzināt vairāk par piecām invazīvajām sugām, kas sastopamas Latvijā – Ķīnas cimdiņkrabi, Amerikas signālvēzi, rotanu, apaļo jūrasgrunduli un dzeloņvaigu vēzi.

Latvijā kopumā sastopamas vairāk nekā 50 dažādas invazīvās sugas – gan augi un sēnes, gan dažādi dzīvnieki (kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, zivis, zīdītāji). Invazīva suga ir tāda svešzemju suga, kura, nonākot jaunā vidē, strauji paplašina savu izplatības areālu un savairojas, un raksturīgi agresīvās uzvedības dēļ rada konkurenci vietējām sugām – tās spēj vietējo sugu iznīcināt un izspiest no savas dabiskās ekosistēmas.

“Nereti uzmanība tiek pievērsta Sosnovska latvānim, Spānijas kailgliemezim un citiem bieži sastopamiem augiem vai dzīvniekiem, taču aizvien pieaug novērojumu skaits citām sugām. Piemēram, apaļais jūrasgrundulis strauji izplatās, var pat teikt, ka tā kļuvusi par vienu no dominējošām zivju sugām Latvijas piekrastes ūdeņos. Zivij raksturīgs izteikti agresīvs dzīvesveids – tas negatīvi ietekmē vairākas vietējās sugas, jo samazina barības bāzi citām zivju sugām,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE IP LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska. Plašāka informācija par šīm un citām invazīvajām sugām pieejama tīmekļa vietnē www.invazivs.lv.

Lai skaidrotu, kā šīs invazīvās sugas atpazīt, kur tās sastopamas un kā par tām ziņot, kopš jūnija vairākās Latvijas pilsētās izvietots informatīvs digitālais stends. Tajā pieejama ne tikai skaidrojoša informācija, bet arī izglītojoši izklaidējošs zināšanu tests.

Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, arī uz mums attiecas 2014. gadā pieņemtā ES invazīvo sugu regula, kurā noteikti katrai dalībvalstij saistoši ieteikumi un pienākumi invazīvo sugu izplatības mazināšanā. Cīņai ar invazīvajām sugām būtiski ir ziņojumi par jauniem sugas atrašanas gadījumiem Latvijas dabā. Tas palīdz ātrāk atklāt jaunas izplatīšanās teritorijas un ļauj plānot izplatības ierobežošanas pasākumus. Ziņot var vietnē www.invazivs.lv vai mobilajā lietotnē “Survey123”.

Projektu finansiāli atbalsta Valsts Zivju fonds. Kampaņas “Nevēlamie ieceļotāji” informācija sagatavota ar Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” atbalstu.