Kultūra - sigulda.lv

Piektdien plānotais postfolka grupas “Kaligo” koncerts Siguldas pagasta Kultūras namā tiek atcelts.

Koncerta organizatori informē, ka nauda par iegādātajām biļetēm 14 dienu laikā tiks automātiski atgriezta bankas kontā, no kura tika veikta biļetes iegāde.

Organizatori atvainojas par sagādātajām neērtībām!

12. oktobrī plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz ģimeņu dienas pasākumu “Lasi ar Ligitu un Lapsu”, kura laikā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība sadarbībā ar Ekonomikas un Kultūras augstskolas Kultūras vadības 4. kursa studenti Ligitu Zariņu.

Programmā paredzēts lasījums, kopīga dziedāšana un radošā darbnīca.

Nākamie ģimeņu dienas pasākumi norisināsies sestdienās, 9. novembrī un 14. decembrī, plkst. 12.00.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Lai veicinātu literāro procesu Vidzemē, iepazīstinātu lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dotu iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju, kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību organizē pirmo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2024” ietvaros. 7. oktobrī ir noslēgusies konkursa pirmā kārta un tiek izziņots nominantu garais saraksts.

Vidzemes Prozas lasījumu konkurss tika izziņots vasaras sākumā. Visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei savus darbus konkursam varēja iesūtīt līdz 31. augustam. Konkursa žūrija saņēma vērtēšanai autoru darbus no vairākiem novadiem – Ādažu, Cēsu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Siguldas un Valmieras novada.

Vidzemes prozas lasījumu nominantu garais saraksts (alfabētiskā secībā): Aukstums, Elīna Sokolova-Luca, Evita Hofmane, Indra Skudra, Lea Vinks , Linda Šmite, Ramona Indriksone, Rūta Lūsīte, Ulrika Ūpe, Vineta Zēģele.

Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtē profesionāla Vidzemes literātu žūrija: Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē), Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas), Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs), Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā), Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā), Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē).

Konkurss norit divās kārtās. Pieci nominanti, kuri tiks uzaicināti piedalīties ar savu prozas darbu lasījumiem Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākumā, kas notiks 1. novembrī Siguldas Jaunajā pilī, tiks izziņoti 21. oktobrī. Divi laureāti pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2024” Rīgā.

Konkursa otrās kārtas rezultāti tiks publiski izziņoti tīmekļa vietnēs www.sigulda.lv, www.rakstnieciba.lv, www.mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” sociālo tīklu kontos un Facebook grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.

Konkurss tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

No 12. oktobra līdz 24. novembrim kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma tautas lietišķo mākslas studiju dalībnieku izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”. Izstādes mērķis ir rosināt apmeklētājus pārdomāt spilvena nozīmi ikdienas dzīvē un piedāvāt jaunu skatījumu uz šo šķietami vienkāršo priekšmetu, kas kalpo ne tikai fiziskai ērtībai, bet arī emocionālam atbalstam. Izstādes atklāšana notiks sestdien, 12. oktobrī, plkst. 14.00.

Izstādē būs apskatāmi dažādās tehnikās radīti darbi no visas Latvijas – austi, adīti, tamborēti, filcēti un batikoti. Darbos izmantoti gan tradicionālie dabas materiāli, gan atkārtoti pārstrādātas izejvielas, uzsverot ilgtspējas nozīmību un apziņu par atbildīgu resursu izmantošanu.

Izstāde ir īpaša ar to, ka skatītāji būs aicināti aptaustīt daļu no tajā izstādītajiem spilveniem! Izstādes veidotāji cer, ka tas padarīs šo izstādi īpaši iemīļotu jaunākajiem apmeklētājiem.

Izstāde tiek realizēta Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra projekta “Latvju raksti. Citādība” ietvaros. Tā mērķis ir ar bezmaksas klātienes un tiešsaistes semināru palīdzību iedvesmot amatniekus visā Latvijā savā radošajā procesā apvienot tradicionālos amatus ar laikmetīgu pieeju.

Izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!” apskatāma kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 24. novembrim. Apmeklētāji to varēs apmeklēt bez maksas kultūras centra darba laikā – no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, kā arī sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00.

Šodien, 8. oktobrī, plkst. 19.00 “Siguldas devonā” tiks rādīta jaunākā Ivara Selecka filma “Turpinājums. Pieaugšana”, kas tikai pirms pāris nedēļām, tieši režisora 90. dzimšanas dienā, Rīgā piedzīvoja savu pirmizrādi.

Ivars Seleckis ar savu neiztrūkstošo melno beretīti galvā Latvijas kino ir mazliet noslēpumainais, neatlaidīgais sava ceļa gājējs. Viņš ir viens no leģendārās Rīgas poētiskās dokumentālās kino skolas pamatlicējiem. Profesionālajā dzīvē savulaik debitējis kā operatora asistents, vēlāk sevi apliecinājis kā smalku redzi un sajūtu apveltīts operators un režisors. Turklāt Ivars Seleckis ir viens no retajiem, kas režisējis tikai un vienīgi dokumentālās filmas. Viņa filmogrāfija aptver vairāk nekā 50 filmu un 100 kinožurnālu. Kolēģu cieņu un skatītāju atzinību Ivars Seleckis saņēmis ne tikai Latvijā. Viņš ir atzīts arī par vienu no Eiropas dokumentālā kino personībām un savulaik par filmu Šķērsiela (1988) saņēmis trīs prestižākās dokumentālā kino balvas pasaulē.

Daļa no plašā mantojuma, kas tapis vairāk nekā 65 darba gados, par godu meistara 90 gadu jubilejai šobrīd tiešsaistē skatāma arī Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv.

Ivara Selecka jaunākā filmā “Turpinājums. Pieaugšana” tapusi tandēmā ar Armandu Začu, kas līdz šim plašāk pazīstams kā montāžas režisors, bet pēdējā laikā pievērsies arī filmu režijai. Sadarbība ar Ivaru Selecki viņam aizsākusies, veidojot filmu “Zemnieki” (2022.)

Filma “Turpinājums. Pieaugšana” atgriežas pie Ivara Selecka filmas “Turpinājums” varoņiem – pieciem bērniem, kas tolaik uzsāka savas skolas gaitas. Tā bija veltīta Latvijas simtgadei un caur piecu bērnu dzīves prizmu atgādināja mums, cik dažādi esam. Nu caur ekrānu uz mums raugās pusaudži un viņu ikdiena ir vēl atšķirīgāka kā iepriekš. Cits vēl ir vecāku apčubināts un bezrūpīgs, kāds jau ieguvis pieauguša cilvēka patstāvību un atbildību.

Šovakar Siguldā ikvienam ir unikāla iespēja iztaujāt abus filmas autorus gan par šī emocionāli ietilpīgā stāsta tapšanu, gan par citiem jautājumiem.

Biļetes cena 5 eiro. Biļetes pieejamas kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē.

Svētdien, 13. oktobrī, plkst. 14.14 Turaidas muzejrezervātā apmeklētājus ar skanīgām melodijām iepriecinās Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju ansamblis “Sigulda”. Pūtēju ansambļa koncerti Turaidā zelta lapu laikā ir jau tradīcija.

Pūtēju ansamblis “Sigulda” diriģenta Jāņa Raslava vadībā tika izveidots 2000. gadā, kā kādreiz labi zināmā Siguldas pūtēju orķestra “Satezele” darbības turpinātājs. Kopš 2022. gada ansambli vada diriģents Jānis Jakobs. Kolektīvs izpilda speciāli tam aranžētu populāru mūziku.

Zelta lapu laikā visu oktobri Turaidas muzejrezervāts atvērts no plkst. 9.00 līdz 19.00. No plkst. 10.00 līdz 18.00 atvērtas ekspozīcijas ēkās, bet brīvdabas ekspozīcijas un pils galvenais tornis – līdz plkst. 19.00.

Turaidas muzejrezervāts īpaši iesaka apmeklēt ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kurā redzams bagātīgs priekšmetiskais un dokumentārais materiāls, fotogrāfijas, video, audio ieraksti un citi eksponāti, kas vēsta par simts gadiem pirms Latvijas valsts dibināšanas.

Blakus Klaušinieku mājai skatāma brīvdabas foto izstāde no muzeja krājuma “Turaidas muižas cilvēki un darbi 19. gadsimta beigās/20. gadsimta sākumā”.

Oktobrī sestdienās un svētdienās Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā apmeklētājiem atvērta izstāde “Brīvības ceļš”. Izstādē eksponēti Siguldas novada mākslinieku darbi, kurus vieno sajūtas, centieni un domas par brīvību un novada jauniešu esejas, kas tika radītas eseju konkursa “Mana brīvība” ietvaros, kā arī noskatāmi unikāli dokumentāli kadri, kuros redzami Kaspara Tobja nofilmētie “Baltijas ceļa” mirkļi 1989. gadā.

Ieejas maksa koncertā par Turaidas muzejrezervāta ieejas biļetēm. Informācija par ieejas maksu pieejama tīmekļa vietnē www.turaida-muzejs.lv.

Piektdien, 11. oktobrī, plkst. 19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā ar koncertu viesosies postfolkloras grupa “Kaligo”.

Grupa “Kaligo” sagaidījusi savu pirmo dziesmu ražu, kurā apkopotas astoņas grupas oriģinālkompozīcijas un piecas tautasdziesmu un teicēju melodiju aranžijas. Koncertā tiks atskaņoti skaņdarbi, kas ietver spēka vārdus, latviešu dainas un pasaules mūzikas ietekmes – gan no Japānas, gan Tuvajiem austumiem. Koncertprogramma ietver mūziku, kas ir mērķēta dažādām klausītāju auditorijām un paaudzēm — katrs tajā atradīs sev ko pazīstamu un tuvu.

“Kaligo” ir latviešu postfolkloras grupa, kas izveidota 2023. gadā. Grupas repertuārā ir latviešu tautasdziesmas, pasaules mūzikā, kā arī folkloras iedvesmota oriģinālmūzika. Grupas sastāvā ir seši dalībnieki – Diāna Logina (vokāls, dažādi instrumenti), Marita Karpa (akordeons), Edijs Ostapko (ģitāra), Kārlis Bērziņš (taustiņinstrumenti), Jānis Narbuts (basģitāra), Kristaps Karps (bungas, perkusijas, vokāls).

Koncertprogrammas ilgums – 1,5 stunda. Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Ambientās etnomūzikas grupa “Rāmi Riti” šoruden svin savu desmit gadu jubileju un aicina klausītājus uz muzikāli košu un sirsnīgu svētku koncertu “Saules zīmē”, kas izskanēs 23. novembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

Koncertā skanēs īpaši izvēlētas kompozīcijas no “Rāmi Riti” piecos studijas albumos ierakstītajām, spēlētajām un klausītāju iemīļotākajām dziesmām. Tāpat programmā iekļauti arī muzikāli jaunumi un iecerēts sirsnīgs, spēkpilns kopīgs sadziedāšanās mirklis ar klausītājiem.

Grupu “Rāmi Riti” kopā ir savedusi mīlestība uz latvju dainām, to neizsmeļamais spēks, skaistums un vēstījums, kas iet pāri laikiem un ir nozīmīgs arī mūsdienās. Grupa koncertē kopā kopš 2014.gada un desmit gadu laikā ir izdevusi piecus studijas albumus, radījusi un nospēlējusi daudz koncertprogrammas Latvijā un arī ārpus tās.

Grupa pazīstama ar noskaņām un niansēm bagātīgo instrumentu skanējumu, etnomūzikas pavedieniem, dzidrajām balsīm, daudzbalsību un ambienci, kas klausītājiem rada unikālu, muzikāli dvēselisku ceļojumu.

Grupas sastāvā spēlē un jubilejas koncertos uz skatuves kāps Inese Kozuliņa (vokāls, kokle), Mārtiņš Miļevskis (taustiņi, marimba, perkusijas, vokāls), Ivars Štubis (ģitāra vokāls), Kalvis Vītols (vokāls, dūdas, ukulele, perkusijas), Alisa Klimanska (flautas, stabules, vokāls) un divas brīnišķīgas viesmūziķes – Zane Sniķere (kokle) un Undīne Balode (čells).

“Koncertu veidosim Saule zīmē, jo visa pasaule iemieso Saules jeb dzīvības koku – vara saknes, zelta zari, sudrabiņa lapiņām. Saule ir dzīvība, uguntiņa kā ārpus mums, tā arī mūsos katrā, kas liek celties un piepildīt sevi šajā pasaulē. Viss, kas rodas, dodas pasaulē, piepildās, nāk ar Saules enerģiju un spēku. Izauklējas klusumā, tumsā, Mēness spēkā, bet pasaulē dodas Saules zīmē,” saka grupas dziesmu autore un soliste Inese Kozuliņa.

Mūzikas, gaismu, atmosfēras saspēli un scenogrāfiju veidos gaismu mākslinieks – Egils Kupčs. Skaņu režisors – Kristaps Paegle.

Koncerts izskanēs vienā daļā, tā ilgums – 90 minūtes.

Pirms un pēc koncerta varēs iegādāties “Rāmi Riti” albumus un pēc koncerta satikt mūziķus.

Biļetes cena no 15 līdz 28 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

2024. gada 16. oktobrī plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks projekta – kultūrvēsturiskās ekspedīcijas “Gauja. 44 tilti” – noslēguma pasākums. Laipni aicināts ikviens interesents.

Šovasar, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītam projektam, Vidzemē visas Gaujas garumā no tās ietekas jūrā līdz tās iztekai Vidzemes augstienē notika kultūrvēsturiska ekspedīcija. Tās laikā tika apsekoti un dokumentēti Gaujas tilti. Daži no Gaujas tiltiem ir tikai kājāmgājējiem un riteņbraucējiem paredzēti, pāris – dzelzceļa satiksmei. Lielākā daļa Gaujas tiltu ir daļa no vietējās, reģionālās un galvenās nozīmes ceļiem, lai autobraucēji varētu šķērsot upi.

Kādi izskatās Gaujas tilti mūsdienās? Kādi tie bijuši senāk? Kā mainās Gauja no upes ietekas jūrā pie Carnikavas līdz iztekai Elkas kalna pakājē? Vai par tiltu var uzskatīt arī mazo hidroelektrostaciju aizsprostus un Līgatnes prāmi? Kādi bija spilgtākie ekspedīcijas atklājumi un piedzīvojumi? Par to projekta noslēguma pasākumā stāstīs un bildēs rādīs ekspedīcijas vadītāji Ieva Vītola un Māris Mitrevics, un dalībnieki, Siguldas bērni un jaunieši – Lība, Betija, Benjamins un Augusts. Pasākumā būs iespējams arī iepazīt Gaujas tiltus senajās pastkartēs un fotogrāfijās no siguldieša Egila Jemeļjanova kolekcijas.

Vairāk par projektu, ekspedīciju un Gaujas tiltiem var uzzināt sociālā medija “Facebook” mājaslapā “Gaujas tilti”.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā esošajās koprades laboratorijās var apskatīt un iepazīt biedrības “Cerību spārni” ceļojošo izstādi “Mēs esam un varam”. Skaudrie, mīlestības un cerību pilnie stāsti par cilvēkiem ar invaliditāti jau dažādos notikumos Siguldā eksponēti, bet šoreiz tos papildina arī viņu radītie darbi.

Viens no svarīgiem aspektiem, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, ir sabiedrības izpratne par to, cik cilvēki var būt dažādi. Šīs izstādes kontekstā ir svarīgi parādīt, ka mēs visi esam līdzvērtīgi. Mums kā sabiedrībai būtu jāveido apstākļi, kuros ikkatrs justos droši, nepiespiesti un nevienā brīdī nejustos nošķirts no apkārtējiem. Iepazīstinot izstādes apmeklētājus ar trīsdesmit cilvēku dzīvesstāstiem, ceram, ka sniegsim ieskatu, cik katrs no šiem cilvēkiem ir unikāls un neatkārtojams.

Šobrīd izstādē apskatāmi deviņi cilvēku stāsti. Līdz decembrim plānots iepazīstināt ar vēl 20 cilvēkstāstiem.

Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centra jauktais koris “Maska” diriģenta Jāņa Ozola vadībā savienojis kormūziku ar rokmūziku, radot unikālu koncertprogrammu “Maska. Pērkons. A cappella”, kur kora balsīs izskanēs leģendārās latviešu rokgrupas “Pērkons” dziesmas. No grupas melanholiskākajām balādēm līdz jaudīgi uzlādētām un līdzi dziedamām dziesmām – latviešu roka un kormūzikas kombinācija var būt patiesi lieliska, un “Maska” ir gatava to demonstrēt 16. novembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

Koncertprogrammā klausītāji varēs baudīt vienpadsmit leģendārus “Pērkona” hitus a cappella izpildījumā, tostarp “Mēs pārtiekam viens no otra”, “Pie baltas lapas”, “Zaļā dziesma”, “Balāde par gulbi, “Slidotava”, “Gandrīz tautasdziesma” un citus. “Pērkona” kompozīcijas koris “Maska” izpildīs tam īpaši radītāsa cappella aranžijās, kuras sarūpējuši Andris Sējāns, Edgars Linde, Laura Leontjeva, Kristaps Šoriņš, Dace Mangulsone, Jānis Ķirsis un Jānis Ozols.

Jānis Ozols, jauktā kora “Maska” diriģents un mākslinieciskais vadītājs: “Šīs programmas ideja radās 2023. gada pavasarī, kad iedomājos, ka būtu jauki godināt Latvijas neakadēmiskās mūzikas dižgarus. Mana pirmā izvēle bija grupa “Pērkons” un viņu daiļrade. Zvanīju Jurim Kulakovam un stāstīju par šo ideju – viņš bija ļoti saviļņots. Uzreiz piedāvāja savas idejas par skaņdarbiem, kurus vajadzētu iekļaut programmā, kā arī teica, ka varbūt uzrakstīs ko jaunu īpaši mūsu korim. Diemžēl pat nenojautu, ka tā būs mana un Jura pēdējā saruna…”

Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.“Si! Karšu” īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %.

8. oktobrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu “Turpinājums. Pieaugšana.”, kā arī tikties ar filmas autoriem.

Ivara Selecka un Armanda Zača filma “Turpinājums. Pieaugšana” atgriežas pie Ivara Selecka filmas “Turpinājums” varoņiem – pieciem bērniem, kas tolaik uzsāka savas skolas gaitas. Tā bija veltīta Latvijas simtgadei un caur piecu bērnu dzīves prizmu atgādināja mums, cik dažādi esam. Nu caur ekrānu uz mums raugās pusaudži un viņu ikdiena ir vēl atšķirīgāka kā iepriekš. Cits vēl ir vecāku apčubināts un bezrūpīgs, kāds jau ieguvis pieauguša cilvēka patstāvību un atbildību.

Leģendārais, starptautiski atzītais kinorežisors Ivars Seleckis, kura 90.tajā dzimšanas dienā notiek šīs filmas pirmizrāde, joprojām apliecina savu meistarību, ar savu varoņu stāstu palīdzību vēstot emocionāli ietilpīgu stāstu par mums visiem.

Radošā komanda: režisori Ivars Seleckis un Armands Začs, galvenais operators Valdis Celmiņš, montāžas režisors Armands Začs, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Ernests Ansons, pētniece Zane Ozoliņa, producenti Elīna Gediņa-Ducena un Gints Grūbe.

Filmas garums: 96 min.

Biļetes cena 5 eiro, ar“S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide. Biļetes pieejamas kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē.