18.februāra tautas nobalsošana par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu Siguldas novadā piedalījušies 11 199 iedzīvotāji, pret grozījumiem Satversmē balsojuši 94,71% jeb 10 581 iedzīvotājs, par grozījumiem balsojuši 5.29% jeb 591 balsstiesīgais pilsonis, 27 balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, kurās balsotāju griba nav saprotama.

Sestdien notikušajā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo vēlētāju, savukārt 5.Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%. Lielāka aktivitāte bijusi tikai 1991.gadā notikušajā aptaujā par Latvijas Republikas neatkarību, kurā piedalījās 1 666 128 vēlētāji jeb 87,56% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Toreiz balsstiesības bija visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem sākot no 18 gadu vecuma un pavisam aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 republikas iedzīvotāji. 2003.gadā notikušajā nobalsošanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā piedalījās 1 010 467 pilsoņi. Savukārt citos referendumos un Saeimas vēlēšanās dalībnieku skaits nav pārsniedzis vienu miljonu.

Jau ziņots, ka Likumprojekts, par kuru vēlētājiem bija jādod savs vērtējums, paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Tāpat saskaņā ar grozījumiem arī Saeimas deputāta zvērestā būtu jāsola stiprināt “kā latviešu, tā krievu valodas kā vienīgās valsts valodas”, un no konstitūcijas tiktu izslēgta norma, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

Tautas nobalsošanas zīmē bija jautājums “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?”. Iespējamie atbilžu varianti — “Par” un “Pret”.

© www.sigulda.lv