1.un 2. maijā Siguldas Svētku laukums pārtaps par krāšņu pavasara dārzu, kur norisināsies 22. Latvijas Stādu parāde – lielākais stādu pasākums Baltijā. Šogad Latvijas Stādu parādē plānota plaša dalībnieku pārstāvniecība – paredzēts, ka tajā piedalīsies ap 150 stādu audzētāju no visiem Latvijas reģioniem, kā arī kopumā līdz 300 tirgotāju un dalībnieku.
Latvijas Stādu parāde tradicionāli pulcē stādu audzētājus, dārzkopības entuziastus un ģimenes no visas Baltijas, uzsākot dārza sezonu. Parādes galvenā un nemainīgā iezīme ir tās unikālais princips – pasākumā tiek demonstrēti un tirgoti tikai Latvijā audzēti stādi. Tie ir augi, kas rūpīgi audzēti vietējo stādu audzētāju saimniecībās, piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un balstīti ilggadējā profesionālajā pieredzē.
Šogad apmeklētājiem būs pieejams visplašākais Latvijā audzētu stādu klāsts – augļu koki, ogulāji, zemeņu stādi, dekoratīvie koki un krūmi, vasaras un daudzgadīgās puķes, zālveida ziemcietes, gumpuķes un sīpolpuķes, garšaugi un citi dārza augi. Līdzās stādu audzētājiem būs vērienīgs amatnieku un mājražotāju tirdziņš, kā arī būs daudzveidīgs dārza preču un tehnikas piedāvājums.
Līdz šim lielākais fiksētais apmeklētāju skaits Latvijas Stādu parādē bijis aptuveni 30 000 apmeklētāju. Visvairāk parādi iecienījuši pircēji no Igaunijas un Somijas, taču pēdējo gadu laikā uz Latviju pēc vietējiem stādiem dodas arī pircēji no Lietuvas.
Stādu parādes pasākumu koordinatore Ieva Damberga informē: “Lietuvas tirgu pārpludinājuši stādi no Polijas, tāpēc lietuvieši tiecas doties pēc mums, lai iegādātos kvalitatīvos Latvijā audzētos stādus.
Latvijas Stādu parāde ir ne tikai tirdzniecības vieta, bet arī platforma zināšanu apmaiņai un iedvesmai. Šeit apmeklētājiem ir iespēja satikt audzētājus, uzdot jautājumus un saņemt profesionālus padomus par augu izvēli, stādīšanu un kopšanu. Pasākuma programma paredz aktivitātes visai ģimenei – bērniem būs pieejamas radošās darbnīcas, meistarklases, konkursi un citas izzinošas aktivitātes.
Gadu gaitā mums izveidojušās arī īpašas pasākuma tradīcijas. Viena no tām ir stādu garderobe, kas nodrošina iespēju apmeklētājiem ērti uzglabāt iegādātos stādus līdz došanās brīdim mājup, kā arī saņemt palīdzību to nogādāšanā līdz transportam. Šogad pasākuma laikā notiks arī labdarības augu izsole, kuras ieņēmumi šogad tiks novirzīti daudzfunkcionālā sociālās rehabilitācijas un atbalsta centra cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem “Atver durvis Betānijā” sporta laukuma izveidei.”
Papildus stādu piedāvājumam apmeklētājus priecēs kultūras programma, kas top sadarbībā ar Siguldas novada Kultūras un tūrisma centru un vietējiem amatiermākslas kolektīviem.
Pasākumu organizē Stādu audzētāju biedrība – profesionāla nozares organizācija, kas vairāk nekā divdesmit gadu laikā izveidojusi Stādu parādi par nozīmīgu dārzkopības nozares notikumu un stabilu tradīciju. Biedrība ir arī pasākuma idejas autore un zīmola “Stādu parāde” turētāja, kas Latvijā simbolizē kvalitāti un uzticību vietējam ražojumam.
Ieeja pasākumā un autostāvvietas būs bez maksas.
Papildu informācija – sazinoties ar Stādu parādes pasākumu koordinatori Ievu Dambergu, zvanot uz tālruņa numuru 26680957.
Ikviens ir aicināts piedalīties Lielajā talkā, kuras moto šogad ir “Roku rokā – Latvijai!”. Talkošanas darbi Siguldā sāksies jau 24. aprīlī un turpināsies visā novadā 25. aprīlī. Lielajā talkā aicinām iesaistīties ikvienu, kam rūp ilgtspējīga novada un valsts attīstība un iespēja dzīvot nepiesārņotā, skaistā vidē. Novadniekiem šajās dienās būs iespēja piedalīties talkošanas darbos un sakopt parkus, dabas takas, ciematu teritorijas un citas sabiedrībai nozīmīgas vietas.
Lai darbi noritētu mērķtiecīgi, sadarbībā ar iedzīvotāju padomju pārstāvjiem šogad talkošanai izvēlētas vairākas vietas novadā, tāpat apkopotas pašvaldības teritorijā pieteiktās talkošanas vietas.
SIGULDĀ
24. aprīlī plkst. 10.00 Baznīcas ielas un pieguļošās teritorijas “Gulbīša dīķis” labiekārtošanas un sakopšanas talka. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, līdzi jāņem darbarīks – grābeklis, lāpsta vai kaplis. Pieteikties talkai iespējams šeit. Kontaktpersona: Mārtiņš Zīverts, Dabas aizsardzības pārvalde, tālruņa numurs: 29205712, e‑pasta adrese: martins.ziverts@daba.gov.lv.
24. aprīlī plkst. 13.00 teritorijas sakopšanas talka pie tilta pār Lorupi. Plānots savākt atkritumus, sakārtot apkārtni. Darbam ieteicami darba cimdi. Kontaktpersona: Marita Basena, tālruņa numurs: 29152811, e‑pasta adrese: m.basena@biocodex.lv.
JŪDAŽU CIEMĀ
25. aprīlī plkst. 9.00 Jūdažu ciemā notiks teritorijas sakopšanas darbi Meldru ielā pie garāžām. Darba veikšanai nepieciešami darba cimdi, grābekļi un dārza šķēres. Kontaktpersona: Sanita Gabrāne, tālruņa numurs: 29204593, e‑pasta adrese: kavitav@inbox.lv.
LĒDURGAS PAGASTĀ
25. aprīlī plkst. 10.00 Lēdurgā tiks sakopta Kamolīša parka teritorija. Nepieciešams darbam piemērots aprīkojums, tostarp trimeris pēc iespējām. Kontaktpersona: Aivis Zariņš, tālruņa numurs: 26454165, e‑pasta adrese: ledurgas.padome@sigulda.lv.
INČUKALNA PAGASTĀ
25. aprīlī plkst. 10.00 laivu piestātnē pie Vangažu kapiem notiks labiekārtošanas darbi. Darbam ieteicami darba cimdi. Kontaktpersona: Elizabete Liepiņa/Iveta Ragoviča, tālruņa numurs: 25454955, e‑pasta adrese: elizabete.liepina@sigulda.lv.
ALLAŽU PAGASTĀ
25. aprīlī plkst. 10.00 Allažos aiz garāžu kompleksa tiks veikta atkritumu kaudzes novākšana. Nepieciešamas lāpstas, grābekļi un darba cimdi. Kontaktpersona: Elizabete Liepiņa/Ilmārs Pūce, tālruņa numurs: 25454955, e‑pasta adrese: elizabete.liepina@sigulda.lv.
MĀLPILS PAGASTĀ
25. aprīlī plkst. 10.00 Mālpilī pie dabas takas gar Mergupi tiks veikti demontāžas darbi. Darbam ieteicami darba cimdi. Kontaktpersona: Elizabete Liepiņa/Kristaps Dinka, tālruņa numurs: 20351747, e‑pasta adrese: elizabete.liepina@sigulda.lv.
MORES PAGASTĀ
25. aprīlī plkst. 10.00 Morē pie skolas dīķa un ozolu birzī pie Tautu dīķa notiks atkritumu savākšana un teritorijas uzkopšanas darbi. Darba veikšanai nepieciešami grābekļi, citi darba rīki un cimdi. Kontaktpersona: Elizabete Liepiņa/Agris Bukovskis, tālruņa numurs: 25454955, e‑pasta adrese: elizabete.liepina@sigulda.lv.
Dodoties talkot, aicinām izvēlēties laikapstākļiem un darba videi piemērotu apģērbu, ērtus un drošus apavus, kā arī ņemt līdzi darba cimdus un, ja iespējams, talkošanai noderīgus instrumentus – grābekļus, lāpstas, dārza šķēres vai citus darba rīkus. Nepieciešamais nodrošinājums un ieteicamais aprīkojums katrā talkas vietā var atšķirties, tādēļ par konkrētās talkas norisi un vajadzīgo inventāru aicinām iepriekš sazināties ar attiecīgo koordinatoru.
Siguldas novada pašvaldības darbinieki talkas darbos iesaistīsies 24. aprīlī, sakārtojot teritorijas Siguldā (Lazdu ielā un Pils ielā 16), Inčukalnā (Ceriņu ielā 21, Kļavās) un Allažos (Allažu mazdārziņos pie Zaļās ielas), kā arī veicot latvāņu ierobežošanas darbus Mālpilī un pie Lēdurgas estrādes.
Gatavojoties Lielajai talkai, no 27. marta tīmekļvietnē www.talkas.lv var atzīmēt piesārņotās vietas. Šī karte ir noderīgs rīks, plānojot talkošanas aktivitātes, un ikviens ir aicināts ziņot par vietām, kur būtu nepieciešama sakopšana, lai kopīgiem spēkiem padarītu mūsu Latviju tīrāku. Kā ierasts, būs iespēja reģistrēt savu izvēlēto talkošanas vietu Lielās talkas kartē; arī solo talkas dalībnieki varēs atzīmēt savas talkošanas vietas solo talku kartē.
Atgādinām, ka atkritumu savākšana piesārņotajās vietās pirms tam ir jāsaskaņo ar talkas koordinatoru, zvanot uz tālruņa numuru 29269900 vai rakstot uz e‑pasta adresi aira.balde@sigulda.lv. Vienojoties ar pašvaldības pārstāvi par atkritumu maisu izsniegšanas kārtību un atkritumu nodošanas vietu, atkritumu savākšanu no iepriekš saskaņotajām vietām organizēs pašvaldība.
Talkas un to dažādība ir ieguvušas nemateriālā kultūras mantojuma statusu. Lielā talka šogad notiks jau deviņpadsmito reizi, tādējādi apliecinot no paaudzes paaudzē mantoto talku mūsdienību. Talkas ir tik dažādas, ka organizatori līdzās paveiktajam milzu darbam arī šogad rosina talciniekus dalīties gan ar savu, gan savu vecāku vai vecvecāku pieredzi dažādās talkās Latvijas novados. Savu talkas stāstu iespējams izstāstīt tīmekļvietnes www.talkas.lv sadaļā “Dalies ar savu talkas stāstu”, aizpildot nepieciešamo informāciju un iesūtot savu pieredzi.
Es dzīvei gribu pateikties par to, kas labs ir manā dzīvē.
Par to, ka biķerī bij’ rūgts, lai raisītos no manis brīvē tas labais, vienmēr dzīvē lūgts.
(R. Bērziņa)
2026. gada 13. aprīlī mūžībā devusies Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas ilggadējā direktore, pedagoģe un sabiedriskā darbiniece Rita Bērziņa – personība, kuras mūža ieguldījums izglītībā, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē ir neatņemama Lēdurgas kopienas vērtību daļa. Par savu ieguldījumu sabiedrībā Rita Bērziņa tika novērtēta 2016. gadā ar Krimuldas novada pašvaldības apbalvojumu “Goda novadnieks”.
Rita Bērziņa savu profesionālo dzīvi saistījusi ar Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolu, kas bija viņas pirmā un vienīgā darbavieta. Četrdesmit gadu garumā viņa strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju, vēlāk pildīja mācību pārzines un direktores pienākumus. Viņas pedagoģiskais darbs balstījās augstās prasībās, kuras viņa vispirms attiecināja uz sevi. Rita Bērziņa uzsvēra, ka skolotāja uzdevums nav tikai mācīt, bet panākt, lai skolēns patiesi izprot mācību vielu, un uzskatīja, ka atbildība par rezultātu ir neatņemama skolotāja profesijas sastāvdaļa.
Kādā intervijā viņa atzina: “Ikreiz, kad vēru skolas durvis, mani pārņēma laimes sajūta – it kā es atgrieztos savās dzimtajās mājās.” Šī attieksme pret darbu raksturoja viņas dziļo piederību skolai un skolēniem. Rita Bērziņa bija sirsnīga, dzīvespriecīga un iedvesmojoša personība, kura prata iedegt apkārtējos ar savu enerģiju un optimismu.
Papildus darbam izglītībā viņa aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Rita Bērziņa bija sociālā darbiniece, kā arī pensionāru, invalīdu un politiski represēto apvienības “Kamolītis” dibinātāja un ilggadēja valdes priekšsēdētāja. Viņas vadībā tika izstrādāti un īstenoti vairāki projekti, izveidotas un labiekārtotas biedrības telpas, kā arī izveidots “Kamolīša” parks, kas kļuvis par nozīmīgu atpūtas vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
Ritas Bērziņas sabiedriskā aktivitāte bija daudzpusīga – viņa darbojusies pašvaldībā kā deputāte un kultūras komitejas vadītāja, rakstījusi scenārijus svētkiem, vadījusi laulību ceremonijas, piedalījusies amatiermākslā, dziedot korī un ansamblī “Jautrās vecmāmiņas”, kā arī veidojusi leļļu teātra izrādes.
2018. gadā ar pašvaldības atbalstu izdots Ritas Bērziņas dzejoļu grāmata “Pārdomu vējš”, kuru aicinām lasīt Siguldas novada pašvaldības bibliotēkās.
Viņas dzīves vērtības atspoguļojas arī pašas teiktajos vārdos: “Nelocīties visiem vējiem līdzi, būt ar stingru mugurkaulu. Neieslīgt “pīļu dīķī”, bet kopt dvēseli un garīgumu. Sargāt ģimenes godu, neaptraipīt savu vārdu. Mīlēt savu skolu, un mīlestību pierādīt ar darbiem!”
Lai gan dzimusi Rīgā un skolas gaitas aizvadījusi Kurzemē, Rita Bērziņa sevi uzskatīja par patiesu lēdurdzieti.
Atvadoties no Ritas Bērziņas, īpašu nozīmi iegūst arī viņas pašas dzejas rindas, kas atgādina par dzīves vērtību un prieka nozīmi:
Bez prieka dzīvē nedzīvosim.
Prieks vajadzīgs kā maize, sāls.
Ja paši prieku nevairosim,
Tad neceri – to vairos kāds.
Ritu Bērziņu izvadīs no Lēdurgas kapličas 2026. gada 18. aprīlī plkst. 14.00.
Siguldas novada pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjūtību Ritas Bērziņas tuviniekiem un līdzcilvēkiem.
16. aprīlī Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupās izskanēja koncerts “Pavasara skaņa”. Tas bija sirsnīgs un pavasarīgi gaišs muzikāls notikums, kurā uzstājās Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pūšamo instrumentu klases audzēkņi un kora klases vokālais ansamblis, kura vadītāja ir S. Vītoliņa.
Meiteņu vokālā ansambļa skanējums bija sirsnīgs un izteiksmīgs, savukārt pūšamo instrumentu klases audzēkņu priekšnesumi piešķīra koncertam krāsainību un dinamiku. Koši izskanēja trompetes un eifonija instrumentiem sacerētie skaņdarbi, kurus profesionāli pavadīja koncertmeistare E. Gruzniņa.
Jaunie mūziķi un dziedātāji demonstrēja gan rūpīgu sagatavotību, gan patiesu prieku muzicēt, kas īpaši uzrunāja mazo klausītāju auditoriju.
Izvēlētie programmas priekšnesumi iepriecināja pirmsskolēnus. Koncertā netrūka rotaļīguma, pazīstamu latviešu tautas melodiju, latviešu komponistu skaņdarbu un pavasarīgas noskaņas.
Koncerts radīja siltu un iedvesmojošu atmosfēru, apliecinot gan mūzikas pedagogu ieguldīto darbu, gan audzēkņu muzikālo prasmi, gan mazo klausītāju atsaucību. Pasākumu vadīja mūzikas skolotāja S. Vītoliņa, kura pirmsskolēnus iesaistīja sarunās par mūziku un pavasari, kā arī dažādās rotaļīgās aktivitātēs.
Allažu pamatskola pateicas Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” skolotājai Solveigai Vītoliņai par veiksmīgo sadarbību pasākuma tapšanā!
Informāciju sagatavoja:
Allažu pamatskolas direktora vietniece pirmsskolas jomā
Jana Baranovska
Siguldas novada pašvaldība, atsaucoties Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumam, iesaistās krupju glābšanas kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Iniciatīvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību abinieku aizsardzībai un veicināt drošu krupju migrāciju uz nārsta vietām pavasara periodā. Krupja ceļš uz nārsta vietām ir ģenētiski iekodēts un nemainīgs visu viņa mūžu, kas mūsdienās bieži krustojas ar intensīvas satiksmes ceļiem. Siguldas novadā ir fiksēti trīs pašvaldības ceļu posmi, kuri krustojas ar krupju migrācijas ceļiem. Šajos posmos pašvaldība ir īslaicīgi – krupju pavasara migrācijas laikā – uzstādījusi pagaidu informatīvās zīmes, turklāt vienā ceļa posmā tiks īslaicīgi slēgta satiksme.
Kāpēc svarīgi aizsargāt krupi?
2026. gada dzīvnieks – parastais krupis – ir būtiska ekosistēmas daļa, kas palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un slieku populācijas, vienlaikus kalpojot par barības avotu dažādiem putniem, rāpuļiem un zīdītājiem. Šī abinieka dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, un tas katru pavasari dodas uz savu dzimto ūdenstilpi vairoties, izmantojot nemainīgus, ģenētiski noteiktu migrācijas maršrutu. Mūsdienās šie maršruti bieži krustojas ar autoceļiem, kas rada būtiskus draudus krupju populācijai.
Krupju pārvietošanās ātrums ir ļoti lēns – vidēja ceļa šķērsošana krupim var aizņemt līdz pat 15 minūtēm. Turklāt abinieki automašīnas uztver kā draudu un bieži sastingst to priekšā, kas ievērojami palielina bojāejas risku. Katru gadu Latvijā, tāpat kā Eiropā un pasaulē, tiek sabraukti tūkstošiem abinieku, kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un dabas līdzsvaru.
Migrācija parasti ilgst dažas nedēļas, atkarībā no laikapstākļiem, un šajā periodā nepieciešama pastiprināta autovadītāju un gājēju uzmanība. Ikviens novada iedzīvotājs un viesis ir aicināts iesaistīties krupju aizsardzībā. Uzmanība uz ceļa un neliela rīcība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Siguldas un Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā.
Par krupju migrāciju Siguldas novadā
Šis ir piektais krupju glābšanas gads Latvijā. Ar sabiedrības līdzdalību Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd jau fiksējusi 67 krupju migrācijas posmus ar intensīvu satiksmi. No šiem punktiem trīs atrodas Siguldas novadā uz pašvaldības autoceļiem:
Šajos posmos pašvaldība ir uzstādījusi pagaidu informatīvās zīmes, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību krupju aizsardzībai. Papildus Peldu ielas pats gals krupju migrācijas laikā tiks slēgts satiksmei. Pēc migrācijas laika beigām zīmes tiks noņemtas un slēgtajā posmā – satiksmes organizācija tiks atjaunota.
Iedzīvotāji tiek aicināti ievērot ceļa zīmes, ja satiksmes plūsma un drošība to atļauj, samazināt braukšanas ātrumu migrācijas vietās un, ja iespējams, iesaistīties abinieku pārvietošanā pāri brauktuvei. Tāpat sabiedrība tiek mudināta kļūt par kampaņas vēstnešiem sociālajos tīklos, daloties ar foto un video materiāliem, izmantojot tēmturus #misijakrupis un #izglābprinci.
Kā tu vari palīdzēt izglābt princi?
Plašāka informācija par kampaņu un iesaisti tajā pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē daba.gov.lv.
Jau piekto gadu Dabas aizsardzības pārvalde organizētā kampaņa “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!” Latvijā apvieno iedzīvotājus, pašvaldības un dabas ekspertus kopīgā mērķī – aizsargāt abiniekus to pavasara migrācijas laikā, veicinot gan praktisku palīdzību krupju drošai pārvietošanai, gan sabiedrības izpratni par to nozīmi ekosistēmā. Šāda veida iniciatīvas ir aktuālas visā pasaulē, jo abinieku migrācija un to apdraudējums ceļu infrastruktūras dēļ ir globāla problēma, kas prasa sabiedrības iesaisti un koordinētu rīcību dabas daudzveidības saglabāšanai.
Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki. To maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Savukārt pašus krupjus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u. c.
Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, samazināties bioloģiskā daudzveidība un izzust augstākas pakāpes sugas. Tāpat var savairoties tās sugas, kuru skaitu krupji regulē, tās apēdot.
Krupis ir lēns rāpotājs, kura dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas ir vairāk nekā, piemēram, alnim. Mūža laikā krupis veic vienu un to pašu ceļu uz nārsta vietām, lai turpinātu sugu. Savukārt rudenī tas no nārsta vietas pa to pašu ceļu dodas pretējā virzienā uz ziemošanas vietu.
Tā ceļš uz nārsta vietu ir ģenētiski iekodēts un paaudzēs nemainīgs. Līdz ar to nevis krupji šķērso autoceļus, bet gan autoceļi šķērso vēsturiskos krupju migrācijas ceļus. Ceļa šķērsošana intensīvas satiksmes laikā krupim var aizņemt pat 15 minūtes, tādēļ Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ik pavasari tiek sabraukti tūkstošiem abinieku.
Jau 18. reizi visā Latvijā norisināsies nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākums “Satiec savu meistaru!”. Turaidas muzejrezervātā 18. aprīlī plkst. 14.00 notiks divas “Satiec savu meistaru!” meistarklases – “Adatas pinuma tehnika” un lekcija-meistarklase “Siena sagādes darba rīku sagatavošana”.
“Adatas pinuma tehnikas” meistarklasi vadīs muzejrezervāta pētniece, vēsturniece Justīne Timermane. Tās laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīt šo seno tehniku, uzzināt tās vēsturi un pašiem izmēģināt pirmos pinuma soļus vai papildināt zināšanas par dažādām pinuma tehnikām. Darbnīca piemērota iesācējiem, un iepriekšēja pieredze nav nepieciešama.
Adatas pinums ir sena tekstila veidošanas tehnika, kurā ar vienu adatu un dziju veido blīvu, izturīgu un siltu pinumu. Šī tehnika ir senāka par adīšanu un tamborēšanu, un tā bijusi pazīstama dažādās pasaules vietās jau pirms daudziem gadsimtiem. Arī Latvijas teritorijā senāk ar adatas pinuma palīdzību darināja cimdus, zeķes un citus apģērba gabalus, kas bija īpaši piemēroti aukstam klimatam.
Lekcijā-meistarklasē “Siena sagādes darba rīku sagatavošana” Turaidas muzejrezervāta Pieminekļu un infrastruktūras uzturēšanas nodaļas vadītājs Jānis Spila, restaurācijas darbu amata meistars, vadīs sarunu par tradicionālajiem siena vākšanas darba rīkiem un iespējām tos izgatavot pašiem. Būs apskatāmi grābekļi, siena dakšas un izkaptis gan no muzejrezervāta krājuma, gan J. Spilas sagādātie. Meistarklases laikā būs iespējams gūt ieskatu vienkāršāka veida izkapts izgatavošanā.
Dalība – bez maksas. Dalībai meistarklasēs vēlama iepriekšēja pieteikšanās, jo vietu skaits ir limitēts. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi pasts@tmr.gov.lv.
Informācija par citām Siguldas novadā notiekošajām pasākuma “Satiec savu meistaru!” meistarklasēm pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļaš vadītāja
Gunta Zaķīte
“Jauno Jātnieku skola” (JJS) paziņo par 2026. gada pavasara/vasaras sezonas sākumu, iezīmējot vienu no nozīmīgākajiem attīstības posmiem organizācijas pastāvēšanas vēsturē. 2026. gada sezonā Nacionālajā sporta bāzē “Jauno Jātnieku skolā”, “Zustrenes”, Inčukalna pagastā, pirmo reizi notiks starptautiska mēroga sacensības – Pasaules kausa posms konkūrā (šķēršļu pārvarēšanā). Šo sezonu raksturo arī paplašināts nacionālo sacensību kalendārs un mērķtiecīgi ieguldījumi infrastruktūrā.
Sezonas centrālais notikums būs Pasaules kausa posms konkūrā, kas pirmo reizi norisināsies Siguldas novadā. Trīs dienu garumā, no 24. līdz 26. jūlijam, starptautiskā līmeņa sacensības pulcēs sportistus no vairākām Eiropas valstīm un iezīmēs būtisku soli Latvijas jāšanas sporta starptautiskajā attīstībā. Šobrīd aktīvi turpinās sagatavošanās darbi, īpašu uzmanību pievēršot sacensību laukuma seguma uzlabošanai un kvalitātei atbilstoši augstākajiem starptautiskajiem standartiem.
Papildus starptautiskajam notikumam “Jauno Jātnieku skolā” 2026. gada pavasara/vasaras sezonā organizēs plašu konkūra sacensību ciklu. 11. aprīlī sezonu atklāja sacensības “Pavasaris”, 16. maijā notiks “Reverest kauss” sadarbībā ar “Reverest Equestrian”, kas ir šīs sezonas jaunums, bet jūnija izskaņā paredzēts Latvijas Jātnieku federācijas kausa 2. posms konkūrā. Augustā tradicionāli norisināsies XVIII Vislatvijas Zirgu dienas – viens no plašāk apmeklētajiem jāšanas sporta pasākumiem Latvijā, pulcējot lielus un mazus zirgu mīļotājus no visas Latvijas. Savukārt sezonas otrajā pusē būtiska loma būs zirgu sporta popularizēšanai jauniešu vidū, organizējot “Jauniešu kausa 2026” posmus konkūrā.
“Jauno Jātnieku skolas” vadītāja Inese Jaudzema uzsver 2026. gada sezonas stratēģisko nozīmi: “2026. gada sezona “Jauno Jātnieku skolai” ir īpaši nozīmīga, jo tā apliecina mūsu mērķtiecīgo attīstību un spēju organizēt starptautiska līmeņa sacensības. Pasaules kausa posma konkūrā norise Siguldas novadā ir būtisks solis gan mūsu organizācijai, gan Latvijas jāšanas sportam kopumā. Īpaši vēlos uzsvērt Siguldas novada pašvaldības atbalstu – tas ir bijis izšķirošs, lai mēs varētu attīstīt infrastruktūru un īstenot tik augsta līmeņa pasākumus. Šāda sadarbība ļauj mums ne tikai augt kā organizācijai, bet arī stiprināt reģiona un valsts atpazīstamību starptautiskajā sporta vidē. Vienlaikus mēs turpinām ieguldīt jaunās paaudzes attīstībā, jo jaunie jātnieki ir zirgu sporta nākotne. Paralēli šajā sezonā tiek īstenoti arī nozīmīgi infrastruktūras attīstības projekti – plānota papildu staļļu izbūve manēžas ēkā, tribīņu atjaunošana, kā arī jauna iejādes laukuma izveide, stiprinot sporta centra kapacitāti un kvalitāti.”
“Jauno Jātnieku skolas” 2026. gada pavasara/vasaras sezonas sacensību kalendārs:
“Jauno Jātnieku skola” dibināta 2007. gadā un ir kļuvusi par vienu no lielākajiem un modernākajiem jāšanas sporta centriem Baltijā, nodrošinot augstas kvalitātes infrastruktūru un profesionālu vidi gan sportistiem, gan amatieriem. Organizācija īpašu uzmanību pievērš bērnu un jauniešu attīstībai, vienlaikus aktīvi veicinot jāšanas sporta popularizēšanu sabiedrībā.
Sporta centrs ir celts atbilstoši Eiropas standartiem un atbilst Starptautiskās Jātnieku federācijas prasībām, kas ļauj rīkot augstākā līmeņa sacensības un nodrošināt treniņu iespējas visa gada garumā gan profesionāļiem, gan amatieriem. Kopš 2019. gada “Jauno Jātnieku skolai” piešķirts Nacionālās sporta bāzes statuss, kas apliecina komandas ilgstošo darbu, kvalitāti un profesionalitāti.
Līdztekus sacensību organizēšanai “Jauno Jātnieku skola” turpina attīstīt izglītojošo virzienu, rīkojot seminārus un meistarklases jātniekiem, zirgu īpašniekiem un interesentiem.
“Jauno Jātnieku skola” aicina sportistus, sadarbības partnerus un līdzjutējus sekot līdzi sezonas norisei un piedalīties pasākumos, kas 2026. gadā sola kļūt par nozīmīgu notikumu sēriju Latvijas sporta dzīvē.
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē latvianhorses.lv.
Informāciju sagatavoja:
“Jauno Jātnieku skolas” mediju pārstāve
Inga Zālīte
Izsludināts radošs konkurss jauniešiem “Pāršuj nākotni: sāc ar savu kreklu”. Konkursa mērķis ir veicināt izpratni par tekstila ietekmi uz vidi un iedvesmot paskatīties uz apģērbu citādi – nevis kā uz lietu, ko izmest, bet kā uz resursu jaunām idejām.
Konkurss tiek īstenots sadarbībā ar ilgtspējas modes platformu “BOURZMA”, kuras dizaineri strādās kopā ar jauniešiem astoņās praktiskajās darbnīcās, palīdzot idejas pārvērst unikālos un valkājamos dizainos.
“Ilgtspējīga mode sākas domāšanā. Mums ir svarīgi parādīt jauniešiem, ka viņi var būt pārmaiņu veidotāji, ne tikai patērēt, bet arī radīt. Šis projekts ir par to, kā no viena krekla var sākties pilnīgi jauns stāsts, un vienlaikus – par drosmi paskatīties savā skapī kritiski un izvērtēt, ko, kā un kāpēc mēs patērējam,” norāda Patriks Kirkils, “BOURZMA” vadītājs.
Tekstila patēriņš pasaulē turpina pieaugt. Katru gadu tiek saražoti vairāk nekā 100 miljardi apģērba gabalu. Aptuveni 92 miljoni tonnu tekstila nonāk atkritumos. Turklāt apģērba izmantošanas mūžs samazinās – pēdējo 15 gadu laikā tas krities par aptuveni 36 %, daļa apģērba tiek izmantota tikai 7–10 reizes. Šie dati iezīmē būtisku problēmu – arvien vairāk apģērba tiek radīts, bet arvien mazāk tas tiek izmantots.
“Jauniešiem ir svarīgi ne tikai dzirdēt par ilgtspēju, bet to arī piedzīvot praksē. Strādājot ar tekstilu, viņi var ieraudzīt, cik daudz resursu slēpjas vienā apģērbā un kā radoša pieeja var pagarināt tā dzīves ciklu. Šādi projekti palīdz veidot domāšanu, kurā atkritumi kļūst par izejmateriālu jaunām idejām, akcentējot aprites ekonomikas pamatprincipus,” norāda SIA “ZAAO” vides izglītības projektu vadītāja Baiba Līviņa-Jarohoviča.
Dalībniekiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, veidojot komandu no klases vai interešu grupas biedriem (15–30 dalībnieki), jāizvēlas krekls, kas vairs netiek valkāts, jāizstrādā tā pārveidošanas ideja un jāiesniedz video pieteikums, kurā skaidrots, kāpēc tas netiek valkāts, kā arī īss idejas apraksts.
Balstoties uz izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem, astoņas labākās komandas septembrī tiks aicinātas uz klātienes radošajām darbnīcām Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA”, kuras vadīs platformas “BOURZMA” dizaineri, klātesot nozares profesionāļiem. Darbnīcu laikā jaunieši apgūs dažādas tekstila pārveides tehnikas, bet labākie darbi tiks prezentēti īpašā modes skatē, kas 15. oktobrī notiks Valmierā, pavisam neparastā vietā.
Pieteikšanās konkursam notiek no 14. aprīļa līdz 8. maijam. Dalībniekiem jāiesniedz video pieteikums (30–90 sekundes), idejas apraksts un foto ar izvēlēto kreklu, kuram tiks dota otrā dzīve. Plašāka informācija un pieteikšanās tīmekļa vietnē bourzma.com.
Konkurss tiek organizēts projekta “Otrā elpa tekstilam: jauniešu modes un vides apziņas skola” (Nr. LVAF/50/2025) ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Daibes ilgtspējas centrs” sadarbībā ar radošās ilgtspējas platformu “BOURZMA”. Iedvesmotāji: SIA “ZAAO” un AS “AJ Power Recycling”. Projekta finansētājs Latvijas vides aizsardzības fonds.
Lai Siguldas novads kļūtu par vēl pievilcīgāku un uzņēmējdarbībai draudzīgāku vidi, Siguldas novada pašvaldības Attīstības un investīciju pārvalde ir izstrādājusi aptaujas anketu, kuras mērķis ir izprast novada uzņēmēju pieredzi, vajadzības un ikdienas izaicinājumus. Uzņēmēju viedoklis palīdzēs mērķtiecīgi pilnveidot pašvaldības atbalsta instrumentus, uzlabot infrastruktūru un veidot iniciatīvas, kas sniedz reālu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības attīstībai.
Aicinām veltīt aptuveni 3–5 minūtes, lai aizpildītu īsu aptauju par uzņēmējdarbības vidi Siguldas novadā – to iespējams izpildīt līdz 27. aprīlim. Aptauja pieejama šeit.
Kā tiks izmantoti sniegtie dati?
Aptaujā iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā, lai:
Konfidencialitāte un datu aizsardzība
Sniegtās atbildes ir konfidenciālas. Aptaujas rezultāti netiks publicēti individuālā līmenī un netiks izmantoti komerciāliem vai publiskiem mērķiem. Tie kalpos tikai iekšējai izvērtēšanai un attīstības plānošanai, nodrošinot, ka uzņēmēju viedoklis tiek ņemts vērā, vienlaikus saglabājot anonimitāti.
Uzņēmēju iesaiste ir nozīmīgs ieguldījums Siguldas novada uzņēmējdarbības vides attīstībā. Paldies par veltīto laiku un sniegto viedokli!
Lai veicinātu drošu un sakoptu vidi, Siguldas novada mobilajā lietotnē papildināta ierosinājumu sadaļa ar kategoriju “Vidi degradējošas būves”, kas ļauj iedzīvotājiem ērti informēt pašvaldību par pamestām, nesakoptām vai vidi un cilvēku drošību apdraudošām būvēm.
Jaunā sadaļa izveidota, lai nodrošinātu vienotu un pārskatāmu veidu, kā iedzīvotāji var ziņot par būvēm, kuru stāvoklis negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, ainavu vai sabiedrisko drošību. Iesniegtos ierosinājumus izskatīs Siguldas novada Būvvalde, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam izvērtēs būves faktisko stāvokli un nepieciešamo turpmāko rīcību.
Kas ir vidi degradējoša būve?
Par vidi degradējošu būvi var tikt uzskatīta pamesta, bojāta vai ilgstoši nesakopta būve, kas:
Būvju uzturēšana drošā un apkārtējo vidi sakoptā stāvoklī ir īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums, ko nosaka gan Būvniecības likums, gan Siguldas novada pašvaldības saistošie noteikumi par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu. Pašvaldībai ir tiesības iesaistīties gadījumos, kad būves stāvoklis būtiski pasliktina dzīves vides kvalitāti vai apdraud sabiedrību.
Kā iesniegt ierosinājumu?
Lai nodrošinātu objektīvu un efektīvu situācijas izvērtēšanu, iesniedzot ierosinājumu kategorijā “Vidi degradējošas būves”, obligāti norādiet:
Šāda informācija ļauj Siguldas novada Būvvaldei ātrāk identificēt objektus un noteikt nepieciešamos pasākumus – būves sakārtošanu, konservāciju vai citus normatīvajos aktos paredzētos risinājumus.
Jaunā funkcionalitāte ir vēl viens solis iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanā, sniedzot iespēju aktīvi iesaistīties novada vides kvalitātes uzlabošanā un informēt pašvaldību par problēmsituācijām ikdienas vidē.
Aicinām Siguldas novada iedzīvotājus aktīvi izmantot Siguldas novada mobilo lietotni, lai kopīgi veidotu sakoptu, drošu un pievilcīgu vidi mūsu novadā.
Lietotni vari lejupielādēt savā viedierīcē App Store vai Google Play. Viss novads tavā kabatā!
14. maijā plkst. 9.00–13.00 Siguldas pilsētas vidusskolā 10.–12. klašu skolēni pulcēsies forumā “Drosme startēt”, lai satiktu uzņēmējus, uzdotu jautājumus un dzirdētu stāstus par to, kā idejas pārtop reālos projektos. Pieteikšanās forumam notiek caur savu izglītības iestādi.
Foruma dalībniekus sagaida iedvesmojoša un dinamiska programma – pieredzes stāsti par drosmi, praktiski piemēri no uzņēmējdarbības ikdienas, diskusija par nākotnes iespējām, kā arī skolēnu mācību uzņēmumu prezentācijas.
Uz skatuves kāps uzņēmēji un vadītāji, kuri savus stāstus veidojuši tepat Latvijā, novadā un stāsta par tiem pasaulei, – Martins Dukurs, Jānis un Sanita Siliņi, Andris Zemmers un Artūrs Dzenis. Savukārt paneļdiskusijā eksperti un praktiķi runās par to, kādu lomu jaunieši ieņems nākotnes ekonomikā.
Pasākuma programma:
“Šis forums nav tikai par uzņēmējdarbību, tas ir par drosmi sākt un noticēt sev. Tāpēc turpinām, lai iedrošinātu mūsu novada jauniešus spert pirmos un drosmīgos soļus savu ideju īstenošanā” saka idejas autors Roberts Bete.
Forumu vadīs siguldiete Dace Stīpniece, un to organizē Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar Robertu Beti un Siguldas pilsētas vidusskolu.
Pēc foruma plkst. 13.00–14.30 interesenti aicināti uz Siguldas pilsētas vidusskolas Lieltirgus dienu, kur varēs iepazīt skolēnu mācību uzņēmumu produktus.
Ja tev ir ideja vai interese, šī ir vieta, kur sākt.
Papildu informācija, rakstot uz e‑pasta adresi uznemejiem@sigulda.lv.
17. aprīlī Siguldas pilsētas vidusskolā visas dienas garumā norisināsies jauniešu organizēts laikmetīgās mākslas festivāls “(NE)MAINĪGAIS”. Festivāls tiks atklāts plkst. 10.30 un noslēgsies plkst. 18.00.
Festivāla apmeklētājiem būs iespēja apskatīt 12. klases skolēnu veidotos mākslas darbus un performances, kā arī piedalīties darbnīcās. Festivāla ietvaros notiks arī Pusaudžu resursu centra vadīta nodarbība “Kā saglabāt mieru mainīgajā pasaulē?”, kurā būs iespēja apgūt dažādas apzinātības tehnikas.
Festivālā “(NE)MAINĪGAIS” Siguldas pilsētas vidusskolas radošo industriju virziena 12. klases skolēni pēta pārmaiņu tēmu. Jaunieši šo tēmu aplūko gan personiskā līmenī, piemēram, iekšējais bērns un pieaugšana, gan globālā līmenī – caur tādām tēmām kā privatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana cilvēku ikdienā.
Skolēni šīs tēmas ne tikai pēta, bet arī iegūtās zināšanas izmanto, lai par tām runātu mākslā, veidojot īsfilmas, animācijas, instalācijas, gleznu un fotogrāfiju izstādes. Viens no laikmetīgās mākslas mērķiem ir veidot dialogu par sabiedrībā aktuālām tēmām. Tieši tāpēc 17. aprīlī ikviens interesents ir aicināts apmeklēt jauniešu organizēto laikmetīgās mākslas festivālu “(NE)MAINĪGAIS”.
Jaunieši festivālu organizē mācību procesa ietvaros, apgūstot producēšanas, festivāla iekārtošanas, kā arī sadarbības partneru un finanšu līdzekļu piesaistīšanas prasmes.
Festivāls vēsta, ka pārmaiņas ir neizbēgams un mūžīgs process, bet tas tik un tā šķiet biedējošs. Tomēr svarīgi ir apzināties, ka šīs pārmaiņas var kļūt par mūsu draugu, nevis ienaidnieku.
