Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “JUMIS” informē, ka no 2026. gada 17. jūlija uzņēmuma klientiem Siguldas pilsētā, kā arī Siguldas, Allažu, Mores, Mālpils un Inčukalna pagastā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu.
Izmaiņas saistītas ar pārstrādei izmantojamo bioloģiski noārdāmo atkritumu pieņemšanas tarifa samazinājumu Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas poligonā “Getliņi EKO”. No 2026. gada 17. jūlija SIA “Getliņi EKO” maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu pieņemšanu būs 67,50 eiro par tonnu bez PVN līdzšinējo 91 eiro par tonnu bez PVN vietā.
Tā kā Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60 % no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, izmaiņas ietekmēs abus pakalpojumus – zemāka maksa būs gan par bioloģiski noārdāmo atkritumu, gan nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Ņemot vērā minētās izmaiņas, maksa par atkritumu apsaimniekošanu Siguldas pilsētā, Siguldas, Allažu, Mores, Mālpils un Inčukalna pagastos no 17. jūlija būs zemāka.
“JUMIS” atgādina, ka efektīvākais veids, kā ikdienā samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, ir atkritumu šķirošana. Aptuveni 85 % atkritumu ir iespējams šķirot un nodot pārstrādei, tādējādi samazinot nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu.
Uzņēmums saviem klientiem nodrošina dažādu atkritumu veidu šķirošanas iespējas. Bez maksas iespējams nodot vieglo iepakojumu – papīra, plastmasas un metāla iepakojumu –, stikla iepakojumu – dzērienu stikla pudeles un burkas –, kā arī nolietotu elektrotehniku, baterijas un tekstilu. Savukārt bioloģiski noārdāmos atkritumus iespējams šķirot par samazinātu maksu.
Vairāk informācijas par “JUMIS” piedāvātajām atkritumu šķirošanas iespējām pieejama www.jumis.lv sadaļā “Atkritumu šķirošana”. Jautājumu gadījumā iedzīvotāji aicināti sazināties ar “JUMIS” klientu apkalpošanas centru, zvanot uz tālruņa numuru 26112288 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@jumis.lv.
26. augustā un 23. septembrī Siguldā, Raiņa ielā 3, pie pašvaldības ēkas (vecā autoosta), iedzīvotājiem būs iespēja saņemt diagnostikas pakalpojumus – mamogrāfijas un rentgena izmeklējumus plaušām, locītavām un citām ķermeņa daļām. Pakalpojumu nodrošinās MFD Veselības grupa. Mamogrāfa pakalpojums būs pieejams no plkst. 10.00.
Mamogrāfija:
Rentgens (plaušām, locītavām un citām ķermeņa daļām): viena projekcija ar ģimenes ārsta nosūtījumu – 22 eiro.
Pacientu pieņemšana pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruņa numuru 25431313 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 18.00. Pierakstot, nepieciešams sagatavot personas kodu un tālruņa numuru. Izmeklējumi tiek veikti rindas kārtībā.
Ārstniecības iestādes reģistrācijas kods: 0100–00995.
Siguldas novada pašvaldība turpina īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu “Patvertņu pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem Siguldas novadā”. Projekta īstenošanā sasniegts būtisks posms – noslēgts līgums par projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību.
Pēc iepirkuma procedūras noslēgšanās līgums par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, būvdarbu veikšanu un autoruzraudzību noslēgts ar SIA “Build-Invest Latvia”. Līguma summa ir 255 452,00 eiro bez PVN, savukārt, kopējā līgumcena ar PVN ir 309 096,92 eiro.
Saskaņā ar noslēgto līgumu projektēšanas darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada 3. septembrim, bet būvdarbu pabeigšana paredzēta līdz 2027. gada 3. jūnijam.
Projekta mērķis ir pielāgot Siguldas novada pašvaldībai piederošas telpas un telpu grupas III kategorijas patvertņu ierīkošanai, nodrošinot iedzīvotāju aizsardzību katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Projekta rezultātā civilās aizsardzības vajadzībām tiks pielāgoti astoņi objekti – septiņas patvertnes Siguldas pilsētā un viena patvertne Raganā, Krimuldas pagastā.
Būvdarbi tiks veikti atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām par minimālajām prasībām III kategorijas patvertņu ierīkošanai. Plānots īstenot ventilācijas un elektroapgādes risinājumus, tostarp nodrošināt patvertņu funkcionalitāti elektroapgādes pārtraukumu gadījumos, tādējādi paaugstinot pašvaldības civilās aizsardzības infrastruktūras gatavību.
Projekta kopējās izmaksas ir 366 503,53 eiro, no kurām 311 528 eiro ir ERAF finansējums, bet 54 975,53 eiro – Siguldas novada pašvaldības finansējums.
Projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda 5.1.1.9. pasākuma “Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem” ietvaros.
Biedrība “Latvijas Anonīmo alkoholiķu sadraudzības pilnvaroto padome” aicina ikvienu, kurš saskaras ar alkohola lietošanas problēmām un vēlas saņemt atbalstu, apmeklēt Anonīmo alkoholiķu (AA) grupas “Saule” sapulces Siguldā.
Sapulces notiek A. Kronvalda ielā 4, Siguldā. Aktuālie sapulču laiki pieejami Latvijas Anonīmo alkoholiķu sadraudzības tīmekļvietnē.
Papildu informācija:
Anonīmie alkoholiķi ir cilvēku sadraudzība, kuras dalībnieki dalās pieredzē, spēkā un cerībā, lai palīdzētu sev un citiem atveseļoties no alkoholisma. Plašāka informācija par Anonīmo alkoholiķu kustību Latvijā pieejama biedrības “Latvijas Anonīmo alkoholiķu sadraudzības pilnvaroto padome” tīmekļvietnē.
Ūdenstorņa rezervuāra izmazgāšanas, dezinfekcijas un remontdarbu Gaujā dēļ, trešdien, 8. jūlijā:
Darbus veiks SIA “Ūdens risinājumi”.
No 2026. gada 1. jūlija pēc VSIA “Autotransporta direkcija” iepirkuma pasažieru pārvadājumu pakalpojumus maršrutu tīkla daļā “Sigulda, Limbaži” sāk sniegt “VTU Valmiera”. Līgums ar pārvadātāju noslēgts uz trim gadiem – līdz 2029. gada 1. jūlijam ar iespēju to pagarināt vēl par vienu gadu.
Arī ar jauno pārvadātāju būs spēkā visi līdzšinējie braukšanas maksas atvieglojumi, kas attiecas uz skolēniem, studentiem, trūcīgām un maznodrošinātām personām, pensionāriem un citiem Siguldas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem atbilstoši saistošajiem noteikumiem. Atlaide ir spēkā, izmantojot derīgu Siguldas novada iedzīvotāja S! karti, reģistrējot braucienu karšu lasītājā. Siguldas novada pašvaldības dome pašlaik turpina darbu pie braukšanas maksas atvieglojumu pārskatīšanas.
Neskaidrību gadījumā par pārvadājumiem un maršrutu tīklu aicinām sazināties ar “VTU Valmiera”, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80700030 vai rakstot uz e‑pastu info@vtu-valmiera.lv.
Jautājumiem par Siguldas Autoostas darbību aicinām sazināties ar “CATA” pa tālruni 64122121 vai, rakstot e‑pastu cata@cata.lv.
Informācijai par braukšanas maksas atvieglojumiem, kā arī priekšlikumiem par izmaiņām maršrutu tīklā aicinām sazināties ar Siguldas novada pašvaldības Klientu apkalpošanas pārvaldi pa tālruni 80000388 vai e‑pastā pasts@sigulda.lv. Ja radušās problēmas ar S! karti, par tām aicinām ziņot Siguldas novada pašvaldības lietotnē “Sigulda”.
Aktuālos sabiedriskā transporta kustības sarakstus novada robežās un ārpus tām var apskatīt: https://tourism.sigulda.lv/objects/siguldas-novada-autobusu-kustibu-shema/?lang=lv
Siguldas novada pašvaldība, reaģējot uz pasažieru pretenzijām attiecībā uz atsevišķu reisu slēgšanu, ir uzrakstījusi vēstuli VSIA “Autotransporta direkcija”, lai rastu risinājumu sabiedriskā transporta pieejamības uzlabojumiem novadā.
AS “Sadales tīkla” no jūlija uzsāks regulāro gaisvadu elektrolīniju apsekošanas sezonu. Elektrotīkla novērtēšanai tiks izmantoti droni un helikopteri. Šīs modernās datu iegūšanas tehnoloģijas ļauj iegūt precīzu informāciju par infrastruktūras tehnisko stāvokli un savlaicīgi plānot nepieciešamos uzturēšanas darbus.
Elektrolīniju regulārā pārbaude ir būtiska elektrotīkla uzturēšanas sastāvdaļa. Tās laikā tiek izvērtēts tīkla tehniskais stāvoklis, identificēti potenciāli riski, kā arī pārbaudīta infrastruktūras atbilstība drošības prasībām. Apsekošanas laikā iegūtie dati tiek analizēti reālā laikā, tas ļauj ātri konstatēt novirzes no normālā stāvokļa un operatīvi pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzturēšanas vai remonta darbiem. Apvienojot dažādus datus, iespējams arī precīzāk novērtēt infrastruktūras tehnisko stāvokli un efektīvāk plānot investīcijas elektrotīkla attīstībā.
Savlaicīga bojājumu atklāšana palīdz novērst potenciālas avārijas situācijas, samazināt neplānotu elektroapgādes pārtraukumu risku un paaugstināt elektrotīkla ekspluatācijas drošību. Rezultātā klienti iegūst kvalitatīvāku elektroapgādi, bet elektrotīkla uzturēšana kļūst modernāka, precīzāka un uz datiem balstīta.
Droni tiek izmantoti ne tikai plānveida elektrolīniju pārbaudēs noteiktos maršrutos, bet arī elektrotīkla apsekošanā pēc vētru vai citu dabas apstākļu izraisītiem tīkla bojājumiem. Tas ļauj ātrāk identificēt bojājumu vietas un attiecīgi ātrāk atjaunot elektroapgādi klientiem.
Ņemot vērā pieaugošo sabiedrības interesi un nepieciešamību skaidri nodalīt infrastruktūras uzturēšanas darbus no cita veida dronu aktivitātēm, “Sadales tīkls” īpašu uzmanību pievērš sabiedrības informēšanai. Viena no būtiskākajām pazīmēm – apsekošanas laikā droni pārvietojas tikai elektrolīniju trasēs un to aizsargjoslās, un pilots vienmēr atrodas redzamības attālumā no drona. Vairāk par dronu pazīmēm var uzzināt šeit.
Kā atpazīt “Sadales tīkla” dronu:
Plānoto dronu lidojumu maršruti ir pieejami Sadales tīkla mājas lapā. Zemes īpašnieki, kuru īpašumus šķērso plānotie lidojumi, pirms darbu veikšanas tiks informēti ar īsziņu vai e‑pastu, ja ir norādījuši savu kontaktinformāciju klientu portālā www.e‑st.lv.
Informācija par neplānotu elektrotīkla apsekošanu, piemēram, pēc vētras, dronu lidojumu maršrutu kartē mājaslapā nav pieejama, tomēr arī šajā gadījumā ir spēkā iepriekš minētie nosacījumi “Sadales tīkla” vai tā sadarbības partneru dronu un darbinieku atpazīšanai.
“Sadales tīkls” aicina iedzīvotājus būt saprotošiem attiecībā uz dronu izmantošanu elektrolīniju apsekošanas darbiem. Tā ir būtiska elektrotīkla uzturēšanas sastāvdaļa, kas palīdz nodrošināt noturību tīklam un sniegt nepārtrauktu elektroapgādi visā Latvijā.
Informāciju sagatavoja: Ilze Dimante ārējās komunikācijas vadītāja AS “Sadales tīkls” Ilze Dimante
Līdz ar vasaras sezonas iestāšanos Siguldas novada sporta centri pāriet uz vasaras darba režīmu. Atsevišķi sporta centri šajā periodā būs slēgti, savukārt citos tiks mainīts darba laiks. Aicinām apmeklētājus iepazīties ar aktuālo informāciju un savlaicīgi plānot savas sporta un aktīvās atpūtas aktivitātes.
Pateicamies par sapratni un novēlam ikvienam aktīvu, sportisku un saulainu vasaru!
Lai mazinātu sabiedrībā valdošos stereotipus par atkritumu šķirošanu un veicinātu izpratni par iepakojuma pārstrādes nozīmi, sākta informatīvā kampaņa “Neticamā atkritumu pārdzimšana”. Tās mērķis ir skaidrot, kas notiek ar pareizi sašķirotu vieglo iepakojumu un stiklu pēc tam, kad tas nonāk šķirošanas konteinerā, un parādīt, ka atkritumi var kļūt par vērtīgu resursu.
Kampaņas veidotāji vēlas mazināt sabiedrībā izplatīto skepsi par šķirošanas jēgu, sniedzot skaidru un praktisku priekšstatu par iepakojuma ceļu – no šķirošanas konteinera līdz jaunam materiālam vai produktam. Tās centrālais vēstījums ir – sašķirots iepakojums nav beigas, bet gan sākums jaunam aprites ciklam.
“Šķirošana bieži tiek uztverta kā pienākums, nevis kā iespēja ietekmēt to, kas ar resursiem notiek tālāk. Taču iepakojuma dzīves cikls nebeidzas brīdī, kad tas nonāk konteinerā – tieši tad sākas būtiskākais posms. Ar šo kampaņu vēlamies parādīt, ka aiz katras pareizi sašķirotas plastmasas pudeles, stikla burkas vai metāla bundžas ir reāls process, kurā materiāls var atgriezties apritē,” uzsver SIA “Latvijas Zaļais punkts” valdes loceklis Kaspars Zakulis.
Lai gan atkritumu šķirošana Latvijā kļuvusi par ikdienas paradumu daudzās mājsaimniecībās, sabiedrībā joprojām pastāv jautājumi par to, vai sašķirotie atkritumi patiešām tiek pārstrādāti un vai individuālai rīcībai ir nozīme.
SIA “Latvijas Zaļais punkts” 2025. gada pētījuma “Brand Capital” dati liecina, ka 75,6 % Latvijas iedzīvotāju savās mājsaimniecībās šķiro atkritumus, tomēr vienlaikus pieaug skepse par vides jautājumiem – gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka vides problēmas ir pārvērtētas. Savukārt vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju tic, ka ikviena cilvēka rīcība kopumā var būtiski ietekmēt vides ilgtspēju.
Kampaņa skaidro arī pareizas šķirošanas pamatprincipus. Pirms iepakojuma ievietošanas konteinerā tas jāatbrīvo no ēdiena atliekām, iespēju robežās jāsaplacina un jāizmet tam paredzētajā konteinerā. Šie vienkāršie soļi būtiski palielina iespēju iepakojumu veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti.
Lai piesaistītu sabiedrības uzmanību, kampaņas vizuālā identitāte veidota renesanses stilā. Tā simbolizē atdzimšanu jeb jaunu dzīvi, ko pēc pārstrādes iegūst iepakojums. Kampaņas muzikālajā noformējumā izmantots klasisks opermūzikas fragments, ko iedziedājusi operdziedātāja Brigita Reinsone.
“Latvijas Zaļais punkts” aicina ikvienu pievērst uzmanību saviem šķirošanas paradumiem un atcerēties – tikai pareizi sašķirots iepakojums var kļūt par jaunu resursu un atgriezties apritē.
Informāciju sagatavoja: “Latvijas Zaļais punkts”
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas.
Aktivitātes Gaujas Kopienas centrā
Aktivitātes Sunīšu Kopienas centrā
Aktivitātes dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039 vai rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
Šī gada pirmajos piecos mēnešos valsts autoceļu tīklā veikti būtiski grants seguma uzturēšanas darbi: noplanēti 17 574 km, izlīdzināti 13 291 km un profilēti 510 km grants autoceļu. Kopumā tas veido 31 375 km, un šo darbu izmaksas sasniedz 1,31 milj. eiro (ar PVN). Šajā sezonā grants seguma valsts autoceļu planēšanai, profilēšanai un līdzināšanai paredzēts apmēram 4,5 milj. eiro (ar PVN), kas atbilst pēdējo gadu vidējam finansējuma apjomam.
Salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, kad tika veikti darbi 53 344 km apjomā, šogad paveiktais ir mazāks. To galvenokārt ietekmējuši nelabvēlīgi laikapstākļi — pavasaris bijis izteikti sauss, bet vēlāk ceļu klātne kļuvusi pārmitrināta.
Ilgstošu nokrišņu laikā grants segums zaudē nestspēju, no tā tiek izskalota smalkā minerālmateriāla frakcija, veidojas dubļi un bedres. Pārmērīgs mitrums apgrūtina uzturēšanas darbus, jo planēšana kļūst mazāk efektīva un bojājumi ātri atkārtojas. Šādās situācijās īpaši svarīgi nodrošināt efektīvu ūdens novadi no ceļa virskārtas.
Savukārt sausos un putekļainos apstākļos samazinās minerālmateriāla saķere, kas veicina putēšanu. Tādēļ kvalitatīvai grants ceļu uzturēšanai nepieciešams optimāls seguma mitruma līmenis.
Planēšanas laikā tiek izlīdzināti ceļa virskārtas nelīdzenumi — bedres un t. s. “trepe”, vienlaikus saglabājot šķērsprofilu ūdens novadīšanai. Profilēšana ir apjomīgāks darbs, kura rezultātā tiek atjaunota vai izveidota ceļa klātnes forma ar atbilstošu šķērsprofilu efektīvai ūdens novadei. Līdzināšana tiek veikta gadījumos, kad grants slānis ir nepietiekams un nav iespējams veikt pilnvērtīgu planēšanu vai profilēšanu.
Vidēji gadā no grants seguma ceļiem nodilst apmēram 1 cm materiāla. Ja segums netiek savlaicīgi atjaunots, uzturēšanas darbi kļūst mazāk efektīvi. Tāpēc reizi 5–7 gados nepieciešama grants seguma atjaunošana, uzberot 5–7 cm jauna materiāla.
Valsts autoceļu tīklā ir gandrīz 10 000 km grants un šķembu seguma ceļu, no kuriem 55% ir sliktā, 39% apmierinošā un tikai 6% labā stāvoklī. Lielākā daļa šo valsts autoceļu ir vietējas nozīmes ar zemu satiksmes intensitāti.
Jautājumu vai informācijas gadījumā par valsts autoceļiem aicinām sazināties ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.
18. un 19. jūnijā Siguldā viesojās Latgales plānošanas reģiona pārstāvji, lai iepazītos ar Siguldas novada pieredzi parku un zaļo zonu uzturēšanā, apsaimniekošanas plānošanā un izmantošanā, kā arī aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošanā.
Vizītes pirmajā dienā, 18. jūnijā, Latgales plānošanas reģiona pārstāvji apmeklēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centru, kā arī devās uz apsaimniekotām sugu dzīvotnēm Krimuldas pilsdrupu un Gūtmaņa alas tuvumā. Vizītes dalībnieki iepazinās ar teritoriju apsaimniekošanas risinājumiem, kas palīdz saglabāt dabas vērtības un vienlaikus nodrošināt teritoriju pieejamību apmeklētājiem.
Dienas turpinājumā dalībnieki apmeklēja Turaidas muzejrezervātu, kur iepazinās ar mežaparka apsaimniekošanu un dabas vērtību saglabāšanu kultūrvēsturiskā mantojuma teritorijā. Vizītes laikā tika pārrunāta vēsturiskās vides, dabas vērtību un tūrisma plūsmas līdzsvarota pārvaldība, kā arī apskatīta Turaidas muzejrezervāta teritorija – vēsturiskās muižas ēkas, Dainu kalns, skatu tornis un jaunizveidotā pils ekspozīcija.
Vizītes otrajā dienā, 19. jūnijā, Latgales plānošanas reģiona pārstāvji viesojās Siguldas novada pašvaldībā un tikās ar tās pārstāvjiem. Viesi tika iepazīstināti ar Siguldas novadu, tā attīstības prioritātēm un darbu dažādās jomās. Tikšanās laikā tika pārrunāta dabas vērtību saglabāšana un tās salāgošana ar tūrisma attīstību, Siguldas pils kvartāla attīstība, publisko zaļo zonu apsaimniekošana, kā arī aktuālie vides apsaimniekošanas jautājumi, tostarp invazīvo sugu ierobežošana.
Vizītes dalībnieki apskatīja arī Siguldas Jauno pili, Siguldas pils kvartālu un Spieķu parku, iepazīstoties ar pašvaldības pieredzi publiskās ārtelpas apzaļumošanā, ikdienas uzturēšanā un labiekārtošanā.
Pēc tikšanās pašvaldībā vizītes dalībnieki devās pārgājienā pa Gaujas Nacionālo parku, apsekojot populāras tūrisma vietas ar labiekārtojuma infrastruktūru – Kraukļu aizu, Vējupītes gravu un Gleznotājkalnu –, kā arī iepazīstot sugu dzīvotņu apsaimniekošanas teritorijas pie Gaujas.
Pieredzes apmaiņas vizītē piedalījās pārstāvji no Daugavpils valstspilsētas pašvaldības, Augšdaugavas novada pašvaldības, Krāslavas novada pašvaldības, Līvānu novada pašvaldības, Ludzas novada pašvaldības, Preiļu novada pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības un Siguldas novada pašvaldības.
Vizīti organizē Latgales plānošanas reģions un Dabas aizsardzības pārvalde.