Turpinot starpkaru Latvijas laikā iesākto roveru tradīciju ik gadu doties uz Ložmetējkalnu, no 9. līdz 11. janvārim jau 25. reizi skauti un gaidas no visas Latvijas pulcējās ziemas sagaitā “Baltais vilks”, lai labāk izzinātu un izdzīvotu strēlnieku laiku.
Sagaita pilnībā norisinājās āra apstākļos, dzīvošana tika nodrošināta apkurināmās teltīs, savukārt jaunieši paši gatavoja ēst un apguva āra dzīves prasmes. Programma tika veidota, lai jauniešiem būtu iespēja izpildīt skautu un gaidu prasības āra piedzīvojumu prasmju pilnveidē, sevišķi ziemas prasmēs. Piemēram, gatavojot uzturvētīgas uzkodas, orientēšanos, pirmo palīdzību, higiēnas pamatlietas ziemas nometnē u. c. Tāpat jaunieši iepazina strēlnieku laiku – gan vēsturiski, gan viņu sadzīvi un ikdienu, piedaloties izzinošās un prasmju nodarbībās. Nodarbību vadīšanā tika iesaistīti arī skautu un gaidu sadarbības partneri.
Pasākuma organizēšanu veica jaunieši pēc principa vienaudzis–vienaudzim, ar nelielu pieaugušo brīvprātīgo atbalstu. Brīvprātīgais darbs ir pamats skautu un gaidu organizācijas ikdienas darbībai.
“Baltais vilks” šogad pulcēja dalībniekus no visas Latvijas – no Rīgas, Jūrmalas, Ogres, Ogresgala, Tukuma, Valmieras, Kocēniem, Siguldas, Kuldīgas un Jelgavas. Siguldas 83. skautu un gaidu vienību pārstāvēja 19 jaunieši un divi vadītāji.
Šogad pirmo gadu Siguldas 83. skautu un gaidu vienības seši jaunieši dienu pirms nometnes sākuma devās pirmsnometnes sirojumā – pārgājienā uz Ložmetējkalnu. Tā bija ļoti interesanta pieredze, un noteikti to plānots atkārtot arī nākamgad, iespējams, kuplākā skaitā.
Nometne “Baltais vilks 2025” tapusi ar Nacionālo bruņoto spēku, āra dzīves izglītības centra “Pelēkais vilks” materiāltehnisko atbalstu, Latvijas skautu un gaidu brīvprātīgo vadītāju ieguldījumu, kā arī ar dalībnieku vecāku līdzmaksājumu. Liels paldies arī Ziemassvētku kauju muzejam par viesmīlīgo uzņemšanu un vēsturiski interesanto stāstījumu.
Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pašpaļāvību, vēlmi izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 900 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas 83. skautu un gaidu vienības vadītājs
Gatis Kalniņš
12. janvārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Saltavots” noslēgusi līgumu ar piegādātāju apvienību “ĢL-PILLAR”, ko veido tās biedri SIA “Pillar Contractor” un SIA “ĢL Konsultants”, par Siguldas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas palielināšanu un modernizāciju.
Līguma ietvaros paredzēts izstrādāt būvprojektu, veikt būvdarbus un autoruzraudzību. Līguma īstenošanas rezultātā tiks:
Plānots, ka veiktās darbības paaugstinās notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti, samazinās attīrītajos notekūdeņos slāpekļa un fosfora koncentrāciju. Dūņu atūdeņošanas iekārtu uzstādīšana uzlabos dūņu atūdeņošanas efektivitāti, samazinot utilizācijai paredzēto dūņu apjomu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Līgumā paredzētos darbus plānots pabeigt līdz 2028. gada 30. oktobrim.
Līgumcena (bez PVN) pirmajā līguma īstenošanas gadā ir 5 183 333 eiro. Otrajā un trešajā līguma izpildes gadā būvdarbu un autoruzraudzības izmaksu daļai tiks veikts pārrēķins atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem izmaksu indeksiem. Inflācijas gadījumā līgumcena palielināsies, cenu krituma gadījumā – līgumcena samazināsies.
Līgums tiks īstenots Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta “Siguldas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības efektivitātes uzlabošana”, Nr. 2.2.1.1/1/24/A/007, ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas 6 561 918,20 eiro, no kurām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 53,34 %, nepārsniedzot 3 500 000 eiro un SIA “Saltavots” finansējums 46,66 %, ne mazāk kā 3 061 918,20 eiro.
21. janvārī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks pasākums sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā. Tā ietvaros būs apskatāma izstāde “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO” un tiks demonstrēta dokumentālā filma “Vairāk kā deja” par Toronto latviešu tautas deju kopu “Daugaviņa”. Pasākumā piedalīsies Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc).
Pagājušā gada septembrī Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Braiens Svorks ar ģimeni apmeklēja otro Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu, kura programmā bija iekļautas arī animācijas filmas, kas saistītas ar Kanādu. Šī satikšanās rosināja domāt par tālāko Kanādas vēstniecības Latvijā un Siguldas sadarbību, kā rezultātā radās ideja par kopīgu pasākumu, kas iezīmētu abu valstu tuvās attiecības dažādās jomās – no reģionālās drošības līdz pat kultūrai.
Pasākuma ietvaros kultūras centra Digiti zālē būs iespēja noskatīties režisora Paula Dombrovska dokumentālo filmu “Vairāk kā deja” (1 stunda un 25 minūtes), kas tikusi rādīta kino teātros un guvusi lielu atsaucību skatītāju vidū. Dokumentālā filma stāsta par Selgas Apses un viņas vadītās Toronto latviešu tautas deju kopas “Daugaviņa” ceļu uz Dziesmu un Deju svētkiem 2023. gadā. Filmas centrā ir ilggadējā deju kolektīva vadītāja Selga Apse. Viņas vadībā “Daugaviņa” turpina uzturēt latviešu valodu un tradīcijas multikulturālajā vidē Toronto, lai tālāk tās nodotu nākamajām paaudzēm. Arhīvu kadri no 20. gadsimta 60. gadiem atklāj Kanādas latviešu pirmos soļus un viņu pūles saglabāt savu identitāti svešumā.
Pirms filmas seansa uzrunu teiks Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Braiens Svorks.
Apmeklētājiem arī būs iespēja iepazīties ar kultūras centra “Siguldas devons” vestibilā izvietoto ceļojošo fotoizstādi “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO”, kas atspoguļo Kanādas, Latvijas un NATO sabiedroto ciešo sadarbību un ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā. Latvijā atrodas Kanādas lielākie militārie spēki ārpus Ziemeļamerikas kontinenta. Kanāda ir vadošā valsts NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kuras sastāvā ir ap 2000 Kanādas karavīru.
Latvija un Kanāda ir tuvi partneri un sabiedrotie. Latvijas un Kanādas sadarbība ir balstīta uz kopīgām pamatvērtībām un uzticamu draudzību. Kanāda nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā un 1990. gados aktīvi atbalstīja Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu no Baltijas valstīm. Kanāda bija pirmā no G7 valstīm, kas 1991. gada 26. augustā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju, kā arī pirmā, kas 2004. gadā ratificēja Latvijas iestāšanos NATO.
Izstāde apskatāma no 20. janvāra līdz 11. februārim kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
31. janvārī plkst. 12.00 Inciema tornī notiks Krimuldas pagasta iedzīvotāju padomes sēde.
Sēdē tiks izskatītas 2026. gada aktualitātes un uzklausītas iedzīvotāju vajadzības.
Sēde ir atklāta, un tajā var piedalīties ikviens Krimuldas pagasta iedzīvotājs.
Saskaņā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm šovakar un naktī uz sestdienu, 10. janvāri, valsts austrumos, tostarp Siguldas novadā, gaidāma stipra snigšana un brāzmains vējš. Novada ceļu uzturēšanas tehnikas vienības strādā saskaņā ar noteiktajām prioritātēm un ceļu uzturēšanas klasēm, tomēr jau šobrīd redzam, ka vairāki ceļi, kas šodien tika attīrīti no sniega, atkal ir aizputināti, vietām veidojas sniega sanesumi un kupenas.
Par vietām, kur ir apgrūtināti braukšanas apstākļi, aicinām ziņot:
Siguldas novadā ielu un ceļu tīkls ir vairāk nekā 700 kilometri, no kuriem grants ceļi ir 500 kilometru, bet ielas ar cieto segumu – 200 kilometru kopgarumā. Ziemas daba mums nereti sagādā skaistus skatus, taču vienlaikus tā uzliek lielu atbildību un izaicinājumus gan autovadītājiem, gan ceļu uzturētājiem. Ceļu uzturētāji šobrīd dara visu iespējamo, lai aizputinātie ceļi drīzumā būtu atkal caurbraucami.
Plašāka informācija par ielu un ceļu uzturēšanu Siguldas novadā.
Pirmās “Latvijas Pasta” šogad izdotās pastmarkas būs veltītas Siguldas, Sēlijas un Dienvidkurzemes novadiem – uz tām būs redzami to ģerboņi. Pastmarkas būs pieejamas no 9. janvāra.
Siguldas novada ģerboņa pastmarka iezīmē novada centra – pašas Siguldas, kas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tūrisma kartē. Pastmarkas nominālvērtība ir 3 eiro, tā tiks izdota 145 000 eksemplāru tirāžā un paredzēta vēstuļu korespondences apmaksai kategorijā līdz 20 gramiem uz Eiropas ekonomiskās zonas valstīm.
Līdz ar jaunajām pastmarkām izdota arī pirmās dienas aploksne 500 eksemplāru tirāžā. Uz tās, tāpat kā uz pastmarkām, attēloti trīs novadu ģerboņi un katra novada atrašanās vieta Latvijas kartē.
Filatēlijas izdevumu dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Jaunās pastmarkas sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu klientu centros un pasta nodaļās, kā arī “Latvijas Pasta” e‑veikalā. Savukārt pirmās dienas zīmogošana paredzēta 9. janvārī no plkst. 9.00 Elizabetes ielas pasta nodaļā, Rīgā.
Siguldas dzelzceļa stacijā 5. janvārī plkst. 13.19 piestāja pirmais pasažieru vilciena reiss maršrutā Tallina–Tartu–Rīga, ko nodrošina Igaunijas un Latvijas dzelzceļa pārvadātāji. Vilcienu satiksmes savienojuma kustībā iekļauta pieturvieta “Sigulda” arī Siguldas novadā. Lai novērtētu maršruta priekšrocības, jaunajā vilcienu maršrutā no Tallinas uz Rīgu devās arī Igaunijas un Latvijas dzelzceļa pārvadātāju vadība, savukārt posmā Sigulda–Rīga devās Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa un Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra Tūrisma nodaļas vadītāja Monta Lūsare. Siguldas dzelzceļa stacijā vilcienu sagaidīja jauniešu pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”.
Vilciens no Tallinas caur Tartu un Rīgu sāks kursēt 12. janvārī, paziņoja ar zīmolu “Elron” strādājošā Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatora “Eesti Liinirongid” valdes loceklis Merts Ērenpreiss. Ņemot vērā, ka šis maršruts sākas Tallinā, šī ir pirmā reize ilgākā laikā, kad bez pārsēšanās atkal būs pieejama vilcienu satiksme maršrutā Tallina–Tartu–Rīga. Sākotnēji paredzēts viens reiss dienā katrā virzienā, taču nākotnē to skaitu plānots palielināt. Brauciens no Rīgas līdz Tartu ilgs nepilnas četras stundas. Nākotnē tas varētu kļūt īsāks, jo vairākos posmos plānoti infrastruktūras uzlabojumi.
Siguldas novada pieturas iekļaušana maršrutā ir stratēģisks solis tūrisma un mobilitātes veicināšanā. Siguldas novadniekiem tā būs ērtāka, ātrāka un patīkamāka nokļūšana Igaunijā. Novada viesiem savukārt tā ir lieliska un ērta iespēja viesoties vienā no skaistākajiem Latvijas novadiem, atklājot elpu aizraujošas ainavas, izmēģinot spēkus daudzveidīgās aktīvās atpūtas vietās un ļaujot sevi palutināt ar izcilu servisu un garšas baudījumiem.
Paredzēts, ka no 12. janvāra maršrutā Tallina–Tartu–Rīga bez pārsēšanās kursēs divu vagonu vilciens ar apmēram simt vietām. Ja pasažieru būs daudz, tad Igaunijas pārvadātājs “Elron” šim maršrutam nodrošinās trīs vagonu sastāvu. Vilciens šajā maršrutā brauks reizi dienā – no Rīgas uz Tallinu izbrauks plkst. 7.38 ar pieturām Zemitānos, Siguldā, Cēsīs, Valmierā, Valgā un daudzviet Igaunijā. Siguldā tas piestās plkst. 8.24, Tartu plkst. 11.45, savukārt Tallinā ieradīsies īsi pirms plkst. 14.00.
Savukārt no Tallinas uz Rīgu tas izbrauks plkst. 14.50, Siguldā piestājot plkst. 19.57, bet Rīgā – īsi pirms plkst. 21.00 Biļete no Tallinas līdz Rīgai maksās 29 eiro, bet no Tartu – 19 eiro.
Sarunas par visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētu savienošanu ar pasažieru vilcienu maršrutiem aktualizējās 2021. gada septembrī, kad, atzīmējot Eiropas dzelzceļa gadu, no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu devās Baltijas valstu ekspresis. 2025. gada janvārī atklāts pasažieru vilcienu satiksmes savienojums Viļņa–Rīga–Tallina; tā maršrutā iekļautas pieturvietas Siguldā un Inčukalnā.
13. janvārī plkst. 18.00 Allažu pagasta valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra telpās notiks Allažu pagasta iedzīvotāju padomes sēde.
Tikšanās laikā tiks izskatīti un izvērtēti līdzdalības budžeta projekta ideju pieteikumi, kas piekritīgi Allažu pagastam. Tiks pārrunātas arī 2026. gada aktualitātes.
Sēde ir atklāta, un tajā var piedalīties ikviens Allažu pagasta iedzīvotājs.
13. janvārī plkst. 19.00 Lēdurgas kultūras namā notiks Lēdurgas pagasta iedzīvotāju padomes sēde.
Tikšanās laikā tiks izskatīti un izvērtēti līdzdalības budžeta projekta ideju pieteikumi, kas piekritīgi Lēdurgas pagastam.
Sēde ir atklāta, un tajā var piedalīties ikviens Lēdurgas pagasta iedzīvotājs.
Atzīmējot 1991. gada barikāžu 35. gadadienu, 18. janvārī no plkst. 12.00 līdz 16.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” notiks dažādi šai dienai veltīti atceres pasākumi.
No plkst. 12.00 pie kultūras centra būs iespēja apskatīt 1991. gada barikāžu muzeja muzeobusa ekspozīciju.
Ikarus autobuss, kurā ierīkota muzeja mobilā ekspozīcija, ļauj skolēniem apgūt prasmes un iemaņas darbā ar dažādiem informācijas avotiem, savienojot informāciju no mācību grāmatām, vecāku stāstījuma un barikāžu laikabiedru atmiņām, kā arī veidojot izpratni par vēstures daudzveidīgās interpretācijas cēloņiem un nozīmi.
Plkst. 14.00 uzstāsies folkloras kopa “Vilkači”.
Plkst. 12.00, 13.00 un 15.00 kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē būs iespēja noskatīties filmu “Mans barikāžu stāsts”, savukārt filmu seansu starplaikos – Lēdurdziešu atmiņu stāstus.
Plkst. 13.40, pēc filmas seansa, notiks tikšanās ar filmas “Mans barikāžu stāsts” režisori Antru Cilinsku.
Pasākums ir bez maksas.
7. janvārī plkst. 19.30 Krimuldas pagasta iedzīvotāju padome aicina iedzīvotājus uz sēdi Krimuldas Tautas namā.
Tikšanās laikā tiks izskatīti un izvērtēti līdzdalības budžeta projekta ideju pieteikumi, kas piekritīgi Krimuldas pagastam.
Sēde ir atklāta, un tajā var piedalīties ikviens Krimuldas pagasta iedzīvotājs.
Siguldas novada iedzīvotāju ērtībai trešdien, 7. janvārī, plkst. 8.00–13.00 un 14.00–17.00 Inciema klientu apkalpošanas centrā tiks nodrošināta iespēja pieteikties un saņemt “S! karti”. Tāpat no 13. janvāra līdz 13. martam karti būs iespējams saņemt Lēdurgas pagasta valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā.
Atgādinām, ka skolēni, maznodrošinātās personas, iedzīvotāji ar invaliditāti, pensionāri, daudzbērnu ģimenes vai Goda novadnieki, uzrādot apliecību vai izziņu, “S! Karti” var saņemt bez maksas. Pārējiem novadniekiem tā izmaksā pieci eiro. “S! Karti” izsniedz no piecu gadu vecuma. Plašāka informācija par karšu programmu, tās piedāvājumu un saņemšanu.
“S! karti” var pieteikt un saņemt valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC):
Papildu jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruņa numuru 80000388.