Pagājušās nedēļas nogalē Siguldā, viesnīcā „Ezeri” notika latviešu trimdas organizācijas „ELJA50” (Eiropas Latviešu jauniešu apvienības) kongress, kurā tika apspriestas sabiedriski aktuālas tēmas par sabiedrības saliedēšanu, Latvijas nacionālo identitāti un Latvijas tēlu pasaulē.

Kongresa ietvaros, svētdien, 31.jūlijā, tika atklāta jauna interneta izstāde „Latviešu pēdas pasaulē”, ko var apskatīt interneta vietnē http://pedas.lapamuzejs.lv. Interneta izstādi veido seši stāsti, kas atklāj latviešu izceļošanu dažādos laikos un uz dažādām zemēm. Izstādi ar „Latviešu Fonda” un „Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda” atbalstu sagatavojusi biedrība „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”.

Viens no izstādes stāstiem ir saistīts ar Siguldu un te dzīvojošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru bērnība un dzimtas saknes meklējamas Baškīrijā – zemē, kas atrodas Urālu kalnu piekājē, Eiropas malā, Krievijas vidū.

Siguldā mūsdienās dzīvo vairākas ģimenes (Ermansoni, Verneri, Skujiņi, Andži, Bērziņi, Rozenbergi u.c.), nu jau 3.–4. paaudzē, kuru senči, sākot ar 19. gadsimta otro pusi, brīvprātīgi izceļoja no Baltijas uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu „savu stūrīti” zemes, kas Latvijā tolaik bija nopērkamas vai izrentējamas par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotājiem nepieejamu cenu.

Pēc Otrā pasaules kara daudzi Baškīrijā dzimušie latvieši izmantoja iespēju atgriezties savā senču dzimtenē. Siguldā ieradās vairākas ģimenes, lai līdzīgi kā viņu senči no jauna sāktu savu dzīvi. Viens no Baškīrijas siguldiešiem ir arī astoņdesmitpiecgadīgais Ēvalds Inspēters, caur kura dzīvesstāstu izstādē tiek atklāta latviešu dzīve zemnieku kolonijā Baškīrijā, kad galvenie apavi gan darbā, gan atpūtā savulaik bija no liepu lūkiem gatavotas vīzes. Baškīrijas latviešu stāsta centrālais priekšmets ir Ēvalda pītās vīzes, kas, no vienas puses, vēsta par latviešu dzīvesveidu teju 3000 km tālumā no Latvijas. No otras puses, vīzes atklāj tā laika latviešu nodarbošanos, kad viens no ienākumu avotiem latviešu saimniecībās līdzās biškopībai, zemkopībai un lopkopībai bija liepu lūku un vīžu gatavošana un pārdošana tirgos. Interneta izstādē ievietota arī videointervija ar Ēvaldu Inspēteru, kurš demonstrē vīžu pīšanu —  prasmes, ko mūsdienās  prot vairs tikai retais.

Ar izstādi „Latviešu pēdas pasaulē” topošais muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” turpina iepazīstināt sabiedrību ar jutīgu un aktuālu tēmu – izceļošanu, apskatot to no vēsturiskās perspektīvas. Arī turpmāk tiks piedāvātas dažādas izstādes un projekti, kas saistīti ar latviešu izceļošanu un dzīvi citās zemēs www.lapamuzejs.lv.
 

Informāciju sagatavoja:
Ieva Vītola

© www.sigulda.lv