Siguldas novada pašvaldība šonedēļ Patentu valdē iesniegusi pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai amatniecības izstrādājumam “Siguldas spieķis”. Tas ir viens no pirmajiem šāda veida pieteikumiem Latvijā un ir nozīmīgs solis ceļā uz amatniecības izstrādājuma nosaukuma aizsardzību Eiropā. Šī nosaukuma reputācija un kvalitāte balstīta konkrētā ģeogrāfiskajā izcelsmē. Pieteikuma sagatavošana ilga gandrīz gadu, procesā iesaistoties gan Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamentam, gan Siguldas novada pašvaldībai un Siguldas novada Kultūras un tūrisma centram, gan Siguldas spieķu ražotājiem.
Patentu valdes direktors Agris Batalauskis: “Latvijā ir daudz unikālu amatniecības tradīciju un ražojumu, ar kuriem varam lepoties. Tie ir ne tikai daļa no mūsu kultūras mantojuma, bet arī vērtība, ko ir svarīgi aizsargāt un attīstīt. Jaunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma sniedz iespēju šīm tradīcijām iegūt plašāku atpazīstamību un aizsardzību visā Eiropas Savienībā, vienlaikus radot jaunas iespējas vietējiem ražotājiem. Man ir patiess prieks, ka tieši Siguldas spieķis ir pirmais, kas Latvijā uzsācis šo ceļu. Ceru, ka šis piemērs iedrošinās arī citus amatniekus un ražotājus izmantot jaunās iespējas. Savukārt mums Patentu valdē šī pirmā pieredze ir īpaši vērtīga, lai arī turpmāk varētu sniegt praktisku atbalstu Latvijas ražotājiem.”
Siguldas spieķa darināšanas prasme ir viena no pirmajām sešām vērtībām, kas ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tā darināšanas tradīcijas ir aizsākušās 19. gadsimta beigās. “Siguldas spieķim” ir bijusi pavisam praktiska nozīme – laikā, kad sākās Siguldas kā tūrisma uzplaukums, daudzi pa jaunatklātajām Rīga–Pleskava un Rīga–Valka dzelzceļa līnijām, devās apskatīt ainavisko pilsētu un Gaujas senielejas takas. Un, ņemot vērā, ka takas ir paugurainas, pārgājieniem labi noderējis spieķis. Ja sākotnēji spieķi bijuši pavisam vienkārši, vēlāk katrs amatnieks tos padarījis krāšņākus, iededzinot tajos rakstus un iekrāsojot atsevišķus fragmentus.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis: “Siguldas spieķis ir Siguldas novada identitātes, vēstures un tradīciju simbols, kas cauri paaudzēm saglabājis savu īpašo vietu Siguldas kultūras mantojumā. Jau vairāk nekā gadsimtu tas ir bijis uzticams ceļabiedrs Siguldas viesiem un kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem mūsu novada simboliem. Sakām paldies amata meistariem, kuri ar savu darbu un prasmēm šo tradīciju ir saglabājuši līdz mūsdienām. Siguldas spieķa virzība uz Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju ir nozīmīgs solis, lai mūsu vietējais kultūras mantojums iegūtu starptautisku atzinību un aizsardzību.”
Mūsdienās Siguldas spieķu darināšanas amatu pieprot vairs tikai nedaudzi amata meistari, veidojot gan spieķus pastaigām un atbalstam, gan mazākus – kā suvenīrus no gleznainā novada.
Siguldas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško: “Ceļš uz pieteikuma sagatavošanu bija gana sarežģīts un dažādiem nezināmajiem pilns. Vislielākā pateicība mūsu amata meistariem, kuri iesaistījās šajā ceļā, gan iedziļinoties spieķu darināšanas procesa detaļās, gan atbalstot ar praktiskām lietām, gan iedziļinoties juridiskajās niansēs. Lai varētu iesniegt pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saņemšanai “Siguldas spieķim”, amata meistari Antra Plavgo, Rolands Pulle, Uldis Glāznieks un Vladislavs Plavgo izveidoja ražotāju apvienību “Siguldas spieķu meistari” un kopīgi nodefinēja tās spieķa darināšanas nianses, bez kurām nav iedomājams unikālais “Siguldas spieķis”.”
2025. gada 1. decembrī visā Eiropas Savienībā spēkā stājās jaunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) sistēma, kas paredz aizsardzību arī amatniecības un rūpniecības ražojumiem. Latvijā kompetentā iestāde, kas pieņem izskatīšanai amatniecības un rūpniecības ģeogrāfisko izcelsmju norāžu reģistrācijas pieteikumus, ir Patentu valde.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija galvenokārt paredz amatniecības un rūpniecības ražojumu aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā, arī aizsardzību pret viltošanu. Aizsardzības sistēma stimulē amatniecības izstrādājumu apzināšanu, veicinot kā materiālā, tā nemateriālā kultūras mantojuma turpinātību, kā arī var sekmēt ražotāju pārstāvēto reģionu vietējās ekonomikas attīstību ne tikai nacionālā mērogā, bet attīstot arī tūrisma potenciālu. Jau šobrīd produktiem un ražojumiem ar ĢIN ir iespējams noteikt augstāku tirgus vērtību nekā pielīdzināmām precēm bez ĢIN, patērētājiem nodrošinot autentisku ražojumu pieejamību un to pastāvīgas kvalitātes garantiju.
Lai arī “Siguldas spieķis”, iespējams, būs pirmā reģistrētā amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde no Latvijas, Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros līdz šim reģistrētas četras ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, viens cilmes vietas nosaukums, kā arī trīs garantētās tradicionālās īpatnības.
Plašāka informācija par ĢIN reģistrāciju amatniecības un rūpniecības ražojumiem pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.
20. novembrī plkst. 19.00 jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz ikgadējo draugu koncertu “Mēs esam draugi” kultūras centrā “Siguldas devons” – rudens satikšanos dejā un draudzībā.
Šogad uz skatuves satiksies kolektīvi no Rīgas, Alūksnes, Kuldīgas un Siguldas: JDK “Teiksmiņa”, “Skabardzēni”, “Ačkupa” studija, “Enku-Drenku”, “Venta” un, protams, mājinieki – “Vizbulīte”. Koncertā būs iespēja baudīt dejotāju iemīļotākās dejas, kas veidos divdaļīgu koncertprogrammu.
Pasaule ir pietiekami plaša, lai sirdī pietiktu vietas daudziem draugiem. Tiekamies dejā!
Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti”, tiek piemērota 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
19. oktobrī Siguldas novada pašvaldības pārstāvji iepazinās ar to, kā top Allažu pagasta iedzīvotāju iniciēta un līdzdalības budžetā atbalstīta ideja: 3D drukāta autobusa pietura pie Allažu pamatskolas.
Projekta vadītāja SIA “C2D” birojā Rīgā pašvaldības pārstāvji apskatīja pieturas maketu un vizualizācijas. Pēc tam viņi apmeklēja Rīgas Tehniskās universitātes 3D betona drukas laboratoriju, kur iepazinās ar tehnoloģiju, ar kuru pietura tiek veidota.
Ideju par 3D drukātu autobusa pieturu iedzīvotāji iesniedza Siguldas novada pašvaldības līdzdalības budžeta 2025. gada ideju konkursā. Iedzīvotāju balsojumā tā saņēma vislielāko atbalstu Allažu, Lēdurgas, Mores un Siguldas pagastu grupā.
“Doma par to, ka pie Allažu pamatskolas ir nepieciešama segta autobusa pietura, ir jau diezgan sen. Būdama arhitekte un sirdī arī nedaudz māksliniece, sapratu, ka varam radīt ko vairāk par vienkāršu, funkcionālu nojumīti. Pieturai ir arī simboliska vieta – tā atradīsies teju uz ciema robežas, iebraucot no Allažmuižas puses. Tās plānotā arkas forma stilizēti atgādinās “A” burtu, kalpojot kā sava veida iebraukšanas zīme un Allažu atpazīstamības simbols,” stāsta idejas autore Vineta Sārtaputna.
Viņa uzsver, ka pietura būs nozīmīga arī skolēniem: “Izmantojot 3D drukāšanas tehnoloģiju, mēs ne tikai nodrošinām praktisku infrastruktūru, bet arī parādām bērniem un jauniešiem, ka mūsdienu inženierzinātnes un modernās tehnoloģijas spēj radīt uztveramas, skaistas un noderīgas lietas. Ceru, ka šāds inovatīvs objekts ikdienā rosinās skolēnu zinātkāri, radošumu un interesi par eksaktajām zinātnēm un dizainu.”
“Šis būs viens no pirmajiem objektiem un, cik mēs varējām noskaidrot, Ziemeļeiropā pirmais, kuram ir 3D drukāts jumta pārsegums. Parasti 3D drukā sienas, bet mūsu izaicinājums bija izveidot arī jumta pārsegumu, lai tas būtu pietiekami drošs,” stāsta SIA “C2D” vadītājs un pētnieks Matijs Babris.
Pirms drukāšanas veikti slodzes testi. Jumta fragments, kas ir 20 centimetrus plats, tika noslogots ar vairāk nekā 600 kilogramiem, un inženieri vēroja, kā konstrukcija uzvedas. Drošību apstiprināja inženieru atzinums.
Projektā apvienojas materiālu zinātne, būvinženierija un arhitektūra. “Tas pats kods, ar ko skolēns printē mazu maketu, ir arī betona printerī. Tā loģika ir identiska. Man liekas tik forši, ka skolā viņi mācās uz mazā printerīša, bet nākotnē varbūt printēs mājas,” uzsver SIA “C2D” arhitekts.
Viņaprāt, 3D druka nākotnē būvniecībā būs plaši izplatīta. Tā ļauj konstrukcijas pielāgot vietas identitātei, cilvēku vajadzībām un vides pieejamībai.
Projektēšanas darbi noslēdzās šā gada jūnijā. Līgums par projekta īstenošanu ir spēkā līdz 2027. gada 11. februārim. Projektu finansē Siguldas novada pašvaldība, līguma cena ir 42 350 eiro (ar PVN). Projekta vadību, dizaina koncepciju un 3D risinājumus nodrošina SIA “C2D”.
“Man ir milzīgs gandarījums un prieks redzēt, ka līdzdalības budžets sniedz reālu iespēju iedzīvotāju iecerēm pārtapt īstenībā. Redzēt, kā mana ideja no skices un vīzijas soli pa solim kļūst par reālu, mūsdienīgu, vidi bagātinošu objektu Allažos, ir fantastiska sajūta,” saka Vineta Sārtaputna.
24. oktobrī plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā atklās jau piekto papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist’s book) izstādi. Kā ierasts, izstādes vienojošais elements ir papīrs – gan iegādāts, gan pašu gatavots, šūts, locīts, līmēts un zīmēts. Šī gada tēma risināta ļoti daudzveidīgi – sākot no mākslinieciska Elīnas Zālītes darba “Agrā rūsa” iesējuma līdz reāliem rūsas rakstiem uz papīra un materiālā īstenotām filozofiskām pārdomām par šo tēmu.
Daļa darbu, īpaši papīra dizaina lampas, tapuši Dzērbenes Radošās mājas “Memberi” projektā “DABA RADA-2026”. Projekta vadītāji ir māksliniece Ērika Māldere un dizainers Aigars Lenkevičs. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģions, SIA “Lampu dizaina darbnīca” un Līgatnes papīrfabrika.
Izstāde apskatāma līdz 2027. gada 8. janvārim bibliotēkas darba laikā.
Kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību organizē trešo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2026” ietvaros. Ir noslēgusies konkursa otrā kārta, un žūrija paziņo nominantu īso sarakstu.
Šogad konkursā piedalījās prozas darbu autori no Valmieras, Cēsīm, Jūrmalas, Jaunogres, Lielvārdes, Saulkrastiem, Siguldas, Olaines, Lapmežciema, Inčukalna, Krimuldas, Ilzenes, Babītes un Ziemeļvidzemes.
Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes otrajā kārtā atklātā konkursā vērtēja profesionāla Vidzemes literātu žūrija: dzejniece, ilggadēja latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Sirmā – Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētāja; rakstniece Ilze Jansone; rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska; rakstnieks Vilis Kasims; rakstniece Dace Vīgante un konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” laureāte Renāte Mālmane.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2026” nominēto prozas darbu īsais saraksts (alfabētiskā secībā):
Konkurss noritēja divās kārtās. Otrās kārtas nominanti ar savu prozas darbu lasījumiem uzstāsies “Vidzemes Prozas lasījumi 2026” noslēguma pasākumā, kas notiks 7. novembrī plkst. 17.00 Ogres Centrālajā bibliotēkā. Noslēguma lasījumu laikā tiks noskaidrots viens laureāts, kurš pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2026” Rīgā.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2026” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto: E. Semanis (Vidzemes Prozas lasījumi 2025)
Siguldas folkloras kopa “Senleja”, turpinot tradīciju, 31. oktobrī plkst. 17.30 aicina uz veļu vakaru “Šajā pusē” Siguldā, laukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa. Dziesmās un atmiņu stāstos tiks pieminēti savējie, kas mīt viņsaulē, un godināts Dainu tēvs Krišjānis Barons viņa 191. dzimšanas dienā.
Pateicība, sirsnīgi vārdi un atmiņas par aizgājušajiem tuviniekiem un iepriekšējām paaudzēm, godinot viņu veikumu, kā arī dziesmas ir veļu vakara gaismas kodols. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens siguldietis, novadnieks un interesents, līdzi ņemot āra sveces, lai kopīgi padarītu šo īpašo brīdi gaišāku.
Latvijā kopš neatminamiem laikiem oktobris saistās ar veļu laiku, ko senāk ļaudis dēvējuši arī par Zemlikām, Dievainēm, Dvēseļu dienām, Ķauķu laiku, Iļģu laiku un citādi. Veļu vakaram izvēlējās kādu īpašu vakaru, sakopa māju, iededza uguni, klāja galdu, vārīja īpašu putru un gatavoja gardus ēdienus. Izteica pateicību, dziedāja dziesmas, gāja rotaļās un dancoja dančus, pieminēja senčus un veica arī citas darbības. Veļiem īpašā rituālā gatavoja mielastu, ko nesa uz riju vai klēti vai arī uz nakti atstāja istabā, ticot, ka tumsā veļi nāks apciemot sētu un ar savu klātbūtni un labvēlību nesīs tai svētību.
Tradīcijas mainās līdzi laikam, bet to būtība paliek nemainīga – būt pateicīgiem senčiem par viņu atstāto mantojumu, dalīties pieredzē un nodrošināt paaudžu gudrības pārmantojamību.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja
Kultūras centrā “Siguldas devons” tika atklāta rakstnieka, dramaturga un gleznotāja Anšlava Eglīša 120. jubilejai veltītā izstāde “Anšlavam Eglītim 120”. Tā aicina apmeklētājus iepazīt daudzpusīgās kultūras personības dzīvi un radošo mantojumu, īpaši izceļot mazāk zināmus viņa dzīves aspektus – vasaras Inciemā, glezniecības laiku un trimdas gadus Holivudā.
Izstādes centrā ir trīs nozīmīgi Anšlava Eglīša dzīves pieturas punkti, kas atklāj viņu ne tikai kā izcilu rakstnieku, bet arī kā talantīgu gleznotāju un sava laikmeta vērīgu vērotāju. Fotogrāfijas, mākslas darbi, dienasgrāmatas un citas vēsturiskas liecības ļauj tuvāk iepazīt viņa personību, radošās intereses un dzīves pieredzi, kas veidojusi viņa pasaules redzējumu.
Trīs pieturas punkti Anšlava Eglīša dzīvē
Izstāde pievēršas trim būtiskiem Anšlava Eglīša dzīves posmiem – Inciemam, kur aizvadītas vasaras un veidojusies nozīmīga viņa dzīves pieredze, glezniecībai, kas apliecina rakstnieka daudzpusīgo māksliniecisko talantu, un trimdas gadiem Holivudā, kur viņš turpināja savu radošo darbību un bija saistīts ar plašo kultūras pasauli.
“Ar Bārbalu, veidojot šo izstādi, vēlējāmies piedāvāt citu skatupunktu uz Anšlavu Eglīti, īpaši izceļot tās viņa dzīves šķautnes, kas apmeklētājus Inciemā pārsteidz visvairāk – Inciema periodu, gleznotāja talantu un tikšanos ar sava laika Holivudas zvaigznēm. Šie trīs pieturas punkti kļuva par izstādes pamatu. Esam atvedušas gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, dienasgrāmatas no Turaidas muzejrezervāta, un izstādes telpā skan arī paša Anšlava balss. Margarita palīdzēja mūsu domas sakopot vienotā stāstā un radīt scenogrāfiju, kas tām piešķīra telpisku formu, bet Anete kodolīgi un pārdomāti veidoja izstādes tekstus,” stāsta izstādes kuratore un Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ilze Ceļmillere.
Izstādes veidošanā apvienotas dažādu kultūras un mākslas jomu zināšanas un radošās idejas, lai apmeklētājiem piedāvātu daudzslāņainu stāstu par Anšlavu Eglīti. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja gleznas, Turaidas muzejrezervāta dienasgrāmatas un citas vēsturiskās liecības papildina izstādes telpisko risinājumu un tekstuālo vēstījumu, savukārt rakstnieka balss ļauj sajust viņa klātbūtni un tuvāk iepazīt viņa personību.
Radošā komanda un izstādes veidotāji
Izstādes “Anšlavam Eglītim 120” kuratores ir Bārbala Gulbe un Ilze Ceļmillere, scenogrāfe – Margarita Budze, tekstu autore – Anete Konste. Katras radošās jomas ieguldījums veido vienotu izstādes stāstu, kurā vēsturiskās liecības, mākslas darbi, teksts un telpa papildina cits citu.
Izstādes mērķis ir paplašināt priekšstatu par Anšlavu Eglīti, ļaujot ieraudzīt viņu ārpus ierastā rakstnieka tēla. Viņa interese par glezniecību, pieredze Inciemā un dzīve Holivudā atklāj personības daudzveidību un rosina no jauna pievērsties viņa dzīvei un radošajam mantojumam.
Izstāde “Anšlavam Eglītim 120” kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāma līdz 14. novembrim.
Par Anšlavu Eglīti
Anšlavs Eglītis (1906–1993) bija latviešu rakstnieks, dramaturgs, gleznotājs un žurnālists. Viņa daudzveidīgais radošais mantojums ieņem nozīmīgu vietu Latvijas literatūrā un kultūrā. Inciems ir būtiska viņa dzīves un atmiņu vieta, savukārt trimdas gados Holivudā viņš turpināja literāro darbību un saglabāja saikni ar latviešu kultūras dzīvi ārpus Latvijas.
12. novembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF) Kolekcijas repertuārā iekļautā režisora Aleksa Šulmana filma “Pieaugušo uzraudzība”.
Neapstrīdams festivālu hits – zviedru režisora Aleksa Šulmana tumšā dramēdija izsmīdinās un liks uzmesties zosādai, jo negaidītās situācijās aktieru Gustafa Skaršgora, par ziemeļu Džordžu Klūniju dēvētā Fārisa Fārisa un Līnusa Vālgrēna atveidotie varoņi sastapsies ar… atbildību.
Trīs pusaugu meiteņu tēvi Bils, Bobo un Pontuss pievienojas savu bērnu klasei kā pieskatītāji ekskursijā uz izolētu arhipelāgu. Lai arī visu pušu – vecāku, bērnu un kempinga darbinieku – nodomi ir paši labākie, dažas situācijas viņi vienkārši nevarēja paredzēt. Spriedze starp paaudzēm strauji pieaug, un visu savaldība sāk izčākstēt. Mijoties aizvainojumam un atmiņām, vecāki kļūst par bērniem, bet bērni grib spēlēt pieaugušos. Un drīz neviens vairs nevar nošķirt: kurš ir noteicējs un kurš ir briesmās?
Pusmūža vīriešu atkalsatikšanās ar jaunību un pusaudzību izvēršas neparedzamās virāžās, ļaujot no jauna iepazīt savus bērnus un pašiem sevi. Kā no pieaugušo skatupunkta izskatās mūsdienu vecākbūšana, kurā jārēķinās ar to, ka bērni zina savas tiesības? Šulmans nosaka: ne visai labi. Pulcējot zināmāko zviedru aktieru ziedu, režisors sociālantropoloģiski analizē sabiedrības mikromodeli, nezaudējot žanrisko vieglumu, ziemeļnieku kino tonusu un asredzību. Izolētā klinšaine pārtop par “bada spēlēm”, kurās vējaini iebrāžas Tomasa Vinterberga filmas “Vēl pa vienam” (2020) viedums. Zviedrijas pieteikums “Oskara” balvai kategorijā “Labākā starptautiskā filma” ir kino, kas sola nevainīgu sitkomu, bet ātri vien piemāna pat viskritiskākos prātvēderus.
Kuratora ceļavārdi: Sakausējot “Mušu valdnieka” un Ēstlunda filmu provokatīvo garu, Šulmans savā filmā ar viegli tumšu aizrautību pēta vecāku un bērnu psiholoģisko matricu berzes punktus.
Biļešu cenas – no 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti”, tiek piemērota 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, 17. un 18. oktobrī, zelta rudens krāšņums Siguldā pulcēja tūkstošiem apmeklētāju, kuri baudīja rudens ainavas un apmeklēja pilsētas iecienītākos tūrisma objektus. Livonijas ordeņa pilī pārdotas 1 506 biļetes, bet kopējais apmeklētāju skaits sasniedzis 2 184, savukārt Siguldas Jaunajā pilī pārdotas 760 biļetes un kopumā to apmeklējuši 810 cilvēki. Šī nedēļas nogale abos tūrisma objektos pulcējusi vairāk apmeklētāju nekā jebkura cita nedēļas nogale kopš 2020. gada, kad sākās Covid-19 pandēmija.
Liela apmeklētāju plūsma šajās brīvdienās novērota arī pie Gūtmaņalas. Saskaņā ar Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra datiem divu dienu laikā reģistrētas aptuveni 803 automašīnas, kas ir līdzīgs skaits kā oktobra pirmajā nedēļas nogalē. Gūtmaņalas apmeklējuma dati liecina, ka šīs bijušas apmeklētāju skaita ziņā noslogotākās dienas šogad.
Baudi rudens krāšņumu arī citviet Siguldas novadā – atklāj skaistākās dabas ainavas, apskates vietas un atpūtas iespējas Siguldas novada tūrisma vietnē!
31. oktobrī plkst. 18.00 Turaidas muzejrezervātā Leģendu nakts ietvaros norisināsies gastronomisks piedzīvojums “Vakara viesības Turaidas muižā”. Sveču un lukturu gaismā atdzīvosies muižas vēsture, aicinot apmeklētājus baudīt senatnīgu mielastu, mūziku, dejas un stāstus.
Kad diena nodziest, leģendas atdzīvojas… un piedzīvojums sākas!
Rudens vakari muižā reiz nebija tikai tumšs un kluss laiks. Kad lauku darbi padarīti, raža novākta un saimniecības krājumi papildināti, pienācis laiks svinībām. Muižas ļaudis satikās, klāja galdus, muzicēja, dejoja un dalījās stāstos.
Turaidas muižas ratnīca šajā vakarā pārtaps par svētku vietu, kurā satiksies muižas ļaudis, zemnieki un ceļinieki. Kā no sendienām nācis, viesus sagaidīs ormanis, kurš savulaik pazina ceļus un ļaudis labāk par daudziem citiem. Viņš veda pasažierus no vienas vietas uz otru, piestāja krogos un muižās, sastapa tirgotājus, ceļiniekus un vietējos ļaudis, dzirdēja sarunas un uzklausīja stāstus. Varbūt tieši viņa luktura gaismā atklāsies kāda Turaidas leģenda, kas līdz šim palikusi tumsā… Sveču un lukturu gaismā vēsturiskā ratnīca atdzīvosies, aizvedot apmeklētājus uz citu laiku.
Laiks svinībām!
Par kārtīgu muižas mielastu gādās Brantu muižas un īstā latvju saimniece Ilze Briede. Uz galda nonāks rudens bagātības – muižas kūts un dīķu labumi, sezonas veltes un ēdieni, kuros garša satiekas ar senām saimniekošanas tradīcijām. Vakara gastronomiskais piedzīvojums ļaus izbaudīt laiku, kad ēdiens bija neatņemama gadskārtu un kopā sanākšanas daļa, vienojot kopīgā saimē visus klātesošos. Būs bagātīgi, sātīgi un no sirds – tā, ka tauki tecēs gar lūpu, bet meitas gādās, lai dzēriens krūkās nepietrūktu.
Svarīgi! Kā jau muižā pienākas, viesiem jāņem līdzi sava karote, dakša un nazis. Ja kāds būs traukus aizmirsis, tos varēs aizņemties, taču pretī būs kaut kas jādod.
Folkmūzikas grupas “Rahu” mūzikas pavadījumā kājas pašas cilāsies, un tā vien gribēsies mesties dejā! Skanēs dzīva, enerģiska folkmūzika, kurā senās ziņģes un danči satiekas ar folku, džezu un blūzu.
Apmeklētāji aicināti ģērbties ērti un silti, lai baudītu rudens zaļumballi Turaidas muižā!
Viesiem tiks nodrošināta bezmaksas autostāvvieta. Pasākumu rīko Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas Piļu un muižu asociāciju. Pasākuma režisors – Mareks Balmanis. Muižas ļaužu tēlos iejutīsies Turaidas muzejrezervāta darbinieki.
Ieejas biļetes cena – 45 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Atzīmējot Anšlava Eglīša 120. dzimšanas dienu, Radio NABA 14. oktobrī publiskoja pirmos divus skaņdarbus no gaidāmā albuma “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs”: grupas Inokentija Mārpla dziesma “Skūpsta aina” un grupas “Effekts” – “Lords”. Pilnais albums ar 12 oriģinālkompozīcijām, kurās Latvijas alternatīvās un neatkarīgās mūzikas pārstāvji interpretē rakstnieka agrīno dzeju, digitāli iznāks oktobra beigās straumēšanas platformās. Albuma vinila izdevuma atvēršanas svētki plānoti 11. decembrī Ģertrūdes ielas teātrī.
Pirmie divi skaņdarbi ļauj iepazīt atšķirīgas Anšlava Eglīša dzejas muzikālās interpretācijas. Inokentija Mārpla izvēlētajā dzejolī “Skūpsta aina” aprakstīts tuvības mirklis, kurā vēlme pēc kontakta sastopas ar pretestību un distanci. Skaņdarba ierakstā piedalās Dambis, Dāvis Krauklis, Pauls Ozols, Elizabete Balčus un Reinis Puriņš.
Savukārt grupas “Effekts” skaņdarba pamatā ir “Lords” – Anšlava Eglīša pirmā literārā publikācija, kas 1926. gada septembrī parādījās laikrakstā “Brīvā Zeme”. Dzejoļa vientuļajam pils iemītniekam pasaule šķiet jau pieredzēta un izsmelta. Skaņdarba ierakstā piedalās Rihards Zelezņevs, Viesturs Zandersons un Ernests Hvostovojs.
Gaidāmajā albumā piedalās “Inokentijs Mārpls”, “Effekts”, “Aptiekas Bēru Ansamblis”, “DJ Krankenwagen”, “EIII”, “Grēcīgie Partizāni”, Jēkabs Nīmanis, Reinis Jaunais, Keitija Bārbale, “Nova Koma”, “Zaļā vārna” jeb “Roller” un “Trīsas”. Izlasē satiekas pankroks, alternatīvais roks, elektroniskā mūzika, folks, dziesminieku tradīcijas un eksperimentāls skanējums. Albuma centrā ir Anšlava Eglīša dzejas krājums “Vientulis un dzīrotājs” (1938), kas iepazīstina ar mazāk zināmu rakstnieka daiļrades daļu – dzeju. Agrīnajā dzejā atklājas jūtīgs, skeptisks un melanholisks vērotājs, kurš izjūt gan atsvešināšanos no dzīves, gan vēlmi tajā piedalīties. Tekstos atkārtojas vientulības, noguruma, šaubu, jūtu nedrošības un pasaules absurda motīvi. Katrs no albuma dalībniekiem šiem starpkaru periodā tapušajiem dzejoļiem piešķīris savu muzikālo interpretāciju.
Izlasē būs dzirdama arī paša Anšlava Eglīša balss. Elektroniskās mūzikas projekta EIII skaņdarbā “Kakls” izmantots fragments no romāna “Piecas dienas” lasījuma Radio Brīvā Eiropa 1993. gadā.
“Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” turpina LU–LR6 Radio NABA konceptalbumu tradīciju, apvienojot literatūru, mūziku un vizuālo mākslu. Iepriekš Radio NABA veidojusi albumus, kas veltīti Aspazijai, Eduardam Veidenbaumam, Kārlim Skalbem un Janim Rozentālam.
Albuma izdevējs ir “NABA MUSIC” sadarbībā ar “MELO RECORDS”. Vizuālo noformējumu veido Klāvs Lauls, animācijas – Valters Mednieks, tekstu komentārus sagatavojusi Anete Konste, bet skaņu māsterējis Jānis Kalvāns skaņu ierakstu studijā “Gateris”. Projekta idejas izstrādātāji ir Madars Štramdiers, Anete Enikova un Ilze Ceļmillere. Muzikālās koncepcijas redaktors ir Jēkabs Nīmanis. Video animācijās izmantoti motīvi no Krimuldas vidusskolas skolēnu Jasmīnas Sinātes, Lauras Lazdas, Demias Baltās, Lauras Karasjovas, Lindas Fridbergas, Linarda Bubko un Karlīnas Loretas Tirzbanurtes darbiem, kas tapuši projekta “Anšlavs Eglītis. Vientulis un dzīrotājs” ietvaros, skolotājs – Vitolds Kucins.
Pakāpeniski tiks publiskoti visu 12 kompozīciju teksta video tādā secībā, kādā skaņdarbi sakārtoti albumā. Pilnais albums oktobra beigās būs pieejams “Bandcamp” tīmekļa vietnē un straumēšanas platformās.
Video koplietošanas vietnes “YouTube” kanālā “RadioNaba” publicēti pirmie divi skaņdarbu teksta video:
Projektu īsteno Radio NABA sadarbībā ar Anšlava Eglīša ekspozīciju. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība.
Anšlava Eglīša dzīve un daiļrade ir cieši saistīta ar Siguldas novadu. Rakstnieks daļu jaunības pavadījis Inciemā, Krimuldas pagastā, kur piedzīvotais vēlāk atspoguļots viņa romānā “Pansija pilī”. Godinot rakstnieka literāro mantojumu, Inciema tornī izveidota interaktīva ekspozīcija “Anšlavs Eglītis. Jaunais cilvēks”, kas ļauj iepazīt viņa dzīvesgājumu, daiļradi un saikni ar šo vietu.
2028. gadā apritēs 100 gadi, kopš Sigulda ieguva pilsētas statusu. Gatavojoties šim notikumam, Siguldas pilsētvidē pieci vecie afišu stabi tika aizstāti ar jauniem, kuri veidoti iedvesmojoties no vēsturisko pilsētas ēku torņiem.
Siguldas jauno afišu stabu veidoli iedvesmoti no novadā esošu, labi atpazīstamu arhitektūras objektu siluetiem – Siguldas Jaunās pils torņa, Livonijas ordeņa Siguldas pils iekšējās priekšpils vārtu torņa, Turaidas pils galvenā torņa, vēsturiskās villas “Lakstīgala” atpūtas un skatu tornīša, kā arī Turaidas muižas piena paviljona jeb “Bundulīša”. Šo arhitektūras formu interpretācija afišu stabu dizainā veido saikni ar Siguldas novada kultūrvēsturisko mantojumu un piešķir pilsētvides elementiem vietējai identitātei raksturīgu vizuālo tēlu.
Jaunie afišu stabi ir daļa no mērķtiecīgas pilsētvides pilnveidošanas, apvienojot praktisku informācijas izvietošanas funkciju ar arhitektonisku pieeju un cieņu pret vietas identitāti. To veidoli piedāvā mūsdienīgu interpretāciju par Siguldas novada arhitektūras mantojumu, veidojot vienotu un atpazīstamu pilsētvides elementu kopumu. Mērķis ir veidot vidi, kas ir funkcionāla, sakārtota un ar Siguldai raksturīgu identitāti.
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs rūpējas par saturu jaunajos Siguldas afišu torņos, nodrošinot, ka iedzīvotājus un pilsētas viesus sasniedz aktuāla informācija par kultūras un tūrisma notikumiem, kā arī sabiedrībai svarīgām aktualitātēm.
Pirmais jaunais afišu stabs, kas veidots iedvesmojoties no Turaidas pils torņa, tika uzstādīts 2025. gada sākumā pilsētas sirdī – pie “Jāņa tirgus”. Šī gada maijā afišu stabi tika uzstādīti Krišjāņa Barona un Skolas ielas krustojumā un Zinātnes ielā pie Siguldas pagasta Kultūras nama. Septembrī vēl divi stabi tika uzstādīti pie Siguldas 1. pamatskolas un Pulkveža Brieža ielā 22A pie pieturas Gaismas iela.
Dodies pastaigā pa pilsētu, apskati jaunos afišu stabus un pārbaudi sevi – vai atpazīsti torņus, kas iedvesmojuši to veidolu? Atklāj Siguldas novada arhitektūras mantojumu tepat pilsētvidē!
Foto E. Semanis