27. jūlijā plkst. 18.00 izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem ietvaros notiks rakstnieces Daces Rukšānes lekcija “Kā rakstīt tā, lai pašam patīk un rediģēt tā, lai labāks rezultāts”.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visu vecumu Vidzemes autorus, kuri raksta prozu, papildināt zināšanas un gūt ierosmi radošajam darbam bezmaksas lekcijās, kurās uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji.
Rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska lekcijā “Kā rakstīt tā, lai pašam patīk un rediģēt tā, lai labāks rezultāts” stāstīs par rakstniecībai nepieciešamajiem apstākļiem, noskaņošanos, par rakstīšanu kā darbu, kas jādara tikpat atbildīgi kā citi darbi un, iespējams, pat vēl atbildīgāk, kā arī par to, kā pašam rediģēt darbu pēc uzrakstīšanas un pēcāk bez skandāliem sastrādāties ar redaktoriem.
Dace Rukšāne (1969) – rakstniece, publiciste, dramaturģe, scenāriste, tulkotāja. Kļuvusi pazīstama 2002. gadā kā darba “Romāniņš” autore, kurā atklāti runā par sievietes seksualitātes jautājumiem. Romānu “Beatrises gultas stāsti” (2002), “Kāpēc tu raudāji?” (2003), “Krieva āda” (2020), “Džikī” (2023), “Lu-lū un Eņģelis” (2024), “Sarkanais un melnais, un baltais” (2025), kā arī stāstu krājumu “Ķīpsalas putni” (2009), “Mīlasstāsti” (2015) un “Mežaparka radio” (2026. gada rudens) autore. Raksta arī publicistiku.
Balvu “Latvijas Literatūras gada balva”, “Dienas gada balva kultūrā” un “Kilograms kultūras” nominante. 2025. gadā saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvas LSM lasītāju simpātijas balvu par romānu “Lu-lū un Eņģelis”. Vairākkārt saņēmusi nominācijas kā gada lasītākā grāmata bibliotēkās.
Romāns “Krieva āda” iestudēts Liepājas teātrī (“Svešā āda”) un Latvijas Radio teātrī. Rakstījusi scenārijus trim filmām, ir divu lugu autore, tulkojusi Īvu Ensleri, Henriju Milleru, Vudiju Allenu. Autores darbi tulkoti angļu, vācu, dāņu, arābu, armēņu, maķedoniešu, bengāļu, mandarīnu un krievu valodā.
Tiešsaistes lekcijām var pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Programma tiek piedāvāta bez maksas visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā “Vidzemes Prozas lasījumi 2026”, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Lekcijas notiks 29. jūnijā, 13. un 27. jūlijā plkst. 18.00, bet 1. augustā Vidzemes autori aicināti uz vienas dienas radošo semināru un individuālām konsultācijām Siguldā. Ar visu izglītības programmu rakstniecībā var iepazīties šeit.
Ar vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, rokmūzikas enerģiju, zemeņu smaržu un radošuma pilnu programmu aizvadīti Mālpils Kultūras centra rīkotie sestie Mālpils Zemeņu svētki, kas šogad norisinājās ar tēmu “Roķīgā zemene”. Visas dienas garumā Mālpili piepildīja krāšņi noformējumi, zemenīgas noskaņas, sporta sacensības, mākslas un modes notikumi, koncerti, svētku tirgus un daudzveidīgas aktivitātes visām paaudzēm, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju no visas Latvijas.
Mālpils Kultūras centra komanda priecājas, ka arī šogad daba bija svētkiem labvēlīga – lieliskie laikapstākļi ļāva pilnvērtīgi īstenot plašo programmu un visas dienas garumā baudīt svētku atmosfēru. Īpašs gandarījums ir par lielo apmeklētāju atsaucību, kas apliecina, ka Mālpils Zemeņu svētki kļuvuši par vienu no gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā.
SPORTA AKTIVITĀTES
Mālpils Zemeņu svētku diena tradicionāli iesākās ar sportiskām aktivitātēm, kas jau no agra rīta pulcēja gan dalībniekus, gan līdzjutējus. Mālpils stadionā visas dienas garumā valdīja īsta sacensību atmosfēra – norisinājās futbola turnīrs, volejbola laukumā spēkiem mērojās “Ķer un servē” komandas, bet turpat blakus spraigas cīņas risinājās arī virves vilkšanas turnīrā. Sportiskajās aktivitātēs kopumā piedalījās ap 170 dalībnieku.
FUTBOLA TURNĪRS
Futbola turnīrā piedalījās 13 pieaugušo komandas un 11 bērnu komandas, kas sacentās trīs vecuma grupās – U14, U12 un U10. Uz Mālpili bija mērojušas komandas no Siguldas, Rīgas, Ķekavas, Ogres un citām Latvijas vietām. Visas dienas garumā spēļu gaitu atraktīvi komentēja sporta komentētājs Matīss Timofejevs, radot īstu futbola svētku noskaņu.
Pieaugušo konkurencē uzvaru izcīnīja komanda “Suntaži United”, otro vietu ieguva “Traktors/Pieredze”, bet trešajā vietā ierindojās “Karstie auni”. U14 vecuma grupā uzvarēja komanda “Pēdējā minūte”, aiz sevis atstājot “Baltos fūžus” un “Sidgundas bosus”. U12 grupā pirmo vietu ieguva “Baltie balleri”, otro – “Balleri United”, bet trešo – “Raķetes”. Savukārt U10 grupā uzvarēja “Mālpils muižkungi”, otrajā vietā ierindojās komanda “Sigulda”, bet trešo vietu izcīnīja FK “Dzimtenīte”.
“ĶER UN SERVĒ” TURNĪRS DĀMĀM
Līdzās futbola laukumam norisinājās sieviešu komandu turnīrs “Ķer un servē”, kurā piedalījās deviņas komandas no dažādiem Latvijas novadiem. Mālpili pārstāvēja divas “Mālpils Zemenes” komandas, bet turnīrā startēja arī dalībnieces no Bauskas, Rēzeknes novada, Madonas, Aizkraukles, Ropažiem un Lēdmanes. “Ķer un servē” ir uz volejbola noteikumiem balstīts sporta veids, kurā bumba netiek atsista, bet gan noķerta un tikai tad mesta tālāk, padarot spēli dinamisku un pieejamu plašākam dalībnieču lokam.
Par turnīra uzvarētājām kļuva komanda “Bauskas lauvenes”, otro vietu ieguva “BezĒ” no Lūznavas, Rēzeknes novadā, bet trešo vietu izcīnīja “Foksijas” no Dricāniem, Rēzeknes novadā. Pēc sacensībām sportiskās dāmas devās arī svētku gājienā, apliecinot, ka sports ir neatņemama Mālpils Zemeņu svētku sastāvdaļa.
VIRVES VILKŠANAS TURNĪRS
Ne mazāk spraigas cīņas norisinājās arī virves vilkšanas turnīrā, ko organizēja biedrība “Sporta entuziastu klubs Sigulda”, Latvijas Virves vilkšanas federācija un Mālpils Kultūras centrs. Turnīrā piedalījās četras komandas, un jau otro gadu pēc kārtas uzvaras kausu izcīnīja komanda “Traktors”. Otrajā vietā ierindojās komanda “Ar mani atkal runā deputāts”, trešo vietu ieguva “Spāre”, bet ceturtajā vietā palika komanda “Suntaži”.
ZEMENĪGI ROĶĪGS TIRGUS
Jau no pusdienlaika svētku teritoriju piepildīja vairāk nekā 200 mājražotāji, amatnieki, ēdinātāji un tirgotāji no dažādām Latvijas vietām, piedāvājot apmeklētājiem vietējos gardumus, amatniecības izstrādājumus, dizaina preces un, protams, zemenes visdažādākajās garšās, tekstilā, keramikā un citos veidos. Par īpašu svētku noskaņu un radošāko noformējumu rūpējās arī paši tirgotāji.
Pēc tirgus organizatores Ilzes Andersones un viņas komandas vērtējuma ar SIA “Lugarde” balvām tika godalgoti trīs tirgotāji. Par fifīgākajiem ēdinātājiem tika nominēta “Rozes virtuve”, īsts zemenīšu sapnis bija “Poli rotas”, bet zemenes ar pienu un zemenes pa sienu tika atzinīgi vērtētas “Dodo pankūkas”. Svētku tirgus arī šogad bija viena no apmeklētākajām Zemeņu svētku norises vietām, kur visas dienas garumā valdīja rosība un vasarīga atmosfēra.
SVĒTKU GĀJIENS
Par vienu no krāšņākajiem un gaidītākajiem dienas notikumiem kļuva tradicionālais Mālpils Zemeņu svētku gājiens, kurā šogad piedalījās 24 kolektīvi, uzņēmumi, iestādes un biedrības. Svētku gājienu pie Mālpils muižas sagaidīja folkloras kopas “Mālis” asprātīgie uzsaucieni, bet uz Zemeņu lielās skatuves sagaidīja Voldemārs un Liene Cērpi. Gājienu ievadīja mālpilietis Ramonds Grollis, kurš ar sarkano traktoru veda lielo svētku karalieni, Zemeņu svētku simbolu – ZEMENI! Tai sekoja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa, Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Kiršteins, SIA “Mālpils ZemeNes” pārstāve Santa Kraukle, Mālpils Kultūras centra direktore Edīte Priekule un Zemeņu svētku idejas autore, biedrības “Mālpils iedvesmo” vadītāja Kristīne Jonīte Jurkēviča.
Gājienā valdīja īsta “Roķīgās zemenes” noskaņa – dalībnieki bija sagatavojuši atraktīvus tērpus, radošus noformējumus un tematiskus transportlīdzekļus. Skatītāju ovācijas izpelnījās īpaši SIA “KVIST” motociklisti, SIA “Lugarde” ar māju uz riteņiem, retro automobiļu parāde, kvadracikli, Inčukalna pūtēju orķestris, kā arī Mālpils un Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi. Gājiena noslēgumā svētku dalībniekus sveica Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, simboliski noslēdzot krāšņo svētku parādi ar skaļām taurēm.
MODES SKATE “ZEMENES UZ MĒLES”
Mālpils Zemeņu svētkos allaž apmeklētāji pucējās zemenīgās kleitās un rotās, uzvalkos un cepurēs, kuras rotā zemeņu tēma. Tā radās ideja veidot modes skati, kas aizsākās Mālpils Mākslas dienās, sadarbībā ar Siguldas novada Mākslas skolām, Māras Ārentes vadībā. Modes skatei “Zemenes uz mēles” varēja pieteikties šuvējas, mājražotāji, amatnieki un vienkārši modes mīļotāji, kā arī skolēni no mākslas skolām, kas bija radījuši tērpus klašu un pedagogu iesaistītā darbā.
Modes skati vadīja un tērpus vērtēja modes mākslinieks un dārzkopis Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs). Uz skatuves 15 radošos uznācienos tika demonstrētas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu, Mālpils, Siguldas, Inčukalna, Krimuldas un Ropažu mākslas skolu audzēkņu, kā arī amatierkolektīvu radītās kolekcijas.
1. vietu ieguva Mores Tautas nama lietišķās mākslas studija “More” (vadītāja Gundega Pētersone) par izcilu šūšanas kvalitāti un pārdomātu četru gadalaiku konceptu un māksliniecisko sniegumu, 2. vietu ieguva Ropažu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ar kolekciju “Ziedošās zemenes” par krāšņo tērpu kolekciju, izdomu, radošumu, ko Dāvids īpaši atzina kā savu simpātiju, bet 3. vietu saņēma Mālpils Kultūras centra vokālais ansamblis “Sidgundietes” par radošu uzdrīkstēšanos, apliecinot, ka arī ielas tērps, saskaņots ar pārdomātu priekšnesumu, ir vērtība, kas liek uzdrīkstēties katram uzkāpt uz mēles. Katrs modes skates dalībnieks saņēma īpaši šim notikumam keramikas studijas “Māl-pils” vadītājas Gunas Petrēvicas radītu porcelāna zemenes brošu, savukārt laureātu balvas sarūpēja SIA “Mālpils ZemeNes” un ar stādiem papildināja “Augusta Zemenes”.
Modes skate pulcēja kuplu skatītāju skaitu un kļuva par vienu no gaidītākajiem un emocionālākajiem šī gada Zemeņu svētku notikumiem, kuru vadīja pasākuma organizatore Agita Mačuka un Lielās skatuves vadītājs, aktieris Mārtiņš Kalita.
KONKURSS “ROĶĪGĀ ZEMEŅU KŪKA”
Par vienu no gardākajiem Mālpils Zemeņu svētku notikumiem kļuva starptautiskais kūku konkurss “Roķīgākā zemeņu kūka”, kas visas dienas garumā norisinājās Mālpils muižas klētī. Apmeklētāji varēja aplūkot konkursam radītās kūkas, satikt to autores un balsot par savu favorītu “Skatītāju simpātijas” nominācijā.
Apbalvošanā 1. vietu kūku konkursā “Roķīgākā zemeņu kūka” ieguva Inese Krūmiņa ar kūku “Nāc dejot”. 2. vietu ieguva Daiga Karlsone ar kūku “Sadziedāsim!?”, bet 3. vietu – Kristīne Brīvkalne ar kūku “Noslēpumainā dumpiniece”. Pirmajai vietai galveno balvu pasniedza SIA “KVIST”, savukārt Svētku ēdienu vēstniecība pirmo trīs vietu ieguvējām dāvināja 20 kilogramu miltu maisus, novēlot, lai arī turpmāk top gardas un radošas kūkas. Skatītāju simpātijas balvu ieguva Amanda Neimane ar kūku “Ozijs vandās Sidgundā”. Siguldas novada pašvaldības šimpātiju balvu ieguva Paula Lemberga ar kūku ”Vasaras skūpsts”.
Konkursa darbus vērtēja deviņu cilvēku žūrija, kuras priekšsēdētāja bija “Kūku muzeja” vadītāja Ilze Kupča. Žūrijā darbojās juriste un dzīves iedvesmotāja Ieva Brante, žurnāla “100 Labi Padomi” galvenā redaktore Ilze Trofimova, pārtikas tehnoloģe Evita Bundule, “Zemeņu muižas” šefpavārs Rolands Kiršteins, Gastronomijas institūta vadītāja Inese Preisa, Latvijas lielāko kūku cepšanas konkursu laureāte Sintija Lukjaņeca, “Mālpils muižas” īpašnieks un mākslas mecenāts Aldis Plaudis un Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Kūku cepējus ar balvām un īpašajām simpātiju balvām sveica SIA “KVIST”, Svētku ēdienu vēstniecība, Siguldas novada pašvaldība, žurnāls “100 Labi Padomi”, SP Food un Dansuker, pateicoties ikvienam dalībniekam par radošumu, meistarību un ieguldījumu Zemeņu svētku gardākā notikuma tapšanā.
Šogad kūku konkursā piedalījās arī Ruta Pogorelova ar kūku “Rubīna sapnis”, Luīze Marta Lemberga ar kūku “Rokenrols”, Edgars Indriksons ar kūku “Ripojošie akmeņi” (“Rolling Stones”), Laila Rudzone ar kūku “Zemeņu solo”, Liene Aktanaroviča ar kūku “Zemeņu smarža!”, Nita Bēma ar kūku “Rock & roll zemene”, Šarlote Mūrmane un Elza Gailuma ar kūku “Pele, roks un zemenes”, Gita Prikule ar kūku “Vecmāmiņas roks”, Sanita Vaidere ar kūku “Šokolādes kūka Zemene ar pipariņu”, Baiba Stepanova ar kūku “Lauku ritmi”, Anastasija Ezeriņa ar kūku “Zemenes šokolādē”, Dzintra Meijere ar kūku “Nāriņu rokenrols”, Zane Žeivate ar kūku “Burvīgais kumoss”, Adrija Šuste no “Mājas našķiem” ar kūku “Roķīgais Roks”, Ieva Ermansone ar kūku “Tautasdziesma” un Valda Štamere ar kūku “Dzimtā valoda”.
MĀKSLAS MUIŽAS KONKURSIZSTĀDE “TEODORS’26”
Mākslas muižā Zemeņu svētku apmeklētāji varēja aplūkot 2. starptautiskās konkursizstādes “TEODORS’26” darbus, kas veltīti tēlnieka Teodora Zaļkalna 150. jubilejai. Konkursa darbus vērtēja mākslas zinātniece un kuratore Astrīda Rogule, Siguldas novada pašvaldības pārstāve Solvita Strausa un Mākslas muižas dibinātāja un izstādes kuratore Anete Kalniņa-Blumberga. Profesionāļu grupā galveno balvu un 1000 eiro profesionālās darbības honorāru saņēma Pēteris Līdaka par darbu “Puscūka”, bet studentu grupā galveno balvu, 500 eiro profesionālās darbības honorāru un iespēju rīkot personālizstādi Mākslas muižā ieguva Filips Dadzītis par darbu “Domājot par Teodoru”. Partneru simpātiju balvas saņēma Ērika Zutere, Dāvis Jānis Baumanis un Zane Ulmane, bet Mākslas muižas pagalmā svētku noskaņu papildināja grupu “aPēdājs” un “PND” koncerti.
KONCERTPROGRAMMA
DEJU KONCERTS “ROKAM PA VECAM”
Par vienu no skaistākajiem Zemeņu svētku notikumiem kļuva Mālpils Kultūras centra deju kolektīvu un viņu draugu koncerts “Rokam pa vecam”. Koncerta režisore Maija Orlova, sadarbojoties ar Janu Baranovsku, radīja koncertuzvedumu, kurā caur latviešu skatuvisko deju tika izstāstīts stāsts par Mālpili, tās cilvēkiem, darbu, tradīcijām un paaudzēm. Koncerta vadītājs Mārtiņš Kalita, tekstu autore Agita Mačuka.
Koncertu ievadīja Janas Baranovskas deja “Tirgū”, kur mīlestības ziedus saņēma skatītāji un “Mālpils kadriļa”, kurā vienkopus dejoja bērni, jaunieši, veidojot paaudžu satikšanos dejā. Dejas mūzikas autors ir Juris Kaukulis, kurš, iedvesmojoties no Mālpils pusē pierakstītajām tautasdziesmām, radījis īpašu skaņdarbu, bet horeogrāfijas autore ir ilggadējā Mālpils deju pedagoģe Lilita Jansone. Šis kopdarbs, kas tapis 2022. gadā, arī šoreiz izpelnījās īpašas skatītāju ovācijas.
Koncertā piedalījās Mālpils Kultūras centra senioru deju kolektīvs “Kniediņš” (vadītāja Jana Baranovska), Mālpils Kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Māra” (vadītāja Maija Orlova), Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” (vadītāja Māra Gaile‑Dišereite), Mālpils vidusskolas bērnu tautas deju kolektīvs “Dundiņa” (vadītājas Ināra Zutere un Māra Gaile‑Dišereite), kā arī vieskolektīvi – Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīvs “Labāko gadu Virši” (vadītājs Andrs Briņķis), Ogres novada Suntažu Kultūras nama senioru deju kolektīvs “Suncele” (vadītāja Skaidrīte Andževa), Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Altona” jauniešu tautas deju kolektīvs “Rits” (vadītāja Lelde Krēsliņa, asistents Nils Sūna) un Salaspils Kultūras nama “Rīgava” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ūsa” (vadītāja Tatjana Madžule). Koncerts noslēdzās ar kopīgi izdejoto “Zemeņu valsi”, kas kļuva par sirsnīgu pateicību dejotājiem un skatītājiem par kopā piedzīvotajiem svētkiem.
ROKS UN MŪZIKA
Vakara kulmināciju uz Zemeņu lielās skatuves piedzīvoja tūkstošiem apmeklētāju, baudot grupas “Dzelzs vilks” koncertu un koncertprogrammu “Roķīgajiem – tikai tā!”, kurā uzstājās Uldis Marhilevičs, Igo, Antra Stafecka un Ralfs Eilands. Savukārt līdz pat rīta gaismai svētku viesus dejot aicināja grupas “Tumsa” un “Zelta kniede”, bet visas dienas garumā par muzikālo noskaņu rūpējās DJ “Ballīšu zvērs”.
CITVIET SVĒTKOS VARĒJA BAUDĪT
Zemeņu svētku viesi visas dienas garumā varēja doties ekskursijās uz SIA “Mālpils ZemeNes” un “Augusta Zemenes” saimniecībām, iepazīt Skulmju dzimtas mājas ekspozīciju, piedalīties ekskursijās pa Mālpili, kā arī apskatīt izstādes Mālpils Kultūras centrā, Mākslas muižā un citviet svētku norises vietās. Svētku noskaņu papildināja arī koncerts Mālpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur uzstājās Mālpils vokālais ansamblis “Vokālā Bilance”, kas šajos svētkos īpaši pārsteidza, svētku gājienā iebraucot ar retro auto un krāšņi piedaloties modes skatē.
Ar vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, simtiem dalībnieku un desmitiem notikumu visas dienas garumā Mālpils Kultūras centra rīkotie sestie Mālpils Zemeņu svētki vēlreiz apliecināja, ka tie ir viens no gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā. Mālpils Kultūras centrs saka sirsnīgu paldies ikvienam māksliniekam, sportistam, kolektīvam, uzņēmējam, brīvprātīgajam, sadarbības partnerim un svētku apmeklētājam, kurš palīdzēja radīt šos patiesi roķīgos, zemenīgos un sirsnīgos svētkus.
Zemeņu svētku komanda pateicas SIA “Mālpils ZemeNes” un “Augusta zemenes” par atbalstu svētku tapšanā.
Uz tikšanos Mālpils Zemeņu svētkos 2027!
Foto: R. Grabis
Informāciju sagatavoja:
Mālpils Kultūras centra svētku organizatore
Agita Mačuka
Jau šo ceturtdien, 16. jūlijā, plkst. 15.00 Siguldā, Šveices ielā 13 kopīgi atklāsim Latvijā garāko ielu mākslas darbu “Pirmais brauciens”!
Mākslas darbu radījis slavenais ielu mākslinieks Kiwie. Mākslas darbs veltīts bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” 40. gadadienai.
Pasākumā piedalīsies un uzrunas vārdus teiks Siguldas novada pašvaldības un Latvijas Nacionālā sporta centra vadība, sporta pārstāvji, kā arī mākslinieku komanda. Ar muzikālu priekšnesumu viesus priecēs siguldietis, mūziķis Eksis.
Pasākuma otrajā daļā apmeklētāji varēs paviesoties bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda”.
Šovasar Siguldas Apkaimes svētki norisināsies jau piekto reizi, Siguldas pagasta Kultūras nama apkaimē pulcējot novada iedzīvotājus un viesus, ģimenes un draugus, lai divu dienu garumā baudītu koncertus, izklaides un kopā būšanas prieku.
Svētki sāksies 17. jūlija vakarā ar jauniešu disko vakaru, Uģa Eihvalda bungu klases koncertu un stāvizrādi “Kalvis un Jānis smejas ar publiku”. Plkst. 20.00 svētkus jaudīgi ieskandinās Uģa Eihvalda bungu klase, piepildot apkārtni ar enerģiskiem ritmiem un īpašu svētku atmosfēru. Savukārt no plkst. 21.30 Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā durvis vērs Zaļā māja, kur vakaru papildinās humora deva – komiķi Jānis Kreičmanis un Kalvis Troska aicinās uz stand-up izrādi “Kalvis un Jānis smejas [p]ar publiku”. Vietu skaits ir ierobežots, ieeja par ziedojumiem.
Savukārt 18. jūlijā visas dienas garumā apmeklētājus priecēs plaša svētku programma – koncerti, radošās darbnīcas, teātra izrādes, sportiskas aktivitātes, amatnieku, mājražotāju un dizaina tirgus, “Andele-mandele”, lielās koka spēles un citas norises visai ģimenei.
Svētku kulminācijā ikviens aicināts uz ilgi gaidīto zaļumballi plkst. 23.00 Siguldas pagasta Kultūras namā kopā ar grupu “Perlamutrs”, kas parūpēsies par lustīgu noskaņu līdz pat vēlai vakara stundai.
Aktuālajai svētku programmai iespējams sekot līdzi Facebook lapā “Peltes Es Tu Mēs”.
Pasākuma programma
17. jūlijs
18. jūlijs
Tiekamies Apkaimes svētkos – vietā, kur top skaistākās vasaras atmiņas!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
13. jūlijā plkst. 18.00 izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem ietvaros notiks rakstnieka Māra Bērziņa lekcija “Grūtā rotaļa”.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visu vecumu Vidzemes autorus, kuri raksta prozu, papildināt zināšanas un gūt ierosmi radošajam darbam bezmaksas lekcijās, kurās uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji.
Māris Bērziņš radošajā nodarbībā un sarunā par rakstniecību “Grūtā rotaļa” sola mierinošu stāstu par to, ka, neskatoties uz radošā procesa grūtībām un mokām, viss, kam jāuzrakstās, uzrakstīsies vislabākajā iespējamajā veidā. Par rakstnieka brīvās gribas esamību un neesamību attiecībā pret topošo tekstu. Autors dalīsies ar personīgo pieredzi un atbildēs uz jebkuriem ar rakstniecību saistītiem jautājumiem.
Māris Bērziņš (1962) ir prozaiķis, vienas bērnu grāmatas, viena lugu krājuma, septiņu romānu, no kuriem pēdējais “Klēpja dievs” iznācis šogad, un daudzu Gūtenmorgenu autors. Saņēmis vairākas balvas, tostarp Baltijas Asamblejas balvu, Latvijas Literatūras gada balvu un Autortiesību bezgalības balvu par romānu “Svina garša”, kas iznācis romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdevniecībā “Dienas Grāmata”. Pēc stāsta “Gūtenmorgens un laika mašīna” E. Lihačeva uzņēmusi īsfilmu ar tādu pašu nosaukumu, bet Latvijas simtgades projekta “Viens ciems – visa Latvija” ietvaros L. Olte uzņēmusi spēlfilmu “Gūtenmorgens Vienciemā” pēc Bērziņa stāsta “Vienciems” motīviem. Latvijas Nacionālajā teātrī Valters Sīlis iestudējis izrādi pēc romāna “Svina garša”, savukārt Ināra Slucka – traģikomēdiju pēc romāna “Aizliegtais pianīns”. 2022. gadā Māris Bērziņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķiru).
Tiešsaistes lekcijām var pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Programma tiek piedāvāta bez maksas visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā “Vidzemes Prozas lasījumi 2026”, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Lekcijas notiks 29. jūnijā, 13. un 27. jūlijā plkst. 18.00, bet 1. augustā Vidzemes autori aicināti uz vienas dienas radošo semināru un individuālām konsultācijām Siguldā. Ar visu izglītības programmu rakstniecībā var iepazīties šeit.
Vasaras vidū, 25. jūlijā, Turaidas muzejrezervātā notiks “Siena diena”. Šajā dienā pļava kļūs par dzīvu mantojuma skolu, kur satiksies pļava, prasmes un Eiropas mantojums. Apmeklētāji varēs piedalīties dažādās norisēs, ierasties sev ērtā laikā un piedzīvot īstas siena talkas noskaņu.
Programmas norises paredzētas no plkst. 11.00 līdz 17.00.
PROGRAMMA
Plkst. 11.00 Siena dienas atklāšana
Plkst. 11.20–13.30 Pļaušanas demonstrācija
Meistari rādīs, kā sagatavo izkapti, kā pareizi pļaut un kāpēc senāk pļāva agri no rīta, ņemot vērā laiku, zāli un rasu. Meistaru uzraudzībā būs iespēja izmēģināt pļaušanu ar izkapti.
Plkst. 12.00–16.00 Meistardarbnīcu laiks
Vairākas paralēlas darbnīcas un aktivitātes, kurās apmeklētāji varēs iesaistīties visas dienas garumā.
Plkst. 13.30–14.30 Talkas galds un pļavas atpūta
Plkst. 14.30–15.30 Eiropas pļavu stāsti Klaušinieku mājā
Etnogrāfiskās un etnobotāniskās zināšanas par pļavu un ganību apsaimniekošanu Vidzemes materiālajā un nemateriālajā kultūrā. Stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere.
Eiropas brīvprātīgo pieredze “Kā sienu vāc Eiropā?”
Plkst. 15.30–17.00 Siena talkas sadziedāšanās un sadancošanās
Muzicē: grupa AGA-BAND
“Siena diena” Turaidā ir veltīta senajām pļavu pļaušanas un siena vākšanas tradīcijām, ļaujot apmeklētājiem ne tikai vērot, bet arī pašiem piedalīties siena talkas norisēs. Pasākumā tiks aktualizētas siena sagādes prasmes kā nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma daļa, vienlaikus pievēršot uzmanību dabisko pļavu nozīmei gan senākajā lauku dzīves ritmā, gan mūsdienu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Dienas gaitā būs iespējams iepazīt un izmēģināt pļaušanas un siena vākšanas darbarīkus, piedalīties meistardarbnīcās, uzzināt par siena zārdu gatavošanu un pareizu siena kraušanu, kā arī apgūt vienkāršākas formas izkapts izgatavošanu. Īpašas izzinošas un radošas aktivitātes būs sagatavotas ģimenēm ar bērniem.
Šogad “Siena dienā” piedalīsies arī Eiropas mantojuma brīvprātīgo kustības pārstāvji, kuri jūlijā divas nedēļas pavada Turaidas muzejrezervātā, iesaistoties dabisko pļavu veidošanas, apsaimniekošanas un uzturēšanas darbos. Pasākuma laikā viņi dalīsies ar stāstiem par to, kā siena laiks noritējis viņu zemēs, tādējādi ļaujot ieraudzīt pļavu kopšanas tradīcijas plašākā Eiropas kultūras mantojuma kontekstā.
Turaidas muzejrezervāta krājuma speciālisti ar pateicību uzklausīs apmeklētāju pieredzes un atmiņu stāstus par siena vākšanu. Ikviens aicināts ņemt līdzi arī fotogrāfijas, kas ilustrē siena laiku, talkas un ar tām saistītās norises.
Dienas gaitā Turaidas muzejrezervāta ļaudis aicinās uz siena talkai atbilstošu pašu gatavotu cienastu.
Nāc piedzīvot, kā pļava kļūst par svētkiem!
Foto: Launags pēc siena talkas. 20. gadsimta sākums. Fotogrāfs Artūrs Gruzīts. LNVM krājums
Kontakti informācijai:
Gunta Zaķīte,
Turaida muzejrezervāta
Komunikācijas uz izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Mob. 29384512
gunta.zakite@tmr.gov.lv
Par Siguldas koncertzāles “Baltais Flīģelis” vadītāju kļuvusi Ilze Kļaviņa – kultūras nozares profesionāle ar daudzveidīgu pieredzi skatuves mākslā, kultūras projektu vadībā un starptautiskajā sadarbībā.
Ilzes Kļaviņas līdzšinējā profesionālā pieredze kultūras un mākslas jomā uzkrāta, organizējot starptautisko bērnu un jauniešu profesionālo teātru festivālu “EJU MEKLĒT!”, rakstot par skatuves mākslu, strādājot “Spēlmaņu Nakts” ekspertu sastāvā. Ilze darbojas Latvijas Jaunā teātra institūta padomē, nozares profesionālajās organizācijās “ASSITEJ Latvijas centrs”, Latvijas Teātra darbinieku savienībā.
Ilze strādājusi menedžmentā ar starpdisciplināriem un ES fondu finansētiem projektiem: “Man ir pazīstams administratīvais darbs un pārzinu pilnu projekta ciklu – no idejas izstrādes un finansējuma piesaistes līdz pasākuma ieviešanai, finanšu uzraudzībai un finanšu atskaišu sagatavošanai, arī dokumentu pārvaldībai un rezultātu izvērtēšanai.”
Ilze Kļaviņa ieguvusi mākslas zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē un turpina profesionālo izaugsmi Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā, pētot bērnu auditorijas kultūras pieredzes attīstības iespējas. Zināšanas papildinātas arī ar Latvijas Universitātes sertifikātu “Pedagoģiskās darbības pamati” un projektu vadības sertifikātu (AFW Wirtschaftsakademie Bad Harzburg).
“Esmu ieinteresēta Siguldas koncertzāles ‘’Baltais Flīģelis’’ darba organizēšanā, skatītāju vajadzību izpētē, plānošanā un kopdarbībā ar citām institūcijām, lai īstenotu radošās idejas, attīstības projektus un norises Siguldas novada ikdienā un svētkos,” piebilsts Ilze Kļaviņa.
Koncertzāles vadītājai Ilzei Kļaviņai vēlam ar profesionālu degsmi un radošu redzējumu turpināt veidot Siguldas koncertzāli “Baltais Flīģelis” par vietu, kur satiekas kultūra, radošas idejas un dažādas auditorijas, lai izdodas piesaistīt jaunus attīstības projektus un ar profesionālu darbu saglabāt koncertzāles programmas kvalitāti un nozīmīgu vietu Siguldas novada kultūras dzīvē.
Ar Siguldas koncertzāles ‘’Baltais Flīģelis’’ vadītāju Ilzi Kļaviņu var sazināties, rakstot uz e‑pasta adresi ilze.klavina@baltaisfligelis.sigulda.lv.
No 6. līdz 12. jūlijam Allažu Tautas nama apkārtnē risināsies tēlniecības mākslas plenērs “Zaļkalns. Forma. Ainava”, kurā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti atzītā tēlnieka un profesora Aigara Bikšes vadībā veido unikālas koka skulptūras. Plenēra mērķis ir godināt latviešu tēlniecības pamatlicēja Teodora Zaļkalna 150. jubileju un radīt tēlniecības parku pie Allažu Tautas nama.
Iespēja vērot tapšanas procesu un baudīt mākslu vaigā – plenēra norise ir pilnībā publiska, un ikviens interesents, Siguldas novada iedzīvotājs vai viesis ir aicināts nākt un klātienē vērot, kā koka dēļi tēlnieku rokās pārtop mākslas darbos. Šī ir unikāla iespēja redzēt klātienē radošo procesu, ko vada viens no Latvijas pieredzējušākajiem tēlniekiem un izstāžu kuratoriem Aigars Bikše. Ikviens ir aicināts uz plenēra noslēguma un parka atklāšana svētkiem, kas notiks 12. jūlijā 12.00 pie Allažu Tautas nama.
Pasākuma programmā:
Projektu organizē vietējā kopienas biedrība “Allaži Vieno!”, tas guvis arī Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu un vienlaikus kalpo kā krāšņa dāvana Allažu Tautas namam tā 100 gadu jubilejā. Nākamās nedēļas laikā jauno mākslinieku komanda intensīvā darbā radīs četrus jaunus tēlniecības mākslas objektus, kas tematiski saliedēs T. Zaļkalna mantojumu ar Allažu kultūrvidi kā tēlnieka dzīves sākuma mājvietu.
Pasākums un plenēra vērošana – bez maksas.
Papildu informācija: Biedrība “Allaži Vieno!”, Allažu Tautas nams, tālrunis 28357965.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina Siguldas novada profesionālos māksliniekus piedalīties kolektīvajā izstādē “Ex Opere”, kas būs apskatāma no 18. jūlija līdz 16. augustam.
Izstāde iecerēta kā novada profesionālo mākslinieku jaunrades atskaite. Mākslinieki aicināti iesniegt nozīmīgākos vai sev tuvākos darbus, kas radīti pēdējā pusotra gada laikā. Izstāde sniegs iespēju gan vietējai auditorijai, gan Siguldas viesiem iepazīt mākslinieku jaunākos darbus, vienlaikus atklājot tos plašākā kontekstā līdzās citu novada mākslinieku veikumam.
Izstādē tiks pārstāvētas šādas nozares: glezniecība, grafika, fotomāksla, tēlniecība, keramika, tekstilmāksla, stikla māksla un metālmāksla.
Izstādes kuratori ir mākslas projektu vadītāja Jana Šiklova un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļas docents Raimonds Kalējs – pieredzējis izstāžu kurators, kurš aktīvi darbojas arī reģionālajā kultūrtelpā un 2025. gadā bija Vidzemes mākslinieku dienu vizuālās mākslas konkursa žūrijas loceklis.
Aicinām māksliniekus iesniegt līdz trim darbiem, kas radīti 2025. vai 2026. gadā, no kuriem izstādē tiks eksponēts viens vai divi darbi. Darbi iesniedzami no 13. līdz 16. jūlijam kultūras centrā “Siguldas devons”.
Papildu informācija: jana.siklova@sigulda.lv
Foto: G. Zīverte
Atzīmējot viena no izcilākajiem latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Teodora Zaļkalna 150. dzimšanas dienu, Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē no 2026. gada 15. jūlija līdz 30.novembrim skatāma izstāde “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”, kas šogad ir vienīgā Teodora Zaļkalna darbu retrospekcija Latvijā. Izstāde tapusi sadarbojoties trim Latvijas muzejiem – Turaidas muzejrezervātam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam.
Izstādē “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas” skatāmi deviņi tēlnieka veidotie dzīvnieki no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Akcentējot šo būtisko Zaļkalna daiļrades virzienu, ekspozīcijā pārstāvēti tādi darbi kā “Kaķis”, “Jērs”, “Zaķis”, “Pelīte” un vairākas variācijas visatpazīstamākajam Zaļkalna dzīvnieka tēlojumam – cūkai.
Cūkas tēls kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Zaļkalna darbiem Latvijā un izmantots arī šīs izstādes vizuālajos materiālos. Lai gan cūka tradicionāli netiek uzskatīta par estētiskas apbrīnas objektu, tēlnieks tieši tajā saskatīja formu spēku un plastisko potenciālu. Izstādē varēs novērtēt šīs skulptūras versijas bronzā, granītā un porcelānā.
Teodora Zaļkalna animālijas ir unikāla parādība latviešu tēlniecībā un vienlaikus spilgta viņa rokraksta izpausme. Meistars dzīvniekus attēlo ar dziļu cieņu, izvairoties no pārākuma, izskaistināšanas vai sentimenta. Viņa darbos dzīvnieks kļūst par plastisku formu koncentrātu – lakonisku, spēcīgu un līdzsvarotu. Lielākā daļa šo darbu tapusi 20. gadsimta 30. gados, iedvesmu rodot dzimtajā vidē – Allažu “Zaļajā kalnā” un lauku dzīves pieredzē.
Mākslas zinātniece Edvarda Šmite norāda: “Teodora Zaļkalna animālijas ir kas vairāk par parastu dzīvnieka atveidi. Viņš parāda laukos auguša cilvēka attieksmi pret apkārtni un dzīvo radību. Šajā attieksmē nav bērnišķa naivuma vai kundziska pārākuma. Ir stingra, paaudžu pieredzē sakņota, pārbaudīta jēga itin visam. Arī dzīvnieka vietai sev blakus. Tādēļ var teikt, ka Zaļkalna animālijas ir arī mūsu tautas ētisko vērtību nesējas.”
Izstādes noskaņu papildinās dziesma “Pelēkas kā snaudā” no Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Audio, video, digitālā krājuma. Dziesmas mūzikas autors komponists Alfrēds Kalniņš, vārdu autors tēlnieks Teodors Zaļkalns. Skaņdarbs apliecina abu Latvijas kultūras dižgaru draudzību.
Teodors Zaļkalns (1876–1972) ir latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējs, akmens tēlniecības tradīcijas veidotājs ar lielu ietekmi nākamajās tēlnieku paaudzēs. Dzimis Allažu pagastā, “Zaļajā kalnā”. Mācījies Rīgā un Pēterburgā, kā arī Parīzē pie ievērojamā franču tēlnieka Ogista Rodēna. 20. gadsimta 20. gados Zaļkalns kļuva par vienu no jaunās Latvijas valsts vizuālās identitātes veidotājiem, piedaloties nozīmīgos pieminekļu projektu konkursos un radot darbus, kas joprojām veido Latvijas kultūrainavu. Arī Siguldas novadā un Turaidā saglabājušies viņa tēlniecības darbi – Turaidas Rozes piemiņas plāksne, Ata Kronvalda, Krišjāņa Barona un Alfrēda Kalniņa pieminekļi, kas apliecina mākslinieka ciešo saikni ar šo vietu.
Izstādes atklāšana notiks Turaidas muzejrezervātā 15. jūlijā plkst. 15.00.
Maksa tikai izstādes apmeklējumam – 5 eiro; izstādes un ekspozīciju apmeklējumam – Turaidas muzejrezervāta regulārā ieejas biļete.
Papildu informācija
tālrunis: 29384512,
e‑pasts: pasts@tmr.gov.lv
Svētdien, 5. jūlijā, Siguldas Jaunās pils dārzā norisinājās Muzikālās brokastis, kurās ģimenes ar bērniem aicināja iepazīt džeza mūzikas pasauli programmā “Džezs bērniem kopā ar M/Darbnīcu”.
Koncertprogrammā uzstājās jaunie profesionālie mūziķi – Harijs Ločmelis (trompete), Miķelis Dzenuška (vibrofons), Daniēls Pelcis (basģitāra) un Jēkabs Zemzaris (bungas). Apmeklētāji varēja iepazīt improvizācijas ritmu, saspēles pamatus un džeza brīvību, bet bērniem bija iespēja ne tikai klausīties koncertu, bet arī pašiem izmēģināt dažādus mūzikas instrumentus.
Īpašu prieku mazajiem apmeklētājiem sagādāja animācijas filmas “Laimīgie” varonis Pūkainītis, ar kuru varēja satikties, nofotografēties un kopīgi doties jautrās aktivitātēs.
Sākusies pieteikšanās bērnu un jauniešu īsfilmu festivāla “Baltic FilmTales” 2026. gada norisei, kas tiek īstenota sadarbībā ar starptautiski atzīto īsfilmu festivālu “Manhattan Short”. Konkursā aicināti piedalīties bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, iesniedzot īsfilmas līdz 5 minūšu garumā.
Filmu darbi tiks vērtēti divās vecuma kategorijās – līdz 14 gadiem un 15 līdz 19 gadiem. Festivāla mērķis ir iedrošināt jaunos autorus stāstīt savus stāstus kino valodā, attīstīt radošumu un dot iespēju piedzīvot savu filmu uz lielā ekrāna.
Dalībai festivālā nav nepieciešama iepriekšēja pieredze kino veidošanā vai profesionāls aprīkojums – svarīgākais ir stāsts, ideja un vēlme radīt. “Baltic FilmTales” aicina spert pirmo soli un drosmīgi dalīties ar savu skatījumu uz pasauli.
Festivāla galvenās balvas ieguvējs vecuma kategorijā no 15 līdz 19 gadiem saņems 500 eiro naudas balvu, savukārt 10 labākās filmas tiks demonstrētas īpašā seansā kinoteātrī Rīgā, kur jaunie autori varēs piedzīvot savu darbu pirmizrādi uz lielā ekrāna un saņemt atsauksmes no festivāla rīkotājiem un kino jomas pārstāvjiem. Visi dalībnieki saņems ielūgumu uz īpašo seansu, kā arī iespēju redzēt pasaules līmeņa īsfilmas no “Manhattan Short” programmas.
“Katrs kino režisors kādreiz ir uzņēmis savu pirmo filmu. “Baltic FilmTales” ir vieta, kur bērni un jaunieši var spert šo pirmo soli un piedzīvot sajūtu, kad viņu stāsts nonāk uz lielā ekrāna,” saka “Baltic FilmTales” dibinātājs, režisors un producents Staņislavs Tokalovs.
Filmu iesniegšana festivālam notiek līdz 2026. gada 31. augustam. Uzvarētāji tiks paziņoti 24. septembrī, savukārt apbalvošanas ceremonija un īpašais festivāla seanss notiks 4. oktobrī Rīgā.
Lai piedalītos konkursā, jāaizpilda pieteikuma anketa: https://forms.gle/LFYb8nBMmBLaTGSz9
Pieteikumā jāiekļauj saite uz filmu (YouTube vai Vimeo), īss filmas apraksts, autora vārds un uzvārds, vecums un kontaktinformācija. Ja filma nav latviešu valodā, tai jāpievieno latviešu vai angļu valodas subtitri.
“Baltic FilmTales” ir bērnu un jauniešu īsfilmu festivāls, kas Latvijā notiek jau ceturto reizi. Tā mērķis ir iedrošināt topošos filmu veidotājus spert pirmos soļus kino pasaulē, radot iespēju radoši izpausties un piedzīvot savu filmu uz lielā ekrāna.
“Manhattan Short” ir viens no pasaulē lielākajiem īsfilmu festivāliem, kas katru gadu vienlaikus norisinās vairāk nekā 500 pilsētās visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Skatītāji kļūst par žūriju un balso par labākajām filmām.
Papildu informācija: facebook.com vai sūtot e‑pastu uz taisamkino@gmail.com.
Informāciju sagatavoja “Baltic FilmTales”.