9. oktobrī plkst. 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” ar koncertu viesosies Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi.
Iepriekš izziņotais koncerta sākuma laiks plkst. 17.00 ir mainīts – koncerts sāksies plkst. 18.00.
Ieeja – bez maksas.
“Backstage of Life” (Dzīves aizkulises) ir starptautiskais laikmetīgās mūzikas un dzejas projekts, kas šī gada augustā aizsākās Transilvānijā, Rumānijā, ICon Arts festivāla ietvaros. Projekta muzikālais materiāls balstās latviešu dzejnieces Aleksandras Lines angļu valodā rakstītajā dzejā, bet Transilvānijā tapušajai koncertprogrammai rudens tūres laikā Rumānijā, Latvijā un Īrijā pievienosies arī citi vietējie mūziķi un komponisti. Viens no projekta “Backstage of Life” koncertiem notiks Turaidas evaņģēliski luteriskajā baznīcā 17. oktobrī plkst. 17.00.
Projekta idejas autore ir komponiste un Rumānijas ICon Arts akadēmijas un festivāla līdzdibinātāja Diāna Georgiu (Gheorghiu), kura rūpīgi atlasīja komponistus un mūziķus no Rumānijas, Īrijas un Latvijas, lai pētītu radošo telpu, kurā satiekas rakstītā mūzika, runātais vārds un improvizācija. Katrs priekšnesums atspoguļos attiecīgās uzņēmējvalsts kultūras identitāti, saglabājot kopīgu māksliniecisko vīziju – padarīt pašu neredzamo radošo procesu par daļu no izrādes.
““Backstage of Life” iedvesmojas no kompozīcijas tapšanas aizkulisēm – no neredzamā un bieži vien intuitīvā procesa, kurā muzikālas idejas pamazām iegūst formu un pārtop mākslinieciskā izteiksmē,” stāsta Diāna Georgiu.
Kamermūzikas un dzejas koncertprogrammā izskanēs Diānas Georgiu (Rumānija), Mihaja Murariu (Rumānija), Harija O’Konora (Īrija) un Latvijas komponistu skaņdarbi. Tos atskaņos rumāņu mūziķi Mihajs Murariu (klavieres), Aleksandra Tānase (Tănase; soprāns, vijole), Kristīna Tegzeša (Tegzeșiu; oboja), latviešu dzejniece Aleksandra Line (runātais vārds), kā arī latviešu mūziķi Vinsents Krebs (perkusijas, elektronika), Toms Timofejevs (bass) un Ēriks Miezis (vibrofons).
Koncertprogramma “Backstage of Life” ir vairāk par radošuma izjūtu, nevis par mūsdienu mūzikas izpratni. Klausītāji tiek aicināti ielūkoties mākslinieciskās jaunrades aizkulisēs, kur mūzika, dzeja un improvizācija atklāj, kā idejas dzimst, transformējas un tiek kopīgotas. Nav nepieciešamas īpašas zināšanas – tikai zinātkāre un vēlme izjust mūziku kā dzīvu radošu procesu.
Performances laikā smalka apgaismojuma dramaturģija ved auditoriju cauri trim radošajiem stāvokļiem – skicei, strukturētai kompozīcijai un kontrolētai improvizācijai. Apgaismojums koncertu laikā nevis ilustrē katru posmu katrā darbā, bet darbojas kā vizuāla valoda, kas ļauj auditorijai atpazīt dažādus mākslinieciskās radīšanas posmus to attīstības gaitā. Īsas muzikālas un poētiskas interlūdijas savieno lielākos darbus, atklājot ideju fragmentus, pirms tie iegūst galīgo formu.
“Backstage of Life” piedzīvoja pirmatskaņojumu ICon Arts festivāla ietvaros Kopša Mare, Transilvānijā, Rumānijā, 2026. gada vasarā. Septembrī šī koncertprogramma izskanēja vēl divos koncertos Rumānijā – Bukarestes Antīko karšu un grāmatu muzejā un Brašovas pilsētas filharmonijā, bet novembrī izskanēs Īrijā – Rumānijas vēstniecībā Dublinā, restaurētajā Oterardas tiesas namā un Kingu mājas muzejā.
Projektu īsteno Rumānijas Mūziķu Interpretatīvās Rades Savienība (UCIMR), Īrijas Laikmetīgās mūzikas centrs (CMC) un biedrība “Louder.lv” ar Rumānijas Nacionālā kultūras fonda administrācijas (AFCN) atbalstu.
Ieeja ar Turaidas muzejrezervāta biļeti.
Kultūras centrā “Siguldas devons” 11. oktobrī plkst. 11.00 notiks otrais pasākumu cikla “Nākamais kadrs” notikums, kas aicina bērnus, jauniešus un ģimenes iepazīt animācijas pasauli ne tikai kā skatītājiem, bet arī kā animācijas jeb kustības atklājējiem. Pēc īsfilmu seansa notiks tikšanās un saruna ar Latvijā iemīļoto bērnu animācijas filmu veidotāju, režisoru un animatoru Edmundu Jansonu. Pēc tikšanās Edmunds dalībniekus aizvedīs animācijas veidošanas pirmsākumos, kopā ar apmeklētājiem darbojoties radošajā darbnīcā, kurā dalībnieku veidoti stāsti un varoņi atdzīvosies animācijā.
Īsfilmu seanss un pasākuma tēma “Kustības spēks” skatītājiem ļaus doties ceļojumā pa spilgtām un emocionāli saistošām Latvijas un pasaules animācijas īsfilmām, kas uzrunās bērnus un jauniešus, vienlaikus rosinot domāt, just līdzi un pamanīt dažādus stāstu veidošanas paņēmienus. Programmā iekļautās īsfilmas iesaka Riga IFF un Latvijas Animācijas asociācija.
Pēc īsfilmu seansa notiks tikšanās un saruna ar režisoru un animatoru Edmundu Jansonu, kurš veidojis tādas ģimenēs iemīļotas animācijas filmas kā “Lupatiņi”, “Bize un Neguļa”, “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Laimīgie” un citas. Sarunas laikā dalībnieki kopīgi meklēs atbildi uz jautājumu – vai animatoram piemīt īpašas spējas, kas ļauj atdzīvināt filmas tēlus?
Pēc sarunas ikviens interesents varēs piedalīties animācijas radošajā darbnīcā kopā ar Edmundu Jansonu, piedzīvojot kustības veidošanās pamatprincipus un izmēģinot dažādas animācijas tehnikas – gan manuālas, gan digitālas. Darbnīca būs piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, veicinot iztēli, sadarbību un interesi par animācijas radīšanas procesu.
Pasākuma programma:
Kultūras centrā “Siguldas devons” sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu un Latvijas Animācijas asociāciju 13. septembrī, 11. oktobrī un 8. novembrī notiks pasākumu cikls “Nākamais kadrs”, kas piedāvās ielūkoties spilgtos Latvijas un pasaules animācijas īsfilmu seansos un nodoties radošām aktivitātēm darbnīcās kopā ar nozares personībām.
Pasākumu cikla norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
Mākslinieki aicināti pieteikt izstāžu projektus 2027. gada izstādēm kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē. 2026. gada izstāžu programma piedāvāja daudzveidīgu kultūras pieredzi, apvienojot laikmetīgās mākslas izstādes, kultūrvēsturiskām tēmām veltītus projektus, novada mākslas kopienas jaunradi, kā arī telpiskus un sajūtās balstītus notikumus, kas aicināja apmeklētājus piedzīvot mākslu citādāk. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 8. novembrim.
Plānots, ka kopumā 2027. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots 4–6 nedēļas. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 8. novembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai jāiesniedz aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” kultūras centra “Siguldas devons” klientu apkalpošanas speciālistam (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Sīkāka informācija par zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē apmeklētājiem bijusi iespēja piedzīvot krāšņas, iztēli un domāšanu raisinošas izstādes, tostarp – mākslinieču apvienības “VIVA” gleznu izstādi “Rakstīt uz baltas sienas mēnešus”, gleznotājas Ievas Liepiņas personālizstādi “Satiktie”, tekstilmākslinieces Zanes Šumeiko personālizstādi “Senču upe III”, mākslinieču Baibas Rulles-Jirgenas, Martas Gotlības, Meža Evas un Silvijas Stades kopizstādi “Mežā”, Siguldas novada mākslinieku kopizstādi “Ex opere”, kā arī Baltijas jauno keramiķu konkursa izstādi “FRESH 2026 – Jaunās balsis keramikā”. No 14. oktobra būs apskatāma Anšlava Eglīša 120. jubilejai veltītā izstāde, bet vēl gaidāmas gleznotājas Gunas Millersones un nākamā gada sākumā – tēlnieces Andas Poikānes personālizstādes.
17. oktobrī plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā, aicinām uz literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones priekšlasījumu “Aiz raksturlomām: Olga Ezerlauka un pirmās latviešu aktrises-autores” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Kas slēpjas aiz aktrises lomas? Skatuves tēls, pašas rakstīts teksts, tulkojums, kritiska doma un vēlme piedalīties sava laika kultūras veidošanā. Lekcijas centrā būs Olga Ezerlauka – aktrise, tulkotāja, šuvēja un periodikas līdzstrādniece, kuras dzīve savijās ar Rīgas Latviešu teātri, Raini un Aspaziju. Līdzās viņai iepazīsim arī citas agrīnās latviešu aktrises-autores: Elzu Alunāni, Tiju Bangu, Alīdu Esenbergu, Karlīni Ozolu-Gorņicu, Birutu Skujenieci, Līzi Velpu un Violu.
Viņu dzīvesstāsti atklāj pārsteidzoši daudzveidīgu vidi. Viena tulkoja lugas, cita rakstīja dzeju vai dramaturģiju, vēl cita kļuva par teātra kritiķi, režisori vai publicisti. Dažām literārais darbs sākās līdzās lomām uz skatuves, citām tas kļuva par iespēju turpināt radošo dzīvi pēc slimības, kara vai aiziešanas no teātra. Lekcija pievērsīsies sievietēm, kuras pašas veidoja latviešu teātra un literatūras telpu, lai gan kultūras atmiņā viņu autorība bieži palikusi aiz aktrises vārda un lomām.
Eva Eglāja-Kristsone ir literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore, Latvijas un latviešu literatūrai veltītā digitālā resursa www.literatura.lv vadītāja un cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” satura veidotāja.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievēršas tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru/-u devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja – bez maksas.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
14. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 16.30 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies rakstnieka un dramaturga Anšlava Eglīša 120. jubilejai veltīta personīgo stāstu konference “ANŠLAVS UN ES. Starp vārdu, otu, skatuvi un ekrānu”. Konferencē ar stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, savukārt paneļdiskusijās viņiem pievienosies literatūras, mākslas, teātra un kino nozares pārstāvji. Pasākumu vadīs žurnālists un televīzijas raidījumu vadītājs Gustavs Terzens. Jubilejas dienā tiks atklāta arī izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas ļaus iepazīt daudzpusīgās kultūras personības dzīvi un radošo mantojumu.
“Man patīk citēt Aneti Konsti, kas saka, ka laika gaitā izveidojies katram savs Anšlavs. Vienam viņš ir maestro, citam – līgavu mednieks, vēl kādam – bezkaunīgais vecis. Ironisks dendijs, smalks vērotājs un cilvēku vājību pazinējs. Šajā konferencē vēlamies satikt dažādos Anšlavus – tos, kuri dzīvo viņa grāmatās, gleznās, uz teātra skatuves un kino ekrāna, bet visvairāk – cilvēku personīgajos stāstos un pieredzē,” stāsta konferences kuratore, Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ilze Ceļmillere, aicinot kultūras un literatūras interesentus piedalīties jubilejas konferencē. Pieteikties iespējams sociālajos medijos vai e‑pastā. Īpaša vieta būs arī Inciema stāstiem – vietai, ar kuru saistīta Anšlava Eglīša dzīve un kur šodien darbojas viņam veltīta ekspozīcija.
Pieci lektori – pieci personiski skatījumi uz Anšlavu Eglīti
Konferences programma aptvers četrus tematiskos virzienus – literatūru, mākslu, teātri un kino. Ar saviem stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, kuri katrs no savas profesionālās pieredzes atklās Anšlava Eglīša personības un daiļrades daudzveidību.
Konferences lektoru vidū būs Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, dizaina biroja H2E līdzdibinātāja un vadošā dizainere Ingūna Elere, kura piedalījusies Anšlava Eglīša ekspozīcijas veidošanā Inciemā; gleznotājs, tekstilmākslinieks un grāmatu ilustrators Vitolds Kucins; literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, kuras pētniecības uzmanības centrā ir latviešu trimdas literatūra; Latvijas Nacionālā teātra aktrise Evija Krūze, kura spēlējusi Anšlava Eglīša darbu iestudējumos; kā arī kino un teātra režisors, pedagogs Pēteris Krilovs, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāts par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Katrs lektors aicinās paraudzīties uz Anšlavu Eglīti no sava skatpunkta – caur literatūras pētniecību, vizuālo mākslu, ekspozīciju veidošanu, aktiermākslu un kino pieredzi.
Paneļdiskusijās – sarunas par Anšlava Eglīša darbu dzīvi mūsdienās
Paneļdiskusijās lektoru stāstījumus papildinās teātra zinātniece un literatūrzinātniece Ieva Struka, Anšlava Eglīša dzīvei un daiļradei veltītās monogrāfijas “Par skaisto un aplamo dzīvi” autore; teātra režisore Paula Pļavniece, kura iestudējusi Anšlava Eglīša “Līgavu medniekus” Latvijas Nacionālajā teātrī; kino producents Ivo Ceplevičs, viens no Anšlava Eglīša romāna ekranizācijas “Homo Novus” producentiem; režisore Marta Martinsone; literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, Anšlava Eglīša daiļrades pētnieks; skolotāja, inciemiete un gide Māra Ozola, kā arī stikla māksliniece un izstāžu kuratore Bārbala Gulbe.
Anšlavs Eglītis bija ne tikai rakstnieks, bet arī gleznotājs, dramaturgs, scenārists un žurnālists, kurš savas profesionālās darbības laikā ticies ar Arnoldu Švarcenegeru, Tomu Krūzu un citām Holivudas zvaigznēm. Viņa dzīve un daiļrade aptver dažādas mākslas jomas, laikmetus un pasaules, tādēļ arī jubilejas konference veidota kā dažādu pieredžu un skatpunktu satikšanās.
Paneļdiskusijas ļaus sastapties atšķirīgām paaudzēm, profesijām un pieredzēm, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā Anšlava Eglīša radītie tēli un stāsti dzīvo mūsdienu teātrī un kino, kā viņa personība atklājas mākslā un literatūrā un kādu vietu rakstnieka mantojums ieņem Latvijas kultūras atmiņā.
Šajā dienā būs iespēja ne tikai atskatīties uz Anšlava Eglīša nozīmi Latvijas kultūrā, bet arī satikt viņu no jauna – caur dalībnieku stāstiem, atmiņām un pieredzi atklājot vēl neiepazītas šķautnes gan viņa personībā, gan citam citā.
Jubilejai veltīta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”
Līdztekus konferencei kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas aicinās iepazīt Anšlavu Eglīti ārpus ierastā rakstnieka tēla. Izstādē būs apkopotas liecības par trim nozīmīgiem viņa dzīves posmiem – vasarām Inciemā, glezniecības laiku un trimdas gadiem Holivudā. Fotogrāfijas ļaus atklāt mazāk zināmas viņa dzīves un radošās darbības šķautnes, paplašinot priekšstatu par vienu no spilgtākajām Latvijas kultūras personībām.
Izstāde tiks atklāta 14. oktobrī plkst. 10.00 un būs apskatāma līdz 14. novembrim. Izstādes kuratores ir Bārbala Gulbe un Ilze Ceļmillere, scenogrāfe – Margarita Budze, tekstu autore – Anete Konste.
Pieteikšanās konferencei
Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikties aicināti literatūras, kultūras, kino un teātra mākslas cienītāji, lai aplūkotu Anšlava Eglīša fenomenu caur stāstiem. Pieteikšanās anketa pieejama šeit, kā arī iespējams pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi ilze.celmillere@sigulda.lv.
Plašāka informācija par konferences programmu tiks publicēta Anšlava Eglīša ekspozīcijas sociālo mediju kontos Facebook un Instagram kontos.
Foto afišai: LNRMM arhīva materiāli
Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere
Kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību organizē trešo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2026” ietvaros. 1. oktobrī ir noslēgusies konkursa pirmā kārta, un žūrija paziņo nominantu garo sarakstu.
Visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei, savus darbus konkursam varēja iesūtīt līdz 7. septembrim. Konkursa žūrija saņēma vērtēšanai prozas darbus no Valmieras, Cēsīm, Jūrmalas, Jaunogres, Lielvārdes, Saulkrastiem, Siguldas, Olaines, Lapmežciema, Inčukalna, Krimuldas, Ilzenes, Babītes un Ziemeļvidzemes.
Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes pirmajā kārtā aizklātā konkursā vērtēja profesionāla Vidzemes literātu žūrija: dzejniece, ilggadēja latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Sirmā – Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētāja; rakstniece Ilze Jansone; rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska; rakstnieks Vilis Kasims; rakstniece Dace Vīgante un konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” laureāte Renāte Mālmane.
Konkursa “Vidzemes prozas lasījumi 2026” nominēto prozas darbu garais saraksts (alfabētiskā secībā):
Konkurss norit divās kārtās. 20. oktobrī izziņosim otrās kārtas nominantus, kuri ar savu prozas darbu lasījumiem uzstāsies Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākumā. Lasījumos tiks noskaidrots viens laureāts, kurš pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2026” Rīgā.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2026” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto: Vidzemes Prozas lasījumi 2025, foto autors: Edgars Semanis
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas.
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039 vai rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
28. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” muzikālā ceļojumā džeza un blūza noskaņās vedīs franču apvienība Bruno Angelini Trio ar programmu “Lotus Flowers”.
Franču grupas līderis Bruno Anželīni par programmas ideju saka: “Lotosa zieds ir vienīgais, kas aug purvainos ezeros, kuri, tāpat kā mūsdienu pasaule, ir pilni ar dubļiem un briesmām, tos apdzīvo dažādi bīstami radījumi. Tomēr – ūdens ap lotosu kļūst tīrs! Lotosa zieds ir gaismas un tīrības simbols!”
Neskaitāmas balvas ieguvušo mūziķu spēle balstīta free jazz un blūza noskaņās.
Bruno Anželīni – klavieres, kompozīcijas
Sakina Abdū – tenora saksofons
Angelika Ņeščera – alta saksofons
Koncerts tapis sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.
Biļetes cena – 15–20 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
4. oktobrī Lēdurgā norisināsies tradicionālā Putras diena, aicinot uz dziesmām, dejām, tehnikas parādi, dažādām darbnīcām un, protams, putras vārīšanu un degustēšanu. Dienas gaitā aktivitātes notiks Lēdurgas estrādē, Muižas parkā un “Puķudruvās”, pulcējot vietējos amatiermākslas kolektīvus, viesus, saimniekus un meistarus.
Plkst. 12.00 Lēdurgas estrādē notiks Lēdurgas Kultūras nama amatierkolektīvu un viņu draugu koncerts “Putra nāca, putra gāja”. Sadziedās un sadancos Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvi “Kastanīši” un “Upīte”, deju kolektīvs “Urga”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lēdurga”, folkloras kopa “Putni”, kā arī viesi – etno kompānija “Zeidi”, Mālpils folkloras kopa “Mālis”, kultūras centra “Siguldas devons” folkloras kopa “Senleja” un Saulkrastu folkloras kopa “Dvīga”.
Plkst. 13.00 sāksies tehnikas parādes brauciens, kurā piedalīsies un atrādīsies mazāka un lielāka izmēra tehnika. Brauciens vedīs no Dzirnavu ezera līdz Aģes laukumam, kur pēc tam visus braucamos varēs apskatīt tuvāk. Tehnikas braucienu komentēs Gatis Krūmiņš un Jānis Krišjānis. Būs arī daži pārsteigumi, bet tos uzzināsi, ja atnāksi!
No plkst. 13.30 Muižas parkā sāksies putra un putrošanās. Uzpūteni ar īpašo darbarīku – mieturi – uzkuls Rūta Beirote, savukārt Pēteris Jansons izgatavos darbarīkus un kuls gaisa putru. Brantu muižas un Priedeskroga saimniece Ilze Briede vārīs bukstiņputru, bet Upesrūķu pirts saimnieks Miervaldis Kaļāns – īpašu spēka putru. Pēc senas viduslaiku receptes gatavotu putru un piparkūkas varēs gan gatavot, gan nogaršot pie Guntas Deģes. Sieviešu kora “Lettegore” dāmas dziedādamas vārīs maņņuku, bet VPDK “Lēdurga” – īpašo putru, kas “dīda kumeļus”. Būs arī saldā un sāļā pūpolputra, kāda putraimdesa un putras maize, un vēl putra ar kaņepju aizdaru ar’.
Degustācijai un maiņai pie putrām apmeklētāji aicināti ņemt līdzi savu putras aizdaru – divas burciņas zaptes vai sāļo ķausi, sēklas, žāvētas ogas, sviestu vai citus labumus. Noderēs arī sava skaistākā bļodiņa un karote putru degustēšanai.
Plkst. 13.30 būs arī “Pilns pagalms Puķudruvās” – tur Maizes mājas “Puķudruvas” saimniece Ance Bumble cienās ar īpašo putrasmaizi, Andīna Akulova – ar putraimdesām, bet “Gulbju” saimniece Ginta vārīs miežu putru ar kaņepēm. Kaltē pie Nikolaja būs svēršanās uz lielajiem svariem, “graudu terapija” un citas piederīgas darbošanās. Neiztikt arī bez darbnīcām kopā ar “Namdara darbnīcu”, būs iespēja sastapt “Zaļo Priežkalnu” trusīšus, kazas un vistiņas, savukārt kopā ar Kaiju Brisoni varēs izgatavot graudu lellītes. Turpat norisināsies arī maiņas tirdziņš ar dažādiem labumiem, bet par jestrumu parūpēsies “Lēdurgas trio”.
Plkst. 14.00 Muižas parkā pie estrādes notiks saruna ar vēsturnieku Gati Krūmiņu “Kā izstrēbt putru, kas savārīta?”.
Savukārt plkst. 15.00 programmā “Kad putras katli būs izskrubināti” uzstāsies grupa “Svīres” – trīs dāmas, kuras spēlēs un dziedās tautas un oriģinālmūziku.
Lai varētu nogaršot putru, vērot koncertus un visas citas Putras dienas izdarības, ieejas maksa – 5 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un pasākuma dienā Lēdurgas estrādē.
Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” turpina nodrošināt mobilo darbu novada pagastos un ciemos, piedāvājot aktivitātes jauniešiem un iepazīstot viņu kopienas; tikšanās norisināsies arī oktobrī. Siguldā darbs ar jaunatni turpināsies ierastajā kārtībā.
Mobilā darba laikā tiek organizētas tikšanās ar jaunatnes darba speciālistiem, lai iepazītu jauniešus un viņu vajadzības, kā arī iesaistītu dažādās aktivitātēs, tādējādi veicinot jauniešu piederības sajūtu kopienai un novadam.
Jauniešu mobilā darba grafiks oktobrī:
Līdz 8. novembrim Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma mākslinieces Kristīnes Kliginas izstāde “Jūras piezīmes” – stāsts par atkārtotu skatīšanos, laika ritējumu un pārmaiņām šķietami pazīstamajā.
Izstāde tapusi, ilgstoši vērojot vienu un to pašu ainavu. Vasarā, dzīvojot pie jūras, katra diena iesākās un noslēdzās ar pastaigu gar krastu. Skats bija pazīstams, taču nekad neatkārtojās – mainījās gaisma, krāsa, ūdens, debesis un atmosfēra, mainījās arī pats vērotājs.
No šīs pieredzes radusies maza formāta gleznu sērija – vizuāla dienasgrāmata, kurā katrs darbs fiksē konkrētu mirkli. Izstādes gaitā precīzs vērojums pakāpeniski pārtop ekspresīvā un intuitīvā glezniecībā. Jūra vairs nav tikai ainavas motīvs, bet kļūst par laika un uztveres mēru.
Izstādes “Jūras piezīmes” centrā ir nevis pati jūra, bet skatīšanās process – attiecības starp pazīstamo un neparedzamo, vērojumu un pārveidi, realitāti un glezniecību.
Kristīne Kligina absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecībā un bakalaura grādu tekstilmākslā. Viņa ir mākslas telpas “Vieta Nr. 6” izveidotāja un mākslas pedagoģe Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”. Kopš 2018. gada māksliniece sarīkojusi 23 personālizstādes un piedalījusies daudzās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Izstādes apmeklējums ir iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā, un izstāde apskatāma pils darba laikā.