31. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks Leģendu nakts “Pieskarties gaismai”. Šogad Latvijas Piļu un muižu asociācijas izsludinātā Leģendu nakts tēma ir gaisma. Pils telpās gaisma satiksies ar tumsu un ēnām, atklājot dažādus veidus, kā gaismu ieraudzīt, saklausīt, sajust un pat izgaršot. Apmeklētāji būs aicināti sarunāties čukstus, lai neaizbiedētu gaismu, un piedzīvot multimediju dejas teātra “White Knights” izrādi “Pieskarties gaismai” Līvas Ornicānes režijā.
Siguldas Jaunā pils apmeklētājus gaidīs no plkst. 18.00. Spēlējoties ar gaismu, būs iespējams izstaigāt vairākas pils telpas un iepazīt gaismas un ēnu sarunu. Lai gan Leģendu nakts norisinās Halovīna laikā, pasākums pievērsīsies nevis šai tematikai, bet gaismas mākslai, kustībai un iztēlei.
Īsi par gaidāmo programmu
Pils Svētku zālē būs skatāma multimediju dejas teātra “White Knights” izrāde “Pieskarties gaismai” – piecos seansos plkst. 18.30, 19.30, 20.30, 21.30 un 22.30. Izrādes režisore un horeogrāfe ir Līva Ornicāne. Tā atklās cilvēka ilgas pēc gaismas, patiesības, cerības un mīlestības. Apvienojot deju, ēnu teātri, videoprojekcijas, dzīvo video un skaņu, izrāde vedīs simboliskā ceļā no nemiera un ilgām līdz klusumam un sastapšanās brīdim ar gaismu.
Pils Ēdamzālē apmeklētāji būs aicināti spēlēties ar gaismu – pašiem radīt ēnu teātri un izpētīt, kā gaisma veido siluetus un dažādas ēnu nokrāsas. Bibliotēkā būs iespēja pieskarties gaismai, fotografēties ar to un piedzīvot neparastu interaktīvu satikšanos. Pils pagraba gaiteņos gaismas ceļš aizvedīs līdz skaņai, kur par gaismu runās arī mūzikas valoda. Savukārt citā pagraba telpā varēs “izgaršot gaismu”.
“Visas pils pieredzes pieturas savienos gaismas stāsti. Ēna ir viena no radošākajām gaismas izpausmēm, tāpēc šajā naktī aicināsim apmeklētājus ne tikai vērot, bet arī sajust un pat izgaršot gaismu. Un, lai neaizbiedētu gaismu, lūgsim pilī sarunāties čukstus. Jo dažkārt tieši klusumā gaisma spēj izstāstīt visvairāk,” stāsta pasākuma producente Agita Mačuka.
Leģendu nakts īpašo gaismas un ēnu pasauli palīdzēs radīt režisore un horeogrāfe Līva Ornicāne kopā ar multimediju mākslas apvienību “White Knights”, kuras sastāvā darbojas Reinis Ornicāns, Mārtiņš Līdaks, Mārtiņš Točs un Elza Grāvele. Apvienība darbojas kopš 2016. gada, savos mākslinieciskajos projektos apvienojot deju, kustību, video mākslu un multimediālas performances. Radošajai komandai gaismas māksliniecisko risinājumu veidošanā palīdzēs arī Endijs Graudiņš.
Siguldas Jaunajā pilī Leģendu nakts aicina pieskarties, spēlēties, saklausīt un izgaršot gaismu! Uz tikšanos maģiskajā naktī!
Kultūras centrā “Siguldas devons” 4. novembrī plkst. 19.00 būs iespēja noskatīties režisores Lailas Pakalniņas jaunāko veikumu kino – dokumentālo spēlfilmu “Es domāju par kaķi”.
Filma ir kinodzejolis, kas rakstīts, izmantojot gaismu, kas spīdēja pirms 40–50 gadiem. Tā būs svešu atmiņu atcerēšanās, balstoties uz atkritumu konteinerā atrastiem 1968.–1978. gadā eksponētiem fotonegatīviem.
Skatot nezināmā fotogrāfa, kuru filmas veidotāji nosaukuši par Antonu, Emmas tantes dēlu, fotogrāfiju melnrakstus, tiek iztēlots, ko viņš juta un par ko domāja, kā arī ko juta un par ko domāja cilvēki, kurus viņš fotografēja. Vai, precīzāk, – kā dzīvotu mēs, ja tās būtu mūsu fotogrāfijas.
Šīs filmas ideja tika atrasta miskastē, precīzāk – pie miskastes. Iznīcībai bija atstāts maisiņš ar 36 eksponētām fotofilmiņām. Taču tajās apslēptie attēli neiznīka. Filmas veidotāji tos ieraudzīja un izdomāja filmu.
Reiz, pagājušā gadsimta 60. gados, dzīvoja Antons. Viņam bija fotoaparāts, ar kuru viņš fotografēja visu ko – vistas, radus, draugus, autosacīkstes. Antonam bija dēls Raitis, kurš arī gribēja fotografēt. Kad Antons nomira, Raitis beidzot dabūja fotoaparātu un arī sāka fotografēt visu ko.
Pagāja laiks. Taču laiks nebija pagājis. Tas bija saglabājies fotogrāfijās. To, kas pietrūka, filmas veidotāji piedomāja klāt.
Dokumentālā spēlfilma “Es domāju par kaķi” ir 83 minūtes gara, uzņemta Latvijā 2025. gadā un ieteicama skatītājiem no 12 gadu vecuma.
Režisore un scenārija autore – Laila Pakalniņa; operators – Gints Bērziņš; mākslinieks – Juris Pakalniņš; skaņu režisors – Anrijs Krenbergs; montāžas režisore – Ieva Veiveryte. Lomās – Andrejs Strokins, Ralfs Neifalts, Mikass Bučmis, Laila Gintere.
Filmas tapšanu finansiāli atbalstīja Nacionālais kino centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
Kultūras centrā “Siguldas devons” 8. novembrī plkst. 11.00 notiks trešais un noslēdzošais pasākumu cikla “Nākamais kadrs” notikums, kas aicina bērnus, jauniešus un ģimenes iepazīt animācijas pasauli ne tikai kā skatītājiem, bet arī kā tās daudzveidības atklājējiem.
Noslēdzot pasākumu ciklu, skatītājiem būs iespēja noskatīties Edmunda Jansona jaunāko animācijas filmu “Laimīgie”. “Laimīgie” ir stāsts par māsu un brāli, kuri uzdrošinās iepazīt Venecuēlas džungļu noslēpumus, lai izglābtu neredzētas sugas radījumu Pūkainīti.
Pirms filmas seansa notiks tikšanās un saruna ar filmas “Laimīgie” mākslinieci Elīnu Brasliņu, lai noskaidrotu, kāda ir mākslinieka loma un iedvesmas avoti, veidojot animācijas filmas varoņus un vidi, kurā tie dzīvo. Pēc seansa Elīna kopā ar pasākuma apmeklētājiem radošajā darbnīcā izzinās, kādi zvēri mīt Venecuēlas džungļos.
Elīna Brasliņa plašākai auditorijai pazīstama kā grāmatu ilustratore un animācijas filmu māksliniece. Ar veiklu zīmētprasmi, izcilu krāsu un formas izjūtu viņa spēj ilustrēt vissarežģītākos stāstus un izveidot iemīļotus tēlus. Līdz šim ilustrējusi vairāk nekā divdesmit grāmatu. Par komiksu “Runājošie suņi” un bilžu grāmatu “Uzzīmēsim stāstu?” saņēmusi nacionālā grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” balvu 2019. gadā, bet 2025. gadā kļuvusi par Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas laureāti.
Darbnīca būs piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, veicinot iztēli, sadarbību un interesi par animācijas radīšanas procesu.
Pasākuma programma:
Pasākums ir bez maksas.
Kultūras centrā “Siguldas devons” sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu un Latvijas Animācijas asociāciju 13. septembrī, 11. oktobrī un 8. novembrī notiks pasākumu cikls “Nākamais kadrs”, kas piedāvās ielūkoties spilgtos Latvijas un pasaules animācijas īsfilmu seansos un nodoties radošām aktivitātēm darbnīcās kopā ar nozares personībām.
Pasākumu cikla norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
Siguldas novada pašvaldība aicina līdz 15. novembrim pieteikt projektus Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursā. Konkursa mērķis ir atbalstīt novada kultūrvidi bagātinošu un sabiedrībai nozīmīgu pasākumu realizēšanu plašai mērķauditorijai 2027. gadā, tādējādi atbalstot sabiedrības aktīvu iesaisti novada kultūras dzīves veidošanā. Ar 2026. gada finansējuma saņēmējiem iespējams iepazīties šeit.
Par Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursa 2027. gada prioritātēm noteiktas:
Šī gada nolikumā veikti grozījumi, pārceļot konkursa izsludināšanu un pieteikumu iesniegšanu par mēnesi agrāk nekā iepriekš. Izmaiņas nodrošinās to, ka projektu īstenošana var notikt visos gada kalendārajos mēnešos. Nolikums arī papildināts, nosakot, ka turpmāk konkursā tiks vērtēti projekti, kuru iesniedzēji dokumentācijai pievienojuši vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu un nodevu parāda atmaksu.
Tāpat spēkā ir pagājušajā gadā ieviestās nolikuma izmaiņas, kas paredz iespēju atsevišķu tāmes pozīciju izdevumus segt ar pašvaldības īpašumā esošo materiāltehnisko bāzi, ja tā attiecīgajā laika posmā nav nepieciešama pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Šāds risinājums izvēlēts, lai rastu iespēju atbalstīt daudzskaitlīgāku projektu norisi.
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā individuālais komersants, saimnieciskās darbības veicējs vai juridiska persona. Katrs pretendents konkursā var iesniegt ne vairāk kā divus projektus.
Iesniegtos projektus vērtēs konkursa komisija septiņu locekļu sastāvā, ņemot vērā katra projekta oriģinalitāti, sasaisti ar Siguldas novada kultūrvidi, sabiedrības līdzdalību projekta norisē, projekta iesniedzēju pieredzi un citus būtiskus aspektus, pamatojoties uz konkursa nolikumā ietvertajiem vērtēšanas kritērijiem. Konkursā tiks atbalstīti augstāko vērtējumu ieguvušie projekti.
Pašvaldības līdzfinansējums viena projekta realizēšanai ir ne vairāk kā 7 000 eiro, un tas nevar pārsniegt 90 % no projekta kopējām izmaksām. 2027. gada konkursam pieejamais finansējuma apjoms ir 62 000 eiro. Lēmumu par konkursā atbalstāmajiem projektiem ekspertu komisija pieņems līdz 2026. gada 15. decembrim.
Aizpildīta projekta pieteikuma veidlapa, projekta apraksts, tāme un cita informācija līdz 15. novembrim jāiesniedz personīgi Siguldas novada klientu apkalpošanas centros to darba laikā vai nosūtot pa pastu, un projekta kopiju elektroniski nosūtot uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv. Projektu var iesniegt arī elektroniski parakstīta dokumenta formā vienotā dokumentā, nosūtot to uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv.
Lai pārbaudītu, vai projekta apraksts sagatavots kvalitatīvi, interesenti pirms projekta iesniegšanas aicināti iepazīties arī ar projektu vērtēšanas kritērijiem.
Jautājumu gadījumā par projekta sagatavošanu aicinām rakstīt uz e‑pasta adresi jolanta.jankovska@sigulda.lv.
Pielikumi:
22. oktobrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” oktobra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis rakstnieci Ingu Žoludi.
Sarunas tēmas: radošā rakstniecības nometne “Rakstivāls” – kā kļūt par rakstnieku?; kāpēc joga, ar ko Inga Žolude nodarbojas; romāni un stāstu grāmatas, tostarp jaunākais romāns “Tēvs”, kā arī fragmenti autores lasījumā.
Latviešu rakstniece Inga Žolude (1984) publicē prozu kopš 2002. gada. Par stāstu krājumu “Mierinājums Ādama kokam” (2010) saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu. Sarakstījusi romānus “Silta zeme”, “Sarkanie bērni”, “Santa Biblia”, “Materia botanica”, un romānu sērijas “Es esmu…” ietvaros iznācis biogrāfisks romāns “Vendenes lotospuķe” par latviešu rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku. 2026. gadā iznāca autores jaunākais darbs – autobiogrāfisks romāns “Tēvs”, kas guvis lasītāju novērtējumu. Sarakstījusi arī stāstu krājumus “Mierinājums Ādama kokam”, “Stāsti”, garstāstu “1904. Melanholiskais valsis”, kā arī kopā ar igauņu rakstnieku un vēsturnieku Tītu Aleksejevu literāru darbu “Livonijas debesis” (2020) un grāmatu bērniem “Pirmo reizi uz Zemes” (2020). Stāsts “Netīrā veļa” iekļauts Best European Fiction antoloģijā (ASV). Par saviem darbiem vairākkārt bijusi nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, balvai “Kilograms kultūras”, saņēmusi “Dienas” Gada balvu kultūrā, Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis”, “Sudraba tintnīcu” un citus starptautiskus novērtējumus. Piedalījusies daudzos starptautiskos lasījumos, festivālos, diskusijās un grāmatu tirgos. Viņas darbi tulkoti angļu, vācu, grieķu, ķīniešu, igauņu, poļu, ungāru, zviedru, maķedoniešu, albāņu, armēņu un citās valodās.
Ieguvusi doktora grādu literatūrzinātnē, kā Fulbright stipendiāte izstrādājot disertāciju ASV un Latvijas Universitātē. Strādājusi par radošās rakstniecības pasniedzēju Latvijas Universitātē, “Literārajā Akadēmijā”, izstrādājusi un vadījusi rakstniecības kursu “Tava grāmata 12 mēnešos”, Open.lv lekciju kursu “Svarīgākais, ko zināt topošajam rakstniekam”, un 2026. gadā Open.lv paspārnē vada praktisko meistarklasi “Manuskripts gada laikā”. Vadījusi neskaitāmas literārās meistardarbnīcas un meistarklases. Rakstniecības apguves grāmatas “Raksti!” (2023) autore un mūsdienu latviešu autoru eseju grāmatas “Rakstniecības laboratorija” sastādītāja (2023). Bijusi starptautiskā literārā festivāla Prozas lasījumi kuratore (2019–2020), bet 2024. gadā izveidojusi rakstniecībai veltītu festivālu Rakstivāls, kas šogad notiks jau trešo reizi un ietvers starptautisku dimensiju.
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Foto: Jūlija Dibovska
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru, Tomu Treibergu, Edvīnu Raupu; ar rakstniekiem Jāni Joņevu, Gunti Bereli un rakstnieci Ilzi Jansoni; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un Daci Meieri, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi, Zigfrīdu Muktupāvelu un Ievu Akurateri; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti; ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mūziķi un folkloristi Ilgu Reiznieci; ar māksliniekiem Armandu Zelču un Daini Gudovski; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu, Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Siguldas pilsētas vidusskola ir viena no 20 Latvijas skolām, kas izvēlēta dalībai Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektā “Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments”.
Projekta mērķis ir attīstīt skolēnu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, vienlaikus izmantojot kultūras norises kā resursu aktīvas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.
Projekta laikā skolēni iesaistīsies daudzveidīgās kultūras aktivitātēs – piedzīvos izrādes, koncertus, izstādes, filmas un citas kultūras norises. Gūtā pieredze kalpos par pamatu diskusijām par skolā un vietējā kopienā aktuāliem jautājumiem.
Skolēni jau ir identificējuši sev un skolas kopienai aktuālu izaicinājumu – nepieciešamību pilnveidot savstarpējās komunikācijas un saskarsmes prasmes. Tēma ir īpaši nozīmīga jauniešiem, kuru skolas gadi sakrita ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad daļa mācību noritēja attālināti un sociālo kontaktu iespējas bija ierobežotas. Vienlaikus mobilā tālruņa lietošanas ierobežojumi mācību laikā rosina skolēnus vairāk pievērsties tiešai saziņai. Izmantojot kultūras norises kā iedvesmas un izziņas avotu, skolēni meklēs veidus, kā stiprināt komunikācijas kultūru, veicināt piederības sajūtu skolai un aktīvāk iesaistīties kopienas dzīvē.
Nozīmīga projekta daļa paredz arī atbalstu skolotājiem un kultūras norišu veidotājiem, īpašu uzsvaru liekot uz labās prakses apkopošanu un pārnesi gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
“Dalība šajā projektā ir lieliska iespēja mūsu skolēniem mācīties aktīvu pilsonisko līdzdalību ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Kultūras pieredze kļūs par iedvesmas avotu, lai pamanītu sev apkārt notiekošo, uzņemtos iniciatīvu un meklētu risinājumus kopienai nozīmīgiem jautājumiem,” uzsver Siguldas pilsētas vidusskolas komanda – pedagogi Eva Tiliba, Indra Blaua, Alise Cacure-Valentina, Ieva Ressele un Vineta Šķestere-Buka, kā arī 10. klases skolnieces Estere Strode un Sendija Tomiņa.
Projekts Nr. 4.2.3.3/1/25/I/002 “Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem un tiek īstenots no 2025. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 31. decembrim.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pilsētas vidusskola
Allažmuižā noslēgušies konservācijas darbi kultūrvēsturiskajā piemineklī “Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu”, ko vietējie iedzīvotāji mēdz dēvēt arī par magazīnu. Darbu galvenais uzdevums bija apturēt laika zoba ietekmi – nostiprināt gadsimtiem senos mūrus un pasargāt tos no tālākas sairšanas, lai šo vēstures liecību saglabātu nākamajām paaudzēm.
Lai vēsturiskās konstrukcijas atkal kļūtu stabilas un drošas, veikti apjomīgi stiprināšanas darbi: nostiprināti pamati un izbūvēta speciāla atbalsta siena; pārmūrēti un pastiprināti ēkas stūri, logu un durvju ailes; izbūvēta tērauda savilču sistēma, kas satur ēkas karkasu; mūra sienu un zelmiņu aizsardzībai uzstādītas jaunas jumta konstrukcijas ar māla dakstiņu segumu.
Darbu laikā sakārtota arī objekta apkārtne – izzāģēti krūmi un pašizsējas koki, kuru saknes un mitrums ilgtermiņā radīja nopietnus draudus akmens mūriem.
Pateicoties veiktajiem darbiem, viena no noslēpumainākajām Allažu vēstures vietām tagad ir droša un pasargāta no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sniedzot būtisku pienesumu visa Siguldas novada kultūrmantojuma saglabāšanā.
Zviedru baznīcas drupu konservācijas darbi norisinājās no 2026. gada 14. maija līdz 21. augustam. Darbus veica būvuzņēmējs SIA “A6”; būvdarbu līgumcena – 50 814,02 eiro (bez PVN). Projektēšanu un autoruzraudzību veica SIA “ARHITEKTONISKĀS IZPĒTES GRUPA”; būvuzraudzību nodrošināja SIA “AIKE COM”.
Vietas vēsture – baznīca, magazīna
Šīs vietas vēsture sniedzas daudz senāk par šobrīd redzamo ēku. Allažmuižas magazīnas klēts uzcelta teritorijā, kur agrāk atradusies viduslaiku kapsēta, bet 17. gadsimtā šeit atradusies arī koka baznīca. To 1692. gadā savā zīmējumā fiksējis I. Ā. Ulrihs.
Tieši šis senais stāsts, iespējams, vēlāk radīja priekšstatu, ka līdz mūsdienām saglabājušās mūra ēkas ir tā pati senā “Zviedru baznīca”. Taču arhitektūras izpēte rāda citu ainu – šodien redzamā ēka, visticamāk, ir 19. gadsimta ceturtajā ceturksnī Allažu muižas saimniecības kompleksa vajadzībām būvētā magazīnas klēts, kas veidota neogotikas stilā.
Tās arhitektūra ir īpaša – mūrējumā izmantoti regulāri šūnakmens kvadri (regulāras formas šūnakmens bloki), kas izceļ ēkas stūrus un nišas, bet neapmestajās fasādēs atklājas akmens dabiskā faktūra un krāsa. Ēkai raksturīgas arī neogotikas formas un smailloka arkas.
Kāpēc to sauc par magazīnu?
19. gadsimtā magazīnas bija svarīga lauku saimnieciskās dzīves sastāvdaļa. Tajās glabāja labības rezervi zemnieku vajadzībām. Pēc ražas novākšanas noteikts labības daudzums bija jānodod magazīnā, bet nepieciešamības gadījumā zemnieki varēja aizņemties graudus sēklai vai ģimenes uzturam. Aizņemtais vēlāk bija jāatdod ar procentiem.
Tādējādi magazīna bija sava veida drošības rezerve neparedzētiem gadījumiem – lai sliktas ražas vai citu grūtību laikā cilvēki nezaudētu saimniecību un nepaliktu bez iztikas.
Kā radās nosaukums “Zviedru baznīca”?
Ēkas neogotiskā arhitektūra, smailloka formas un īpaši krusts zelminī (jumta gala siena) var radīt asociācijas ar baznīcu. Taču pētnieki norāda, ka krusts nav pietiekams pierādījums ēkas sakrālajai funkcijai – krusta zīmes vēsturiski izmantotas arī kā aizsardzības simbols saimniecības ēkās.
Arhitekts Ilmārs Dirveiks savā izpētē norādījis, ka ēkai nav baznīcām raksturīga plānojuma vai citu būtisku sakrālas ēkas pazīmju. Tai ir divi stāvi, redzamas pārseguma siju vietas, nelielas logailas un vēdināšanas lūkas, kas daudz vairāk atbilst saimnieciskai ēkai.
Tāpēc “Zviedru baznīcas” nosaukums, visticamāk, ir vēsturiski nostiprinājies mīts, kas radies no šīs vietas senās baznīcas vēstures, vietējiem nostāstiem un ēkas neogotiskā izskata. Arī mūsdienās objekts oficiāli pazīstams kā “Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu”, un tas ir nozīmīgs kultūras mantojuma objekts.
Ēkas liktenis 20. gadsimtā
1920. gadu sākumā agrārās reformas laikā muižas magazīnas klēts tika piešķirta jaunsaimniecībai. 1923. gadā ēkai izbūvēts jauns jumts, ierīkota uzbrauktuve lopbarības nogādāšanai augšstāvā, bet apakšstāvā ierīkota lopu kūts.
Ēkas neparastais liktenis turpinājās arī vēlāk. Par to, ka kādreizējā “baznīca” izmantota saimnieciskām vajadzībām, liecības atrodamas arī 20. gadsimta presē un apsekojumu materiālos.
1983. gadā objektam tika piešķirts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Tā laika apsekojumā aprakstīts, ka no tā sauktās “Zviedru baznīcas” palikušas kailas sienas bez jumta, bet ēkas iekšpuse un apkārtne bijusi aizaugusi.
Nostāsts par Zviedru baznīcu turpinājis dzīvot. Arī vēlākos gados vietējie iedzīvotāji stāstījuši par senajā baznīcā ierīkoto muižas magazīnu. Šie nostāsti kļuvuši par daļu no pašas vietas vēstures – pat tad, ja pētnieku secinājumi liecina, ka šodien redzamā ēka pati par sevi nav senā zviedru laika baznīca.






Kādu vēlamies redzēt Siguldas novada tūrisma nākotni? Kādas ir mūsu novada priekšrocības, attīstības iespējas un izaicinājumi? Kā veidot tūrisma piedāvājumu, kas sniedz ieguvumus gan apmeklētājiem, gan vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem?
Uzsākot Siguldas novada tūrisma stratēģijas izstrādi, aicinām uz kopīgām sarunām un ideju apmaiņu novada iedzīvotājus, kopienu pārstāvjus, tūrisma uzņēmējus, ar tūrismu tieši un netieši saistīto pakalpojumu sniedzējus, pašvaldības darbiniekus un citus interesentus.
Darba grupu tikšanās notiks:
Pieteikties dalībai iespējams, aizpildot pieteikuma anketu šeit.
Tikšanās laikā kopīgi meklēsim atbildes uz jautājumiem par novada tūrisma potenciālu, vietējo resursu izmantošanu, sadarbības iespējām un turpmākajiem attīstības virzieniem.
Tava pieredze, viedoklis un idejas ir nozīmīgas, veidojot Siguldas novada tūrisma nākotni! Aicinām piedalīties un kļūt par daļu no šī procesa!
Jau sesto gadu oktobra pirmajā svētdienā, 4. oktobrī, Lēdurgā svinēja Putras dienu. Tika malti graudi, kurta uguns, vārītas putras un uzkultas tās gaisīgas jo gaisīgas. Lēdurgas estrādē izskanēja kultūras nama dziedošo, dejojošo, muzicējošo ļaužu un viņu draugu koncerts “Putra nāca, putra gāja”. Ar aplausiem un sveicieniem tika sagaidīti tehnikas brauciena dalībnieki. Braucienu komentēja asprātīgais duets Gatis Krūmiņš un Jānis Krišjānis.
Muižas parkā putru vārīja Zutiņu Rūta, Brantu muižas un Priedes kroga saimniece Ilze, VPDK “Lēdurga” dejotāji. Pēc viduslaiku receptes gatavotu putru un piparkūkas varēja nogaršot pie Guntas Deģes. Bija arī sāļā un saldā pūpolputra. Ikviens varēja iemēģināt roku putras kulšanā ar senu virtuves darbarīku – mieturi. Klātesošie iesaistījās arī sarunā ar Gati Krūmiņu par tēmu “Kā izstrēbt putru, kas savārīta?”
Arī Puķudruvu pagalms bija pilns. Tur rosījās gan Gulbju saimniece Ginta, gan Ance ar putras maizi un pīrādziņiem, gan Andīna ar mini pankūciņām, gan kora “Lettegore” dāmas, rokdarbu studijas “Aģe” audējas un rotu darinātāja Anete Kleinhofa. Dažnedažādas bļodiņas putras ēdājiem bija sarūpējušas keramikas studijas “Māl-pils” meistares. Un kur nu vēl “graudu terapija”, svēršanās uz lielajiem svariem, dzīvnieciņu apskate lauku sētā, kā arī muzikālā “Trio” priekšnesumi. Noslēgumā muzikālu baudījumu sniedza trīs burvīgas dāmas no grupas “Svīres”.
Uz tikšanos nākamā gada oktobrī!
Foto: V. Maško
14. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 16.30 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies rakstnieka un dramaturga Anšlava Eglīša 120. jubilejai veltīta personīgo stāstu konference “ANŠLAVS UN ES. Starp vārdu, otu, skatuvi un ekrānu”. Konferencē ar stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, savukārt paneļdiskusijās viņiem pievienosies literatūras, mākslas, teātra un kino nozares pārstāvji. Pasākumu vadīs žurnālists un televīzijas raidījumu vadītājs Gustavs Terzens. Jubilejas dienā tiks atklāta arī izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas ļaus iepazīt daudzpusīgās kultūras personības dzīvi un radošo mantojumu.
“Man patīk citēt Aneti Konsti, kas saka, ka laika gaitā izveidojies katram savs Anšlavs. Vienam viņš ir maestro, citam – līgavu mednieks, vēl kādam – bezkaunīgais vecis. Ironisks dendijs, smalks vērotājs un cilvēku vājību pazinējs. Šajā konferencē vēlamies satikt dažādos Anšlavus – tos, kuri dzīvo viņa grāmatās, gleznās, uz teātra skatuves un kino ekrāna, bet visvairāk – cilvēku personīgajos stāstos un pieredzē,” stāsta konferences kuratore, Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ilze Ceļmillere, aicinot kultūras un literatūras interesentus piedalīties jubilejas konferencē. Pieteikties iespējams sociālajos medijos vai e‑pastā. Īpaša vieta būs arī Inciema stāstiem – vietai, ar kuru saistīta Anšlava Eglīša dzīve un kur šodien darbojas viņam veltīta ekspozīcija.
Pieci lektori – pieci personiski skatījumi uz Anšlavu Eglīti
Konferences programma aptvers četrus tematiskos virzienus – literatūru, mākslu, teātri un kino. Ar saviem stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, kuri katrs no savas profesionālās pieredzes atklās Anšlava Eglīša personības un daiļrades daudzveidību.
Konferences lektoru vidū būs Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, dizaina biroja H2E līdzdibinātāja un vadošā dizainere Ingūna Elere, kura piedalījusies Anšlava Eglīša ekspozīcijas veidošanā Inciemā; gleznotājs, tekstilmākslinieks un grāmatu ilustrators Vitolds Kucins; literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, kuras pētniecības uzmanības centrā ir latviešu trimdas literatūra; Latvijas Nacionālā teātra aktrise Evija Krūze, kura spēlējusi Anšlava Eglīša darbu iestudējumos; kā arī kino un teātra režisors, pedagogs Pēteris Krilovs, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāts par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Katrs lektors aicinās paraudzīties uz Anšlavu Eglīti no sava skatpunkta – caur literatūras pētniecību, vizuālo mākslu, ekspozīciju veidošanu, aktiermākslu un kino pieredzi.
Paneļdiskusijās – sarunas par Anšlava Eglīša darbu dzīvi mūsdienās
Paneļdiskusijās lektoru stāstījumus papildinās teātra zinātniece un literatūrzinātniece Ieva Struka, Anšlava Eglīša dzīvei un daiļradei veltītās monogrāfijas “Par skaisto un aplamo dzīvi” autore; teātra režisore Paula Pļavniece, kura iestudējusi Anšlava Eglīša “Līgavu medniekus” Latvijas Nacionālajā teātrī; kino producents Ivo Ceplevičs, viens no Anšlava Eglīša romāna ekranizācijas “Homo Novus” producentiem; režisore Marta Martinsone; literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, Anšlava Eglīša daiļrades pētnieks; skolotāja, inciemiete un gide Māra Ozola, kā arī stikla māksliniece un izstāžu kuratore Bārbala Gulbe.
Anšlavs Eglītis bija ne tikai rakstnieks, bet arī gleznotājs, dramaturgs, scenārists un žurnālists, kurš savas profesionālās darbības laikā ticies ar Arnoldu Švarcenegeru, Tomu Krūzu un citām Holivudas zvaigznēm. Viņa dzīve un daiļrade aptver dažādas mākslas jomas, laikmetus un pasaules, tādēļ arī jubilejas konference veidota kā dažādu pieredžu un skatpunktu satikšanās.
Paneļdiskusijas ļaus sastapties atšķirīgām paaudzēm, profesijām un pieredzēm, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā Anšlava Eglīša radītie tēli un stāsti dzīvo mūsdienu teātrī un kino, kā viņa personība atklājas mākslā un literatūrā un kādu vietu rakstnieka mantojums ieņem Latvijas kultūras atmiņā.
Šajā dienā būs iespēja ne tikai atskatīties uz Anšlava Eglīša nozīmi Latvijas kultūrā, bet arī satikt viņu no jauna – caur dalībnieku stāstiem, atmiņām un pieredzi atklājot vēl neiepazītas šķautnes gan viņa personībā, gan citam citā.
Jubilejai veltīta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”
Līdztekus konferencei kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas aicinās iepazīt Anšlavu Eglīti ārpus ierastā rakstnieka tēla. Izstādē būs apkopotas liecības par trim nozīmīgiem viņa dzīves posmiem – vasarām Inciemā, glezniecības laiku un trimdas gadiem Holivudā. Fotogrāfijas ļaus atklāt mazāk zināmas viņa dzīves un radošās darbības šķautnes, paplašinot priekšstatu par vienu no spilgtākajām Latvijas kultūras personībām.
Izstāde tiks atklāta 14. oktobrī plkst. 10.00 un būs apskatāma līdz 14. novembrim. Izstādes kuratores ir Bārbala Gulbe un Ilze Ceļmillere, scenogrāfe – Margarita Budze, tekstu autore – Anete Konste.
Pieteikšanās konferencei
Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikties aicināti literatūras, kultūras, kino un teātra mākslas cienītāji, lai aplūkotu Anšlava Eglīša fenomenu caur stāstiem. Pieteikšanās anketa pieejama šeit, kā arī iespējams pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi ilze.celmillere@sigulda.lv.
Plašāka informācija par konferences programmu tiks publicēta Anšlava Eglīša ekspozīcijas sociālo mediju kontos Facebook un Instagram kontos.
Foto afišai: LNRMM arhīva materiāli
Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere
Šogad 35 gadu jubileju atzīmē kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Spārni”. Tāpēc 31. oktobrī plkst. 17.00 Siguldas pagasta Kultūras namā ikviens aicināts uz jauktā kora jubilejas koncertu “Dziesma, kurā es esmu”.
Kora stāsts sākās 1991. gadā, kad diriģentes Līgas Ādamsones vadībā jauniešu koris “Mārtiņbērni” ieguva jaunu skanējumu, jaunu ceļu un pamazām kļuva par to, kas šodien pazīstams kā “Spārni”. Gadu gaitā mainījušās paaudzes, balsis un dzīvesstāsti, bet palikusi būtiskākā lieta – vēlme būt kopā un dziedāt.
Šo gadu laikā koris “Spārni” dziedājis gan Latvijā, gan tālāk pasaulē – Dziesmu svētkos, Pasaules koru olimpiādē, Ziemeļvalstu dziesmu svētkos un citviet Eiropā. Līdzās lielajiem notikumiem ir arī simtiem mazāku, tikai dalībniekiem zināmu mirkļu, kas patiesībā veido kora īsto stāstu.
Jubilejas koncertā diriģentu Līgas Ādamsones un Valtera Veckaktiņa vadībā skanēs arī mazāk dzirdētas latviešu komponistu dziesmas – mūzika, kurā katrs varēs atrast kaut ko savu.
Ir stāsti, kurus nevar izmērīt gados vien. Tos mēra satiktajos cilvēkos, kopīgi piedzīvotajos mirkļos, koncertos, mēģinājumos, smieklos, satraukumā pirms uzstāšanās un tajā īpašajā sajūtā, kad pirmā dziesmas skaņa savieno visus vienā elpā.
Īpaši gaidīti būs bijušie dziedātāji, kora draugi, ģimenes un ikviens, kuram dziesma nav tikai skaņa, bet sajūta.
Un, ja kādreiz esi domājis: “Varbūt man arī vajadzētu dziedāt korī?” – varbūt tieši šis ir īstais brīdis atnākt un iepazīt “Spārnus”. Jo “Spārni” nav tikai koris. “Spārni” ir vieta, kur balsis satiekas. Un cilvēki paliek.
Tiekamies jubilejā!
Ieeja koncertā – bez maksas.
6. oktobrī Mālpils Kultūras centrā tika aizvadīts kino vakars. Pirms režisora Viestura Kairiša biogrāfiskās spēlfilmas “Uļa”, skatītājiem bija iespēja tikties ar filmas producentu Gunti Trekteri.
Sirsnīgā un aizraujošā sarunā producents atklāja filmas tapšanas aizkulises – kā stāsts par Latvijas basketbola leģendu Uļjanu Semjonovu aizsākās ar aktiera un scenārija līdzautora Kārļa Arnolda Avota ideju un aizrautību, kā šai iecerei noticēja režisors Viesturs Kairišs un kā soli pa solim tapa filma, kas jau piedzīvojusi pasaules pirmizrādi Kannās.
Saruna ļāva skatītājiem vēl tuvāk ieskatīties basketbolistes Uļjanas Semjonovas pasaulē, kas nonākusi uz lielā ekrāna.
Producents Guntis Trekteris ir dzimis Mālpilī un tur pavadīja savus pirmos četrus dzīves gadus. Sarunu ar Trekteri vadīja Agita Mačuka.
Foto: G. Groziņa



