No 14. līdz 16. augustam biedrība “Kultūrtelpa dabā” aicina uz neaizmirstamiem vasaras vakariem kamermūzikas festivālā “Tuvāk zvaigznēm 2026”, kas norisināsies Nurmižos.

Ļaujies dabas mieram, siltajiem augusta vakariem un izcilam skanējumam, ko radīs talantīgi Latvijas mūziķi. Trīs dienas, trīs pilnīgi dažādas muzikālās pasaules – no džeza un laikmetīgās improvizācijas līdz klasikai un komponista Uģa Prauliņa skaņu ainavām.

14. augustā plkst. 20.00 festivāla pirmais vakars izskanēs džeza noskaņās – ar programmu “Pasaules latviešu džezs” uzstāsies Matīsa Čudara trio. Uz vienas skatuves tiksies viens no daudzpusīgākajiem latviešu ģitāristiem Matīss Čudars, basists Edvīns Ozols un starptautisku atzinību guvušais džeza bundzinieks Ivars Arutjunjans, atskaņojot svaigu programmu ar vairākiem pirmatskaņojumiem. Matīsa Čudara trio 2022. gadā ieguvis Lielo mūzikas balvu nominācijā “Gada koncerts” un šīs vasaras nogalē sāks darbu pie otrā studijas albuma.

Matīss Čudars ir latviešu komponists un ģitārists, kuram piemīt neizsīkstoša radošā enerģija un kurš nepārtraukti meklē jaunas muzikālās izteiksmes iespējas. Iedvesmojoties no bagātajām latviešu tautas un kora mūzikas tradīcijām, Matīsa daiļradi raksturo melodiskuma un skaistuma meklējumi. Viņš ieguvis maģistra grādu kompozīcijā prestižajā Jeilas Universitātē ASV. Matīss šobrīd dzīvo Ņujorkā.

Savukārt Edvīns Ozols darbojas kā kontrabasists un basģitārists Latvijas Radio bigbendā, uzstājies džeza projektos kopā ar Matīsu Čudaru, Raimondu Paulu, Māri Briežkalnu, Raimondu Macatu un daudziem citiem, kā arī vairākus gadus spēlē kopā ar Intaru Busuli.

Latviešu džeza un improvizētās mūzikas bundzinieks Ivars Arutjunjans guvis starptautisku pieredzi un atzinību, spēlējot ar tādiem leģendāriem džeza mūziķiem kā Greg Osby, Seamus Blake, Jerry Bergonzi, Logan Richardson, Carsten Dahl, Tomas Franck, Jesse van Ruller, Harmen Fraanje un Carl Winther. Viņš komponējis mūziku vairākām filmām un seriāliem, piemēram, seriālam “Padomju džinsi”. Šobrīd dzīvo un darbojas Berlīnē.

Festivāla otrajā vakarā, 15. augustā plkst. 20.00, uzstāsies ansamblis “De Falja trio” ar programmu “Folkloras atspulgi”. Tajā muzicēs latviešu mecosoprāns Silvija Emīlija Sūna, fagotists Edgars Karpenskis-Allažs un pianists Francis Karpenskis-Allažs.

Programmā skanēs Manuela de Faljas, Fazila Saja, Ģērga Ligeti, Morisa Ravela, Bēlas Bartoka, Pētera Plakida un Jāņa Mediņa mūzika. Trīs talantīgi jaunās paaudzes mūziķi, kuri studē Nīderlandē un Zviedrijā, ļaus iepazīt izmeklētu, reti skanošu mūziku. Sestdienas vakarā viņi piedāvās krāsainu programmu, kurā kā muzikālā vainagā būs ievīti neparasti ziedi ar spāņu, grieķu, ungāru krāsām, komponistu Ravela, Bartoka, Ligeti un de Faljas darbos atspoguļojot tautas mūzikas elementus, un koncerta noslēgumā iepinot arī pa kādai latviešu mūzikas puķei.

Silvija Emīlija Sūna ir latviešu mecosoprāns, kura specializējas senajā mūzikā un aktīvi pēta muzikālās performances un teātra elementu sintēzi. 2024. gadā viņa kā soliste uzstājās kopā ar Roterdamas Filharmonisko orķestri. Šobrīd turpina maģistra studijas Hāgas Karaliskajā konservatorijā.

Edgars Karpenskis-Allažs ir latviešu fagotists, kurš uzstājies kā solists ar kamerorķestri “Sinfonia Concertante” un pēdējo gadu laikā veicinājis fagota atpazīstamību Latvijas sabiedrībā, pirmatskaņojot vairākus skaņdarbus fagotam gan solo, gan kamermūzikas žanrā. Veidojis vairākas transkripcijas un aranžijas, kā arī ierakstījis latviešu un holandiešu komponistu mūziku Latvijas Radio 1. studijā. Edgars pašlaik turpina maģistra studijas Amsterdamas konservatorijā.

Francis Karpenskis-Allažs ir latviešu pianists, kurš studē Zviedrijā. Piedalījies dažādās meistarklasēs un ar panākumiem startējis vairākos starptautiskos konkursos.

16. augustā plkst. 17.00 festivāla noslēguma vakarā uzstāsies duo “Trigo/Prauliņš” ar programmu “Fenster/Rāmis”, kurā skanēs Uģa Prauliņa un Montas Trigo mūzika.

Klausītāji varēs piedzīvot īpašu meditatīvās mūzikas vakaru. Montas Trigo un Uģa Prauliņa radošā sadarbība aizsākās pēc Montas spilgtā Pētera Vaska mūzikas izpildījuma Berlīnes rātsnamā. Tam sekoja kopīgs koncerts Ērmaņu muižā, kas pārauga iedvesmojošā mūziķu sadarbībā.

Koncertā skanēs Uģa Prauliņa un Montas Trigo kompozīcijas un improvizācijas. Abu mākslinieku līdzšinējā pieredze un radošums ir izaudzis dabā – vērojumos un meditācijā.

Koncerta atslēgas vārds ir “Fenster”. Koncerta “rāmis” jeb ietvars ir Montas skaņdarbs “Fensterwetter” (latviešu valodā – laikapstākļi “caur logu”), ar to sākas un beidzas šis muzikālais vakars – tie ir vērojumi, meditācijas, dabas iespaidi un psiholoģiski ekskursi. “Ēnas”, “Lakstīgala”, “Migla”, “Valis”, “Pulss”, “Ceļš” – skaņdarbu nosaukumi jau vedina domāt par došanos iedomu ceļojumā pa ikdienas steigā grūti saskatāmām vietām.

Abiem māksliniekiem ir tuva dabas noslēpumu vide. Montas dzimtas saknes ir unikālajā Veclaicenē, Dēliņkalna pakājē, savukārt Uģis ir izaudzis Rīgā un Garciemā, dzīvojis laukos Umurgā, bet tagad darbojas Ziemeļaustrumu pierobežā, kur atjaunojis kādreizējo dzimtas mājokli – Ērmaņu muižas kungnamu –, kur norisinās koncerti, izstādes un citi kultūras izziņas pasākumi.

Festivālu atbalsta Siguldas novada pašvaldība un “Vidzemes kultūras programma 2026”, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.

Biļetes cena – 20–45 eiro. Studentiem un pensionāriem pieejama 50 % atlaide, pie ieejas pasākumā uzrādot derīgu apliecību. “S! kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti līdz 9. augustam, pieejama 30 % atlaide. Pie ieejas pasākumā jāuzrāda derīga karte. “Goda ģimenes” kartes īpašniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti biļetes cena – 1 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Foto: G. Zīverte

No 31. jūlija līdz 2. augustam Livonijas ordeņa Siguldas pilī aizvadīti XXXIII Starptautiskie Opermūzikas svētki, pulcējot vairāk nekā 3000 opermūzikas cienītāju uz trim piepildītiem vasaras vakariem. Svētku programmā līdzās koncertiem un kamermūzikas notikumiem īpašu vietu ieņēma Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējums – viens no centrālajiem festivāla notikumiem.

Svētki tika atklāti 31. jūlijā ar koncertu “Svētku uvertīra”, kurā uzstājās Latvijas Nacionālās operas solisti Sonora Vaice, Dainis Kalnačs un Andris Kipļuks, kā arī pianiste Inguna Puriņa. Publika māksliniekus sagaidīja ar īpaši siltu atsaucību, bet pēc koncerta skanēja ilgstošas ovācijas.

Sestdienas vakarā Siguldas pilsdrupu estrādē izskanēja Džakomo Pučīni opera “Madama Butterfly” režisora Edmunda Freiberga veidotajā iestudējumā. Čo-Čo-Sanas lomā skatītājiem bija iespēja piedzīvot Latvijas Nacionālās operas solistes Jūlijas Vasiļjevas sniegumu, kura šajā lomā iejutās pirmoreiz, savukārt Pinkertona lomā pirmoreiz uz Siguldas Opermūzikas svētku skatuves kāpa Iraklijs Kahidze (Gruzija). Iestudējuma muzikālo vadību nodrošināja diriģents Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.

Operas “Madama Butterfly” izrādi apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc izrādes prezidents pateicās svētku organizatoriem par ieguldījumu notikuma tapšanā un atzinīgi novērtēja spožo mākslinieku sniegumu.

Par negaidītu otrā cēliena scenogrāfijas elementu kļuva lietus, kas it kā saplūda ar Madama Butterfly traģisko stāstu, vēl dziļāk ļaujot skatītājiem izjust galvenās varones sāpes un cerības. Pēc izrādes skatītāji māksliniekus sveica ar vairākas minūtes ilgām stāvovācijām, īpaši izceļot Jūlijas Vasiļjevas emocionāli piesātināto galvenās lomas interpretāciju un Iraklija Kahidzes izpildījumu.

Ar īpaši siltām ovācijām skatītāji sveica arī Siguldas Opermūzikas svētku patronu Daini Kalnu, izsakot pateicību par viņa ilggadējo ieguldījumu festivāla attīstībā. Ilgstošus aplausus saņēma arī režisora Edmunda Freiberga vadītā radošā komanda un visi iestudējuma mākslinieki, apliecinot skatītāju augsto novērtējumu šī gada festivāla kulminācijai – jauniestudējumam.

Svētdien svētki turpinājās ar Garīgās mūzikas koncertu Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, klavieru DUO koncertu pils dārzā un noslēguma Galā koncertu “Ielūdz Annija Ādamsone”, kurā uzstājās Latvijas un ārvalstu mākslinieki.

Noslēguma Galā koncerta izskaņā Siguldas pilsdrupu estrādē valdīja īpaši svinīga atmosfēra, un skatītāji māksliniekus sveica ar atkārtotiem aplausiem un aicinājumiem atgriezties uz skatuves.

Par neatņemamu svētku satikšanās vietu arī šogad kļuva “Operas restorāns” Siguldas pils dārzā, kur apmeklētāji nesteidzīgā atmosfērā baudīja maltītes, dzērienus un sarunas pēc koncertiem un operas izrādes. Par svētku gastronomisko piedāvājumu rūpējās “Itālijas labumi”, “H.E. Vanadziņš”, “Café Pils dārzs”, “Wine Lovers” un “Blaumanis”, papildinot muzikālo programmu ar daudzveidīgu garšu pieredzi. Operas restorāns abu vakaru garumā pulcēja daudz apmeklētāju un kļuva par iecienītu vietu, kur dalīties iespaidos par piedzīvoto uz skatuves.

XXXIII Starptautiskie Opermūzikas svētki vēlreiz apliecināja Siguldas pilsdrupu īpašo vietu Latvijas kultūras ainavā – vēsturiskā vide, Gaujas senielejas ainava un pasaules opermūzikas meistardarbi ik vasaru rada neatkārtojamu pieredzi gan māksliniekiem, gan klausītājiem.

Fotogrāfijas no pasākumiem pieejamas šeit. Aicinām ielūkoties galerijā un atrast sevi svētku mirkļos!

Foto: Ginta Zīverte.

Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs sesto gadu pēc kārtas organizē Siguldas novada radošo rezidenci. Šogad pazīstamā bērnu literatūras rakstniece Luīze Pastore un ilustrators Jurijs Tatarkins rezidencē strādās ciešā sadarbībā pie topošās komiksu grāmatas “Nāves kafejnīca”.

Kutelīgi šausminošie, tomēr komiskie stāsti vēsta par kādu īpašu kafejnīcu pašā pilsētas sirdī. “Nāves kafejnīca” pieder galvenās varones Izīdas (Izas) vecākiem – kapelānam un nāves dūlai. Kafejnīca ir vieta, kurā sastopas dažādas ar nāvi un miršanu saistītas būtnes, tēli un antropomorfi priekšmeti. Tā ir arī vide, kur parastie mirstīgie pie tējas un cepumiem var atklāti runāt par dzīves beigu jautājumiem, komiskās situācijās konfrontējoties ar nāves būtnēm.

Grāmatas mērķis ir normalizēt nāves tēmu. Tā būs paredzēta pusaudžu auditorijai. Līdz šim Latvijā nav tapusi šāda grāmata par nāves un miršanas tēmu, kurā ievijas tās kultūras un sociālie aspekti, vienlaikus vēstot par to ar atkailinātu humoru. Latvijā šobrīd īpaši trūkst kvalitatīvas oriģinālliteratūras pusaudžiem un jauniešiem. Komiksu grāmatu “Nāves kafejnīca” paredzēts izdot izdevniecībā “Liels un mazs”.

Luīze Pastore (1986) ir bērnu grāmatu rakstniece, kurai līdz šim publicētas 15 grāmatas. Liela daļa no tām ir saņēmušas gan vietēja mēroga, gan starptautiskas nominācijas un apbalvojumus bērnu literatūras nozarē, kā arī grāmatu mākslas konkursos. Rakstniece ir Astridas Lindgrēnes piemiņas balvas (ALMA) 2026. gada nominante. Autore turpina būt ļoti aktīva bērnu lasītprasmes un lasītprieka veicināšanas vēstnese, vairākas reizes nedēļā viesojoties skolās un bibliotēkās, lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi par lasīšanu. Šādā veidā viņa ir iepazinusi savas mērķauditorijas vajadzības, intereses un iejutusies bērnu un pusaudžu ikdienas dzīvē.

Jurijs Tatarkins (1989) ir ilustrators un komiksu autors no Latvijas. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Savā praksē viņš pēta atmiņas, vietas un personīgās pieredzes mijiedarbību, izmantojot komiksu, ilustrāciju un pašizdošanas formātus. Viņa darbi publicēti starptautiskās komiksu antoloģijās un izdevumos, tostarp “Kuš!” komiksi, “Kuti” un “Fieldmouse Press”. Jurijs ir zīnu un mazo izdevēju festivāla “Sābrs” līdzdibinātājs un organizators.

---

Par Siguldas novada radošo rezidenci

Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Rezidenču programmas mērķis ir veicināt jaunradi literatūras nozarē un atbalstīt Siguldas novada autoru profesionālo radošo darbību un sadarbību ar Latvijas vai ārvalstu autoriem, tulkotājiem, atdzejotājiem, ilustratoriem, māksliniekiem, mūziķiem un režisoriem.

Pagājušajā gadā radošajā rezidencē sadarbojās siguldietis, dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš un somu dzejniece Heli Lāksonena (Heli Pauliina Laaksonen). Iepriekš Siguldas rezidencēs strādājuši platformas “Latvian Literature” atdzejas darbnīcas dalībnieki, rakstniece Laura Melne un ilustratore Vivianna Maria Staņislavska, apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe un ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska), kā arī rakstniece Ieva Melgalve un mākslinieks Andrejs Brīvulis.

Ar stāvovācijām Lēdurgā izskanējusi dziedātājas Evitas Teterovskas un komponista, pianista Matīsa Žilinska koncertprogramma “Skaņu stāsti”, kas kuplināja nozīmīgo pasākumu “Lēdurgas baznīcas zvanam 100”.

Pasākuma dalībnieki baudīja latviešu komponistu – maestro Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa – dziesmas, kurās savijās dziļas emocijas un melodiskums. Programmu kuplināja ārijas no operu un mūziklu klasikas, kā arī Matīsa Žilinska oriģinālkompozīcijas balsij un klavierēm.

Pēc koncerta interesenti klausījās Sarmītes Kauliņas stāstījumu par Lēdurgas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturi, kāpa baznīcas tornī, lai aplūkotu simtgadīgo zvanu un no torņa nolūkotos uz Lēdurgu un tālāku apkaimi.

Lēdurgas luterāņu baznīca ir viens no ievērojamākajiem vēlīnā baroka laika pieminekļiem Vidzemē. Apliecinājums tam ir greznais altāris un rokoko stilā veidotā kancele. Ķieģeļu sienas, kas pārsegtas ar koka buru velvēm, veido plašu telpu ar 600 apmeklētāju vietām. Baznīcā uzstādītas E. Martina 1902. gadā būvētās divu manuāļu ērģeles. Baznīcas interjeru grezno divi kroņlukturi, vienu no tiem dāvinājis Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Pie baznīcas ieejas vārtiem aplūkojams tēlnieka Kārļa Baumaņa veidotais piemineklis Lēdurgā dzimušajam rakstniekam un apgaismības ideju iedzīvinātājam Garlībam Merķelim.

Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. 

15. augustā Mores pagastā norisināsies ikgadējie pagasta svētki “Satiksimies Morē”, kas apmeklētājus priecēs ar īpaši daudzveidīgu programmu. Mores pagasta svētki ir laiks, kad svinēt kopā būšanu un parādīt pagasta viesmīlību. Programma veidota tā, lai katrs dalībnieks varētu aktīvi līdzdarboties – gan lieliem, gan maziem tā ļaus mājās aiznest lieliskas emocijas un jaunatklātas zināšanas.

Jau no plkst. 12.00 jaunākos svētku dalībniekus sagaidīs animators Čiekurs, savukārt plkst. 13.00 uzstāsies šova grupa “Perfam”, kas iepriecinās mazos svētku dalībniekus ar mūsdienīgiem hitiem, aktīvām dejām un iespaidīgu transformera šovu.

Svētku apmeklētājus uz veiklības un precizitātes pārbaudījumiem aicinās mednieki, norisināsies Mores zolītes vasaras mači. Dabas gudrības un izdzīvošanas prasmes apgūt aicinās skauti.

Mākslas mīļotājiem būs iespēja izmēģināt gleznošanu nospiedumu tehnikā un apskatīt Lēdurgas rokdarbu studijas “Aģe” izstādi Mores Mākslu šķūnī. Muzikālu noskaņu varēs baudīt meistarklasē “Kopā dziesmā un ritmā”, kas iepazīstinās ar dažādiem instrumentiem.  

Mores pagasta svētkos būs iespējams piedalīties arī daudzās citās aktivitātēs, kas saistošas dažādu paaudžu dalībniekiem. Tās piedāvās ne vien Mores Tautas nams un bibliotēka, bet arī Siguldas JIC “Mērķis”, Mores pamatskola, Mores iedzīvotāju padome un citi.

Programmas klāstā īpaši izceļams jaunums – skimboard aktivitāte, kas atgādina sērfošanu baseinā. Tiem, kuri vēlēsies izmēģināt spēkus šajā vasaras sporta veidā, līdzi jāņem peldkostīms un dvielis.

Pēc aktīvas un radošas dienas sekos svētku kulminācija – vakara koncerts Mores estrādē kopā ar dziedātāju Daini Skuteli. Noslēgumā visi klātesošie tiks aicināti uz svētku balli, kurā par lustīgu atmosfēru rūpēsies grupa “Putukvass”, lai dzīvās mūzikas pavadībā dejotu un svinētu līdz pat rīta gaismai.

Programma:

• plkst. 12.00 – svētku atklāšana pie Mores Tautas nama;
• plkst. 12.30 – Lēdurgas LMS “Aģe” izstādes “Pļava. Krāsa. Pavediens.” atklāšana Mores Mākslu šķūnī;
• plkst. 13.00 – koncerts kopā ar šova grupu “Perfam” un transformera šovs pie Mores Tautas nama;
• plkst. 14.00 – radošās darbnīcas un sportiskas aktivitātes kopā ar Mores pamatskolu, Mores bibliotēku, lielajām koka spēlēm, skautu un gaidu vienību, MAAJspēlēm, Mores mednieku biedrību un piemājas saimniecību “Putnu māja” pie Mores Tautas nama;
• plkst. 15.00 – laiks jauniešiem pie Mores Amatu mājas: grupas “Čakars” koncerts, aktivitātes ar JIC “Mērķis” un skimboard aktivitāte;
• plkst. 17.00 – Mores zolītes vasaras mači Mores Tautas nama zālē; reģistrācija no plkst. 16.00;
• plkst. 17.00 – Mores Tautas nama amatierkolektīvu koncertuzvedums “Andele Mores gaumē” Mores estrādē;
• plkst. 20.00 – vakara koncerts “Par vasaru un mīlestību” kopā ar Daini Skuteli Mores estrādē;
• plkst. 22.00 – zaļumballe kopā ar grupu “Putukvass” pie Mores Tautas nama.

Ieeja visos svētku pasākumos un radošajās aktivitātēs – bez maksas.

6. augustā plkst. 19.00 kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejnieci un rakstnieci Agnesi Rutkēviču un mūziķi Helēnu Kozlovu.

Agnese Rutkēviča (1988) ir latviešu dzejniece, esejiste un dramaturģe. Debijas dzejas krājums “Jaunā Vāgnera klusēšana” ar pseidonīmu Anna Foma izdots 2012. gadā un bijis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”. Otrais dzejas krājums “Vietām cilvēki” (2020) nominēts Ojāra Vācieša prēmijai. 2022. gadā izdevniecība “Aminori” izdeva Rutkēvičas eseju krājumu “Skumjais laikmets”. Autores dzeja tulkota vairākās valodās, bet lugas iestudētas dažādos Latvijas un ārzemju teātros. 2013. gadā autore Vīsbādenē ieguvusi vācu teātra autora balvu par lugu “Dukši”. Piedalījusies literatūras festivālos Londonā un Igaunijā. Sadarbojusies ar Rakstniecības un mūzikas muzeju dažādos kultūras projektos. Dzejnieces trešais dzejas krājums “Vientulības drošības noteikumi” izdots 2025. gada novembrī (izdevniecība “Aminori”), krājums tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākais dzejas darbs” un “Kilograms kultūras” finālam kategorijā “Literatūra”.

Helēna Kozlova ir latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore. Uzstājusies ar grupu “Skumju Akmeņi”, kā arī ar ilgi tapušo grupu “Levīti”, ar kuru izdots albums “Tavi Vārdi” (2014). Ir izdoti vairāki soloalbumi. Helēna ir pietuvojusies klaviermūzikas albuma izdošanai. Visbiežāk spēlē ģitāru, klavieres un blokflautu. Šobrīd aizrāvusies ar bungošanu un dārzniecību.

Agneses Rutkēvičas foto autore: Ginta Zīverte
Helēnas Kozlovas foto autors: Edgars Semanis

Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.

Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.

Ieeja pasākumā – bez maksas.

Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!

Stiprinot kopā būšanas kultūru un piederības sajūtu apkaimēs, arī šovasar Siguldas novadā norisinās pasākumu cikls “Kaimiņu būšana”, kas iedzīvina vietējās kultūrtelpas un aicina iedzīvotājus uz kopīgiem piedzīvojumiem. 12. augustā plkst. 19.00 “Kaimiņu būšana” norisināsies arī Siguldā, kur Maija parkā notiks “Lielais Siguldas kaimiņu pikniks Maija parka viesistabā” kopā ar mūziķi Jāni Holšteinu-Upmani jeb Goran Gora.

Goran Gora (īstajā vārdā Jānis Holšteins-Upmanis) ir latviešu dziesminieks, kurš jau vairāk nekā 20 gadus muzicē, rakstot dziesmas ar Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka un saviem vārdiem. Šo gadu laikā izdoti pieci studijas albumi, un 2026. gada nogalē gaidāms jaunākais ieraksts. Koncertos mūziķa izpildījumā skan klausītāju iemīļotas dziesmas gan no Goran Gora, gan Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” repertuāra, jo dziesminieks ir viens no fonda “Viegli” līdzdibinātājiem.

Ņem līdzi ko ērtai sēdēšanai, savas iecienītākās uzkodas un vēlmi būt kopā – Maija parka viesistaba kļūs par vietu, kur satikties, baudīt mūziku, sarunas un īpašo Siguldas vasaras vakara noskaņu.

Ieeja – bez maksas.

No 20. līdz 22. augustam Allažos norisināsies ikgadējais trīs dienu festivāls “Allasille”, kas apvienos neparastu muzikālu piedzīvojumu baznīcā, jauniešu enerģiju un sirsnīgus kopienas svētkus. Pasākuma rīkotāji sagatavojuši daudzveidīgu programmu, kurā nodarbes atradīs ikviens – vismazākajiem līdz pat senioriem.

Festivāls “Allasille” tiks atklāts ceturtdien, 20. augustā, plkst. 19.00. Ar īpašu un skanīgu koncertprogrammu Allažu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā uzstāsies mūziķi Rihards Saule un Rihards Lībietis, dāvājot apmeklētājiem neizmirstamu un emocionālu vakaru. Biļetes cena – 15 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Piektdiena, 21. augusts, būs veltīta jaunajai paaudzei. Tā būs jauniešu diena, kuras galvenā tēma šogad ir vizionāra un praktiska – jauniešu telpas koncepta izveide. Jaunieši tiks aicināti līdzdarboties diskusijās un radošās darbnīcās, pašiem definējot un veidojot savas ideālās telpas vīziju un saturu.

Festivāla kulminācija un plašākā svētku diena būs sestdien, 22. augustā, kad ikviens aicināts uz kopīgu būšanu visas dienas garumā:

• plkst. 10.00 – Allažu modināšana un kopīgas brokastis draudzīgā gaisotnē;
• plkst. 12.00 – radošā un praktiskā Namdara darbnīca;
• plkst. 13.00 – sporta spēles un aktivitātes bērniem.

Visu dienu apmeklētājus priecēs meistarklases, sarunas, Allažu teātra mini izrādes, allažnieku dziesmas un dejas, gardumi, izzinošas atrakcijas, kā arī kopēja skaistuma radīšana.

Vakara muzikālo programmu rotās trīs spilgti mākslinieki:

• plkst. 20.00 – muzicēs Strazdumuižas orķestris;
• plkst. 21.00 – par jautrību un romantisku ironiju gādās duets “Čipsis un Dullais”;
• plkst. 22.00 – festivāla noslēguma nakts balle kopā ar grupu “Krēsla”.

Papildu informācija un programma pieejama Allažu Tautas nama Facebook lapā.

Nāciet un sviniet vasaras izskaņu trīs dienu garumā festivālā “Allasille”!

30. jūlijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Kaķu māja” vasaras dārzā, Pils ielā 8, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar rakstniekiem Arno Jundzi un Osvaldu Zebri.

Arno Jundze (1965) ir latviešu rakstnieks, žurnālists, literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors un kopš 2015. gada Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs. Sarakstījis zinātnisko monogrāfiju “Somijas literatūra Latvijā” (2002), septiņus romānus, no kuriem pēdējie ir diloģija “Es nemiršu nekad” par Eduardu Veidenbaumu (2022) un “Kārļa grāmata” (2026), divus stāstu krājumus un piecas grāmatas bērniem, no kurām grāmata “Ķiparu ļerpatu Čieps” (2008) tika nominēta Jāņa Baltvilka balvai, balvai “Zelta ābele” un Latvijas Literatūras gada balvai. 2023. gadā saņēmis Eduarda Veidenbauma prēmiju par romānu “Es nemiršu nekad”, kā arī citas atzinības un apbalvojumus. Darbi tulkoti lietuviešu, spāņu, angļu un igauņu valodā. Vadījis LTV1 raidījumus “100g kultūras”, “Nacionālie dārgumi” un šovu “Lielā lasīšana”, veidojis LTV1 raidījumus “Melns uz balta” un latviešu rakstnieku videoportretus (sadarbībā ar režisori Lindu Olti), kopš 2018. gada vada TV24 raidījumu “Grāmatu kods”.

Osvalds Zebris (1975) raksta stāstus un romānus pieaugušajiem un bērniem. Pirmais stāstu krājums – “Brīvība tīklos” (2010, Jāņa Rozes apgāds) – ieguva Literatūras gada balvu kā spilgtākā debija prozā. Kopš tā laika izdotas grāmatas (visas – Dienas Grāmata): romāni “Koka nama ļaudis” (2013) un “Gaiļu kalna ēnā” (2014), kas ieguva ES Literatūras balvu un ir izdots astoņās valodās dažādās Eiropas valstīs. Tam sekoja jauniešiem veltīts romāns “Māra” (2019), stāstu krājums “Šaubas” (2021) un Gunaram Janovskim veltīts romāns “Mežakaija” (2022), kas apbalvots ar Literatūras gada balvu. Pērn iznāca romāns “Dzīvs!”, kas veltīts folkloras kustības aizsācējam Fricim Brīvzemniekam, un grāmata bērniem “Andris un Kalna Klapētājs” (Liels un mazs). O. Zebris vairākkārt vadījis Literārās akadēmijas prozas meistardarbnīcu un bijis Literatūras gada balvas eksperts. Kopš 2023. gada ir literatūras festivāla “Prozas lasījumi” žūrijā.

Arno Jundzes foto: no personīgā arhīva.

Osvalda Zebra foto: Kristaps Kalns.

Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.

Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.

Ieeja pasākumā – bez maksas.

Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!

No 31. jūlija līdz 2. augustam jau 33. reizi Livonijas ordeņa Siguldas pils kļūs par mājvietu vienam no izcilākajiem mūzikas notikumiem Latvijā – Starptautiskajiem Opermūzikas svētkiem Siguldā. Svētku apmeklētājus gaidīs gan atkalredzēšanās ar māksliniekiem, kuri Siguldā jau muzicējuši, gan operas solistiem, kas uz Opermūzikas svētku skatuves kāps pirmoreiz.

Svētki tiks atklāti piektdien, 31. jūlijā, plkst. 19.00 Siguldas pils dārzā ar koncertu “Svētku uvertīra”, kurā uzstāsies Latvijas Nacionālās operas (LNO) solisti Sonora Vaice (soprāns), Dainis Kalnačs (tenors), Andris Kipļuks (tenors) un Inguna Puriņa (klavieres).

Sestdien, 1. augustā, plkst. 19.45–20.45 pils dārzā uzstāsies stīgu kvartets JUNO – Otto Trapāns, Amanda Rupeika, Undīne Cercina un Mārtiņš Turss – jauni mūziķi, kuri veido savu muzikālo identitāti, savijot klasiskās tradīcijas ar mūsdienīgu skatījumu. Ieeja – bez maksas.

Plkst. 21.00 svētku centrālais notikums – itāļu komponista Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējums – viens no aizkustinošākajiem un emocionāli spēcīgākajiem darbiem pasaules opermūzikas repertuārā.

Leģendārā Dž. Pučīni meistardarbs stāsta par japāņu meitenes Čo-Čo-Sanas nesatricināmo mīlestību, cerībām un traģisko likteni. Operā atklājas cilvēciskas jūtas, kas ir pāri laikam un kultūru robežām – uzticība, pašuzupurēšanās un ticība mīlestībai līdz pat pēdējam elpas vilcienam.

Galvenajā lomā izcilā LNO soliste Jūlija Vasiļjeva (Čo-Čo-Sana), bet Pinkertona tēlā pirmoreiz uz Siguldas svētku skatuves kāps Iraklijs Kahidze (Gruzija). Lomās: LNO solisti Jānis Apeinis, Ilona Bagele, Andris Kipļuks, Kalvis Kalniņš, Krišjānis Norvelis, Kārlis Saržants, Linda Pētersone u. c. Iestudējuma režisors ir Edmunds Freibergs, scenogrāfs – Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, diriģents – Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.

Plkst. 24.00 pils dārzā pēc izrādes darbosies operas restorāns un skaistākās operu ārijas skaņu celiņos spēlēs DJ Devons. Ieeja – bez maksas.

Svētdien, 2. augustā, plkst. 14.00 Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks Garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Miervaldis Jenčs (tenors), Rinalds Rozenlauks (oboja), Dainis Medjaņiks (vijole) un Inguna Grīnberga (ērģeles).

Plkst. 16.45–17.45 pils dārzā spēlēs klavieru DUO – Gints Žilinskis un Romāns Vendiņš. Pie klavierēm satiksies divi izcili meistari, lai virtuozā vieglumā paceltu klausītājus pāri laikmetiem un noskaņām – regtaims, svings, džeza standarti, smeldzīgas balādes un, protams, nevaldāmais boogie–woogie. Ieeja – bez maksas.

Svētki tradicionāli izskanēs 2. augustā plkst. 18.00 Siguldas pilsdrupās ar krāšņu Galā koncertu “Ielūdz Annija Ādamsone”. Šoreiz galvenajā lomā izcilais soprāns Annija Kristiāna Ādamsone, kura pagājušogad spilgti sevi parādīja vienā no sarežģītākajām un virtuozākajām lomām pasaules operrepertuārā – Nakts karalieni V. A. Mocarta operā “Burvju flauta”. Koncertā apmeklētājus gaida tikšanās arī ar Irakliju Kahidzi (Gruzija), Rihardu Mačanovski, Ilonu Bageli, Artjomu Safronovu, Rinaldu Kandalincevu, Krišjāni Norveli, Daini Medjaņiku (vijole), Jūliju Vasiļjevu, Kalvi Kalniņu un citiem māksliniekiem.

Plkst. 20.00 pils dārzā pēc koncerta darbosies operas restorāns un skaistākās operu ārijas vinilplatēs spēlēs DJ Žanis. Ieeja – bez maksas.

Tie būs trīs izcilas mūzikas piepildīti vasaras vakari ar īpašu noskaņu, jo Siguldas pilsdrupu gleznainā vide un vasaras saulrieti rada unikālu gaisotni, ko nespēj piedāvāt neviens opernams pasaulē.

Siguldas pilsdrupu estrāde ar savu unikālo vidi un Gaujas senieleja ainavu jau vairāk nekā 30 gadus ir viena no īpašākajām opermākslas norises vietām Baltijā. Vasaras vakari zem atklātām debesīm, izcila mūzika un vēsturisko pilsdrupu noskaņa veido neatkārtojamu gaisotni, kurā ik gadu satiekas opermūzikas cienītāji no Latvijas un ārvalstīm.

Svētkos darbosies “Operas restorāns”, kas Siguldas Pils dārzā apmeklētājiem piedāvās īpašu garšu pieredzi. Par svētku maltītēm un dzērieniem rūpēsies savas jomas meistari – “Itālijas labumi”, “H.E. Vanadziņš”, “Café Pils dārzs” un “Wine Lovers”. Savukārt pilsdrupu estrādes saulrieta terasē rūpīgi izmeklētus dzērienus un mini uzkodas piedāvās “Blaumanis”.

“Operas restorāns” par siguldiešiem un pilsētas viesiem rūpēsies abus svētku vakarus, radot nesteidzīgu atmosfēru, kurā baudīt sarunas, garšas un svētku noskaņu. Siguldas pils dārzā apmeklētājus gaidīs arī muzikāli pārsteigumi.

Interesentiem pieejamas arī biļetes uz XXIII Starptautisko Opermūzikas svētku Siguldā Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējuma ģenerālmēģinājumu, kas notiks 30. jūlijā plkst. 21.00 Siguldas pilsdrupu estrādē.

Iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā ar S! karti 10% atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

No visuma uz centru. No trokšņa uz sirdsbalsi. Ad centrum → Ad cor. Lai aizsniegtos līdz pasaulei, ir jāatrod savs kodols.

Tieši šī doma kļūs par kultūras centra “Siguldas devons” 9. sezonas sākuma punktu, tāpēc nav nejaušība, ka sezona tiks atklāta 11. septembrī plkst. 20.00 kopā ar grupu “Carnival Youth”. Grupas mūzika meklē ne skaļāko, bet patiesāko ceļu pie klausītāja stāvkoncertā “Labākā doma pasaulē” – labākā doma, kura reizēm kļūst par kompasu veselam dzīves posmam, veselai 9. sezonai.

Šā gada maijā grupa izdevusi savu sesto studijas albumu “Labākā doma pasaulē”, kas gaišās nokrāsās vēsta par grupas dalībnieku līdzšinējo dzīves ceļu, draudzību un pārliecību, ka pārbaudījumus vieglāk pārvarēt kopā. Albuma dziesmās organiski sadzīvo gan vieglums un humors, gan lieli dzīves meklējumi.

Koncertā skanēs gan jaunā albuma skaņdarbi, gan klausītāju iemīļotākie “Carnival Youth” hiti, kā arī grupas aranžētās kino mūzikas kompozīcijas.

Katrs starptautiski atzītās grupas “Carnival Youth” koncerts ir īpašs audiovizuāls ceļojums. Četru mūziķu balsis, dzīvo instrumentu enerģija un uz skatuves radītā atmosfēra veido neaizmirstamu klātbūtnes sajūtu, kas paliek atmiņā vēl ilgi pēc pēdējās nots. Grupas mūzikā savijas kustīgi deju ritmi, jauneklīga melanholija un melodiskums, ko caurstrāvo alternatīvās un indie popmūzikas enerģija.

Biļetes cena – 25 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti”, tiek piemērota 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Kultūras centrs “Siguldas devons” šogad aicina svinēt 9. sezonas sākšanos trīs dienu garumā. 11. septembrī gaidāms muzikāls piedzīvojums – grupas “Carnival Youth” koncerts “Labākā doma pasaulē”. 12. septembrī norisināsies piektais kultūras forums “Vietkultūra”, kurā, meklējot atbildi uz jautājumu “Kas esmu es?”, uzmanības centrā būs kultūras loma, uzdevumi un tās vieta pašvaldībās. Savukārt 13. septembrī notiks “Ģimeņu diena” ar animācijas īsfilmu seansu un radošajām darbnīcām.

Uz tikšanos “Siguldas devona” atklāšanas svētkos – piedzīvosim tos kopā!

Foto: Kaspars Alksnis

Piekraste ir vieta, kur cilvēka klātbūtne un jūras stihija satiekas – ūdenī iegrimuši pāļi, tālu jūrā izliekušies moli, zvejas laivas liedagā. Tieši šī satikšanās Andi Gūtmani interesē visvairāk: ikdienišķā jūrmalas dzīve, kurā daba un cilvēka darbs ir savijušies. Viņa gleznās šie motīvi iegūst mieru un noturību, ļaujot skatītājam pakavēties pie katras ainas.

Dzimis 1958. gada 14. aprīlī Rīgā. Andis Gūtmanis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu 1990. gadā. Ir Latvijas Dizaineru savienības biedrs. Strādājot specialitātē, ir radīti daudzi sabiedriski un privāti interjeri, kā arī sienu gleznojumi un vides objekti. Paralēli dizaina darbam viņš piedalās glezniecības plenēros un izstādēs.

Anda Gūtmaņa radošums Siguldā un Siguldas novadā vērojams tādos objektos kā Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Siguldas pagasta Kultūras nams, tirdzniecības centrs “Šokolāde”, “Kino Lora”, “Jāņa Tirgus”, “Aparjods”, Inčukalna estrāde un Inčukalna pulkstenis. 

Aicinām apskatīt mākslinieka Anda Gūtmaņa izstādi “Piekrastes valdzinājums” Siguldas Jaunajā pilī. Izstāde būs pieejama apmeklētājiem no 24. jūlija plkst. 15.00 bez atklāšanas pasākuma svinīgās daļas. Izstāde apskatāma no 24. jūlija līdz 13. septembrim, tās apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā, un tā apskatāma pils darba laikā.