24. februārī plkst. 10.30 Turaidas muzejrezervāts uzsāk jaunu tematisku programmu “Senioru rīts”, aicinot uz pirmo tikšanos, kas veltīta uzvārdu došanai – “Ko zinām par saviem uzvārdiem jeb 200 gadi kopš uzvārdu došanas Vidzemē”. Pasākums notiks Turaidas muzejrezervāta magazīnas ēkā.
Programmā:
Muzejnieki aicina ņemt līdzi savus stāstus – gan komiskus vai dramatiskus, gan piedzīvotus vai noskatītus –, ar kuriem dalīties sarunu laikā. Pasākumu vadīs un uz sarunām aicinās muzejpedagogs Mareks Balmanis, kurš, sagaidot viesus, saka: “Bija laiks, kad cilvēkiem nebija uzvārdu. Viņus pazina pēc vārda, mājām, zemes un darba. Pēc tā, ko viņi darīja, un kā viņi dzīvoja. Tad kādā brīdī cilvēkam tika dots vēl kāds vārds, kas turpmāk nāca līdzi visai dzimtai. Uzvārds. Kā uzvārdi radās? Kāpēc kādam tika uzvārds, kas liek pasmaidīt, bet citam – tāds, kas kā smaga darba slogs nogūlies pāri paaudzēm? Par to parunāsim mūsu pirmajā tikšanās reizē.”
Pasākumu cikls notiks visa gada garumā. Mierīgā un draudzīgā atmosfērā muzeja speciālista pavadībā pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar vairākām interesantām tēmām, kas saistītas ar dzimtu un Latvijas vēsturi. Kā arī katru reizi būs kāda ekskursija un iepazīšanās ar citu muzejrezervāta ēku vai ekspozīciju.
Turpmākie “Senioru rīta” cikla pasākumi ieplānoti:
Papildu informācija par pasākumiem, zvanot uz tālruņa numuru 20277930 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@tmr.gov.lv.
Dalības maksa – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
2025. gads Siguldas novadā bijis piepildīts ar iedvesmojošiem kultūras notikumiem, sniedzot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu pieredzi un neaizmirstamas emocijas. Iedzīvotājiem un novada viesiem piedāvāti vairāk nekā 500 pasākumi dažādām gaumēm un mērķauditorijām – no stiprām tradīcijām līdz jaunām un drosmīgām iniciatīvām.
Pašvaldība pērn sniegusi atbalstu 17 iedzīvotāju iniciatīvu projektiem 52 999 eiro apmērā konkursa “Kultūras un sabiedrībai nozīmīgi projekti” ietvaros. Novadā turpināts darbs ar bērnu un jauniešu auditoriju – Lēdurgā jau ceturto gadu norisinājās Jauniešu nedēļa, savukārt Inčukalnā aizvadīti nu jau par tradīciju kļuvušie Jauniešu svētki “Hei! Viss tikai sākas!”. Bet Siguldā noticis otrais Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls, kura apmeklētājus sagaidīja plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem, animācijas filmu māksliniekiem un režisoriem. Notika radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un aktivitātes pilsētvidē.
Stiprinot novada kopienas un pulcējot visus novada iedzīvotājus, novadā svinēti Siguldas svētki un pagastu svētki – Apkaimes svētki Siguldas pagastā, Mores pagasta svētki, Anšlava sporta diena Inciemā, Putras diena Lēdurgā, Reģu diena Krimuldā, kā arī 54. Dziesmu diena Inčukalnā. Jūnija beigās Siguldas novadā izskanējis arī starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2025”. Savukārt Turaidas muzejrezervātā ar īpašiem pasākumiem atzīmēta Dainu kalna 40. gadskārta.
Īpašs šis gads bijis Mālpils Zemeņu svētkiem – tie norisinājās jau piekto reizi, pulcējot ne tikai vietējos Mālpils pagasta zemeņu audzētājus, bet arī amatniekus un mājražotājus, vietējos uzņēmumus, Siguldas novada amatierkolektīvus un kolektīvu draugus no citiem novadiem, kā arī citus zemeņmīļus, lai baudītu ne tikai zemenes, bet arī plašu kultūras un aktivitāšu programmu. Svinot piecu gadu jubileju, pirmo reizi piedzīvots arī krāšņs svētku gājiens.
Arī Allažu pagasta svētki 2025. gadā pirmo reizi pieteica sevi kā jauns kultūras notikums – festivāls “ALLAS!LLE”. Pasākums bija starts ikgadējam cilvēku kopdarbības, vēsturiskās atmiņas un radošās nākotnes svinību ciklam, kura radīšanu iedvesmojuši vietējo iedzīvotāju spēkiem 1926. gadā celtie nozīmīgākie Allažu infrastruktūras objekti – Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca, Allažu Tautas nams un Allažu pamatskola. 2025. gadā tie svinēja ne tikai savu 99. dzimšanas dienu, bet arī iezīmēja nozīmīgu pāreju uz simtgades slieksni.
Siguldā iedzīvotājus un viesus priecējis gardēžu festivāls “Ziemas garšu svinēšana” un Šūpoļu festivāls, kas norisinājās jau 9. gadu – šoreiz ar devīzi “māksla šūpolēs”, godinot izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi. Bet divās muzikāli jaudīgās jūlija nedēļas nogalēs Siguldā izskanēja XXXII Starptautiskie Opermūzikas svētki. Šogad svētku centrālais notikums bija izcilā itāļu komponista Dž. Verdi operas “Traviata” oriģināliestudējums un Volfganga Amadeja Mocarta operas “Burvju flauta” oriģināliestudējums. Šogad norisinājušies īpaši kultūras pasākumi arī Siguldas Jaunajā pilī un pils kvartālā – Muzeju nakts un Leģendu nakts.
Kopumā no īstenotajiem 526 pasākumiem 125 bijuši profesionālās mākslas pasākumi – koncerti, koncertuzvedumi, teātra izrādes, kino un citi notikumi Siguldā, Mālpilī, Inčukalnā un citviet novadā. Aizvadīti arī 102 notikumi kopienu stiprināšanai. Apmeklētākie pasākumi novadā pagājušajā gadā – Šūpoļu festivāls Siguldā, Vasaras saulgrieži Lēdurgā, Zemeņu svētki Mālpilī, Siguldas svētki. Tāpat novadnieki un viesi kuplā skaitā apmeklējuši citus iemīļotus pasākumus – Siguldas Bērnu un jauniešu festivālu, Muzikālās brokastis, Apkaimes svētkus, Mores svētkus, Putras dienu Lēdurgā un Reģu dienu Krimuldā. Īpaši akcentējama programma “Kaimiņu būšana”, kad augustā kultūra ienāk vietās, kur ikdienā tās piedāvājums nav pieejams.
Veicinot patriotismu, 4. maijā māju pagalmos un sētās visā novadā pie balti klātiem galdiem svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, bet 18. novembrī Siguldas novadnieki cildināti par nesavtīgu ieguldījumu novada attīstībā. Goda dienas izskaņā novadniekus pie kultūras centra “Siguldas devons” priecēja grupas “Lādezers” koncerts. Lāčplēša dienā vairāki tūkstoši novadnieku vienojās brīvības cīnītāju piemiņas notikumos – Lāpu gājienos un svecīšu nolikšanā piemiņas vietās visā Siguldas novadā un Siguldas Jaunās pils dārzā.
Siguldas novadā 2025. gada rudens sezonā darbojas 71 dažādu paaudžu amatiermākslas kolektīvs – deviņi kori, 13 vokālie ansambļi (tostarp pieci bērnu), 23 deju kolektīvi un kopas (tostarp seši bērnu), piecas folkloras kopas, seši amatierteātri, trīs pūtēju orķestri, viens pūtēju ansamblis un viens bigbends, kā arī astoņas tautas lietišķās mākslas studijas un divas keramikas studijas – gan bērniem, gan viņu vecākiem. Amatiermākslas kolektīvi piedāvājuši 64 pasākumus. 2025. gadā nosvinēta vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un Kaķes” 10 gadu jubileja, ar skanīgu koncertu atzīmēta Siguldas Absolventu orķestra diriģenta Andra Muižnieka 80 gadu jubileja, bet pūtēju ansamblis “Sigulda” atzīmēja 25 gadu darbību. Vairāki Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi piedalījās dejas un kormūzikas uzvedumā “Dziesma dejo. Deja skan” Mežaparka Lielajā estrādē. Siguldas novada amatierteātru skatē Siguldas Tautas teātris ieguvis 1. pakāpi, Allažu Tautas nama amatierteātris “AKA” un Krimuldas Tautas nama amatierteātris – 2. pakāpi.
Septītajā Siguldas pils paviljona sezonā uz skanīgiem koncertiem aicināja Katrīna Gupalo, grupa “Čipsis un Dullais”, Arturs Skutelis un DJ Vinvins, spilgta mūziķu grupa ar programmu “Diskopauls”. Bet kultūras centram “Siguldas devons” sākusies astotā sezona, kas ieskandināta ar Valtera Pūces un Daiņa Teņa jauno koncertprogrammu “Pop Goes Classical” un grupas “Pērkons” stāvkoncertu. Jau ceturto gadu notika Siguldas Kultūras forums. Šoreiz ar devīzi “Alķīmija: radīšanas formula”, piedāvājot raudzīties uz kultūru kā radošu, starpdisciplināru un pārveidojošu procesu, kurā satiekas dažādas jomas, idejas un cilvēki. Pēc vairāku gadu pārtraukuma kultūras centrā “Siguldas devons” notika svinīgā ceremonija “Siguldas novada Gada balva kultūrā”, kurā par nozīmīgu ieguldījumu novada kultūras dzīvē laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam godināti kultūras darbinieki, mākslinieki, radošie kolektīvi un pasākumu organizētāji.
Novada iedzīvotājus un viesus 2025. gadā priecējuši 74 izstāžu un mākslas projektu notikumi, tajā skaitā izstādes, meistarklases un tikšanās ar māksliniekiem. Īpašs notikums 2025. gada vasarā Siguldā bija keramikas svētki “Atļaujies vairāk!”, kurus rīkoja Latvijas Keramikas asociācija, atzīmējot organizācijas 10 gadu darbības jubileju. Projekta laikā Siguldā īstenotas piecas izstādes un virkne pavadošo radošo pasākumu.
Siguldas Jaunajā pilī izstādītas astoņas mākslinieku un mākslinieku apvienību izstādes. Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā notikušas piecas izstādes, kurās ar kopizstādi piedalījās tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze”, “Urga” un keramikas studijaa “Māl-pils”, priecēja PII “Tornīši” veidota izstāde “Bērnudārzs bērnu acīm” u.c. projekti.
Anšlava Eglīša ekspozīciju aizvadītajā gadā apmeklējuši vairāk nekā 1400 apmeklētāju, bet Skulmju dzimtas mājas – 1364. Savukārt Lēdurgas dendroparkā paviesojušies 2851 cilvēki – visapmeklētākais pasākums nemainīgi jau desmito gadu bijis Valpurģu jeb Viedo sievu nakts.
Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” noslēgusies 24. sezona un uzsākta jaunā – 25. jubilejas sezona – ar devīzi “Zīda ceļš”. Tās ietvaros īstenoti 24 profesionālās mākslas un starpdisciplināri kultūras notikumi, pulcējot pasaulē atzītus klasiskās un popmūzikas māksliniekus no Latvijas, ASV, Austrālijas un Eiropas valstīm, apliecinot koncertzāles starptautisko atpazīstamību un māksliniecisko kvalitāti.
Aizvadītā sezona iezīmējās ar radošu izrāvienu un repertuāra paplašināšanu, īstenojot vairākus koncertzāles vēsturē līdz šim nebijušus projektus. Starp tiem – muzikālās izrādes bērniem un jauniešiem “Nepiederošiem ieeja aizliegta” iestudējums, kas būtiski paplašināja koncertzāles radošo redzējumu un mērķtiecīgi uzrunāja jaunu auditoriju. Izrāde simboliski ievada koncertzāles “Baltais flīģelis” 25 gadu jubilejas sezonu, kurā īpašs uzsvars likts uz bērnu un jauniešu auditoriju. Šis projekts ir nozīmīgs ieguldījums oriģinālsatura veidošanā jaunajai paaudzei Siguldas novadā, stiprinot kultūras pieejamību un pēctecību.
Turpinot iedibinātās tradīcijas un stiprinot profesionālās mākslas klātbūtni vasaras sezonā, organizēti divi augstvērtīgi “Muzikālo brokastu” rīti, kuros uzstājās gan Latvijas, gan Eiropas izcilākie mūziķi, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu, kvalitatīvu un iedvesmojošu kultūras pieredzi.
Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisinājušies XVI Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi, kuros piedalījās 78 jauni instrumentālisti, vokālisti, kordiriģenti, komponisti, muzikologi un mūzikas skolotāji no Latvijas un septiņām ārvalstu mūzikas skolām, vidusskolām, akadēmijām un konservatorijām. Ar īpašu panākumu varēja lepoties vokālā studija “Siguldiņa”, kas ar albumu “Dienas darbi” ieguva “Zelta Mikrofonu”.
2025. gads aizritējis mākslinieces Džemmas Skulmes 100 gadu jubilejas zīmē. Janvārī Mālpils pagasta “Skulmēs” tika atklāta izstāde “Martas Liepiņas-Skulmes sniegavīri”, kurā bija skatāmas Džemmas mazdēla Artura Dimitera radītās Martas skulptūru replikas mūsdienīgā materiālā. Arī Lieldienas aizritēja, krāsojot olas Skulmju ģimenes tradīcijās, bet iecienītais, nu jau 9. Šūpoļu festivāls Siguldā “Māksla šūpolēs” šajā gadā tika veltīts mākslinieces 100. jubilejai. Pasākumu klāstā pieminama arī Artura Dimitera veidotā “Džemmas Skulmes fonda digitālā arhīva” atklāšana Mālpils Kultūras centrā. Bet mākslinieces dzimšanas dienā 20. septembrī Mālpils Kultūras centrā tika atklāta ekspozīcija “Saknes”, savukārt kultūras centrā “Siguldas devons” tika atklāta Džemmas mazdēla Artura Dimitera veltījums māksliniecei jubilejā – izstāde “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, kas tika nominēta “Kilograms kultūras 2025”. Pasākumu ciklā “Laiks kafijai” notika vairākas tikšanās un sarunas ar mākslinieces ģimeni un laikabiedriem – ar mākslas zinātnieku, kritiķi, publicistu Jāni Borgu un tekstilmākslinieku, grafiķi, fotogrāfu Ati Ieviņu, ar kinorežisori Laimu Žurginu un kinooperatoru Jāni Skulmi, ar diplomāti Sandru Kalnieti un ar mākslas vēsturnieci, Ingrīdu Burāni un Džemmas mazdēlu, mākslinieku Arturu Dimiteru.
Siguldas novads turpina būt kultūras bagātību centrs, kurā radošums un inovācijas ir ikdienas norma. Turpinās literatūras cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” un “Ienāc literatūrā”. Jau otro vasaru norisinās literatūras pasākumu cikls “Vasaras lasījumi”. Pirmo reizi īstenota izglītības programma Vidzemes autoriem rakstniecībā. Ar plašu programmu norisinājās festivāls Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis, kura ietvaros notika jau otrais Dzejas nakts pārgājiens. Tāpat 2025. gadā aizvadīti otrie Vidzemes Prozas lasījumi, kur par laureāti tika pasludināta Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas”. Izveidots pasākumu cikls “Anšlava sestdienas”, piedāvājot iedzīvotājiem radošā veidā apskatīt Anšlava Eglīša darbus vai ar Anšlavu saistītas tēmas par literatūru.
Jau ceturto gadu Siguldas novada pašvaldība pasniedz savu speciālbalvu grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele”, šogad balva tika piešķirta māksliniekam Artim Briedim, kurš veidojis dizainu divām izdevniecībā “Liels un mazs” iznākušām bērnu grāmatām – Elīnas Brasliņas “Uzzīmēsim stāstu?” un Ineses Zanderes “Ceļotājs čemodāns”.
Stiprinot bērnu lasītprieku, Siguldas novada bibliotēkā turpina aktīvi īstenot lasītveicināšanas programmu “La(p)sa”, realizēt lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” nodarbības “Pūčulēnu skola” 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem, programmu “Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, “Mazuļu otrdienas”, kurās viesojas PEP mamma Lija Liepiņa-Putra. No 2023. gada jaundzimušo novadnieku ģimenes saņem dāvanā pirmo grāmatiņu.
No decembra Mālpils bibliotēka piedāvāja jaunu pakalpojumu – bibliomātu. Kopumā novadā ir uzstādīti un veiksmīgi darbojas četri bibliomāti – Inčukalnā, Raganā, Mālpilī un Siguldā. 3. jūnijā, svinīgā atklāšanas pasākumā durvis vēra Lēdurgas bibliotēka un valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Siguldas novada pašvaldība aktīvi īstenojusi lasīšanas veicināšanas aktivitātes, un jūnijā vasaras āra lasītavas tika atklātas – pie Krimuldas, Mālpils, Inčukalna un Sidgundas bibliotēkas. Jau otro gadu āra lasītava pieejama arī pie Siguldas novada bibliotēkas.
2025. gadā “ERASMUS+” mācību mobilitātēs pieaugušo izglītības sektorā piedalījās seši Siguldas novada bibliotēkas darbinieki. Trīs darbinieki devās uz Boloņu, Itālijā, kur apguva kursu “Soft Skills and Emotional Intelligence”, savukārt trīs darbinieki piedalījās kursos “There is No Planet B” Porto, Portugālē, kuru tematika bija veltīta ilgtspējīgai attīstībai un vides jautājumiem.
Siguldas novada bibliotēka īstenojusi projekta “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” aktivitātes. Septembrī Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” norisinājās Nacionālo Skaļās lasīšanas sacensību Pierīgas reģionālais fināls. Bibliotēkas rīkojušas tikšanos un sarunas ar Siguldas novadniekiem Māri Ansi Mitrevicu, Zinaīdu Ceski, rakstnieci Ilzi Upīti u.c. Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicināja ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī” decembrī, kas norisinājās Siguldas Jaunajā pilī.
Siguldas novada bibliotēka iesaistījusies Kultūras informācijas sistēmu centrs Latvijas teritorijā īstenotajā Eiropas Komisijas līdzfinansētajā projektā “Bibliotēku tilti: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas un iekļaušanas veicināšana Eiropā, izmantojot bibliotēkas un vietējās partnerības” (LIBRI). Projekta ietvaros Siguldas novada bibliotēka izstrādājusi stratēģiju “Vietējā integrācijas stratēģija cilvēkiem ar migrācijas pieredzi” un realizējusi vairākus pasākumus, veicinot trešo valstu pilsoņu, īpaši ukraiņu, iekļaušanu vietējā sabiedrībā
Jau vairāk nekā gadu darbojas jaunā iestāde “Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs”, kura iekļautas 11 struktūrvienības. Novadā darbojas arī 11 bibliotēkas. Uz vienu iedzīvotāju kultūras jomā 2025. gadā ieguldīts finansējums 115,48 eiro apmērā, bibliotēku jomā – 21,43 eiro.
Biedrība “Mālpils Dejo” ir īstenojusi LEADER projektu, kura mērķis bija iegādāties jaunus tautas tērpus Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvam “Sidgunda”, kā arī papildināt esošos kolektīva tērpu komplektus. Tērpu atjaunošana un papildināšana ir būtiska, lai nodrošinātu autentisku skatuvisko tēlu, saglabātu un popularizētu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī sniegtu iespēju skatītājiem plašāk iepazīt Latvijas novadu tautas tērpu atšķirības.
Projekta ietvaros deju kolektīva “Sidgunda” sievietēm tapuši 12 Kārsavas novada brunči, 12 ņieburi un 12 pārpieri, bet vīriešiem – 12 vestes. Tie ir Latgales kultūrvēsturiskā novada tērpi, kas šūti pēc individuāliem mēriem, rūpīgi izvēloties audumus un detaļas, lai tie pilnībā atbilstu tradicionālajām vērtībām, radot autentisku un izteiksmīgu tēlu, un būtu ērti, izdejojot soļus un zīmējumus. Projekta ietvaros radīti arī trīs Vidzemes vadmalas svārki vīriem, lai atjaunotu esošo tērpu komplektu.
Kārsavas novadam atbilstošu tautas tērpu izgatavošanu veica IK Rasas Ozoliņas aušanas darbnīca “Rūja”, kas nodrošināja ar roku austus audumus un rūpīgu mēru ņemšanu, trīs reizes apmeklējot mūs klātienē, un visus darbus veica līgumā noteiktajā termiņā un teicamā kvalitātē.
Projektu īstenoja biedrība “Mālpils Dejo” ar Lauku atbalsta dienesta un Siguldas novada pašvaldības atbalstu. Projekta nosaukums: Latgales novada tautas tērpu iegāde VPDK “Sidgunda”. Projekta Nr. 25–04-CL24-C0LA19.2202–000008. Projekta ilgums: 03.2025.–02.2026. Projekta kopējās izmaksas: 7635 eiro, no kuriem 80 % ir Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums, savukārt 20 % – Siguldas novada pašvaldības finansējums.
28. martā plkst. 17.00 Oslo latviešu teātris “O’Latte” sadarbībā ar radošo apvienību “Čučumuiža” viesosies kultūras centrā “Siguldas devons” ar muzikālu izrādi bērniem “Alises brīnumainā atgriešanās”.
“Alises brīnumainā atgriešanās” ir turpinājums Luisa Kerola pasakai “Alise Brīnumzemē”. Izrāde ir pasaka ģimenei ar bērniem no 6 gadu vecuma. Katrs tajā atradīs ko sev. Pieaugušie varēs aizdomāties par filozofiskiem jautājumiem, savukārt bērni dosies Alisei līdzi viņas ceļojumā atpakaļ laikā un satiks Brīnumzemes visnotaļ dīvainās, bet absolūti šarmantās personības, piemēram, Balto Trusi ar pulksteni, Cepurnieku, Marta Zaķi, noslēpumaino Češīras Kaķi vai vienmēr guļošo Susuriņu, un, protams, vēl daudzus citus krāšņus Brīnumzemes iemītniekus, tostarp Sarkano un Balto Karalieni.
Vai Alise sirmā vecumā spēs atgriezties savā bērnības sapnī, brīnīties un sajust kā bērns?
Mūzikls savu pirmizrādi (saīsinātā variantā festivāla koncepta dēļ) piedzīvoja Anglijā, Bredfordā, pagājušā gada rudenī teātra festivāla “Laipa 2024” ietvaros, kur izrāde saņēma balvu “Gada labākā izrāde”. Norvēģijā izrādi bija iespējams noskatīties pagājušajā gadā 1. martā uz Rommen Scene skatuves. Abas izrādes skatītāji uzņēma ar stāvovācijām un pozitīvām atsauksmēm.
Izrādē piedalās 12 aktieri, dejotāji, dziedātāju grupa, kā arī lelles – Kāpurs un Češīras Kaķis.
Biļetes cena – 18–20 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes nav jāiegādājas bērniem līdz divu gadu vecumam, neaizņemot atsevišķu sēdvietu. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
14. februārī plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta Ingas Grīgas izstāde “Koši pelēks”. Izstāde ir vizuāla saruna starp klusumu un krāsu. Tā atklāj pasauli brīžos, kad toņi šķiet atturīgi, bet sajūtas – piesātinātas. Pelēkais šeit nav trūkums, bet pamats, uz kura krāsa kļūst jūtama, dzīva un nozīmīga.
Ingas Grīgas jūras ainavās pelēkie toņi ieelpo dziļumu – ūdens un debesis saplūst vienā elpā, kur kustība ir lēna un domīga. Mežs ziemā atklājas kā rāms patvērums, kur klusums kļūst par galveno krāsu, bet koku stumbri un sniegs veido smalku, ritmisku struktūru.
Savukārt Provansas ainava ar lavandām ienes izstādē gaismu un siltumu – violeto lauku košums kontrastē ar mierīgu debesu klātbūtni, radot līdzsvaru starp dienvidu spilgtumu un klusumu.
Dzelteno tulpju glezna izstādē ienes pavasara klātbūtni – dzīvīgu, bet ne skaļu. Tā ir krāsa, kas izlaužas cauri pelēkajam kā cerība, kā gaisma, kas nepārtrauc klusumu, bet to piepilda. Tulpes kļūst par dzīvības impulsu šajā noskaņu ainavā. Savukārt pavasaris ar silpureņuziediem atklājas daudz klusāk – kā pirmā elpa pēc ziemas. Silpurenes, trauslas un pieticīgas, iemieso sākumu, kur krāsa vēl ir atturīga, bet dzīvība jau klātesoša.
“Koši pelēks” ir stāsts par noskaņu, par pārejas stāvokļiem dabā un cilvēkā. Par to, ka pat atturīgākajos toņos var mājot krāsa, un klusumā – dzīvība.
Izstāde skatām līdz 28. martam.
28. februārī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs unikāla kamermūzikas koncertprogramma “vienīgi BRĀMSS…”. Uz skatuves būs baritons Rihards Millers un pianiste Ērika Millere, kuri no Johannesa Brāmsa daiļrades izvēlējušies opusus, kas apbur gan ar melodiju un harmoniju skaistumu, gan ar tēlu un noskaņu daudzveidību. Vakaru vadīs muzikologs Orests Silabriedis.
Koncerta galvenais stūrakmens – 15 romances op. 33, ar Ludviga Tieka tekstu jeb Skaistā Magelone (Die schöne Magelone). Viens no Brāmsa skaistākajiem un labākajiem dziesmu cikliem, kurš pasaulē tiek atskaņots samērā reti, bet Latvijā jo īpaši. Tas ir stāsts par bruņinieka Pētera un princeses Magelonas mīlas piedzīvojumiem, sākot no bildināšanas līdz viņu šķiršanās brīdim un atkal redzēšanos un mīlestības triumfu.
Koncertu papildinās piecas dziesmas op. 105 kā pats J. Brāmss bija iecerējis, veidotas kā “dziesmu buķete” – izvēloties piecus dažādus dzejas autorus un viņu dzeju apvienojot vienā, kopīgā ciklā. Tās stāsta par mīlestību, atmiņām, nāvi un nodevību. Kamermūzikas vakarā izskanēs arī Brāmsa Intermezzo op. 118 nr. 2 klavierēm – tas ir skaņdarbs, kura mūzikā atspoguļojas un tik ļoti runā pats J. Brāmss. Katram klausītājam te ir tikai jāsaklausa, kādu viņš sadzird Brāmsu.
Viņa mūzikas dziļums, viņa absolūti vienreizīgās harmonijas krāšņums, filozofiskās domas lidojums un pārpasaulīgais miers rada pilnīgi eiforisku sajūtu klausītājiem, kuri tiek ievilkti Brāmsa mūzikas dzelmēs.
Rihards Millers ir viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes Latvijas baritoniem, kura interpretācijām raksturīgs dziļš muzikāls tvērums, izjusts vārda un mūzikas līdzsvars. Pianiste Ērika Millere ir augsti novērtēta pianiste, kuras muzikalitāte, smalkā stila izjūta un niansētais frāzējums padara viņu par izcilu mākslinieci arī vokālajā kamermūzikā. Abu mūziķu radošā sadarbība sola īpaši koncentrētu, emocionāli piesātinātu un mākslinieciski augstvērtīgu Brāmsa mūzikas vakaru. Koncertu vadīs muzikologs Orests Silabriedis, lai palīdzētu atklāt komponista pārpasaulīgo mūzikas dziļumu un filozofisko domas lidojumu.
Koncerts tapis ar Siguldas novada pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Biļetes cena – 15 eiro. “S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %, Siguldas novada mūzikas un mākslu skolu skolēniem – 40 % atlaide. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī tiešsaistē.
5. februārī plkst. 19.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina noskatīties Riga IFF kolekcijas filmu “Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete”. Filma stāsta par strādīgas ziemeļu sievietes un laiska dienvidu vīrieša attiecībām, kas izgaismo kultūru, dzimumpolitikas un mūsdienu mīlestības pretrunas.
Ziemeļkorejas režīms gadu desmitiem izkaļ paklausīgus strādniekus bez brīvas gribas, izkropļojot tik daudzu likteņus. Kas notiek, šādam cilvēkam nonākot brīvā pasaulē? Cik dzīvotspējīga ir laulība starp strādīgo ziemeļu sievieti un laisko dienvidu vīrieti?
Viņa ir no totalitāra režīma, viņš ir no tehnoloģiju komforta demokrātijas. Viņa ir audzināta darīt visu, viņu satrauc paša vajadzības. Ziemeļkorejiete Judžina Hana pēc bēgšanas no dzimtenes Dienvidkoreju sauc par savām jaunajām mājām. Viņa smej, ka spēj paveikt visu, un dibinājusi iepazīšanās aģentūru, kurā ziemeļkorejiešu sievietes saved kopā ar vietējiem vīriešiem. Galu galā mēdz sacīt, ka “skaistākās sievietes ir no ziemeļiem, izskatīgākie vīrieši ir no dienvidiem”. Mēģinot ar laulību biznesu un ziemeļkorejiešu bēgļu atbalstu dziedēt plaisu starp abām valstīm, Judžinas attiecības ar vīru izgaismo kultūru, dzimumpolitikas un mūsdienu mīlestības pretrunas.
Filmas režisors: Mortens Traviks, Suna Kima.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties arī citas Riga IFF kolekcijas filmas:
Atsaucoties uz deju kolektīva “Urga” aicinājumu, 31. janvāra vakarā Lēdurgas Kultūras nams kļuva par mājvietu krāšņiem tērpiem un raitam dejas solim. Draudzības koncertā, kas izcēlās ar īpaši sirsnīgu gaisotni, kolektīvs kopā ar viesiem ne vien priecēja skatītājus, bet arī svinēja kopā būšanas un dejas radīšanas prieku.
Jaunie dejotāji uz pasākumu satecēja no malu malām – “Asni”, “Bitīte” un “Dzērvenīte” no Rīgas, “Varavīksne” no Limbažiem, “Vizbulīte” no Siguldas. Koncertā, kā arī pēcāk ballē dziedāja un spēlēja Limbažu bērnu un jauniešu centra kapela “LIEL/eži”.
Intermēdiju teksta autore Kate Zaltāne koncerta “Satekam” vēstījumu ietērpa vārdos, kurus ierunāja deju kolektīva “Urga” dejotāji.
Deju kolektīva “Urga” vadītājs Kristaps Pelēkais un repetitors Reinholds Švarcs ir gandarīti par šo vērienīgo un iedvesmojošo jauniešu deju notikumu Lēdurgā.
5. februārī plkst. 17.00 Allažu bibliotēkā notiks mākslinieka Modra Baloža izstādes “Mūžīgās pasakas” atklāšanas pasākums.
Modris iepazīstina ar sevi – pasaku stāstītāju: “Dzimis 1960. gadā Cēsīs. Ilgi, ilgi mācījies, līdz pabeidzis LU un kļuvis par mājturības un vizuālās mākslas skolotāju. Daudzus gadus cīnījies ar materiālās pasaules ilūzijām, vairāk nekā divdesmit gadus bradājis pedagoģijas staigno dumbrāju. 2024. gada septembrī sasniedzis “Cietzemi”, atraisījies no valgiem, nometis smagās nastas, gatavs laimē diet, līdz viņa stunda pienāks. Priecājas, skumst, stāsta pasakas un citādi niekojas, un pa retam piedalās kādā izstādē.
Pasakas stāsta, lai neaizmirstu un mēģinātu neatkārtot senlaikos pieļautās kļūdas, cerot, ka labais piemērs no tēvu tēviem šodienā noderēs un izdosies izdarīt visu labāk, nevis tā, kā parasti… Vēl pasakas stāsta, lai bērniem labāk miegs nāktu. Pasaku stāstīšana ir nopietna un atbildīga būšana, jo nepareizas pasakas vairo jukas un nekārtību pasaulē, tāpēc svarīgi, kurš tās stāsta, kad un kāpēc.”
Izstāde apskatāma līdz 31. martam.
Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi” ar Eiropas Struktūrfondu LEADER programmas atbalstu pagājušajā sezonā īstenoja nozīmīgu ieceri – iegādājās jaunus tautastērpus, lai pilnvērtīgāk reprezentētu Vidzemes reģiona tautas tradīcijas un kultūras dzīvi.
Projekta ietvaros tika iegādāti tautastērpu komplekti ar 10 vienībām katrā kategorijā:
Jaunie tērpi ļauj kolektīvam jauno sezonu uzsākt īpaši svinīgi un stiprināt kopienas piederības sajūtu vietējās un reģionālās kultūras aktivitātēs.
Tērpu izgatavošanu nodrošināja IK “Skroders”, parūpējoties par kvalitatīvu un tradīcijām atbilstošu izpildījumu.
Projekta numurs: 25–04-CL24-C0LA19.2202–000005. Projektu īstenoja biedrība “Raganele”. Projekts ilga no 2025. gada marta līdz decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 4 430 eiro, no kuriem 80 % ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums, savukārt 20 % – Siguldas novada pašvaldības finansējums. Projekts tika īstenots ar Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm februārī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
30. maijā ar ikoniskā mūziķa Džeka Vaita uzstāšanos sāksies vasaras koncertu sezona Siguldas pilsdrupu estrādē. 12 Grammy un citu prestižu balvu ieguvējs, dziesmu autors, daudzpusīgs mūziķis, producents, aktieris un kopumā viena no šī gadsimta zīmīgākajām personībām modernajā rokmūzikā šovasar sniegs vienīgo koncertu Baltijas valstīs.
Latvijas alternatīvā roka apvienība “Bēdu Brāļi” ir pirmie apstiprinātie koncerta viesi, kas uzstāsies pirms Džeka Vaita.
Detroitas pievārtē daudzbērnu ģimenē kā jaunākais uzaugušais Džeks jau bērnībā aizrāvās ar mūziku, mācīdamies spēlēt instrumentus, kurus viņa brāļi pameta novārtā. Pirmās bija bungas, tad ģitāra. Aizraušanās ar klasisko roku (“Led Zeppelin”, “The Doors”, “Pink Floyd”) un blūzu noteica jaunā mūziķa turpmāko radošo ceļu.
Izejot ierasto andergraunda grupu pieredzi, Džeks kopā ar tā brīža sievu Megu Vaitu nodibināja duetu “The White Stripes”. Pirmo atzinību minimālistiskais duets, kurā Mega spēlēja bungas, bet Džeks – visus pārējos instrumentus, sākot no ģitārām līdz taustiņiem, kā arī dziedāja, ieguva līdz ar trešo studijas albumu “White Blood Cells” (2001). Līdz ar nākamajiem albumiem – “Elephant” (2003), “Get Behind Me Satan” (2005) un “Icky Thump” (2007) – Džeks Vaits apliecināja sevi kā vienu no spožākajām un atzītākajām personībām XXI gs. rokmūzikā, jo īpaši indī un garāžroka žanrā. Vienkāršas, pat šķietami primitīvas kompozīcijas, aranžējumi un izpildījums, kurā saplūst garāžroka un blūza ietekmes, ko papildināja pāra noslēpumainais publiskais tēls un sarkanās, baltās un melnās krāsas dizaina estētika, strauji vairoja grupas popularitāti mūzikas gardēžu vidū. Taču par īstām zvaigznēm “The White Stripes”padarīja kompozīcija “Seven Nation Army”. Gadu gaitā tās piedziedājums kļuvis par gandrīz katra komandu sporta veida līdzjutēju skandējamu himnu. Iespējams, daudzi pat nezina par “The White Stripes”, taču aizraujošo “O‑oho-hoo” katrs stadiona vai arēnas apmeklētājs atpazīs jau no pirmajām sekundēm.
Pēc “The White Stripes”Džeka Vaita radošais ceļš vijies cauri divām citām grupām – “The Raconteurs” un “The Dead Weather” (kurām viņš bijis līdzdibinātājs) – līdz nonācis solokarjerā. Tās ietvaros klajā nākuši seši studijas albumi, no kuriem kritiķi īpaši izceļ divus pirmos – “Blunderbuss” (2012) un “Lazaretto” (2014), kā arī līdz šim pēdējo – “No Name” (2024).
Kā jau minēts, Džeks Vaits kopumā saņēmis 12 Grammy balvas astoņās dažādās kategorijās un 36 šīs balvas nominācijas. Žurnāls “Rolling Stone” viņu divreiz iekļāvis pasaules izcilāko ģitāristu sarakstā, savukārt 2025. gada nogalē Džeks līdz ar Megu tika uzņemts Rokenrola slavas zālē.
Tāpat viņš pazīstams ar daudzpusīgu muzikālo sadarbību. Piemēram, Vaits producējis slavenās kantrimūzikas dziedātājas Loretas Linnas albumu “Van Lear Rose”, kas saņēma Grammy balvu. Viņš arī kopā ar Ališiju Kīzu bondiādes filmai “Mierinājuma kvants” sarakstījis un ieskaņojis titulkompozīciju “Another Way to Die”.
Analogā skanējuma cienītājus noteikti uzrunās fakts, ka Džeks Vaits ir šī ieraksta formāta un arī nesēju (vinila plašu) propagandētājs: “Man patīk analogais [formāts] tāpēc, ka tas liek jums darīt. Digitālais ieraksts sniedz jums visu to brīvību, visas šīs iespējas mainīt skaņas, kuras jūs ierakstāt, taču tā lielākoties nav labākā izvēle māksliniekam. Mehānika vienmēr nodrošinās raksturīgus mazus trūkumus, sīkus plankumiņus un šņākšanu, kas papildinās ideju ar kaut ko skaistu, pat romantisku. Nevainojama, laikus un pilnīgi bez svešiem trokšņiem padarīta lieta nav tas, uz ko jātiecas! Kāpēc gan lai kāds censtos ko tādu panākt?”
Līdzīgu uzskatu Džeks Vaits pauž arī attiecībā uz koncertiem: “Ja jums jāuzstājas, kā pēc grāmatas, jums ir lāzeri un pirotehnika, visam jānotiek precīzi piedziedājumā, kļūdīties būtu nāvējoši. Bet tas, ko darām mēs, uzstājoties dzīvajā, manuprāt, tās ir skaistas lietas. Tā mēs varam pat krasi mainīt dziesmu būtību”. Līdz ar to katra šī ekscentriskā talanta uzstāšanās ir unikāla, neparedzama un tāpēc vien apmeklējuma vērta.
Biļetes cena – 75–150 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu serviss” kasēs, tostarp tiešsaistē.