26. septembrī plkst. 12.00 Lēdurgas bibliotēkā, Emiļa Melngaiļa ielā 2A, Lēdurgā, aicinām uz literatūrzinātnieka Arta Ostupa priekšlasījumu “Modernisms, lielpilsēta un mašīna: Linarda Laicena un Pētera Ķikuta dzeja” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”. 

Lekcijā iecerēts aplūkot latviešu modernās dzejas attiecības ar lielpilsētu un tehnoloģijām. Kā zināms, Eiropā 20. gadsimta sākumā dzīves temps strauji paātrinājās, pieprasot no literatūras jaunas formas un izteiksmes līdzekļus. Liriskajai dzejai kļuva arvien grūtāk attēlot vilcienu, rūpnīcu un kara radīto šoku un atsvešinātības sajūtu. Šīs pārmaiņas skaidri redzamas arī latviešu starpkaru perioda dzejā, kuru raksturo gan šaubas un nemiers par pasauli, gan utopiski meklējumi un cerības. Lai šo parādību ilustrētu, lekcijā tiks aplūkota Linarda Laicena pieredze Berlīnē un Pētera Ķikuta poētiskā versija par cilvēka un mašīnas attiecībām. Abi autori dzimuši Ziemeļvidzemē un aktīvi piedalījušies latviešu dzejas modernizēšanā, aicinot to skatīt plašākā Eiropas literatūras kontekstā.

Artis Ostups ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks. 2026. gadā ieguvis doktora grādu Tartu Universitātē, aizstāvot disertāciju par vēsturisko laiku mūsdienu prozā. Šobrīd viņa pētniecisko interešu centrā ir latviešu modernisma dzejas attiecības ar dažādiem 20. gadsimta satricinājumiem. Rakstījis par Linarda Laicena, Aleksandra Čaka, Montas Kromas, Knuta Skujenieka un citu modernistu darbiem. Sastādījis antoloģiju “Manifests: no futūrisma līdz mūsdienām” (2021) un kolektīvo monogrāfiju “Monta Kroma: dzeja un refleksija” (2022) kopā ar Jāni Ozoliņu un Kārli Vērdiņu. Piecu dzejoļu krājumu autors; jaunākais – “Patiesība” – ieguva Latvijas Literatūras gada balvu.

Linarda Laicena un Pētera Ķikuta foto avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievēršas tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru/-u devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Ieeja – bez maksas.