Jau ceturto gadu pēc kārtas pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem, kas šogad būs 22. martā, visā Latvijā tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena. Arī Siguldas novads aktīvi piedalīsies šajā notikumā.
Lībieši ir unikāla Latvijas vērtība – tās otra pamattauta un seni iedzīvotāji, kas saglabājuši savas valodas un kultūras savdabību līdz pat mūsdienām. Lībiešu mantojums sniedzas ievērojami dziļāk un plašāk – lībieši, kas savulaik apdzīvojuši teju trešdaļu Latvijas, gadu tūkstošu laikā ir devuši nozīmīgu artavu latviešu valodas, Latvijas tautas un tās identitātes, Latvijas valsts un tās simbolu izveidē.
16. martā uz tilta pār Gauju Siguldā līdzās Latvijas karogiem tiks izvietoti arī zili–balti–zaļie lībiešu karogi. Lībiešu karogs lepni plīvos arī pie Lēdurgas Kultūras nama.
21. martā, kā ierasti, uz putnu modināšanu aicinās Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopa “Putni”, lai rītu sāktu ar saules sagaidīšanu, skaņām un dziesmām jau plkst. 6.00 Lēdurgas dendroparkā. Strautā, kas tek uz austrumiem, mazgās acis, ausis un muti, lai redzētu labu, dzirdētu labu un staigātu labus ceļus. Modināt putnus, modināt un priecāties par sauli dabā un sevī, godināt mūsu senčus lībiešus un turpināt tradīcijas. Dabas ritējumā un vēstures līkločos varēs smelties enerģiju un spēku jaunam dzīves cēlienam. Kad putni būs modināti, turpat svinēs arī Lielo dienu.
Pie Mudurgas dižakmens tiks darināti dažādi putniņi un mācītas putnu balsis. Namdaru darbnīcā būs iespēja uztaisīt putnu būrīti, ko pēc tam izvietot Lēdurgas dendroparkā.
Arī Turaidas muzejrezervāts piedalās Lībiešu mantojuma dienās kopš to aizsākuma Latvijā. Šogad interesentiem tiek piedāvāta izzinoša ekskursija ar līdzdarbošanās elementiem “Gaujas lībiešu stāsts Turaidā”, kas notiks 22. martā plkst. 14.00. Kā katru gadu, muzejrezervātā uzplīvos arī lībiešu karogi.
Putnu modināšana ir sena tieši lībiešiem raksturīga tradīcija. Tā saistās ar Baltijas jūras somu (lībiešu, igauņu, somu, karēļu un citu) mītiskajiem priekšstatiem par pasaules izcelšanos no ūdensputna olas, tāpēc putni ir izmantoti senajās rotās. Piemēram, plaši pazīstami ir tā dēvētie “lībiešu putniņi” – piekariņi, kas atrodami arheoloģiskajos materiālos lībiešu savulaik apdzīvotajās vietās. Putni redzami arī klinšu gleznojumos Karēlijā, Somijā un citviet. Putnu modināšana, kas lībiešiem iezīmē gada sākumu un visa dzīvā atmošanos, ir šī senā mīta atbalss. Lībiešu tradīcija sakņojas tradicionālā uzskatā, ka gājputni rudenī neaizlido, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dibenā vai krastā, un pavasarī tie jāmodina.
Siguldas novads lepojas ar savu bagāto lībiskās kultūras mantojumu. Lēdurgas pagasta zemes vēsturiski ir bijušas Metsepoles novadā, uz robežas ar Gaujas lībiešu apdzīvotajām vietām Turaidas, Siguldas un Krimuldas apkārtnē. Savukārt Mālpils pusē ir mituši Daugavas baseina lībieši, par ko liecina 10.–13. gadsimta kapulauki – Idiņu un Vecrubenīšu senkapi, kā arī Mālpils pilskalns (Vīna kalns) un Sidgundas pilskalns (Veckalns).
Par putnu modināšanas norisi un Lībiešu dienas pasākumu vietām vairāk var uzzināt tīmekļa vietnē libiesugads.lv.