No 22.marta līdz 22.aprīlim Siguldas novadā noritēja Kultūras centra rekonstrukcijas un paplašināšanas būvniecības ieceres apspriešana. Ikviens interesents Siguldas novada domes Būvvaldē un Siguldas pilsētas kultūras namā varēja aplūkot projekta skices un izteikt viedokli. Tika rīkota arī tikšanās ar projekta izstrādātājiem un pašvaldības pārstāvjiem, kuras laikā notika projekta prezentācija un sniegtas atbildes uz jautājumiem. Diskusijas raisījās arī pašvaldības mājas lapā www.sigulda.lv, kur apskatāmi projekta prezentācijas materiāli.

Kultūras centra rekonstrukcijas ideja tika apspriesta arī vairākās diskusiju grupās aizvadītā gada nogalē, kad uz sarunām tika aicināti siguldieši no 11 dažādām mērķgrupām - sabiedrisko organizāciju pārstāvji, amatiermākslas kolektīvu vadītāji, mākslinieki, mūziķi, banku un apdrošināšanas sabiedrību darbinieki, drošības un pakalpojumu dienestos strādājošie, izglītības iestāžu un radošo kolektīvu vadītāji, jaunieši, mediju un poligrāfijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, tūrisma biznesa pārstāvji, jaunās ģimenes, kas dzīvo vismaz trīs gadus Siguldā un audzina mazus bērnus, kā arī uzņēmēji. Kopskaitā diskusijās piedalījās 94 dalībnieki.

80 procentu uzklausīto viedokļu atbalsta Kultūras centra rekonstrukciju un paplašināšanos. Pašvaldība uzklausījusi arī iedzīvotāju jautājumus - lielākoties tie skar projekta izmaksas un energoefektivitāti.        

Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks un pašvaldības Attīstības komisijas vadītājs Jānis Zilvers „Siguldas Novada Ziņām” pastāstīja, kā virzās novadniekiem tik nozīmīgā objekta idejas īstenošana un kad varētu svinēt tā atklāšanu. 

Kultūras centra projekta pamatā starptautiska mēroga ekspertu viedokļi

Rekonstrukcijas un paplašināšanas ieceres projekta autori ir SIA „Arhitektūras un dizaina firma A plus”, galvenais arhitekts – Rolandas Palekas (Lietuva), kurš ar savu jaunā kultūras centra ideju pārliecinoši uzvarēja Siguldas novada domes organizētajā Starptautiskajā arhitektu un pilsētplānotāju plenērā 2004. gada nogalē. Plenērā izstrādātos darbus izvērtēja arhitektu žūrija un tehniskā žūrija, apvienojot speciālistus no Latvijas un arī ārvalstīm. Abas žūrijas pārliecinoši atzina, ka Lietuvas arhitektu izstrādātais piedāvājums vislabāk risina gan arhitektonisko, gan funkcionālo ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas ideju.

Siguldas novada dome jau otro gadu darbojas Latvijas Pasākumu centru asociācijā. Martā asociācijas sanāksmē tika spriests par Latvijas pasākumu centru menedžmentu un attīstības perspektīvām Baltijas valstu kontekstā. Tikšanās reizē savā pieredzē dalījās ne tikai Latvijas un Igaunijas pasākumu centru vadītāji, bet arī pieredzējis starptautisks eksperts – pasākumu centru darbības konsultants Gerfrīds Štīlers (Berlīne, Vācija). Tajā piedalījās arī pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte un koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja Inese Zagorska, aicinot vācu ekspertu iepazīt arī Siguldas novada pasākumu norises vietas - „Balto flīģeli”, Pilsdrupu estrādi, Svētku laukumu. Viesojoties Siguldā, eksperts izvērtēja arī jaunceļamā Kultūras centra projektu, to, pozitīvi novērtējot, atzina kā interesantu objektu gan saturiskā, gan funkcionālā risinājumā. Viņš sniedza arī vairākus vērtīgus ieteikumus par telpu funkcionālu izmantošanu un publiskās – privātās partnerības veidošanu.

Izstrādātā projekta galvenā iezīme ir vēlme veidot telpu, kas siguldiešiem radītu kopības sajūtu. Projekts paredz pilsētas kultūras nama rekonstrukciju un trīs jaunu apjomu būvniecību teritorijā starp viesnīcu „Sigulda” un šībrīža kultūras nama ēku, kurus apvienos stiklots ātrijs.

Kultūras nama rekonstrukcija un paplašināšana ir nozīmīga vairāku iemeslu dēļ. Esošā kultūras nama ēka, kas celta 60.gados, ir novecojusi un nespēj kvalitatīvi veikt savas funkcijas, nodrošinot pasākumu norisi un pašdarbības kolektīvu darbu. Siguldas novadā šobrīd trūkst pietiekami plašas zāles, kurā varētu rīkot pasākumus lielam apmeklētāju skaitam. Ir pasākumi, kuri nav piemēroti organizēšanai pilsdrupu estrādē vai Svētku laukumā, arī koncertzālē „Baltais flīģelis” paredzētas vietas tikai 250 skatītāju sēdvietām. Tādēļ Kultūras centrā paredzēta koncertzāle 800 apmeklētājiem. „Savulaik, aizvadītā gadsimta 20.gados, kad tika būvēts Biedrības tautas nams Vidzemes šosejas tuvumā, tajā tika projektēta zāle 400 vietām, neskatoties uz to, ka apkārtnē bija tikai 3 - 4 tūkstoši iedzīvotāju. Vēlāk šī ēka kļuva par ievērojamu kultūras centru visā apkārtnē. Tas pamato, ka plānotais koncertzāles apjoms, ņemot vērā potenciālo apmeklētāju skaitu, nebūt nav par lielu,” precizē J.Zilvers. Izpētīts, ka jaunā Kultūras centra mērķauditorija būtu vairāk nekā 15 tūkstoši novada un ap 40 tūkstošiem apkārtnes iedzīvotāju no citām pašvaldībām, kas ik dienas izmanto Siguldas infrastruktūru.

Kultūras centra projektā paredzēta arī izstāžu zāles – galerijas celtniecība, jo uz doto brīdi Siguldas pilsētas centrā nav atbilstošas vietas, kur organizēt izstādes. Tās var rīkot Turaidas muzejrezervātā un Siguldas pagasta kultūras namā, bet abas atrodas tālu no centra. Tiks veidota arī jauna kinozāle.

Siguldā trūkst telpu vairākām kultūras un izglītības iestādēm - Pilsētas bibliotēka izvietota pirmsskolas izglītības telpās, arī bērnu bibliotēkai „Baltajā flīģelī” pietrūkst telpu. Tādēļ atbilstoši likumdošanas prasībām, jāveic jaunas bibliotēkas būvniecība, to paredzēts izvietot Kultūras centrā. Siguldas novadā veiksmīgi attīstās arī Mākslas un Mūzikas skola. Jāpaplašinās arī Mākslas skolai. Tā tiks pārvietota uz kultūras centra telpām, „Balto flīģeli” atstājot Mūzikas skolas un koncertzāles attīstības nodrošināšanai.

Jaunajā, daudzfunkcionālajā kultūras centrā tiek plānota arī konferenču un pasākumu zāle, jauniešu atpūtas centrs, bērnu nodarbību un atpūtas telpas un kafejnīca.  

Topošais Kultūras centrs – reģionāla un nacionāla līmeņa nozīmes ēka

„Līdz šim Siguldai nav izdevies piesaistīt vairāku nozīmīgu izklaides pasākumu rīkotāju uzmanību tieši nepiemērotu telpu dēļ, piemēram, lielkoncertu rīkošanai, tādēļ ir nepieciešama zāle lielam cilvēku skaitam,” skaidro pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte. 

Siguldas novadā, salīdzinot ar citām Rīgas rajona pašvaldībām, ir vislielākais tautas mākslas kolektīvu skaits - novadā darbojas 29 kolektīvi, apvienojot gandrīz 600 dalībniekus un Kultūras centrs lielākajai daļai no tiem kalpo kā mājvieta nodarbībām. Nepieciešams izbūvēt piemērotas nodarbību telpas, aprīkotas ar ģērbtuvēm, dušu, jāatjauno ēkas sanitārie mezgli.  

Pēc Eiropas standartiem un piedāvātajiem kultūras pakalpojumiem, topošais Kultūras centrs atbilst nacionālā līmeņa kultūras iestādei. Arī novada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kad pašvaldībām būs jāpārņem daudzas rajona administratīvo centru funkcijas, Siguldas novads varētu uzņemties kultūras namu metodisko vadību.

Noslēdzoties sabiedriskajai apspriešanai, tiks izstrādāts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts. „Publiskā apspriešana pauž sabiedrības nostāju pret ēkas nepieciešamību kopumā un dod pārliecību arī deputātiem par to, kāds lēmums būtu jāpieņem,” teic J.Zilvers.

Projektēšanas gaitā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta energoefektivitātei. Ēkas savienojošais stiklotais ātrijs ēku veidos gaišu un mājīgu, to ir grūti panākt, neizmantojot dabīgo apgaismojumu. Taču stiklotās konstrukcijas procentuāli aizņem nelielu daļu no kopējā ēkas apjoma.

Rekonstrukcijas laikā tiks likvidēts pilsētas kultūras nama saimnieciskais pagalms un palīgēkas, paplašinot ēku un izvietojot automašīnu stāvvietas līdz Raiņa ielai. Topošā Kultūras centra ēka aizņems arī šī brīža stāvlaukuma teritoriju, to pārvietojot uz teritoriju pie autoostas, kuras izvietošana turpmāk plānota dzelzceļa stacijas tuvumā. Stāvlaukumi tiks paplašināti arī stacijas zonā. „Ēka atradīsies pašā centrā, lielai daļai apmeklētāju dodot iespēju pasākumus apmeklēt kājām, nevis ar transportu,” piebilst J.Zilvers. 

Tehniskā projekta izstrādi paredzēts pabeigt līdz 2009.gada februārim, tā izmaksas ir ap 289 tūkstošiem latu. Pēc tehniskā projekta izstrādes, tiks izvērtēta objekta izmaksu kontroltāme un tiks lemts par pašvaldības iespējām uzsākt projekta īstenošanu.

Plānots, ka kopējās Kultūras centra būvniecības izmaksas varētu svārstīties no 5 līdz 10 miljoniem latu. „Kultūras centrs nav šā brīža iegriba, lai apmierinātu kādu īstermiņa vēlmi,” teic J.Zilvers, „ēkas vērtība būs tikpat nozīmīga vēl arī pēc 50 gadiem. Turklāt tas ir veiksmīgs risinājums, kā apvienot izdevumus, jo, būvējot atsevišķi četras jaunas izglītības un kultūras iestādes, kā tas būtu nepieciešams šobrīd, izmaksas būtu krietni vien augstākas. Veiksmīgas prognozes rezultātā, nākamgad rudenī varēsim likt pamatakmeni rekonstrukcijas uzsākšanai”.