Sestdien, 30.maijā vairākās Latvijas pilsētās notika Latvijas Forums. Foruma Siguldas darba grupā piedalījās 23 dalībnieki, pārstāvot dažādas jomas un interešu grupas. Darba grupas moderators bija Kārlis Streips. Siguldieši Foruma laikā izteica vairākus vērtīgus priekšlikumus.

Uzņēmējdarbības attīstībai Siguldas darba grupas locekļi atzīmēja vairākas problēmas:
-  Nav pietiekami skaidra attīstības stratēģija, ļaudis par to nezina;
-  Valsts iestādes, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, ne vienmēr ir īpaši pretimnākošas un draudzīgas pret saviem klientiem. Tas būtu jālabo;
-  Uzņēmējiem ir jātiek galā ar milzīgiem dažādu papīru un dokumentu kalniem. Šī birokrātija ir jāsamazina. Par birokrātijas milzīgajiem apjomiem Latvijā runāja vairāki grupas dalībnieki;
-  Sevišķa palīdzība vajadzīga mikrouzņēmumiem;
-  Darba grupas locekļi runāja arī par to, ka bieži uzņēmējiem ir jārunā ar n-tām iestādēm un birojiem. Būtu labi izveidot tā dēvēto vienas pieturas aģentūras principu un to attiecināt pēc iespējas plašāk;
-  Darba grupa konstatēja, ka valstī nav nekādas savietojamības, ja runa ir par dažādu iestāžu grāmatvedības u.c. programmām un   dokumentiem. Šī ir lieta, kura ir jārisina steidzami;
-  Varētu attīstīt krājaizdevu sabiedrību darbu Latvijā, jo tās palīdz nodrošināt vietējā kapitāla izmantošanu vietējai uzņēmējdarbībai. Latvijā (piem., Allažos) jau ir piemēri par to, kā to var izdarīt.

Lai uzlabotu attiecības ar sabiedrību, valsts pārvaldes institūcijām ir vairāk jāuzklausa iedzīvotāju sniegtie priekšlikumi. Kāds darba grupas dalībnieks ir izveidojis mājas lapu vai „ideju banku”, kur cilvēks var nosūtīt savu priekšlikumu, tad notiek virtuālās diskusijas un priekšlikums tiek virzīts tālāk. Grupas dalībnieki konstatēja, ka Igaunijā, piemēram, ir aprobēta sistēma, kura igauņiem ļauj ar elektroniskā paraksta palīdzību ne tikai piedāvāt priekšlikumus, bet arī par tiem balsot. Ar pietiekamu atbalstu, jautājums tiek virzīts tālāk. Tādēļ Latvijas valsts institūcijām ir nepieciešams izpētīt pieredzi citās valstīs un ieviest e-parakstu.

Grupa diskutēja arī par nevalstisko organizāciju lomu – tās var būt centrālās „piltuves,” caur kurām tiek virzīti priekšlikumi, taču nereti pieredze bijusi tāda, ka uzklausītas tiek tikai „pareizās” vai „savējās” organizācijas.

Izglītības jomas pārstāvis uzsvēra, ka patlaban ļoti trūkst zināšanu un informācijas par to, kas izglītības sistēmā notiks 1. septembrī. Darba grupa daudz runāja par izglītības saturu, uzsverot patriotisko audzināšanu, par globālajām vērtībām, kuras iet tālāk par patriotisku vai nacionālistisku audzināšanu.

Politiskā procesa uzlabošanai tika rosinātas vairākas idejas:
-  Ir jāpilnveido ierēdņu kompetence – ne visiem ir adekvāta pieredze.
-  Jākonstatē, ka bieži lēmumi tiek pieņemti lēnām, un ne vienmēr par to ir pietiekami daudz informācijas. Daži grupas locekļi vēlējās vairāk informācijas ne tikai par jautājumu kā tādu, bet arī par procesu – kā jautājums virzās, kas to ir apspriedis, kādi par to ir paustie viedokļi u.c.
-  Latvijā pietiekami bieži likumi un lēmumi tika pieņemti speciālu, nevis sabiedrības interešu apmierināšanai.
-  Pārāk bieži lēmumi ir nepārdomāti – netiek ievērots teiciens par septiņu reižu nomērīšanu pirms griešanas. Konkrētais piemērs: Dziesmu svētku organizēšana, kur pazudusi kādreizējā saite starp Kultūras ministriju un kultūras grupām Latvijā.

Daudzi darba grupas locekļi runāja par vērtību trūkumu sabiedrībā. Izskanēja doma, ka nepieciešams ievērot tautas un kristīgās vērtības. Darba grupas dalībnieki pārrunāja to, kā šīs vērtības veidot. Daži dalībnieki uzskatīja, ka skolās nepieciešama patriotiska un vērtībās pamatota audzināšana. Kāds dalībnieks pauda viedokli, ka skolas ir saglabājušas izglītošanas, bet ir aizmirsušas par audzināšanas funkciju. Citi dalībnieki pauda viedokli, ka vērtības ir atrodamas arī ārpus Latvijas, un arī tās būtu ņemamas vērā. Taču kopumā grupa atbalstīja viedokli, ka ir jāievēro tādas vērtības, kā godīgums, kompetence un darba kvalitāte.

Latvijas Foruma laikā Siguldas darba grupa izvirzīja arī citus, valsts mērogā būtiskus, priekšlikumus.
-  Latvijā jāaizliedz ģenētiski modificētās pārtikas ražošana un importēšana. Patlaban tas ir pašvaldībām risināms jautājums, bet, ja viena pašvaldība saka jā, bet otra nē, tad sanāk, ka vienā pašvaldībā ir citi noteikumi, un tas var veidot diskrimināciju. Vajadzīgi valstiski noteikumi, vairāki darba grupas locekļi uzskatīja, ka vajadzīgs aizliegums. Darba grupas dalībnieki arī aicināja plašāk pievērst uzmanību t.s. zaļajai zemniecībai, jo arī tas ir jautājums par vērtībām – ko mēs ēdam?
-  Darba grupas dalībnieks no veselības jomas aicināja valstī ieviest obligātu veselības apdrošināšanu, jo tas palīdzēt risinātu jautājumu par veselības aprūpes finansēšanu, kā arī veicinās pacientu tiesību ievērošanu laikā, kad ievērojami pieaugušas izmaksas, kuras jāsedz pašam pacientam.
-  Darba grupa aicināja valdību pārskatīt noteikumus par medīšanu, lai labāk pasargātu zemniekus pret savvaļas dzīvnieku nodarītajiem bojājumiem. Grupa arī aicināja valdību neatteikties no kompensācijas, kāda tiek maksāta par šiem bojājumiem.
-  Darba grupa aicināja nesamazināt pensijas, taču arī padomāt par pakalpojumiem, kādi pensionāriem ir vajadzīgi. Piemēram, darba grupas dalībniece no Siguldas Pensionāru biedrības teica, ka pensionāriem ļoti būtu vajadzīga psiholoģiska palīdzība, jo patlaban krīzes laikā daudziem ir grūti.
-  Darba grupas dalībnieks no lauksaimniecības jomas teica, ka pārāk bieži mainās noteikumi. Ja, piemēram, zemnieks šogad nolemj nodarboties ar organisko lauksaimniecību, iespējams, nākamajā gadā būs pavisam citi noteikumi. Turklāt, valsts reizēm pauž konkrētu atbalstu vienai jomai. Tāpat zemniekiem ir jāmācās sadarboties un meklēt attiecības arī ārpus savas valsts.
-  Viens darba grupas dalībnieks ierosināja atcerēties, ka Latvija piedzīvoja ļoti smagu krīzi arī laikā pēc 1. Pasaules kara, tādēļ derētu ieskatīties arhīvos un paskatīties, kā lietas tika risinātas toreiz.
-  Darba grupa aicina valsti sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri labticīgi ņēma kredītus „treknajos gados,” lai sev iegādātos mājokli.

Darba grupas dalībnieki arī minēja piemērus par projektiem, kuri jau ir notikuši un var radīt piemēru citiem. Piemēram, jautājumā par savvaļas dzīvniekiem un lauksaimniecību pērn veikta aptauja visā valstī, kurā atbildes sniedza 842 cilvēki. Aptaujas rezultātā radušies priekšlikumi, kuri tiek virzīti caur Zemnieku Saeimu un tālāk uz MK un Saeimu. Savukārt Siguldas novada domes pārstāvis stāstīja, ka jau labu laiku invalīdu rehabilitācijas pakalpojumus novadā sniedz specializētas nevalstiskas organizācijas, kurām šis pienākums ir uzticēts - pašvaldība dod finansējumu, bet darbu veic konkrēti speciālisti.