Šis rudens ir atnesis ievērojamas pārmaiņas Siguldas novada kultūrtelpā, proti, tika reorganizēta kultūras namu, Jūdažu Sabiedriskā centra un Siguldas koncertzāles „Baltais Flīģelis” darbība.

Siguldas novada Domes sēdē 11.oktobrī deputāti vienbalsīgi nobalsoja par centralizētu darbības modeli, kurā par vadošo iestādi tika izvirzīts Siguldas pilsētas kultūras nams, bet pārējās iestādes par tā struktūrvienībām. Turpmāk pilsētas kultūras nama nosaukums būs Siguldas novada Kultūras centrs un tā pakļautībā darbosies piecas struktūrvienības: Siguldas pagasta kultūras nams, Jūdažu Sabiedriskais centrs, Allažu pagasta Tautas nams, Mores pagasta Tautas nams (iepriekšējais nosaukums Mores pagasta kultūras nams) un Siguldas koncertzāle „Baltais Flīģelis”.

Apvienošanas ieguvumi ir vairāki. Samazinot ar iestādes administrēšanu un personālvadību saistītās lietas, struktūrvienību vadītājiem tiks samazināta darba slodze un atliks vairāk enerģijas un laika, lai strādātu un domātu par kvalitatīvu kultūras piedāvājumu saviem apmeklētājiem, bet, izveidojot vienotu materiāli tehnisko bāzi, varēs ietaupīt resursus.

„Reorganizācijas ļoti būtisks aspekts ir procesa administrēšana un personāla vadība. Tikpat svarīgi ir, taupot resursus, nodrošināt vienotu materiāli tehnisko bāzi. Būtisks iemesls ir arī atbildības noteikšana ne tikai, lai pielāgotos un sakārtotu sevi, bet arī lai uzņemtos galveno lomu laikā, kādā dzīvojam. Saskaņā ar nolikumu iestādēm ir noteiktas funkcijas un uzdevumi. Ir definētas atšķirības. Piemēram, ir skaidri pateikts, ka Dziesmu svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšana tiek veikta kultūras un Tautas namos. Sabiedriskais centrs rūpējas par saturīgu brīvā laika pavadīšanu. Uzdots, ka kultūras iestādēm pagastos savā darbībā lielāks uzsvars jāliek uz darbu arī ar bērniem un jauniešiem. Savukārt profesionālās mākslas nodrošinātāji ir Kultūras centrs un koncertzāle,” stāsta Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

Katra kultūras iestāde turpinās veidot attiecīgās administratīvās teritorijas kultūrvidi, respektējot tur valdošās, jau esošās vērtības un meklējot kopējā novada kultūrtelpā savu nišu. Tāpat turpinās darboties amatiermākslas kolektīvi. „Šobrīd esam uzsākuši darbu pie pasākumu analīzes. Domājam par to, kur esam un kur vēlamies nokļūt – nevis katrs atsevišķi, bet visi kopā. Koncertzāle „Baltais Flīģelis” ir iestāde ar Latvijā atpazīstamu zīmolu, kam segumu nodrošina profesionalitāte un kvalitāte. Tās vadītāja Inese Zagorska ar smagu darbu ir ieguvusi vērtīgu pieredzi, kas, nenoliedzami, ir lielisks resurss un padomdevējs pārējiem kolēģiem. Allažu pagasta Tautas nams neatrodas aktīvajā pagasta gājēju plūsmā, tādēļ tā vadītājai Guntai Rudzei būs jārod veids, kā iedzīvotājiem padarīt pieejamu pasākumu piedāvājumu administrācijas ēkas telpās, un jārada motivācija pagasta ļaudīm apmeklēt Tautas namu. Reizē ar reorganizāciju darbu uzsāka Mores pagasta Tautas nama vadītāja Kristīne Gailīte. Morē ir lielisks paraugs labai Tautas nama un skolas savstarpējai sadarbībai. Arī Jūdažu Sabiedriskajā centrā pārmaiņas – turpmāk par jūdažnieku sabiedrisko dzīvi un pasākumiem rūpēsies bibliotekāre Jeļena Ozoliņa, bet Terēzija Leimane vadīs Siguldas pagasta kultūras namu,” skaidro Siguldas novada Kultūras centra direktore Arisa Pastuhova.

Siguldas novada Kultūras centrs turpinās nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību, kā arī realizēt tradicionālos pasākumus – Siguldas Novada svētkus, Ziemassvētku egles iedegšanu un citus.

„Tā nu esam jauna ceļa posma sākumā. Ar pamatīgām pārmaiņām. Reizē ar modeļa maiņu ir mainījies ne tikai darbības veids, bet arī personības, kas veidos novada kultūras dzīvi. Uzskatu, ka kultūras dzīves veidotāja uzdevums nav izdabāt sabiedrības vēlmēm, bet gan veidot kvalitatīvu sabiedrību – tas ir grūts un smags darbs. Lai to veiktu, ir skaidri jādefinē, kur esam, un jānosaka sasniedzamais mērķis. Tad, kad Siguldas pilsētas kultūras nams atzīmēja savu 50 gadu jubileju, Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics savā uzrunā teica, ka šis nams ir pilsētas sirds. Manuprāt, precīzs apzīmējums iestādei, kuras pamatfunkcija ir kopienas veidošana. Pievienojos un esmu pārliecināta, ka Siguldas novada Kultūras centram jābūt tādam, lai ikviens novada iedzīvotājs nešaubītos, ka namu raksturo atvērtība, radošums un kvalitāte,” pārdomās dalās tā direktore Arisa Pastuhova.

Ar Siguldas novada Kultūras centra direktori var sazināties pa tālruni 67972173 un e-pastu arisa.pastuhova@sigulda.lv.

Jeļena Ozoliņa, Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja:
Iepriekšējā Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja Terēzija Leimane izveidoja ļoti labu pamatu Sabiedriskā centra kultūras dzīvei. Tāpēc mans uzdevums ir esošo kultūras vērtību saglabāšana un jaunu vērtību radīšana, veidojot un piedāvājot daudzveidīgus un kvalitatīvus pasākumus. Mans uzdevums ir veicināt un atbalstīt radošumu ar sabiedrības aktīvu līdzdalību, lielāku uzsvaru liekot uz bērniem un jauniešiem, neaizmirstot arī vecāka gada gājuma cilvēkus, kas dzīvo Siguldas novada Jūdažos.

Gunta Rudze, Allažu pagasta Tautas nama vadītāja:
Mans darbs ir turpināt jau iesāktos projektus, kā arī meklēt jaunas iespējas un izpausmes. Darbs saistās ne tikai ar Tautas namu, bet aptver arī citus pagasta kultūrvēsturiskus objektus un vietas.
Kopā ar Allažu ev.lut. baznīcu sākam jaunu koncertu ciklu „No Ziemassvētkiem līdz Vasarsvētkiem” kopā ar dziesminiekiem jeb bardiem. Baznīcas lieliskā akustika ļauj neizmantot skaņas pastiprinātājus, kas rada īpašu saikni starp izpildītāju un klausītāju. Sadarbībā ar Allažu pamatskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju turpināsim attīstīt Teodora Zaļkalna tēlniecības līniju – kopā ar jaunajiem tēlniekiem veidojot paliekošu objektu pie Allažu pagasta Tautas nama. Tāpat ir idejas par „Allažu ķimeļa” zīmola attīstību, veidojot to par pastāvīgu izstādi Allažu pagasta Tautas namā un Ķimeļa svētkiem. Turpināsim arī Allažu Tradīciju kluba iesāktos tradīciju un ieražu izzināšanas pasākumus, kā arī izzināsim Allažu pagasta Tautas nama vēsturi, veidojot tā apkārtnes teritoriju kā vietai piederošu. Esam domājuši arī par jauniešu iniciatīvas grupu veidošanu.

Kristīne Gailīte, Mores pagasta Tautas nama vadītāja:
Esmu par Raiņa teikto: „Pastāvēs, kas mainīsies!”, jo ticu, ka vienmēr var kaut ko mainīt, uzlabot – vienmēr var vēlēties un arīdzan izdarīt labāk. Domāju, ka kultūras darbība novadā tagad, līdz ar jauno kārtību, tikai uzlabosies – tā vairāk „saslēgsies”, tā būs vairāk vienota kā sistēma.
Prieks, ka Morē atkal (pirms kultūras nama tas ir bijis Tautas nams) ir Tautas nams, jo savulaik tas celts par tautas saziedotiem līdzekļiem – mēs esam atgriezušies pie saknēm. Tomēr nākotnes vīzija saistās ne tikai ar satura kvalitātes paaugstināšanu, bet arī telpu paplašināšanu, piemēram, izbūvējot divslīpu jumtu vai neizmantoto skatuves daļu, veidojot klāt amatu māju. Tas noteikti attaisnotu Tautas nama nosaukumu – ēka, kas domāta TAUTAI.

Terēzija Leimane, Siguldas pagasta kultūras nama vadītāja:
Siguldas pagasta kultūras namā turpinās iestrādes, kuras laika gaitā jau ir sevi apliecinājušas kā kultūras un izglītības vērtības. Apmeklētājiem tiks piedāvātas izstādes, teātru izrādes, koncerti, sarunu cikls, talantu konkurss „Sev un saviem draugiem”, kā arī izglītības kursi tautas lietišķās mākslas prasmju apgūšanai. Aktīvajiem apmeklētājiem Siguldas pagasta kultūras nams piedāvā iespēju piedalīties astoņās amatiermākslas kolektīvu nodarbībās pēc savām interesēm.

Esam atvērti sadarbībai un jaunām idejām!

Inese Zagorska, koncertzāles „Baltais Flīģelis” vadītāja:
Koncertzāle „Baltais Flīģelis” ir kļuvusi par vienu no iecienītākajām un apmeklētākajām kultūras vietām ārpus Latvijas kultūras metropoles Rīgas. Simtiem koncertu šajos gados izskanējuši uz koncertzāles skatuves, atstājot šeit simtiem mūziķu radošo enerģiju un apbrīnojamo talantu. Koncertzāle „Baltais Flīģelis” bez regulārajiem sezonas koncertiem producē Latvijas kultūrā nozīmīgus pasākumus – festivālu „Kremerata Baltica”, mūsdienu mākslas projektu „Alternatīvais flīģelis”, vasaras kamermūzikas koncertus „Bēthovens un Sigulda”, kā arī citus. Koncertzāle „Baltais Flīģelis” ir nopietns dalībnieks un partneris „Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” pasākumu sagatavošanā, plānošanā un rīkošanā.