10. martā Inčukalnā norisinājās IV Ceļojošais festivāls “Pie Gaujas dzīve mana”, kurā satiekas vispārējo klavieru spēles audzēkņi no Latvijas profesionālās ievirzes skolām, kuras atrodas Gaujas upes tecējuma tuvumā. Festivāla idejas autori un tradīcijas aizsācēji ir Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis”. Pirms četriem gadiem pirmais festivāls notika tieši Siguldā. Pēc tam draudzīgā atmosfērā skolas viesos aicinājuši Ādaži, Strenči, šogad Inčukalns.
Festivāla norisēs iesaistītās skolas: Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis”, Ādažu Mūzikas un mākslas skola, Cēsu Mūzikas skola, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskola, Gaujienas mūzikas un mākslas skola, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola, Krimuldas Mūzikas un mākslas skola, Līgatnes Mūzikas un mākslas skola, Sējas Mūzikas un mākslas skola, Strenču Mūzikas skola, Valmieras Mūzikas skola, Vangažu Mūzikas un mākslas skola.
Kā tradīcija ir arī festivāla formāts. Audzēkņi ierodas Gaujas tuvumā esošajā skolā vai kultūras namā, lai rādītu savas muzicēšanas prasmes jaukā koncertā. Bet pievienotā vērtība ir neliels izzinošs pasākums ekskursijas vai stāstījuma formātā par Gauju un vietas iepazīšanu saistībā ar Gauju.
Inčukalna Mūzikas un mākslas skola uzņēma 22 audzēkņus un 14 pedagogus no 10 skolām, lai kopīgi iepazītu Inčukalna pagasta vēsturi, dotos vērot vēl aizsalušo un palus gaidošo Gauju pie Rāmkalniem un iepazītu Inčukalna Medību pils vēsturi.
Interesantā ekskursijā gida pavadībā Inčukalna Medību pilī vispārējo klavieru audzēkņiem bija iespēja uzzināt Inčukalna Medību pils vēsturiskos faktus un iztēloties emocionāli piesātinātu ainu par vienu medību dienu pils īpašnieka barona fon Zoberharda pārvaldīšanas laikā.
Inčukalna Medību pils celta 1914. gadā pēc Baltijas naftas bāzes direktora barona fon Zoberharda pasūtījuma. Ēka veidota jūgendstilā – brūnā ozolkoka dēlīšu apdare pils augšējam stāvam atgādina čiekuru zvīņas (šodien to imitē bitumena materiāls), ārējai apdarei izmantots šūnakmens, kārniņu jumta segums, bet katrs logs ir atšķirīgā formā un izmērā. No pils atklātās terases paveras ainavisks Gaujas senlejas skats. Iekštelpas grezno ozolkoka interjers, kristāla durvis, spoguļsienas un kamīni. Ēkas plānojumā neviena istaba nelīdzinās citai.
Pēc Pirmā pasaules kara šajā ēkā bijusi gan Skolotāju slimokase, gan sanatorija plaušu slimību ārstēšanai, pateicoties dziednieciskajam priežu meža gaisam. Otrā pasaules kara laikā ēkā bijusi vācu, vēlāk – padomju karavīru lazarete. 20. gadsimta 50. gados te bijusi tuberkulozes sanatorija bērniem, bet 70. gados – astmas slimnieku sanatorija. No 1993. līdz 2011. gadam pilī saimniekojis bērnu bāreņu aprūpes centrs “Inčukalns”.
Šodien mājas iekšpusē ir daļēji saglabājušās oriģinālās parketa grīdas, oriģinālie logu rāmji ar stikliem, slēģu sistēmām un rullo žalūzijām, pirmā stāva kristāla stikla durvis, kā arī griestu un sienu rotājumu fragmenti. Iespējams aplūkot arī porcelāna traukus, figūras un gleznas.
Pēc iedvesmojošas un interesantas ekskursijas pa Gaujas tecējuma krastiem, vispārējo klavieru audzēkņi sniedza koncertu Inčukalna Tautas namā. Programmā skanēja dažādu komponistu skaņdarbi gan solo, gan ansamblīšu izpildījumā.
Ar labi padarīta darba un priecīgas kopābūšanas sajūtu visi šķīrās, lai nākamajā gadā tiktos Valmierā, bet aiznākamajā gadā – Vangažos.
Informāciju sagatavoja:
Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas direktore
Daina Klints
