Jau divas nedēļas Turaidas muzejrezervāta speciālistu Egila Jemeļjanova un Mārča Kalniņa vadībā notiek arheoloģiskā izpēte Siguldas Krusta kalnā. Arheoloģiskajos izrakumos strādā seši Siguldas novada jaunieši.

 

Uzsākot darbu, tika iemērīts 55m² liels izrakumu laukums, taču darba gaitā laukums var tikt palielināts atkarībā no nepieciešamības. Izpētes laukums iemērīts, tā lai, varētu turpināt 2007. gadā atklātā plienakmens krāvuma izpēti. Darbi norit Krusta kalna plakuma patreizējā centrālajā daļā. Jau 2007. gadā izpētes laikā tika konstatēts, ka, dabas procesu rezultātā, pirms vairākiem gadsimtiem kalna sānmalas ir nogruvušas.

Pirmās izpētes dienas vainagojās ar interesantiem atradumiem. Noņemot zemes virskārtu, virsējos slāņos tika atrastas Krievijas cara Nikolaja II laika monētas. Tas liecina, ka Krusta kalns kā iecienīta atpūtas un izklaides vieta izmantota jau kopš 20. gadsimta sākuma.
 

Pašreiz izpēte notiek 35 cm dziļā slānī. Ir atrastas ap 10 kaltas dzelzs būvnaglas, vairāki klostertipa jumta kārniņu fragmenti, dzīvnieku kauli, bronzas trauka apmales fragments un neliela dzelzs sprādzīte. Laukuma austrumu malā atrasts labi saglabājies arbaleta bultas gals ar uzmavu. Lielākā daļa atrasto senlietu ir attiecināmas uz 14. – 15. gadsimtu. Pašreiz senākais atradums ir laukuma dienvidu malā atrastā liela bezripas keramikas trauka lauska. Podnieka ripu mūsdienu Latvijas teritorijā sāka izmantot ar 11. gadsimtu. Pamazām darba gaitā tiek atsegts arī pagājušajā gadā konstatētais plienakmens krāvums.

Ārpus izpētes laukuma kalna nogāzē, kur noticis nogruvums, atrastas viduslaiku kaltas dzelzs naglas un to fragmenti.

Atradumi vēlreiz apstiprina, ka Krusta kalns glabā daudz interesantu un neatklātu Siguldas vēstures stāstu.

 
Šovasar arheoloģiskā izpēte turpināsies līdz 30. augustam.
 
 
 
Informāciju sagatavoja
Jolanta Dukaļska
pēc Krusta kalna arheoloģiskās ekspedīcijas
zinātniskā darba vadītāja
Egila Jemeļjanova sniegtajām ziņām.