Grupa „Menuets” aicina uz savas 45 gadu jubilejas koncertu Siguldas novada Kultūras centrā 10.oktobrī plkst.19.00.

„Ja man jautā, kā vērtēju „Menueta” paziņojumu, ka sakarā ar savu ievērojamo jubileju viņi devušies pēdējā tūrē, es teiktu, ka tā droši vien ir tāda neliela reklāma. Es nekādi nespēju iedomāties, ka šie cilvēki, šie mūziķi, kurus tik labi pazīstu un zinu, kāds viņos ir potenciāls, pēkšņi beigtu spēlēt un teiktu: „Tagad mēs sēdēsim mierā!” Galu galā, daudzi pasaulslaveni mākslinieki ik pa brīdim paziņo: „Ai, tagad mēs dodamies pēdējā tūrē!” Tomēr pēc kāda klusuma brīža atgriežas…”

Tieši tā pirms pieciem gadiem sacīja komponists Imants Kalniņš. Viņš izrādījās gaišreģis, jo tas nu ir noticis: savā 45. dzimšanas gadā „Menuets” atgriežas un pošas ceļā pie savējiem visā Latvijā. Saviļņojot, aizkustinot, aicinot kopā izdziedāties no visas sirds.

Vēl nesen kāda divdesmitgadīga būtne atzinās: ja turpmākā dzīve būtu jāpavada uz vientuļas salas, viņa līdzi ņemtu sava mīļotā smaidu, Čaka dzejoļu krājumu „Sirds uz trotuāra” un „Menueta” dziesmas. Jā gan, 45 gadu laikā izaugušas vairākas paaudzes, kas viņos ir iemīlējušās. Jo „Menuets” dzīvo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā „Menuets” ir tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi garāžā un savu nosaukumu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu „Menuets”. 

Par viņu iedvesmas avotu var uzskatīt Bītlus. Par paroli – Imantu Kalniņu. Viņa sacerētā „Dziesma, ar ko tu sāksies” uz mūžīgiem laikiem kļuvusi par „Menueta” neoficiālo himnu, ko ierasts klausīties un kopā dziedāt, kājās stāvot. 

Toreiz, kad lasījām starp rindām un par brīvu elpošanu varējām tikai sapņot, viņi simbolizēja patvērumu. Kalniņa dziesmu latviskums, mūziķu nesmiņķētais šarms un mīļais priekšnesums „Menuetu” vērta pielūgsmes objektā, un teju katra uzstāšanās pārvērtās par bīstamu manifestāciju. Viņi ir mūsu kultūras fenomens, un šovasar gan lieli, gan mazi tiek laipni lūgti par to vēlreiz pārliecināties. Cits ļausies jaunības nostalģijai, cits – šodienas realitātei, bet vēl citu gaida „Menueta” atklāšanas brīnums.