Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta otrdien, 26.novembrī noraidīja Gleznotājkalna un tā apkārtnes mežu mantinieka Ārija Ozoliņa prasību atjaunot viņa īpašuma tiesības uz zemi Siguldā, Gaujas senielejā.

Augstākā tiesa atzina Ā. Ozoliņa tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju likumā paredzētajā kārtībā, kā tas jau bija nolemts ar Siguldas pilsētas Zemes un denacionalizācijas komisijas 2004.gada 9.decembra lēmumu, ar kuru tika atzītas mantinieku tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā Siguldā par īpašumā neatjaunotajām zemes platībām Gaujas senielejā „Lejas Klaukās”.

Divu pārējo prasītāju - Induļa Egona Lazdas un Ineses Meieres prasību pret Siguldas novada domi, kā arī Vides ministriju un Gaujas nacionālā parka administrāciju tika nolemts izbeigt, jo pēc mantinieku pilnvarotā pārstāvja Ginta Lazdiņa pilnvaras beigām, Siguldas novada dome panāca vienošanos ar I. E. Lazdu un I. Meieri un abi mantinieki saņēma līdzvērtīgu zemi Siguldas pilsētā likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis bilst: „Man ir patiess prieks, ka likums ir izturējis pārbaudi ar naudu un negodīgu rīcību. Pašvaldība visus šos gadus ir pildījusi likumu”.

Jau kopš 1935.gada Gleznotājkalns ietilpst Gaujas nacionālajā parkā un ir viens no nozīmīgākajiem un apmeklētāju iecienītākajiem apskates objektiem. Gleznotājkalnu pirms padomju okupācijas sauca par Paradīzes kalnu – unikālās ainavas dēļ, kas paveras uz Gaujas senieleju, kuras nozīmīgākā vērtība ir neskarta un mazpārveidota daba. Gleznotājkalns un apkārtnes meži ir iekļauti Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā - Gaujas senielejas liegumā, kam ir noteikts ļoti stingrs aizsardzības režīms.

Tiesas spriedumu 30 dienu laikā būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā.

  
Vēsturiskā lietas hronoloģija
 

Siguldas novada dome skaidro radušos situāciju par zemēm ap Gleznotājkalnu.

 

1.   1990. gados sākoties zemes reformai, Siguldā, uz Gaujas nacionālā parka teritorijā esoša īpašuma – ēkas „Villa France” un tai piegulošo ”Lejas Klaukas” īpašumu Gaujas ielā 6 (64,94 ha) pretendē šīs teritorijas mantinieki. 1991.gada nogalē ar šādu lūgumu vēršas pirmās pakāpes mantinieki M.Ozoliņa un V.Lazda, un 1993.gadā arī V.France. Vēlāk, sakarā ar divu pirmās pakāpes mantinieku nāvi, uz īpašumu pretendē otrās pakāpes mantinieki Ā. Ozoliņš, I. E. Lazda un I. Meijere.

2.   Kaut gan atbilstoši LR tiesību aktiem, visiem četriem īpašniekiem 1992.gada februārī tika atdota ēka „Villa France”, tomēr līdz 2008.gada februāra beigām (16 gadi) tās saimnieki minēto īpašumu nav kopuši - nav uzsākti rekonstrukcijas darbi, ēka ir sagruvusi.

3.  Par šo īpašumu 1991. gadā tika izdots Latvijas Vides komitejas lēmums, kurā noteikts, ka šī zeme nav atdodama mantiniekiem, jo tā ir Gaujas nacionālā parka īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Pamatojoties uz likumu „Par zemes reformu LR pilsētās” Siguldas novada dome jau 1996.gadā atzina mantinieku īpašuma tiesības.

4.   Atbilstoši LR tiesību aktiem, visiem četriem īpašniekiem 1996.gada 30.jūlijā tika atjaunotas īpašuma tiesības teritorija ēkas „Villa France” apsaimniekošanai 4,1 ha platībā.

5.   Glezotājkalna teritorijā darbojas Gaujas nacionālā parka liegums, un tajā būvēt nedrīkst.

6.   2001.gada novembrī, sakarā ar mantinieces M. Ozoliņas nāvi, mantojuma tiesībās apstiprinās Ā.Ozoliņš.

7.   2003. gadā, sakarā ar V.Lazdas nāvi, mantojuma tiesībās apstiprinās I.E. Lazda un I. Meiere.

8.  Pamatojoties uz pirmās pakāpes mantiniece V. Frances iesnieguma, 2002. gada martā viņa saņem valsts meža zemi Raiskuma mežniecībā, Gaujas nacionālā parka teritorijā - 19,38 hektāru apmērā, kā to paredzēja tanī laikā spēkā esošās „Meža likuma” normas.

9.   Pārējie mantinieki (Ā. Ozoliņš, I. E. Lazda un I. Meijere) joprojām uzturēja prasību un vēlējās atgūt konkrēto īpašumu ”Lejas Klaukas” - vēsturisko zemi Gaujas senlejā, Gleznotājkalna piekājē. Īpašniekiem vairākkārt piedāvāta līdzvērtīga zeme citviet, viņi nepiekrita.

10. 2004.gadā mantinieki noslēdz pilnvarojuma aktu ar Gintu Lazdiņu, nododot viņam visas tiesības, kārtot lietas un pārstāvēt mantinieku intereses, kas saistītas ar „Lejas Klauku” īpašumu. Pēc pilnvaras termiņa beigām 2005.gadā I.E.Lazda un I.Meijere neturpina sadarbību ar G.Lazdiņu, pārstāvot savas intereses paši. G.Lazdiņš turpina pārstāvēt Ā.Ozoliņu.

11. 2005. gada 5.oktobrī Rīgas Apgabaltiesa nolēma, ka jāatjauno īpašums Gleznotājkalna piekājē Gaujas senlejā. Tiesas spriedums tiek balstīts uz Skaidrojošās vārdnīcas terminu tulkojumu vārdiem „objekts” un „teritorija”, nosakot, ka „objekts” nenozīmē konkrētu teritoriju vai platību. Šādi, tiesai „pa savam” iztulkojot esošo Vides komitejas lēmumu, pašvaldībai lika atcelt Siguldas domes Zemes un denacionalizācijas komisijas lēmumu. Šis lēmums balstās uz 1991. gada Vides komitejas lēmumu par „Lejas Klauku” zemes neatdošanu privātīpašumā, bet atstāšanu valsts rīcībā.

12. Siguldas pašvaldība vairākkārtīgi ir piedāvājusi zemi mantiniekiem līdzvērtīgu zemi pilsētā, bet tie atsakās.

13. 2007. gadā divi mantinieki – I. E. Lazda un I. Meijere, turpinot vienošanās sarunas ar pašvaldību, piekrīt saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā Siguldas pilsētas teritorijā. Viņi piekrituši saņemt zemi Siguldā, Gāles ielā 7 (Siguldas centrā), vairāk kā 4000 kv.m. platībā. Pašlaik ir pabeigta precīzā uzmērīšana un šie 2 mantinieki varēs savas īpašuma tiesības nostiprināt Zemesgrāmatā.

14. No Ā. Ozoliņa pilnvarnieka G.Lazdiņa 2007, gadā saņemts iesniegums par 3,5 ha liela zemes gabala saņemšanu Siguldā – pļavu un parku aiz Krišjāņa Barona pieminekļa. Šī teritorija atrodas Siguldas centrā, tādēļ tajā pēc detālplānojuma nav paredzēta nekāda saimnieciskā darbība. Turklāt, tā ir Zemesgrāmatā ierakstīta pašvaldības zeme, kuru dome kā kompensācijas zemi atdot nedrīkst. Ā.Ozoliņš personīgi līdz šim nav vērsies Siguldas pašvaldībā.

15. Siguldas novada dome Ā. Ozoliņam piedāvājusi vairākus citus zemes gabalus, kas pilsētas teritorijā ir iekļauti līdzvērtīgo zemju sarakstā, tomēr tie Ā.Ozoliņu nav apmierinājuši.