Siguldas novada domes Juridiskā pārvalde informē, ka februārī ir stājies spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2008.gada 25.novembra spriedums - noraidīt Gleznotājkalna un tā apkārtnes mežu mantinieka Ārija Ozoliņa, kuru tiesā pārstāvēja Gints Lazdiņš, prasību atjaunot viņa īpašuma tiesības uz zemi Siguldā. Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis atzīst: „Man ir patiess prieks, ka likums ir izturējis pārbaudi ar naudu un negodīgu rīcību. Pašvaldība visus šos gadus ir pildījusi likumu, cīnoties par to, lai Gleznotājkalns paliktu sabiedrības īpašumā”.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa atzina Ā. Ozoliņa tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju likumā paredzētajā kārtībā, kā tas jau bija nolemts ar Siguldas pilsētas Zemes un denacionalizācijas komisijas 2004.gada 9.decembra lēmumu, ar kuru tika atzītas mantinieku tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā Siguldā par īpašumā neatjaunotajām zemes platībām Gaujas senielejā „Lejas Klaukās”.






Jau kopš 1935.gada Gleznotājkalns ietilpst Gaujas nacionālajā parkā un ir viens no nozīmīgākajiem un apmeklētāju iecienītākajiem apskates objektiem. Gleznotājkalnu pirms padomju okupācijas sauca par Paradīzes kalnu – unikālās ainavas dēļ, kas paveras uz Gaujas senieleju, kuras nozīmīgākā vērtība ir neskarta un mazpārveidota daba. Gleznotājkalns un apkārtnes meži ir iekļauti Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā - Gaujas senielejas liegumā, kam ir noteikts ļoti stingrs aizsardzības režīms.