Kultūra - sigulda.lv

Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena ik gadu vieno mūs visus īpašā svētku un patriotisma gaisotnē – ar svecēm logos, sarkanbaltsarkanā karoga lentītēm pie krūtīm un valsts himnas vārdiem sirdī. Svētku laikā vairākās vietās Siguldas novadā notiks svētku balles, patriotiski pasākumi, kuros kopā cildināsim mūsu valsts brīvību.Kā ik gadu – īpašs būs Siguldas novada Goda dienas pasākums, kurā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Aicinām ikvienu būt daļai no valsts svētku svinībām, kas mūs satuvina un atgādina par to, cik vērtīga ir mūsu valsts brīvība.

Piektdien, 15. novembrī

Plkst. 10.00 Inciema bibliotēkā notiks Rītausmas lasījums pirmsskolas vecuma bērniem.

Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā notiks Latvijas dzimšanas dienas koncerts “Svētku diena”. Koncertā piedalās Inčukalna pagasta izglītības iestāžu audzēkņi un Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestris. Ieeja – bez maksas.

Plkst. 18.00 Inciema torņa zālē būs iespēja baudīt spēlfilmu “Zeme, kas dzied”. Ieeja – bez maksas.

Plkst. 21.00–1.00 Inčukalna Tautas namā notiks svētku balle ar grupu “Pusnakts brīze”. Biļetes cena – 10 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Iegādāties biļetes un pieteikt galdiņu var Inčukalna Tautas namā (tālruņa numurs 29478251).

Plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies valsts svētku balle ar Artūru Jauntēvu un grupu. Viesi – pūtēju ansamblis “Sigulda”. Biļetes cena – 15 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 12 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē (Pils iela 10) līdz 13. novembrim.

Sestdien, 16. novembrī

Plkst. 12.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš uzstāsies ar priekšlasījumu “Leons Briedis un “Kentaura” ēra”. Ieeja – bez maksas. Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā. Plašāka informācija.

Plkst. 15.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” būs skatāma filma “Zeme, kas dzied”. Biļetes cena – 3 eiro; norēķinus var veikt tikai ar skaidru naudu. Plašāka informācija.

Plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz koncertu “Dejas rotā Mārtiņdienu”. Koncertā piedalīsies Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (B grupa), bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa” no Rīgas, tautas deju ansamblis “Venta” no Kuldīgas, tautas deju ansamblis “Drīziņš” no Dobeles un bērnu deju kolektīvs “Jampadracis” no Limbažiem. Biļetes cena – 5 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei. Pasākums notiks 16., 17. un 18. novembrī. Plašāka informācija.

Plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” – Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centra jauktā kora “Maska” koncerts “Maska. Pērkons. A cappella” – unikāla koncertprogramma, kurā diriģents Jānis Ozols savienojis kormūziku ar rokmūziku un kora balsīs izskanēs leģendārās latviešu rokgrupas “Pērkons” dziesmas. Biļetes cena – no 14 līdz 24 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolu audzēkņiem – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Plkst. 19.00 Siguldas Jaunajā pilī norisināsies Zandas Pučes un Armanda Andžes izstādes “FLUVIUS” atklāšana. Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunajā pilī ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Izstādē būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Plašāka informācija.

Plkst. 19.00 Krimuldas Tautas namā norisināsies valsts svētku sarīkojums-koncerts “Manas mājas – Latvija”. Ieeja – bez maksas.

Plkst. 19.00 Inčukalna Sporta centrā notiks Latvijas Čempionāts florbolā 2. līga vīriešiem “Coyote Tobio”–“Rēzeknes BJSS”.

Plkst. 22.00 Krimuldas Tautas namā varēs apmeklēt svētku balli, kurā muzikālo pavadījumu nodrošinās grupa “Trešās brigādes amulets”. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – atlaide 20 %. Norēķini tikai ar skaidru naudu.

Svētdien, 17. novembrī

Plskt. 17.00 Mālpils Kultūras centrā norisināsies valsts svētku sarīkojums “Manas tēva mājas starp divām upēm”. Ieeja – bez maksas.

Plkst. 18.00 Krimuldas muižā būs iespēja baudīt koncertu “Sapņi un mīlestība”, kurā būs dzirdami Rihards Millers, Ilze Grēvele-Skaraine un Ērika Millere. Mākslinieki izpildīs tikai latviešu komponistu mūziku – tā būs iespēja vēlreiz pārliecināties, cik krāsaina, emocionāli bagāta un vēl līdz galam neizzināta ir mūsu pašu komponistu daiļrade. Kā viens no programmas stūrakmeņiem, būs reti atskaņotais, bet īsts vokālās kamermūzikas paraugs – Marģera Zariņa 1952. gadā rakstītais cikls “Sudrabota gaisma”. Lai koncertprogrammu padarītu kolorītāku, mūsu komponisti R. Kalsons un A. Maskats ir veidojuši brīnišķīgas apdares latgaliešu tautasdziesmām, kuras tiks atskaņotas šajos koncertos. Biļetes cena – 25 eiro, tās var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un Krimuldas muižā. Stundu pirms pasākuma būs pieejama bufete.

Plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā izskanēs svētku koncerts “Apmīļo Latviju”. Koncertā piedalīsies Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvi un viesis Lauris Valters. Kopā ar Lauri izdziedāsim dažādas dziesmas, to skaitā “1836”. Ieeja – bez maksas.

Plkst. 21.00–2.00 Mālpils Kultūras centrs aicina uz svētku balli kopā ar mūziķiem Mārtiņu un Jāni. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Iegādāties biļetes un pieteikt galdiņu var Mālpils Kultūras centrā.

Plkst. 22.00 Lēdurgas Kultūras namā norisināsies svētku balles ar grupu “Stabu ielas muzikanti”. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide. Norēķini tikai ar skaidru naudu.

Pirmdien, 18. novembrī

Plkst. 11.00 aicinām ikvienu mazu un lielu novadnieku izskriet, iznūjot vai nostaigāt Latvijas robežas kontūru skrējienā “Izskrien Latviju” Siguldā. Skrējiens paredzēts gan pieredzējušiem skrējējiem, gan tiem, kas vienkārši vēlas aktīvi pavadīt valsts svētkus svaigā gaisā. Starta un finiša vieta stadionā pie Siguldas Sporta centra. Dalība skrējienā – bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās. Plašāka informācija.

No plkst. 12.00 Siguldas novadā notiks Karogu brauciens. Plānotais brauciena maršruts: Sigulda–Ragana–Turaida–Mālpils–Allaži–Inčukalns (P10, neiebraucot pilsētā). Lai pievienotos Karogu braucienam, interesenti aicināti zvanīt uz tālruņa numuru 25130496 (Oskars Sirsniņš).

Plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks “Siguldas novada Goda diena 2024”. Svinīgajā pasākumā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Apbalvojumu saņēmējiem tiks pasniegti pašvaldības domes Atzinības raksti un Goda zīmes.

Plkst. 18.00–20.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” Siguldas novada iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienu kopā ar leģendāro grupu “Jumprava”. Elektroniskās mūzikas pamatlicēji Latvijā uz Siguldu vedīs grupas spēcīgākos, cilvēku sirdis iekarojušos zelta hitus “Peldētājs”, “Zem diviem karogiem”, “Ziemeļmeita”, “Tālu aizgāja brālis”, “Prom no pilsētas”, kā arī jauno kompozīciju “Brīvības plosts” un citas. Svētku vakara ieskaņā folkloras kopas “Senleja” un “Putni” sauks latviskā spēka vārdus debesīs, bet ar sveicienu pie novadniekiem mūsu valsts svētkos vērsīsies pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Koncerts ir bez maksas.

Izstādes

Allažu bibliotēkā – Daigas Segliņas izstāde “Daba zīmējumos”; Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupu bērnu darbiņu izstāde “Mana Latvija!”.
Inčukalna bibliotēkas logos – Inčukalna pamatskolas audzēkņu auduma gleznu izstāde “Mans gabaliņš Latvijas”.
Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” – tautas daiļamata meistara Imanta Jākobsona piemiņas izstāde.
Inčukalna Tautas namā – lietišķās mākslas izstāde “SATIKŠANĀS”.
Jūdažu Bibliotēkā un sabiedriskajā centrā – Ogres gleznotāju grupas “Ceturtā priede” dalībnieces Inetas Krūmiņas gleznu izstāde “Krāsu prieks”.
Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā – biedrības “Cerību spārni” ceļojošā izstāde “Mēs esam un varam”.
Kultūras centrā “Siguldas devons” – izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”; Viļa Daudziņa zīmējumu izstāde “Teātris bildēs”.
Lēdurgas bibliotēkā – izglītojoša, interaktīva spēle bērniem “Latvijas daba. Plēsēji”.
Mālpils Kultūras centrā – mākslinieces Maijas Muižnieces darbu izstāde “Zālei pāri”; 3. starptautiskā Mālpils glezniecības plenēra darbu izstāde “Debesu vērotāji”.
Mores bibliotēkā – Ilzes Gurtlavas izstāde “Kad dvēsele zied…”.
Siguldas Jaunās pils salonā – izstāde “Divas sezonas”; Zandas Pučes un Armanda Andžes izstāde “FLUVIUS” (no 16. novembra).
Siguldas novada bibliotēkā – “Rudens izlaušanās spēle” sākumskolas vecuma bērniem; Papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist book) izstāde “Veco grāmatu jaunā dzīve”; Latvijas Dabas muzeja izstāde “Vilks Igaunijā”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

14. decembrī plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Siguldas Tautas teātra izrāde “Astoņas mīlošas sievietes”.

Lugas darbība risinās kādā attālāk esošā mājā, kur Ziemassvētku laiks kopā pulcējis 8 sievietes. Viņas ir skaistas, kaislīgas, noslēpumainas, gudras un bīstamas. Visticamāk, kāda no viņām ir nogalinājusi vienīgo šajā mājā esošo vīrieti. Kas kurai slēpjams un kura ir vainojama ģimenes apgādnieka nāvē – šī ir intriga, kurai būs iespējams sekot visā izrādes gaitā.

Franču dramaturgs, aktieris un filmu režisors Robērs Tomā lugu “Astoņas mīlošas sievietes” ir sarakstījis 1958. gadā. Tā iemūžināta arī kino – 2002. gadā nāca klajā ievērojamā franču kinorežisora Fransuā Ozona filma “8 sievietes”, kur uz ekrāna bija redzama spoža zvaigžņu plejāde ar Katrīnu Denēvu un Faniju Ardānu priekšgalā.

Siguldas Tautas teātra vadītājas Ārijas Liepiņas-Stūrnieces režijā tapušajā iestudējumā “Astoņas sievietes” trīs paaudžu temperamentīgo sieviešu tēlos iejūtas Evelīna Balode, Evija Kalniņa, Īrisa Rozīte, Sendija Silanža, Liene Šūpulniece, Loreta Ramona Teša, Evija Vildiņa, Ligita Zilgalve. Satīrisko komēdiju uz skatuves iedzīvināt režisorei Ārijai Liepiņai-Stūrniecei palīdzējusi arī pārējā radošā komanda – kostīmu māksliniece Anita Znutiņa-Šēve, kustību māksliniece Madara Luīze Muzikante un par izrādes muzikālo noformējumu atbildīgais Kristaps Kiršteins.

Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti” iepriekšpārdošanā 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” kasē.

Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos – 16., 17. un 18. novembrī – laikā no plkst. 17.00 līdz 20.00 aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei. Tā ir iespēja pazaudēt ikdienas rūpes Turaidas stāvajās gravās un Gaujas nerimtīgajā plūdumā! Turaidu senie šīs zemes iedzīvotāji lībieši saukuši par Dieva Tora dārzu. Gaisma Turaidā – Dieva dārzā svētku laikā palīdzēs stiprināt ticību un piederību mūsu zemei, sajust, ka vēsture ir mūsu spēks.

Pēc tumsas iestāšanās Turaidas ceļi būs guņiem pilni – tāpat kā tālajā 1872. gada novembra vakarā, kad pār pili nolija “zelta zvaigžņu lietus”, zemei ieejot sairušās Biēla komētas meteoru plūsmā. Senās pils mūri izgaismosies, uz brīdi ļaujot pieskarties pagātnei un piedzīvot maģisku vēstures klātbūtni, sajūtot, ka valdnieks Kaupo, bīskaps Alberts, Maija – Turaidas Roze un mūsu Dainu tēvs Krišjānis Barons, iespējams, ir tepat blakus.

Īpašo svētku noskaņu veido gaismu mākslinieks Uldis Skroders – cilvēks, kurš vairākkārt iedzīvinājis Cēsu Sv. Jāņa baznīcas torni, ļaujot tam izstāstīt gadsimtu stāstus un noticēt brīnumam, tehniskais nodrošinājums – SIA “TCA”. Režisore – Laura Čaupale.

Turaidas mūra pilij šogad 810. No seno lībiešu kaula stabulītes skaņām līdz dziesmotai atmodai Dainu kalnā – tās astoņi gadsimti kārtu kārtām veido ne tikai Turaidas, bet visas Latvijas vēsturi. Livonijas Indriķa hronika vēsta par mūra pils būvniecību Turaidā, kas uzsākta 1214. gadā: “Pēc tam Raceburgas bīskaps Filips ar krustnešiem un fogtu Gerhardu devās uz Turaidu un (Rīgas) bīskapam (Albertam) tur uzcēla kastellu, ko nosauca par Frēdelandi – it kā par miera nesēju zemei, cerēdams, ka šī pils zemei radīs mieru un būs patvērums priesteriem un visiem viņa vīriem.” Par Frēdelandi (Vredelande) vieta saukta neilgu laiku, atgriežoties atpakaļ pie senā lībiešu dotā nosaukuma Turaida (latīņu valodā Thoreyda, Thoreida, vācu valodā – Treiden, Treyden). Kastella, kas minēta 1214. gadā, bija nocietināta vieta ar apkārtmūri, bet jau pēc dažiem gadiem mūra nocietinājums Turaidā latīņu valodā saukts par “castrum” – pili. Ar laiku mūra pils aizsardzības sistēma arvien paplašinājās, un 16. gadsimtā Turaidas lielā pils jeb “castrum magnum Thoreydensis” aizņēma visplašāko teritoriju un bija savam laikam vislabāk nocietināta. Daļa no senā būvapjoma Turaidā restaurētā veidā redzama arī mūsdienās.

Pasākuma laikā būs iespējams apmeklēt ekspozīcijas “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un “Turaidas pils būvvēsture”. Pastaigas papildinājumam varēs apmeklēt ceļinieku restorānu “Tūrists”, kura saimniece Baiba Bračka būs sagatavojusi īpašu svētku maltīti.

Ieejas maksa ar Turaidas muzejrezervāta biļeti. Siguldas novada iedzīvotājiem,uzrādot Siguldas novada ID karti – 20 % atlaide.

Notikumu īsteno Turaidas muzejrezervāts, atbalsta Siguldas novada pašvaldība. Vairāk informācijas Turaidas muzejrezervāta mājaslapā www.turaida-muzejs.lv.

23. novembrī plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies atmiņu pasākums “Siguldai veltīta dzīve. Aivaram Janelsītim – 95”. Šī gada 22. novembrī izcilais Siguldas novadnieks Aivars Janelsītis būtu atzīmējis savu 95. jubileju. Siguldas novada bibliotēka aicina Aivara Janelsīša laikabiedrus uz pasākumu un dalīties atmiņās par izcilo novadnieku. Bibliotēka pasākuma apmeklētājiem piedāvās iepazīties ar novadpētniecības krājuma materiāliem par Aivaru Janelsīti, kā arī noskatīties vairākus videomateriālus par Aivaru Janelsīti un viņa darbiem. Pasākumā piedalīsies Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” jaunie mūziķi.

Aivars Janelsītis dzimis 1929. gada 22. novembrī Cēsīs un miris 2018. gada 11. maijā Siguldā. Viņa ģimene 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīta uz Sibīriju, un Aivars Janelsītis atgriezies Latvijā ar izsūtīto bērnu grupu 1946. gadā. Mācījies Cēsu 2. pamatskolā, Biriļusu pamatskolā (Krasnojarskas novadā), beidzis Priekuļu Lauksaimniecības skolas Elektromehāniķu nodaļu. Mācījies Siguldas 1. vidusskolā un tad iestājies LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējis 1968. gadā. Studijas turpinājis aspirantūrā Maskavas Komunālās saimniecības akadēmijas Ekonomikas un pilsētu saimniecības vadības nodaļā. Zināšanas papildinājis Berlīnes Būvju saglabāšanas un modernizācijas institūtā (IEMB) un praktizējies Somijas Nekustamā īpašuma tālākmācības un izglītības institūtā. Pēc obligātā kara dienesta 1954. gadā uzsācis darbu Siguldas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļā.

1955. gadā Siguldā Aivars Janelsītis satika savu mūža mīlestību Genovevu, ar kuru laulībā pavadīja vairāk nekā 50 gadus, un dzīvoja mīļu radu un draugu saimē. Pateicoties mīlestības stāstam ar Genovevu, Aivars Janelsītis ierosināja Siguldā uzbūvēt uzkarināmo pasažieru troses ceļu pāri Gaujas senielejai. Ideja radās, sēžot Gaujas krastā, klausoties putnu dziesmās un raugoties, kā tie viegli pārlaižas no viena krasta uz otru. Pretējā krastā esošajā Krimuldas sanatorijā strādāja Aivara mīļotā Genoveva, un tolaik nebija transporta no Siguldas uz Krimuldu, bet ar kājām veicamais ceļš bija tāls, tāpēc Aivars Janelsītis aizdomājās – kāpēc gan nevarētu pārlaisties pāri Gaujai viegli kā putns? Ideju par gaisa tramvaju viņš smēlās laikrakstā “Ogoņok” 1956. gadā, kur bija apraksts, ka šādi gaisa trosu vagoniņi tiek būvēti un ekspluatēti Čiatūras pilsētā Gruzijā. Lai realizētu šo ieceri, Aivars Janelsītis vērsās pie Čiatūras trošu ceļu speciālistiem, kuri atsaucīgi apsolīja palīdzību tehniskā projekta un nestandarta iekārtu izgatavošanā. Konstruktoram Georgijam Panculajam, ar kuru Aivars sarakstījās, ļoti iepatikās siguldiešu ideja, jo viņš nekad vēl nebija būvējis tik garu trošu ceļu bez starpbalstiem. Un tā sākās būvniecība, kas ar vairāku gadu pārtraukumu noslēdzās 1968. gadā. Troses ceļš Siguldā sāka darboties 1969. gada 3. janvārī. Neilgā laika posmā vagoniņš kļuva par Siguldas simbolu, un ikviens tūrists joprojām vēlas paraudzīties uz brīnumaini skaisto Gaujas senieleju visos gadalaikos, dodoties izbraucienā ar vagoniņu.

Aivars Janelsītis bija novadpētnieks un daudz laika ziedojis sabiedriskam darbam, bijis cieši saistīts ar kultūras, izglītības un sporta dzīvi, aktīvi darbojās žurnālā “Siguldas Avīze” kā žurnālists, turpinot sava tēva, žurnālista Roberta Janelsīša gaitas. Viņš dokumentējis Siguldas pilsētas attīstību vairāk nekā 50 gadu garumā. Daļa savākto materiālu glabājas Siguldas novada bibliotēkas un Turaidas muzejrezervāta fondos.

Aivars Janelsītis sevi ir ierakstījis Siguldas vēsturē un sevi uzskata par tās patriotu, kuram nebija svešas novadpētniecības tradīcijas. Aivars Janelsītis Siguldas novada Goda novadnieka ceremonijā teicis: “Nav lielākas laimes atrast tādu vietu, kurai veltīt savu dzīvi un darbus. To var tikai Siguldā! Te ir svētupe Gauja, kuras krastos paaudzēm esam cīnījušies par brīvu Latviju. Siguldas skaistums ir neapbrīnojams, tāpēc pateicos visiem par tā izkopšanu un attīstību – to mēs darām no paaudzes paaudzē. Kalpoju Siguldai!”

14. decembrī plkst. 18.00 uz Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” skatuves pirmo reizi norisināsies laikmetīgās dejas izrāde visai ģimenei “Tas viss dzīvo mūsos”. Izrādes stāstu atklās profesionāli mākslinieki kopā ar Ādažu novada Mākslu skolas Deju nodaļas audzēkņiem dzīvās mūzikas pavadījumā.

Dejas izrādes vēstījuma pamatā ir šī brīža aktualitāte skolās un sabiedrībā – mobings. Tas ir stāsts par vecumposmu, kurā vēl neapzināmies savas rīcības – iespējams, dažādu apstākļu ietekmē katrs no mums būtu varējis būt gan upuris, gan pāridarītājs. Kā uzsver izrādes veidotāji, neviens no mums nav piedzimis labs vai ļauns. Tāpēc tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: kā pieņemt otru, kā aizstāvēt vājāko, kā mācīties no savām kļūdām?

Izrādes radošo komandu veido jomas profesionāļu ansamblis. Oriģinālmūziku radījuši un izpildīs mūziķi: Tomass Ančs, Marta Balode un Ernests Ervīns Dovgāns. Izrādē līdzdarbosies Ādažu novada Mākslu skolas Deju nodaļas audzēkņi, stepa dejas fragmentu autore un skolotājas lomas izpildītāja Baiba Miķelsone, horeogrāfijas autore Katrīna Lapšina, kā arī kustību materiāla līdzautores: Baiba Miķelsone un Elizabete Debora Fogelsone. Savukārt laikmetīgās dejas izrādes režisors ir Emīls Alps, kurš plašāk pazīstams kā kinorežisors un producents, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāts.

“Šī ir mana pirmā pilnmetrāžas izrāde bērniem un tā ir bijusi pārdabiska, izaicinoša un vienlaikus patīkama pieredze,” par darbu projektā stāsta Karīna Lapšina. “Man pat gribētos teikt, ka tas ir bijis darbs ar pieaugušiem bērniem, jo izrādes komandas vadībā viņi runā par to, kas šodien ir uzskatāmi aktuāls – tajā nav nekā samākslota. Mēs centāmies radīt atmosfēru, kurā bērni jūtas pilnvērtīgi un pašpietiekami. Pieaugušajiem šādas sajūtas bieži pietrūkst.”

Ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, Siguldas novada mākslu un uz mūzikas skolu audzēkņiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Informāciju sagatavoja:
Kristaps Kiršteins,
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs

30. novembrī plkst. 19.00 Krimuldas baznīcā norisināsies “Klusais koncerts”. Programmu ar nosaukumu “Laika gredzeni” muzikāli piepildīs izcilā koklētāja Laima Jansone kopā ar saviem radošajiem domubiedriem. Koncertu vizuāli bagātinās tam speciāli radītas projekcijas, kas kopā ar mūziku klausītājus vedīs cauri “Laika gredzenu” vēstījumiem.

Vai zināji, ka viena gada laikā koks savā stumbrā izaudzē gredzenu pāri – vienu tumšāku un vienu gaišāku līniju? Šie gredzeni ir kā dabas arhīvs, dokumentējot apkārtējās vides apstākļus katrā piedzīvotajā gadā. Gaišais un biezākais gredzens veidojas pavasarī, savukārt blīvākais un tumšākais – vasaras beigās un rudens sākumā. Platāki gredzeni norāda uz labvēlīgiem augšanas apstākļiem, siltumu un mitrumu, bet šaurāki gredzeni – par grūtākiem gadiem, sausumu un aukstumu.

Uzreiz pēc rudens krāšņajās lapās izsprāgušās vasaras seko mums labi pazīstamais pelēkais, pieklusinātais novembris, un tas šķiet īstais brīdis apsēsties un padomāt par to, kas noglabājies mūsu pašu dzīves gredzenos pēdējā gada laikā.

“Klusā koncerta” programmā “Laika gredzeni” dabas ritmu izspēlēs tradicionālās kokles jeb pareizāk daudzskaitlī – kokļu virtuoze un izcila improvizatore Laima Jansone. Laima savos koncertos izmanto dažādas kokles, un katru no tām apvij savs īpašs stāsts. Viņas mūzika ir tilts starp tradīcijām un laikmetīgumu, kas bez vārdiem vieno dažādus mūzikas stilus un mākslas izpausmes.

Kā ierasts “Klusais koncerts” būs papildināts ar vizuāliem akcentiem, un šoreiz muzikālo pieredzi bagātinās arī projekcijas. Par gaismu pasauli koncertā rūpēsies Jurģis Ozols.

Koncerta idejas un muzikālo papildinājumu autore – komponiste Madara Pētersone.

Ieeja bez maksas.

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
“Kluso koncertu” producente
Madara Pētersone

Foto: 2022. gada “Klusais koncerts” Krimuldas baznīcā.

Piektdien, 15. novembrī, plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras nams aicina apmeklēt tradicionālo svētku balli. Par labu noskaņojumu un mūziku rūpēsies Artūrs Jauntēvs un grupa, bet viesus sagaidīs pūtēju ansamblis “Sigulda”.

Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu!

Gadiņu rezervācija un biļetes pieejamas “Siguldas devona” biļešu kasē līdz 13. novembrim. Biļetes cena 15 eiro, ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, – 12 eiro. Norēķini iespējami tikai skaidrā naudā.

Turaidas muzejrezervāts aicina 14. novembrī uz gadskārtējo zinātniski praktisko konferenci, lai informētu sabiedrību par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā. Šogad tiks akcentēti vēsturiskie centri lauku vidē ar to tipiskajiem un unikālajiem mantojuma elementiem, kā arī 810 gadus seno Turaidas viduslaiku mūra pili, kas ir arheoloģijas, vēstures un arī mūsdienu radošuma avots.

Turaidas vēsturiskais centrs apvieno gandrīz visus Latvijas lauku kultūrvēsturisko centru elementus: pilskalnu ar koka pils pamatiem, viduslaiku mūra pili, baznīcu un kapsētu, muižas, pagasta, kolektīvās saimniecības centru. Te bija kultūrvieta, kas Atmodas un Dziesmotās revolūcijas laikā pulcēja cilvēku tūkstošus, stiprinot nacionālās identitātes pamatu Latvijas valsts atjaunošanai.

Arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi atrodas vidē, kur tie ir radušies, piedzīvojuši ziedu laikus un atstājuši liecības ainavā. Īpašs apliecinājums paveiktajam mantojuma saglabāšanā, izpētē, atjaunošanā un interpretācijai ir Eiropas mantojuma vietas statuss Turaidas vēsturiskajam centram, kas iegūts 2022. gadā.

Konferences pirmajā daļā tiks izcelti Latvijas lauku vēsturisko centru mantojuma elementi, kas vieno Turaidas mantojumu ar Vidzemes, Latvijas un arī plašāka reģiona – Ziemeļeiropas – lauku centriem: pilskalni, kapsētas, baznīcas, muižas, kuru detalizēta izpēte atklāj arvien jaunas vēstures šķautnes.

Konferences otrā daļa veltīta ievērojamam Latvijas arheoloģijas un arhitektūras piemineklim Turaidas mūra pilij, kuras būvniecība uzsākta 1214. gadā. Turaidas muzejrezervāta krājuma arheoloģijas kolekcija glabā vēl daudz nezināma un neizpētīta par pils vēsturi, un ziņojumi sniegs ieskatu par jaunākajiem pētījumiem un to rezultātiem, gatavojot jaunu krājuma katalogu. Apzinoties mantojuma saglabāšanas nozīmību, konferencē iekļauts ziņojums, kas ieviesīs skaidrību kā rīkoties, ja kādam iedzīvotājam gadās atrast arheoloģiskas senlietas.

Turaidas muzejrezervāts šogad īstenoja vairākus projektus un akcijas, lai uzrunātu dažādas sabiedrības grupas, īpaši jauniešus, akcentējot arheoloģiju, viduslaiku mantojuma un radošuma simbiozi. Konferences izskaņā būs atskats uz šiem projektiem.

Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Brīvības ceļš”, kas veltīta akcijas Baltijas ceļš 35 gadadienai.

Programma

Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā

Plkst.10.00–10.15 Konferences atklāšana
Vija Stikāne – Turaidas muzejrezervāta direktora vietniece zinātniskā darbā un direktora p.i.

Plkst. 10.15–12.00 Vēsturiskie centri lauku vidē – tipiskie un unikālie mantojuma elementi

Lībiešu mantojums vēsturiskajos centros – Sateseles piemērs.
Guntis Zemītis, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts

Vēsturiskas kapsētas senākie kapu pieminekļi: Allažu pagasta kapsētas piemērs.
Justīne Timermane, Turaidas muzejrezervāts

Turaidas muižas saimniecība Henriha fon Bazlera vēstulēs (1901–1910).
Edgars Ceske, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca padomju okupācijas gados:Turaidas, Krimuldas un Lēdurgas draudžu piemērs.
Anete Jenča, Turaidas muzejrezervāts

Plkst. 12.00–13.00 Kopīga fotografēšanās un kafijas pauze

Iepazīšanās ar izstādi “Brīvības ceļš”

Plkst. 13.00–15.00 Turaidas pils astoņi gadsimti: arheoloģija, vēsture un mūsdienu radošums.

Jaunas atziņas par Turaidas pils uguns šaujamajiem ieročiem
Ieva Ose, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts

Rokas šaujamieroču, to piederumu kaula un briežraga daļas.Turaidas pils arheoloģiskajā materiālā
Viesturs Āboltiņš, vēsturisko rekonstrukciju meistars

Senlietas: kā atpazīt un kā rīkoties atrodot.
Mārcis Kalniņš, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts, Latvijas Arheologu biedrības priekšsēdētājs

Turaidas pilij 810
Sandra Ķirule, Turaidas muzejrezervāts

Dalība konferencē bez maksas.

Plašāka informācija pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e-pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv.

16. novembrī plkst. 19.00 Siguldas Jaunajā pilī tiks atklāta Zandas Pučes un Armanda Andžes multimediālā izstāde “Fluvius”. Izstāde būs apskatāma līdz 15. decembrim.

Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunajā pilī ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audiovizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senielejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažādu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.

Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.

Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.

Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca, kā arī pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senielejā.

Izstādē “Fluvius” būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 15. decembrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00 Siguldas Jaunās pils telpās.

Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, dzimtas vēsturi un atmiņas. Mākslinieciskajā praksē rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP skolā. Piedalījusies izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada un, izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur iepriekš ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”.

Kuratore Laima Daberte (1991) labprāt pēta un apraksta dažādas pieejas un notikumus. Interese par cilvēka uztveri, atmiņu un telpas mijiedarbības jautājumiem un starpdisciplinaritāti veidojusies arhitektūras un tēlniecības studijās. Kuratora specializāciju Laima pašlaik apgūst Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolā. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos, ir “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja. Biennāles ietvaros veidojusi izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”.

Ieeja izstādē iekļauta Siguldas Jaunās pilsapmeklējuma cenā.

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”.

Aizvadītajā sestdienā Krimuldas Tautas namā sirsnīgā gaisotnē atklāta radošo darbu izstāde “Jostiņsegu raksti – tradīcijas un jaunrade”, kā arī pirmo reizi plašākai publikai demonstrēta videofilma “Jostiņsegas”.

Radošo darbu izstāde ir noslēgums projektam “Tā top jostiņsega”, kas aizsākās pērnā gada nogalē un šī gada sākumā ar tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Krimulda” vadītājas Lailas Šteinbergas lekcijām, kam sekoja praktiskie darbi stellēs akcijas “Satiec savu meistaru” ietvaros. Semināru materiāls, kā arī praktiskās nodarbības aušanā tika dokumentētas videoierakstā un izveidota videofilma “Jostiņsegas”. Tās autori ir radošais tandēms Liene un Mārtiņš Klišāni. Videofilma savu pirmizrādi piedzīvoja izstādes “Jostiņsegu raksti – tradīcijas un jaunrade” atklāšanā.

Izstādes atklāšanas dalībnieki baudīja 29 audēju radošos darbus jostiņsegu tehnikā no TLMS “Krimulda”, Lēdurgas studijas “Aģe”, Rīgas TLMS ”Austra”, Saulkrastu audēju kopas “Kodaļa”, Limbažu biedrības “9 arodi”, Mālpils TLMS “Urga”, TLMS “Smiltene”, Dobeles TLMS “Avots”, TLMS “Auce”. Darbi pārsteidza ar savu izdomu, krāsainību, dažādo pielietojumu. Izstādē apskatāmas gan segas, gan spilveni, gan somiņas, gan sienas un galda dekori. TLMS “Krimulda “vadītāja Laila Šteinberga uzsvēra, ka tāds arī bija mērķis – jostiņsegu aušanas tehniku pielietot ne tikai segās, bet arī dažādos mazāka izmēra darbos, spēlēties ar krāsām, ornamentu joslām, radīt dizaina darbus, kas veiksmīgi papildina gan mūsdienu telpu interjeru, gan ir daļa no stilīga apģērba. Krāsu iedvesma rasta apkārtējā dabā un atspoguļota arī fotogrāfijās, kas papildina izstādi.

Visbiežāk lietota Vidzemes svītroto jeb šatiera segu kompozīcija, kur krāsu toņi kārtojas smalkās pārejās no gaišāka uz tumšāku vai otrādi, veidojot raportus jeb raksta daļas, kas simetriski atkārtojas. Aušanas procesā pielietota rakstainā audu ripsa tehnika 8 nīšu kārtās, prasmīgi veidojot dažādus rakstus un ornamentus, kas vienlīdz labi izskatās no auduma abām pusēm un atbilst Aulejas tipa jostu aušanas principam.

2022.gada nogalē Jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā. Plašāka informācija pieejama šeit.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško

23. novembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” izskanēs rudens koncerts, uz ko ielūdz Siguldas Absolventu orķestris.

Nemainīgi labs Absolventu orķestra koncerts, kuram gatavojoties mūziķi no savām mapēm ceļ ārā visiem mīļas un labi zināmas, un nedaudz apputējušas ārzemju un pašmāju melodijas. Pie diriģenta pults – Andris Muižnieks un Raivis Sieks.

Biļetes cena – 5 eiro, pērkot iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” tiek piemērota 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

16. novembrī plkst. 12.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts”, Atmodas ielā 2, notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš uzstāsies ar priekšlasījumu “Leons Briedis un “Kentaura” ēra”.

Leona Brieža radošajā dzīvē ne mazāk nozīmīga par viņa dzeju, atdzejojumiem, esejistiku un prozu ir viņa apgādā “Minerva” (gandrīz 70 grāmatas) no 1992. gada aprīļa līdz 2010. gada aprīlim izdotajam līdz šim Latvijā vienīgajam kulturoloģiskajam žurnālam “Kentaurs XXI”. Šajā žurnālā (kopā 51 numurs) Leons Briedis rosinājis latviešu humanitāro publiku reflektēt par tādām modernajā pasaulē aktuālām pētnieciskām tēmām kā “Kultūra un civilizācija”, “Intelektuālisms”, “Dzīves māksla”, “Laiks”, “Ironjia”, “Apziņa, domāšana, valoda”, “Cilvēka esība”, “Atmiņa kultūrā”, “Dvēsele kultūrā”, “Smiekli kultūrā”, “Pilsēta kultūrā”, “Erotisms”, “Ētika”, “Brīvība” utt., šeit minot tikai nelielu daļu no žurnālā aktualizētajām tēmām. Žurnāla publikāciju tapšanā Leons Briedis iesaistījis erudītākos latviešu filozofus, sociologus, literatūrpētniekus, lingvistus, ētikas un estētikas speciālistus, rakstniekus un dzejniekus, tulkotājus.

Ar daudzreiz pirmoreiz latviski tulkotu ievērojamu pasaules humanitāro zinātnieku – A. Bergsona, M. Heidegera, E. Levina, L. Vitgenšteina, Dž. Kempbela, K. Jaspersa, Ž. Maritēna, I. Berlina, M. Eliades, Ž. Delēza, M. Fuko, H. Ārentes u.c. – darbu fragmentu tulkojumiem Leons Briedis iepazīstināja latviešus visplašākajā spektrā. “Kentaurs XXI” publicēja arī ar pagātnes domātāju F. Šlēgeļa, A ugustīna, Boēcija, A. Šopenhauera u.c. latviskojumiem, daudzos numuros publicējot arī ievērojamu pasaules rakstnieku un dzejnieku literāros darbus, kā arī latviešu literātu darbus. G. Berelis “Kentauru XXI” (un pirms tam L. Brieža vadīto žurnālu “Grāmata”) nodēvējis par unikālām parādībām mūsu kultūrā, “kas ilgus gadus spēja uzturēt pie dzīvības knapi dvesošo kulturoloģisko domu”. J. Kursīte abus žurnālus nosaukusi par neaizmirstamiem.

“Kentaura XXI” 18 gadu izdošana pieder pie Latvijas humanitārās kultūras visnozīmīgākajiem veikumiem visā mūsu kultūras vēsturē, un tā izdevējs un veidotājs L. Briedis uzskatāms par mūsu jaunlaiku kultūras visaptverošāko un intelektuāli mūsdienīgāko bagātinātāju, intensīvi rosinot apgūt un izzināt modernās pasaules intelektuālās un mākslinieciskās vērtības plašā laikmetu skatījumā. Lekcijā iespēju robežās raksturo “Kentaura XXI” darbības, ideju un tēmu prioritātes, nozīmīgākās latviešu un galvenokārt cittautu autoru publikācijas šajā žurnālā.

Viesturs Vecgrāvis, filoloģijas doktors, emeritēts profesors. Monogrāfiju “Mani sveicina zvaigznes...” (apceres par romantisko tradīciju latviešu dzejā), “Pie augstā loga” (apceres un esejas par J. Poruku) autors, kā arī latviešu un cittautu romantiskās dzejas antoloģijas “Zilā puķe” sastādītājs un komentētājs. Vairāk nekā 300 publikācijas par latviešu dzejniekiem un prozistiem un viņu grāmatām. Kā grāmatizdevējs darbojies apgādos “Artava”, “Daugava” un “Jaunā Daugava”.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gadsimta 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”, kā arī Leona Brieža jubilejas gadā pievēršas žurnālam “Kentaurs XXI” un tā ietekmei uz kulturoloģisko domu vairāku gadu garumā.

Lekciju cikls noslēgsies 30. novembrī ar diskusiju, kuru vadīs literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un direktore Eva Eglāja-Kristsone. Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts. Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Ieeja bez maksas. Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Publicitātes attēlā izmantots Māra Salēja foto.