11. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisinājās jau astotais Skaļās lasīšanas sacensību nacionālais fināls. Tajā piedalījās 19 novadu lasīšanas čempioni no visiem Latvijas reģioniem ar saviem līdzjutējiem. Viņu vidū bija arī Siguldas pilsētas vidusskolas audzēkne Gabriela Pelkaua.
Kopā ar pirmsskolas vecuma bērnu un ģimeņu lasītveicināšanas programmu “Grāmatu starts”, vecāko un tradīcijām bagātāko programmu “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, “Skaļās lasīšanas sacensības” ir trešā nozīmīgākā LNB iniciatīva sabiedrības iesaistes kustībā “Restarts lasīšanai”, kas īpašu nozīmi iegūst šogad, kad tiek svinēti 500 gadi latviešu grāmatai.
Novadniece Gabriela Pelkaua ieguva otro vietu. Viņa lasīja fragmentu no itāļu rakstnieces Andželas Naneti grāmatas “Mans vectēvs bija ķiršu koks”, ļoti emocionālos un personiskos pārdzīvojumos sakņots lasījums, jo “grāmatas spēj palīdzēt”, teica Gabriela. Viņas vizītkartē bija rakstīts: “Lasīšana nav tikai vārdi un teikumi, kas man pareizi jāizrunā. Tā ir kā portāls, kas piepildīts ar daudzām dzīvēm, kuras man ļauts izdzīvot un izjust”.
Žūriju iepriecināja dalībnieku grāmatu izvēle Skaļās lasīšanas sacensībām, tā ir ļoti daudzveidīga. Lasītāji izvēlas gan humoristiskus, traģiskus, gan romantiskus darbus. Sacensību galvenais noteikums ir izrādīt cieņu bērna izvēlei, lai veicinātu lasītprieku un pozitīvas emocijas. Nenovērtējams ir bērnu prieks, iepazīstinot ar grāmatām, ko viņi ir izvēlējušies paši. Viņi kļūst par lasīšanas vēstnešiem, lasītprieks tūlīt nonāk klausītāju sirdīs, var vien pabrīnīties, kāds klusums valda lielajā Ziedoņa zālē, kad kāds lasa.
Pasākumu vadīja Ansis Bogustovs. Lasīšanas un grāmatas nozīme cilvēka dzīvē ir vitāli svarīga arī Skaļās lasīšanas sacensību fināla žūrijai. Apliecinot savu aktīvo nostāju un atbalstu skolēnu iesaistei lasīšanas aktivizēšanā, šogad sacensības vērtēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, rakstniece un kustības “Laiks lasīt” aizsācēja Inga Grencberga, aktieris un režisors Valdis Lūriņš, LNB karšu krājuma vadītāja Linda Akmentiņa un kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska. Katrs no viņiem atzina, ka šīs četras stundas ir bijušas ļoti emocionālas un pacilājošas. Rīgas mērs izteicās, ka iespējams pat, pildot Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumus, nav bijis tik grūta uzdevuma kā izšķirties par uzvarētāju Skaļās lasīšanas sacensībās. Katrs no žūrijas bija sarūpējis speciālbalvu kādam no sacensību dalībniekiem, arī rakstnieki Agnese Vanaga un Dzintars Tilaks dāvināja savas jaunās grāmatas ar īpaša personiska veltījuma ierakstiem.
Koncertā uzstājās populārais hip-hopa mākslinieks Fiņķis kopā ar dziedātāju Juliannu, viņu dziesmas tika uzņemtas ar lielu sajūsmu. Uzaicinājums nākt visiem kopā uz Ziedoņa zāles skatuves nevilcinoties tika izmantots. Mūziķi atzina, ka bija priecīgi un pacilāti izpildīt dziesmas tik atsaucīgai publikai.
Sacensībām ir patiešām vērienīgi rezultāti. Kā Valsts kultūrkapitāla fonda finansētais valstiski nozīmīgs kultūras pasākums Skaļās lasīšanas sacensības ir aptvērušas visu valsti, iesaistot 7500 piekto un sesto klašu skolēnus pašu izvēlētas, aizraujošas grāmatas lasīšanā un popularizēšanā. Sacensības ir norisinājušās 251 skolā. Šo lasītveicināšanas programmu LNB jau astoto gadu rīko kopā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi, bibliotēkām, skolām un ģimenēm visā Latvijā, aicinot bērnus iesaistīties aizraujošā lasīšanas piedzīvojumā. Organizatoru mērķis ir krietni ambiciozāks, nekā šķiet – palīdzēt augt un veidoties jaunai vecāku paaudzei, kura izprot priekšā lasīšanas nozīmi un prot to darīt.
Nacionālo skaļās lasīšanas sacensību norisi kā valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Sacensībām palīdz notikt skolotāji, vecāki, bibliotekāri – reģionālo sacensību kuratori un pašvaldību atbalsts. Visiem finālistiem iespēju tikt pie jaunām grāmatām nodrošina SIA “Jānis Roze”, Apgāds Zvaigzne ABC un grāmatnīcu tīkls “Globuss”. Grāmatas dāvina arī Latviešu valodas aģentūra. Fināla sacensības notika pasākumu ciklā “Latviešu grāmatai 500”. Ciklu atbalsta Latvijas Kultūras ministrija.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja
Silvija Tretjakova
Foto: Kristians Luhaers
31. oktobrī plkst. 10.00 Turaidas muzejrezervāts aicina pulcēties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, lai rītu sāktu ar tautasdziesmu.
Jau gandrīz 30 gadus Turaidas muzejrezervāta ļaudis pulcējas pie Dainu tēva pieminekļa Siguldā viņa dzimšanas dienas rītā, lai godinātu Krišjāņa Barona paveikto, apkopojot, sistematizējot un publicējot tautasdziesmu krājumus. Pateicoties Baronam, viņa laikabiedru un sekotāju darbam, mūsdienās varam lepoties ar bagāto dainu krājumu, kurā iespējams rast senās dzīvesziņas gudrības. Krišjāņa Barona veidotais Dainu skapis iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa sarakstā.
Aizvadītajos gados ar sev nozīmīgām tautasdziesmām pasākumā ir piedalījies plašs loks dažāda vecuma novadnieku. Ik reizi izteiktās un izdziedātās tautasdziesmas ir devušas raženu impulsu visai dienai, vienojušas īpašā kopības sajūtā un iedvesmojušas rast dainās spēku un ticību labajam.
Piedalīties aicināts ikviens, līdzi ņemot savu mīļāko vai tā brīža aktuālāko tautasdziesmu un teikt to pie Krišjāņa Barona pieminekļa.
Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi un Krišjāņa Barona dzimtas mājām “Dainas” oktobrī aicina atzīmēt folklorista, valodnieka, sabiedriskā darbinieka un skolotāja Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu ar pasākumiem.
Šogad Piļu un muižu asociācijas rīkotajā ikgadējā Leģendu naktī durvis vēra arī Turaidas muzejrezervāts, ielūdzot uz vakara viesībām Turaidas muižā. Šajā reizē klātesošie tika aicināti iepazīt muižas pārvaldnieka veco dzīvojamo māju, kurā iekārtotā ekspozīcija vēsta par 19. gadsimta sākuma lauku vidusšķiras pārstāvja dzīvesveidu un vērtību sistēmu saimniecisko un sociālo pārmaiņu laikā Vidzemē.
Dzīru riktēs bija iespēja sajust laikmeta atmosfēru, ko atbilstoši bagātināja galdā celtie ēdieni septiņās kārtās. Katrā no pārvaldnieka mājas istabām viesiem atklājās cita muižas dzīves aina – ķēkšas eksperiments ar kāli, zemnieka nodeva kungam, kalpones stāsts “ar smuko šāli”, studenta dzīves jēgas meklējumi, lasot Veidenbauma dzejoli, pikants mirklis pārvaldnieka guļamistabā un citas. To visu vērojot, viesi tika cienāti arī saldiem un sāļiem gardumiem no muižas galda. Pārvaldnieka mājas virtuvē saimniekoja gastronomiskās kultūras pētniece un īstā latvju saimniece Brigita Puriņa un vakara noslēgumā galdā tika celti rūpīgi pārdomāti ēdieni – kartupeļu pirē ar fliterklopšiem pēc 1877. gada receptes, ābolu kūciņa (košķenis) ar krējuma putām pēc 1795. gada receptes un dzērieni no pārvaldnieka pagraba.
Pētnieku apkopotos vēsturiskos faktus mazās sadzīviskās ainās izspēlēja Turaidas muzejrezervāta darbinieki.
…svinējām ne jau greznības dēļ, bet tāpēc, ka svinot cilvēks atceras, ka viņš vēl ir dzīvs…
Leģendu nakts ir notikums, kura laikā ikdienā nepieejamās piļu un muižu durvis un telpas tiek atvērtas ikvienam, un vakara noskaņā vēsturiskās ēkas atgūst savu agrāko noskaņu, pasākuma rīkotājiem tās piepildot ar mūziku, mākslu un dažādām radošām aktivitātēm.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta projektu vadītāja
Ieva Malceniece
Foto: E. Semanis
Laikā, ko izsenis sauc par veļu laiku, Siguldas folkloras kopa “Senleja” kā katru gadu aicina satikties 31. oktobra vakarā plkst. 18.30 Siguldā, laukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, lai dziesmās pieminētu savējos, kas mīt viņsaulē, un godinātu Dainu tēvu 190. dzimšanas dienā.
Dziesmas, atmiņu stāsti, mīklas un rotaļas, svecīšu gaismiņas, vārdos izteikta pateicība ir svarīgas tradīcijas veļu laikā, godājot aizgājušos tuviniekus un iepriekšējās paaudzes par viņu devumu mūsu dzīvēs. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens Siguldas novadnieks un interesents, līdzi ņemot āra sveces, ar ko īpašo vakaru padarīt gaišāku.
Latvijā kopš senseniem laikiem rudens atnāk ar veļu laiku, ko ļaudis agrāk dēvējuši arī par Zemlikām, Dievainēm, Dvēseļu dienām, Ķauķu laiku, Iļģu laiku un vēl citādi. Veļu vakaram tiek izvēlēts kāds īpašs vakars, postīta māja, degta uguns, klāts galds, vārīta īpaša putra un gatavoti gardi ēdieni, izteikta pateicība, dziedātas dziesmas, ietas rotaļas un dancoti danči, pieminēti senči un veiktas arī citas darbības. Īpašā rituālā rūpēts mielasts veļiem, kas nests uz riju, klēti vai atstāts turpat istabā pa nakti, ticot, ka tumsā veļi nāks apciemot sētu, tādējādi ar savu klātesamību un labvēlību nodrošinot sētai svētību.
Veļu vakara svinēšana joprojām ir dzīva tradīcija. Oktobris kapsētās ir Svecīšu vakara mēnesis. Folkloras pētnieki un tradīciju kopēji veļu laiku izdzīvo dažādos pasākumos, bet Siguldā ikviens var kļūt līdzdalīgs savējo godināšanā, esot klātesošs dziesmu aplī pie Dainu tēva. Tradīcijas mainās līdzi laikam, bet to būtība paliek nemainīga – būt pateicīgiem senčiem par sakrāto, dalīties pieredzē un nodrošināt paaudžu gudrības pārmantojamību.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja
Kad rudens atklājis visas savas košākās krāsas, Siguldas novads aicina tās baudīt ne tikai dabā, bet arī aizrautīgos kultūras un sporta notikumos! Šajās brīvdienās ikvienam būs iespēja ceļot laikā, baudot “Leģendu nakti” Siguldas pils kvartālā un Jaunajā pilī. Tāpat rudens ir arī izsmalcinātu mākslas atklājumu laiks – nedēļas nogalē Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta papīrmākslas mākslinieku izstāde, savukārt koncertzālē “Baltais flīgelis” – mākslinieka Daiņa Gudovska un dzejnieka Jāņa Rokpeļņa izstāde. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājus svētdien pulcēs tradicionālais skrējiens un reizē arī nūjošanas pārgājiens, kurā notiks jau 5. skrējiens ar tubu. Novadniekiem notiks vairākas bezmaksas sporta nodarbības. Šī nedēļas nogale ir arī klusuma, pārdomu un kopā būšanas laiks – Lēdurgas, Mālpils, Torņkalna un Rūķīšu kapsētā notiks svecīšu vakari.
Piektdien, 24. oktobrī
Plkst. 18.00 Sidgundas bibliotēkā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība “Klausies un mini!”.
Plkst. 18.30 Mores Tautas namā norisināsies “Mores zolītes rudens mači”.
Plkst. 19.00 kultūrvietā “Blaumanis”, Rūdolfa Blaumaņa iela 2, Siguldā, norisināsies viktorīna “Quiz Vol. 6”. Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Sestdien, 25. oktobrī
No plkst. 9.00 notiks bezmaksas sporta nodarbība “Veselības vingrošana”:
No plkst. 9.30 notiks bezmaksas sporta nodarbība “Funkcionālais fitness”:
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 10.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Andele Mandele tirdziņš.
Plkst. 10.30 Mālpils Sporta centrā norisināsies galda tenisa sacensības.
Plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta jau ceturtā papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu izstāde “Un atkal zilā vakarā…”.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 16.00 Lēdurgas kapsētā norisināsies svecīšu vakars.
Plkst. 17.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” atklās mākslinieka Daiņa Gudovska un dzejnieka Jāņa Rokpeļņa izstādi “Teksti stiklā”.
Plkst. 18.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks sirsnīgs koncerts “Savējie”. Nepieciešams sagatavot cienastu. Galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 29166140. Biļetes cena – 5 eiro. Norēķini skaidrā naudā.
No plkst. 18.00 līdz 23.00 Siguldas pils kvartālā un Jaunajā pilī norisināsies “Leģendu nakts 2025”, kuras tēma šogad ir “Dzīres”. Pasākuma laikā apmeklētāji aicināti bez maksas iepazīt Siguldas Jauno pili, baudīt īpaši sagatavotu programmu un iepazīt vēsturisku atmosfēru, kas atdzīvinās 19. gadsimta svinību tradīcijas. Plašāka informācija.
Svētdien, 26. oktobrī
Plkst. 11.00 Siguldā norisināsies skrējiens/nūjošanas pārgājiens Sigulda–Nurmiži–Sigulda, 5. skrējiens ar tubu. Dalības maksa – 5–30 eiro. Uzrādot “S! kati” – 10 % atlaide, bet dalībniekiem ar Goda ģimenes karti – 25 % atlaide. Plašāka informācija.
Plkst. 12.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma muzikālā izrāde “Mazais princis”. Biļetes cena – 15–25 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 13.00 Mālpils Kultūras centrā Mālpils kultūras centrā ukraiņu teātris Latvijā “Tetris” piedāvā iestudējumu “Lāčplēsis: cīņa pret tumsu”.
Plkst. 16.00 Mālpils kapsētā notiks svecīšu vakars.
Plkst. 16.00 Torņkalna kapsētā norisināsies svecīšu vakars.
Plkst. 16.00 Rūķīšu kapsētā notiks svecīšu vakars.
Izstādes
25. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Siguldas pils kvartālā un Jaunajā pilī norisināsies “Leģendu nakts 2025”, kuras tēma šogad ir “Dzīres”. Pasākuma laikā apmeklētāji aicināti bez maksas iepazīt Siguldas Jauno pili, baudīt īpaši sagatavotu programmu un iepazīt vēsturisku atmosfēru, kas atdzīvinās 19. gadsimta svinību tradīcijas.
Siguldas Jaunajā pilī viesiem būs iespēja izzināt pils vēsturi, kas cieši saistīta ar latviešu literatūras un kultūras mantojumu, kad pie grezni klātiem galdiem tika svinēti svētki, kuros netrūka burvīgas noskaņas un inteliģences kultūras. Šādu atmosfēru varēs piedzīvot arī “Leģendu naktī”, kur tiks veidota interpretācija par Siguldas Jaunās pils dzīrēm, mielastiem, fotogrāfijām un dejām, atdzīvinot 20. gadsimta 20.–30. gadu sajūtas.
Programma:
Svētku zālē – sporta deju kluba “Zīle” 20. gadsimta deju paraugdemonstrējumi, kas atklās laikmeta noskaņu un greznību:
Ēdamzālē – viesību galds “Atmiņu spožums”. Galda klājums veltīts 20. gadsimta 20.–30. gadu galda kultūrai, kad trauki mantojumā nākuši no Kropotkinu laika greznības, bet Rakstnieku pilī notiek balle un visi ir aizgājuši dejot, lai pēc brīža atgrieztos pie deserta galda. Trauki – sadarbībā ar antikvariātu “Artembassy”.
Bibliotēkā – ceļojums laikā ar fotokasti. Iespēja saņemt foto ar savu portretu 20. gadsimta rakstnieku tēlos. Foto pakalpojumi – sadarbībā ar SIA “Anabella svētku inventārs”.
Bibliotēkā – radošā darbnīca bērniem.
Pils pagalmā – apskatāms augstrata velosipēds (1890–1920). Iespēja iepazīties ar velosipēdu vēstures pārzinātāju un meistaru Mārtiņu Ekmani. Foto mirkļi lieliem un maziem.
Pagrabstāvā – video sajūtu mirkļi kopā ar Čārlija Čaplina (1889–1977) mēmo kino.
Vienlaikus būs atvērtas amatnieku darbnīcas un studijas Siguldas pils kvartālā, kas piedāvās daudzveidīgu pieredzi un tikšanos ar vietējiem meistariem. Baltu rotu darbnīcā apmeklētāji tiks cienāti ar siltu tēju, darbosies spieķu, tekstila un ādas izstrādājumu darbnīca, kā arī keramikas darbnīca, studija “Sajūtu dimanti” un mākslas telpa “Vieta nr. 6”, kurā būs apskatāma izstāde. Vēsturisko noskaņu papildinās “Viktora vēstuļu” rīkotā bērnu ballīte 19. gadsimta stilā, savukārt studiju “PienaLote” un “Tiia” saimnieki aicinās aplūkot rokdarbus un adījumus. Vakara gaitā viesi varēs paviesoties studijā “MyDesignPictures”, kā arī baudīt “Siguldas saldējuma” un “Priya Family Cacao” piedāvājumu.
“Leģendu nakts” 25. oktobrī norisināsies visā Latvijā. Tās iniciators ir Latvijas Piļu un muižu asociācija, kas apvieno vairāk nekā 80 vēsturiskās pilis un muižas, tostarp arī Siguldas Jauno pili. Pasākuma mērķis ir popularizēt kultūras mantojumu un veicināt sabiedrības interesi par vēsturiskām vietām. Siguldā pils kvartāls un Jaunā pils kļūs par dzīvu vēstures un kultūras centru, kur pagātne sastapsies ar šodienu, radot īpašu vakara pieredzi ikvienam apmeklētājam
Uz tikšanos piļu un muižu svētkos “Leģendu nakts 2025” Siguldā!
28. novembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Blatais flīģelis” izskanēs Rīgas Saksofonu kvarteta un akordeonista Artūra Novika koncerts “Pasaulīgs (T)vēriens”.
Ar vairāk nekā 33 gadu pastāvēšanas vēsturi, Rīgas Saksofonu kvartets ir viena no ilglaicīgākajām un stabilākajām kamermūzikas apvienībām Latvijā, kas nepārtraukti aktīvi darbojas koncertdzīvē. Tā sastāvā šobrīd muzicē Aigars Raumanis (soprānsaksofons), Rūdolfs Pēteris Rubenis (altsaksofons), Ainars Šablovskis (tenorsaksofons) un Baiba Tilhena (baritonsaksofons). Akordeonista Artūra Novika plašais redzesloks un instrumentālā daudzveidība ienesīs programmā jaunas krāsas. Skatītājiem būs iespēja dzirdēt arī Latvijā reti skanošos instrumentus – akordīni un bandoneonu, kas cieši saistīts ar Astora Pjacollas tango mūziku.
Programmā valdīs tango valdzinājums un smeldze – skanēs tango karaļa Astora Pjacollas un džeza saksofonista Džerija Maligana skaņdarbs “Vientulības gadi”, kā arī viens no Pjacollas ikoniskākajiem opusiem – “Libertango”. Šie skaņdarbi ienesīs kaislību un melanholijas pilnas noskaņas līdzās Johana Sebastiana Baha svītās sakārtotajām senajām dejām, radot spilgtu kontrastu starp baroka eleganci un tango dziļo emocionalitāti.
Mūziķi programmā savijuši Pjacollai raksturīgās intonācijas, baroka mūzikas smalkumu un franču kamermūzikai piemītošo vieglumu un krāsu daudzveidību. Savukārt atsaucoties svelmainas saules vasaras izjūtām, izskanēs basku akordeonista un komponista Gorkas Hermosas kaislībām caurstrāvotais cikls “Ibērijas dejas”, kā arī franču komponistu Silvjēna Kasapa (Sylvain Kassap) un Žana Pjēra Solvesa (Jean-Pierre Solves) noskaņu mūzika.
Programmā izskanēs Astora Piazzollas, Gorka Hermosa, Guillermo Lago un Johansa Sebastiāna Baha mūzika.
Koncerts tapis ar Jāzepa Vītola Latvija Mūzikas akadēmijas “Zinātniskās un radošās darbības projektu konkursa” un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Biļetes cena – 10 eiro. Iegādājoties biļeti ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolas audzēkņiem uzrādot derīgu apliecību – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
17. oktobrī Lietuvā, festivāla “Gijos” ietvaros, tika atklāta īpaša Baltijas valstu nemateriālajam kultūras mantojumam veltīta tekstilmākslas izstāde, ko organizēja Jonavas Kultūras centrs sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo kultūras centru. Līdzās knipelētājām un cimdu adītājām Latviju šajā izstādē pārstāv arī Siguldas novads, kas prezentē savdabīgu un vizuāli iespaidīgu darbu kolekciju – TLMS “Krimulda” un aušanas studijas “Aģe” darinātās jostiņu segas. Šie darbi atspoguļo Latvijas etnogrāfisko jostu rakstu un krāsu bagātību, prasmīgi savienojot senās tehnikas ar mūsdienīgu skatījumu.
“Jostiņu sega ir simbols aušanas tradīciju nepārtrauktībai un radošai attīstībai. Tā vienlaikus ir gan mākslas darbs, gan kultūras stāsts, kas sākotnēji tapis no simtiem roku darinātu jostu un pārtapis viena autora radītā tekstilkompozīcijā,” uzsver TLMS “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.
Izstādes atklāšanas laikā Siguldas meistares dalījās savās zināšanās, rādot, kā top jostas un segas – soli pa solim atklājot rakstu noslēpumus, krāsu saskaņas un roku darbu spēku. Siguldas novadu Jonavā pārstāvēja Laila Šteinberga, Eneri Akmentiņa un Inga Krūmiņa.
Pasākumā uzrunu teica arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Izstādē piedalās meistari un amatnieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kuru darbi pārstāv tradīcijas, kas iekļautas UNESCO un nacionālajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.
Ekspozīcijā apskatāmi autentiski darinājumi un laikmetīgas interpretācijas, kas atklāj kopīgās un atšķirīgās iezīmes Baltijas tautu kultūrā. Katrs eksponāts stāsta par paaudžu paaudzēs nodotām amatniecības prasmēm, rakstu simboliku un reģionālajām īpatnībām, apliecinot šo tradīciju dzīvotspēju un attīstību.
Tekstilmākslas izstāde apskatāma līdz 5. decembrim Jonavas Kultūras centrā.
Informāciju sagatavoja:
Laila Šteinberga un Līvija Gridjuško
Siguldas novadā aizvadīts Krišjānim Baronam veltīts pārgājiens no Siguldas līdz Turaidai, iezīmējot Barona 190. gadskārtas mēnesi un vienojot dalībniekus gan kultūras mantojuma izziņā, gan praktiskā kopdarbā Gaujas senielejā.
Diena sākās pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, kur klātesošos uzrunāja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vimba, Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte un fonda “Viegli” vadītāja Žanete Grende. Ziedoņa muzeja vadītājs Jānis Holšteins-Upmanis dalībniekiem izdalīja tautasdziesmas no Imanta Ziedoņa sastādītās izlases “Tu dzīvoji dižu darbu”, kas skanēja visas dienas garumā un tika izmantotas arī digitālā spēlē, iepazīstot Imanta Ziedoņa desmit vērtības.
Pārgājiena ceļā dalībnieki viesojās Barona mājās “Dainas”, kur sagaidīja Krišjāņa Barona dzimtas pārstāvji un folkloras kopa “Budēļi”. Māju saimniece Līga Barone aicināja iepazīt Krišjāņa Barona muzeja veidoto izstādi “Nezināmais Barons”. Pēc sarunām un cienasta dalībnieki devās talkā: pie Gūtmaņalas tika pārstādīts ozols, bet Barona takā iztīrītas krūmu audzes, atverot plašāku skatu uz Gaujas senleju un radot drošāku kāpšanu pa Barona takas kāpnēm.
Noslēgumā dalībnieki pulcējās Dainu kalnā, kur Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte pateicās visiem pārgājiena organizatoriem un dalībniekiem, uzsverot: “Ļoti būtiska šajā notikumā ir vairāku pušu sadarbība, tādējādi apkopojot spēkus, tāpat kā Barons apkopoja tautas dziesmas un šis ceļš mums māca, ka tas ir dzīvs, kamēr to izstaigājam kopā.”
Kopā ar folkloristēm Aigu Auziņu un Santu Ruģēnu skandēja dziesmas, gāja rotaļās un cienāja ar karstu bukstiņputru. Pasākuma noslēgumā visi vienojās Krišjāņa Barona iemīļotajā dziesmā “Tumša nakte, zaļa zāle”, tādējādi ieskandinot pasākumu, kas plānots 31. oktobrī plkst. 18.00.
Visu oktobri Ziedoņa muzejs aicina godināt Dainu tēvu, uzsaucot viņam tautasdziesmu. To var izdarīt:
Pasākumi, atzīmējot Krišjāņa Barona 190. gadskārtu 31. oktobrī:
Šogad aprit 190 gadi kopš Krišjāņa Barona dzimšanas – folklorists, skolotājs, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks un jaunlatviešu kustības pārstāvis, pazīstams kā Dainu tēvs. Oktobris Siguldas novadā pasludināts par Barona mēnesi, ko īsteno Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Barona mājām “Dainas” un Dabas aizsardzības pārvaldi.
Noslēdzies projekts “Jostiņsegas – grezns un unikāls auduma veids Siguldas novadā”. Projekts īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Siguldas novada audēju jostiņsegas pavasarī izstādītas Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”. Tur arī tapušas jostinsegu fotogrāfijas, kas pēcāk iekļautas 2026. gada kalendārā. Katra kalendāra mēneša lapu veido fotogrāfija ar segas attēlu. Pārstāvēti gan TLMS ”Krimulda” vadītājas Lailas Šteinbergas, gan TLMS “Sigulda” audēju Rasmas Rubenes un Anitas Pildegovičas, gan rokdarbu studijas “Aģe” vadītājas Ingas Krūmiņas un audēju Laumas Špatas, Aijas Rozītes, Gundegas Ābeltiņas greznie darbi.
Jostiņsegu un to rakstu attēli uzdrukāti uz planšetēm un priecēs skatītājus Krimuldas Tautas nama rīkotajos pasākumos.
2022. gada nogalē jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško
Mākslinieki aicināti pieteikt izstāžu projektus 2026. gada izstādēm kultūras centra “Siguldas devona” izstāžu zālē. Šogad “Siguldas devona” apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. novembrim.
Plānots, ka kopumā 2026. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. novembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad “Siguldas devonā” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”, Gata Vanaga fotoizstāde “Latvijas galaktika”, Elgas Grīnvaldes izstāde “Vērojamais Visums”, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekta Vidzemes skolēnu darbu izstāde “StaroJums”, Andas Munkevicas stikla mākslas izstāde “Vieta Gaismai”, Latvijas Keramikas asociācijas desmit gadu jubilejas izstāde “Atļaujies riskēt un pastāstīt!”, Artura Dimitera veidotā izstāde – veltījums Džemmai Skulmei “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, šobrīd apskatāma Ķēstuta Kasparaviča ilustraciju izstāde “Kasparatorija” un novembrī skatītājus priecēs tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa kopizstāde.
22. novembrī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” koncerts “Tiekamies! Uldim 90”, kā īpašs veltījums horeogrāfa un deju skolotāja Ulda Šteina piemiņai.
Vīrišķība, konkrētība, vienkāršība – tā latviešu tautas dejas pasaule atceras Uldi Šteinu – dažāda mēroga Deju svētku virsvadītāju, XIII–XVI Deju svētku Goda virsvadītāju, pirmās “Dejas balvas” ieguvēju par mūža ieguldījumu latviešu skatuviskajā tautas dejā, horeogrāfu, inženieri un, kā Uldim pašam patika teikt, deju skolotāju.
Vairāk nekā 60 gadus sava mūža Šteins ir veltījis Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblim “Vektors”. Tur viņš savu dejas manieri un mīlestību pret deju ir ieaudzinājis vairākām dejotāju, horeogrāfu un deju skolotāju paaudzēm. Šogad Uldim apritētu 90, tāpēc ikviens tiek aicināts uz koncertu, kurā līdzās “Vektoram” uz skatuves satiksies “Šteiniskā” latviešu tautas dejas sakņu sistēma jeb kolektīvi, kuru vadītāji ir bijuši Ulda Šteina dejotāji: TDA un VPDK “Diždancis”, VPDA “Vidzeme”, TDA “Ogre”, VPDK “Dūka”, BDK “Spolītes” un TDK un DA “Vizbulīte”. Uz skatuves tiks izdejotas dejas no Vāverpolkas līdz Jūrmalniekam un Vācu kalniešiem. Tiekamies!
Biļetes cena – 5 eiro. Pirmskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja bezmaksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 % . Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.