24. janvārī plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā Inčukalna tautas deju kolektīvs “Virši” aicina uz savu 30 gadu jubilejas koncertu “Baltu dienu nosargāt”. Kopā ar kolektīvu “Virši” uz skatuves kāps arī SDK “Labāko gadu Virši” un vidējās paaudzes draugu kolektīvi – VPDK “Oglīte”, VPDK “Rīdzenieks” un deju kolektīvs “Madara”, lai kopīgi izstāstītu koncertstāstu par deju, laiku un cilvēkiem.
No drosmīgas idejas līdz pirmajiem soļiem
Pirms trīsdesmit gadiem Inčukalnā gaisā virmoja vēlme dejot tautas dejas. Par to runāja daudzi – Stacijas kafejnīcā Antonija Vilcāne ar skolas bērnu tautisko deju skolotāju Sandru Lapkovsku, kā arī spriganās dāmas Terēzija Bumbure, Mudīte Raga un Ligita Šteina sabiedrisko pakalpojumu centrā. Doma un griba bija vienota – ļoti gribas dejot… varbūt Inčukalnā varētu tapt vidējās paaudzes deju kolektīvs kā citur… cik skaisti izskatās, kad Lielajos Deju svētkos viss stadions līgojas… MĒS TO GRIBAM… UN MĒS TO VARAM!
Pateicoties tā laika Tautas nama vadītājām Aldai Freimanei un Vijai Onskulei, kā arī domes priekšsēdētājam Staņislavam Unguram, viss varēja sākties. 1996. gada 24. janvārī seši pāri sanāca kopā un uzsāka mēģinājumus Tautas nama zālē – starp daudzajām malkas krāsnīm. Pirmā kolektīva vadītāja bija Sandra Lapkovska, koncertmeistare – Skarleta Mukāne. Iesākumā tērpi tika gādāti, pateicoties gan pagasta labvēlībai, gan pašu dejotāju devīgumam un čaklumam – Ligitas palagi un Baibas čaklās rokas nodrošināja sievu aubes, bet Antonija vīriem noadīja rakstainus zeķu valnīšus.
“Viršu” vārds un ceļš uz Lielo estrādi
Kopš 1998. gada janvāra deju kolektīva vadību pārņēma Vanda Uberte, inčukalniešiem jau labi pazīstama kā MRS bērnu deju kolektīva vadītāja. Darbs bija nopietns – gan pie stājas, gan pie dejas tehnikas. Šajā laikā kolektīvs ieguva skanīgo vārdu “Virši” un jau 1998. gada XII Vispārējos Deju svētkos nesa savu jauno karogu, dejojot Daugavas stadionā starp tūkstošiem citu dejotāju.
Puišu reizēm pietrūka, taču “Viršiem” tas nebija šķērslis – iznesīgākās meitas uz brīdi pārtapa par “Santiem” un “Jolantiem”. Neaizmirstams bija 2001. gads, piedaloties Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumos. Īpaši jāpiemin ilggadējā koncertmeistare Jeļena Tresikova un Tautas nama vadītāja Zanda Krastiņa. Šajā laikā tika audzināta arī jaunā inčukalniešu dejotāju paaudze – bērnu deju kolektīvs. 2003. gada XIII Deju svētkos “Virši” jau bija sevi apliecinājuši kā nopietnu un spēcīgu kolektīvu. Sešu gadu laikā Vanda Uberte ielika stingrus pamatus kolektīva izaugsmei.
Jaunas tradīcijas un radošie meklējumi
2004. gadā kolektīva vadību pārņēma Jana Baranovska, kuru ieteica republikas deju kolektīvu virsvadītāja Ilze Mažāne. Tika iestudētas jaunas dejas, un “Viršu” sastāvā tapa arī vadītājas jaunrades darbi – īpaši siltā atmiņā palikušas dejas “Virši zied” un “Strēlniece”. 2005. gadā aizsākās tradīcija Vilku mēneša sadancis, kas Inčukalnā joprojām pulcē deju draugus no visas Latvijas. Dzīves ceļi savijās arī personīgi – dejotājs Aivars un vadītāja Jana pirms 2008. gada XIV Deju svētkiem sagaidīja dēliņu Kalvi.
Paaudžu pēctecība un Inčukalna deju svētki
No 2008. gada “Viršu” vadītājs ir Andrs Briņķis – ar bagātu pieredzi Tautas deju ansamblī “Dancis” un darbā ar pieaugušo un bērnu kolektīviem Vangažos. Sagaidot 15 gadu jubileju, tika izveidots arī jauniešu deju kolektīvs, kura dejotāji vēlāk iekļāvās vidējās paaudzes kolektīva sastāvā. Vecākie dejotāji negribēja šķirties no dejošanas, un pamazām izveidojās senioru deju kolektīvs “Labāko gadu VIRŠI”.
2010. gadā, Vasarsvētku priekšvakarā, aizsākās brīvdabas Inčukalna Deju svētku tradīcija, un šogad tiek gaidīti jau XV Inčukalna Deju svētki, kuros vienlaikus uz estrādes dejo līdz pat 800 dejotājiem. Gadu gaitā vadītāja uzticamie palīgi bijuši koncertmeistares Solveiga Ilvase, Jeļena Tresikova, Elizabete Liepiņa, bet šodien – Ināra Paegle, kuras klavierspēle katrā mēģinājumā ir svētki. Andrs Briņķis ir izveidojis sev spēcīgu atbalsta komandu – brīvprātīgie repetitori Reinis Bērze un Andris Koknevičs.
Pateicība visiem “Viršu” dejotājiem – gan bijušajiem, gan esošajiem – šo 30 gadu laikā, kā arī uzticīgajiem skatītājiem un līdzjutējiem, vadītājiem, koncertmeistariem un Inčukalna pagasta un Siguldas novada pašvaldībai par atbalstu. Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši” ir nozīmīga Inčukalna kultūras dzīves daļa.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Norēķini iespējami tikai skaidrā naudā. Biļetes pieejamas Inčukalna Tautas namā.
No 20. janvāra kultūras centrā “Siguldas devons” sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā apskatāma izzinoša izstāde “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO” par Kanādas, Latvijas un NATO sabiedroto kopīgo sadarbību un ieguldījumu reģionālajā drošībā.
Latvija un Kanāda ir tuvi partneri un sabiedrotie. Latvijas un Kanādas sadarbība ir balstīta uz kopīgām pamatvērtībām un uzticamu draudzību. Kanāda nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā un 1990. gados aktīvi atbalstīja Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu no Baltijas valstīm. Kanāda bija pirmā no G7 valstīm, kas 1991. gada 26. augustā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju, kā arī pirmā, kas 2004. gadā ratificēja Latvijas iestāšanos NATO.
Fotoizstāde atspoguļo Kanādas, Latvijas un NATO sabiedroto ciešo sadarbību un ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā. Izstāde veidota no vairākām tematiskajām sadaļām: ceļš no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas līdz daudznacionālajai brigādei, fotogrāfijas, kas ataino NATO daudznacionālās brigādes Latvijā ikdienu, Kanādas bruņoto spēku spējas Latvijā, Kanādas Karaliskās jūras kara flotes klātbūtne Latvijā, kā arī mirkļi, kuros Kanādas, Latvijas un citu NATO valstu karavīri iesaistās dažādās sabiedriskās aktivitātēs. Izstādes saturs pieejams latviešu, angļu un franču valodā.
Latvijā atrodas Kanādas lielākie militārie spēki ārpus Ziemeļamerikas kontinenta. Kanāda ir vadošā valsts NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kuras sastāvā ir ap 2000 Kanādas karavīru. Kopumā brigādē Latvijā ietilpst militārie spēki no vairāk nekā trešdaļas NATO dalībvalstu, kuri trenējas un piedalās kopīgās mācībās. Kanāda, Latvija un NATO sabiedrotie kopā nelokāmi atbalsta NATO kolektīvās aizsardzības principu.
21. janvārī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks pasākums sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā. Tā ietvaros būs apskatāma izstāde un tiks demonstrēta dokumentālā filma “Vairāk kā deja” par Toronto latviešu tautas deju kopu “Daugaviņa”. Pasākumā piedalīsies Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc).
Izstāde apskatāma līdz 11. februārim kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā.
Ieeja – bez maksas.
Kultūras centrs “Siguldas devons” jaunajā kino sezonā sadarbībā ar Riga International Film Festival (Riga IFF) piedāvā iespēju noskatīties filmu kolekciju – mākslinieciski augstvērtīgas filmas no dažādām pasaules valstīm, kas guvušas plašu atzinību starptautiskos kinofestivālos un kino kritiķu vidū.
Kolekcijas seansi norisināsies februārī un martā, piedāvājot skatītājiem gan dokumentālo kino, gan spēlfilmas, gan animācijas filmu ģimenēm.
5. februārī plkst. 19.00 notiks filmas “Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete” seanss. Ziemeļkorejas režīms gadu desmitiem izkaļ paklausīgus strādniekus bez brīvas gribas, izkropļojot tik daudzu likteņus. Kas notiek, šādam cilvēkam nonākot brīvā pasaulē? Cik dzīvotspējīga ir laulība starp strādīgo ziemeļu sievieti un laisko dienvidu vīrieti? Dokumentālā fIlma par strādīgas ziemeļu sievietes un laiska dienvidu vīrieša attiecībām, kas izgaismo kultūru, dzimumpolitikas un mūsdienu mīlestības pretrunas. Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
11. februārī plkst. 19.00 būs iespēja noskatīties filmu “Mīlestība, kas paliek”. Vai šķiršanās var būt arī viegla? Un vai, tai izejot cauri, mīlestību ir iespējams saglabāt? Reiz vizuālā māksliniece Anna un zvejnieks Magnuss bija neprātīgi iemīlējies vidusskolas pāris – viņi drīz apprecējās, sagaidīja savu pirmdzimto Idu, vēlāk arī abus puikas. Pēc divdesmit gadiem viņu attiecībās iestājies atsalums un nespēja ieraudzīt otra vajadzības, un nu viņi šķiras. Apātija un skumjas mijas ar gaišo atmiņu starojumu – viņu atvadas pierakstītas uz ūdens, sauszemes, pie vistu kūtiņas, bērnu čalās un uz putnubiedēkļa, kam dots Žannas d’Arkas vārds. Tā virzienā lido bultas, bet tās nenosauksi par Amora raidījumiem. Islandes ainavu ieskautas šķiršanās pēcskaņu kaleidoskopiskas ainiņas, tajās meklējot jaunu kopābūšanas sajūtu: kādam svinot brīvību, kādam iepazīstot vientulību. Režisors Hlīnurs Paulmasons ir radījis dziļi personisku darbu, aktualizējot jautājumu par mākslas un realitātes, iztēles un realitātes, kā arī mākslas un ikdienas nošķīrumu. Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
7. martā plkst. 12.00 ikviens ir aicināts uz animācijas filmas “Burvju dārza stāsti” seansu. Pasaka par ābolu, kurā iekosties, par namiņu, kurā ieejot, viss pārvēršas, un par skumjām, kuras vislabāk dziedē iztēle un kopīgi stāstīti un klausīti stāsti, un tas viss brīnišķīgā leļļu animācijas veidolā. Pēc vecmāmiņas aiziešanas ģimenes māja šķiet klusa, bet vectēvs ir domīgs. Tomiku, Zuzannu un Dereku allaž aizrāvuši vecvecāku stāsti, bet nu ir palikušas vienīgi atmiņas. Kad šķita, ka fantāzijas durvis ir aizvērtas, Zuzanna nolemj tās atvērt: viņa ir gatava aizraut savus brāļus ar stāstu stāstiem, lai ģimene atkal izjustu kopābūšanas prieku. Iedvesmojoties no vecmāmiņas, viņi nonāks maģiskā pasaulē, kurā dzirkstīs dēkas, humors un iztēles krāsas. Ceļā viņi sastapsies ar pelēku kaķi, ne pārāk biedelīgu radību un lidojošu cilvēku, un viņus allaž pavadīs vecmāmiņas stāstu labākie sižeti. Biļetes cena – 5 eiro. Biļete uz animācijas filmu jāiegādājas apmeklētājiem no 2 gadu vecuma. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
11. martā plkst. 19.00 norisināsies filmas “Slepenais aģents” seanss. 70. gadi, Brazīlija. Kad līķi tiek atstāti suņiem degvielas uzpildes stacijās un Resifi pilsētas ļaudis dodas karnevālā, akadēmiķis Marsels piedzīvo dzīves saspringtākās dienas. Ilgojoties mierinājuma pēc sievas nāves, viņam negaidīti uz pēdām min režīma oportūnisti: policija, haizivs nokosta kāja un valdības līmeņa konspirācijā iesaistītie. Pa vidu visam ir viņa dēlēns, kapibaras, hrestomātiskā namīpašniece ar “Marlboro” basa balsi un vardarbīgi, bet ne pārāk izveicīgi rokaspuiši. Tas ir neticamāks par visu, ko mēs zinām, tomēr zināmā mērā viss piedzīvotais ir patiess. Mendosa Filju ir minams starp virtuozākajiem mūsdienu filmdariem. Viņa asais režijas nazis arī šoreiz, lai gan metot cilpu caur pagātni un ienirstot karnevāla mītiskajā dimensijā, stāsta par šodienu. Sev netipiskā maigumā viņš stāsta par atmiņu netveramo vērtību. Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
18. martā plkst. 19.00 būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu “Sarkano lukturu cerību zvaigznes”. Viņi ir sinefili. Amatieri, kas uzauguši Kolkatas allaž dzīvelīgā Kaligatas rajona sarkano lukturu ielās. Viņi filmē drāmas, inscenē episkus suteneru strīdus un apspēlē sev zināmo seksa pakalpojumu industriju. Mīna, Afsara, Bilkisa, Rabins un citi dibinājuši kino grupu “CAM-ON” un apguvuši kino pamatus “YouTube” video apmācībās. Viņi uzauguši ar prostitūciju kā ģimenes arodu un ir apmāti ar filmām. Tiesa, viņus neinteresē Bolivudas kino likumības, bet gan pašrefleksija par sev zināmo, kas rada pretrunas konservatīvajā sabiedrībā. Kustīgā attēla partizāni svēti tic, ka reiz ielās, kurās Kolkatas seksa darboņi pārdevuši sevi, viņi varētu pārdot sapni par kino. Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
24. janvārī Allažu Tautas nams gadu iesāks ar balli, kas būs īsts kosmisks piedzīvojums. Par jaudīgu muzikālo noformējumu rūpēsies grupa “Ginger Band”, savukārt vakaru vadīs harizmātiskais allažnieks Miks Bērze.
Pasākuma dreskods – pilnīgs kosmoss – zili, sudraboti un metāliski toņi, mirdzošas, kosmiskas faktūras, fliteri, zvaigžņu, planētu vai futūristiski akcenti. Apmeklētāji aicināti ļaut vaļu fantāzijai un radīt savu kosmisko tēlu!
Pasākuma sākums plkst. 20.00, grupa uz skatuves kāps plkst. 21.00.
Biļetes cena – 15 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 12 eiro. Biļešu iegāde un galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 28472559.
24. janvārī Valmieras Kultūras centrā notiks XXV Jaunrades deju konkurss. Siguldas novadu tajā pārstāvēs Mālpils Kultūras centra deju kolektīvs “Kniediņš”.
XXV Jaunrades deju konkursam kopumā tika pieteikta 81 latviešu skatuviskā deja. Konkursa pirmā kārta noslēdzās 2025. gada 9. decembrī. Žūrijas vērtējumam konkursa finālā Valmierā tiks nodotas 60 latviešu skatuviskās dejas.
Konkursa finālā iekļuvis arī Mālpils Kultūras centra deju kolektīvs “Kniediņš” ar deju “Doncoj’ gosti” – horeogrāfe J. Baranovska, tautas mūzika D. Tihovskas aranžējumā. Dejas tematika atklāj sirsnīgu latgaliešu viesmīlību – ciemiņi tiek sagaidīti ar dzīvespriecīgu soli, rotaļīgām pāru maiņām un muzicēšanai raksturīgo ritma sparu, atspoguļojot Latgales cilvēkiem piemītošo atvērtību, jautrību un kopības sajūtu.
Kā atzīmēts Latvijas Nacionālā kultūras centra tīmekļa vietnē, “Jaunrades deju konkurss ir vienīgais notikums latviešu skatuviskās dejas nozarē, kura mērķis ir veicināt horeogrāfu jaunrades darbu un mākslinieciski augstvērtīgu deju radīšanu”.
Veiksmi un raitu deju soli Mālpils Kultūras centra deju kolektīvam XXV Jaunrades deju konkursā!
Informāciju sagatavoja:
Deju kolektīva “Kniediņš“ vadītāja
Jana Baranovska
Gaidāmā nedēļas nogale Siguldas novadā solās būt gan enerģiska un sportiska, gan sirdi sildoša un pārdomu pilna. Kamēr sniegotās trases aicina baudīt slēpošanu un snovošanu un slidotavas – ziemas priekus uz slidām, Siguldas novada kultūrtelpās būs iespēja piedalīties radošā kopā būšanā – Siguldas Jaunajā pilī notiks Ingas Ābeles grāmatu atvēršanas svētki un Inčukalna mākslinieku kopas izstādes “Vīzijas un ilūzijas” atklāšana. Mālpilī izskanēs Lauku Muzikantu koncerts, savukārt Lēdurgā varēs vērot cirka-teātra izrādi, bet Siguldas novada bibliotēkā notiks mākslas terapeites Daces Visnolas izstādes atklāšana. Pie kultūras centra “Siguldas devons” norisināsies barikāžu 35. gadadienai veltīti pasākumi.
Piektdien, 16. janvārī
No plkst. 10.00 Sunīšu kopienas centrā norisināsies Maskēšanās tīklu darbnīca. Pēc tīklu pīšanas tehnikas apgūšanas iespēja darboties jebkurā laikā darba dienās plkst. 10.00–13.00 un 14.00–17.00, kā arī iespēja darboties darba dienu vakaros un brīvdienās, iepriekš piesakoties pie Kopienas centra darbinieces Ineses Romanovas, zvanot uz tālruņa numuru 28732647.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
No plkst. 11.00 līdz 12.00 Gaujas Kopienas centrā norisināsies iedzīvotāju pašu vadīta vingrošana.
No plkst. 16.00 līdz 18.00 Sunīšu Kopienas centrā bērni un jaunieši aicināti spēlēt spēles.
Plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks mākslas terapeites Daces Visnolas izstādes “Krāsas runā” atklāšana un tikšanās ar pašu mākslas terapeiti un grāmatas “Colors Speak: Experience Using Colors for Healing and Wholeness” autori. Atklāšanā autore iepazīstinās ar grāmatas tapšanas procesu un stāstu par krāsām dabā, mākslā un kultūrā. Izstādē skatāmi grāmatas “Colors Speak: Experience Using Colors for Healing and Wholeness” (2025) ilustrāciju oriģināli. Plašāka informācija.
Plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centra Mazajā zālē notiks Mālpils pagasta iedzīvotāju padomes sēde. Tajā tiks izskatīti un izvērtēti līdzdalības budžeta projekta ideju pieteikumi, kas piekritīgi Mālpils pagastam, un citas aktualitātes. Sēde ir atklāta, un tajā var piedalīties ikviens Mālpils pagasta iedzīvotājs.
Plkst. 19.00 interesenti aicināti apmeklēt Inčukalna mākslinieku kopas izstādes “Vīzijas un ilūzijas” atklāšanu Siguldas Jaunās pils telpās. Glezniecības izstāde “Vīzijas un ilūzijas” pēta robežas starp redzamo un iedomāto, starp uztveres realitāti un to, ko rada iztēle. Krāsa, gaisma un forma kļūst par instrumentiem, ar kuriem tiek būvētas vīzijas. Izstāde aicina skatītāju kļūt par līdzautoru – ļauties redzēt un apšaubīt, ticēt un šaubīties. Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā – bez maksas. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks Siguldas pagasta iedzīvotāju padomes sēde, kurā tiks izskatītas 2026. gada aktualitātes. Sēde ir atklāta, un tajā var piedalīties ikviens Siguldas pagasta iedzīvotājs.
Plkst. 20.00 Siguldas Sporta centrā notiks basketbola spēle BK “Sigulda”/“MAPRI būve” pret BK “Gulbenes Bukiem”/BJSS. Ieeja – 3 eiro. Līdz 12 gadu vecumam – bez maksas.
Sestdien, 17. janvārī
Plkst. 10.00 bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” norisināsies Pasaules kausa 3. posms parabobslejā.
Plkst. 10.30 Fischer Slēpošanas centrā notiks bezmaksas distanču slēpošanas nodarbība (slidsolis) pieaugušajiem un bērniem no 14 gadu vecuma. Apmācības vadīs Fischer Slēpošanas centra treneri: Laura Lapiņa, Raivis Zīmelis un Kaspars Kārkliņš. Nodarbības ilgums ir viena stunda, un vietu skaits nodarbībā ir ierobežots līdz 10 personām. (Grupa ir nokomplektēta.) Nodarbību dalībniekiem slēpošanas inventārs tiek nodrošināts bez maksas.
Plkst. 11.30 Fischer Slēpošanas centrā notiks bezmaksas distanču slēpošanas nodarbības bērniem no 6 līdz 8 gadu vecumam. Apmācības vadīs Fischer Slēpošanas centra treneri. Nodarbības ilgums – viena stunda, vietu skaits nodarbībā – līdz 10 personām. (Grupa ir nokomplektēta.) Nodarbību dalībniekiem slēpošanas inventārs tiek nodrošināts bez maksas.
Plkst. 16.00 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē notiks rakstnieces, dzejnieces un dramaturģes Ingas Ābeles romāna “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu” un viņas veidotās Aspazijas dzejas izlases “Aspazijas debesjums” atvēršanas svētki. Pasākumā notiks tikšanās ar autori un redaktoriem, klausīsimies romāna “Mīlamā” lasījumus un dzeju no krājuma “Aspazijas debesjums”. Muzicēs Elija Kapicka un Raimonds Bičus, skanēs dziesmas ar Aspazijas vārdiem. Noslēgumā – cienasts, sarunas un kopā būšana pils kamīnzālē. Interesentiem būs pieejams arī izdevniecības “Dienas Grāmata” grāmatu galds. Ieeja – bez maksas. Plašāka informācija.
Plkst. 18.00 Lēdurgas Kultūras namā norisināsies cirka–teātra izrāde “Pasakainā planēta”. Programmā paredzēta dažādu žanru cirka mākslinieku un mājdzīvnieku uzstāšanās. Biļetes cena – 12 eiro.
Plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā uzstāsies Lauku Muzikanti ar koncertprogrammu “Par ko šis stāsts”. Uz skatuves kopā ar Normundu Ķieti (vokāls, akustiskā ģitāra) muzicēs arī Artis Dauksts (basa ģitāra), Valters Līcis (bungas), Gints Hartmanis (taustiņu instrumenti) un Andris Barons (elektriskā ģitāra). Kopā viņi rada to skanējumu, kas jau gadiem priecē klausītājus visā Latvijā. Biļetes cena – 23 eiro. Biļetes var iegādāties Mālpils Kultūras centra kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks Atvaras akustiskās tūres koncerts (IZPĀRDOTS).
Svētdien, 18. janvārī
Plkst. 10.00 bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” norisināsies Pasaules kausa 4. posms parabobslejā.
No plkst. 12.00 līdz 16.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” notiks dažādi barikāžu 35. gadadienai veltīti atceres pasākumi:
Pasākumi – bez maksas.
Izstādes
31. janvārī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks jauniešu deju ansambļa “Vizbulīte” un draugu deju koncerts “Baltās ziemas deju virpulī”.
Koncerts “Baltās ziemas deju virpulī” jau 16. reizi Siguldā pulcēs labākos deju kolektīvus. Šogad skatītājus priecēs DA “Daiļrade”, “Vizbulīte”, TDA “Līgo”, “Rotaļa”, “Teiksma”, “Vektors” un “Ogre”.
Kopš koncerta pirmsākumiem ir nomainījušās vairākas dejotāju paaudzes, bet vadītāji – Jānis Purviņš, Jānis Ērglis, Diāna Gavare, Dagmāra Bārbala, Iveta Pētersone-Lazdāne, vienmēr ir atsaukušies uz ielūgumu dejot koncertā. Jaunākie draugi TDA “Ogre” un vadītājs Ādams Kristaps Eisaks jau otro reizi viesosies Siguldā.
Sigulda var lepoties, ka koncertā “Baltās ziemas deju virpulī” satiekas visi labākie Latvijas deju kolektīvi un blakus arī deju ansamblis “Vizbulīte”.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, pirmskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja bez maksas. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
24. janvārī plkst. 15.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz dokumentālās filmas “Laimes dārzā” seansu.
“Laimes dārzā” ir Mikus Staģa debijas dokumentālā filma par tautas deju kolektīva “Vizbulīte” ceļu uz 2025. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, skatītu no dalībnieku skatpunkta.
Filma sniedz ieskatu mēģinājumos, aizkulisēs un svētku kulminācijas brīžos, atklājot dejotāju patiesās emocijas – prieku un bēdas, nogurumu un satraukumu, draudzību un kopības sajūtu, kā arī nelielu ieskatu deju kolektīva “Vizbulīte” pirmsākumos.
Tas ir stāsts par piederību, mīlestību pret deju un iespēju būt kopā arī tad, kad uz laukuma dejot nav iespējams. Caur kameras skatienu skatītājs var izjust svētku atmosfēru un tiek aicināts piedzīvot Dziesmu un deju svētkus kā kolektīva daļai.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, pirmskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja bez maksas. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
No 18. janvāra Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē skatāma jauna izstāde – Anitas Paegles grāmatu ilustrācijas “Ods nokrita no ozola”, kas tapusi sadarbībā ar Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli Turaidas muzejrezervāts.
Anita Paegle ir viena no izcilākajām Latvijas bērnu grāmatu ilustratorēm un grafiķēm, kuras daiļrade vairāk nekā 30 gadus veidojusi unikālu vizuālo pasauli bērnu literatūrā. Viņa beigusi Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Māksliniece kopš 1980. gadu sākuma ilustrējusi vairāk nekā 35 grāmatas, sadarbojoties ar izciliem latviešu autoriem – Māru Cielēnu, Jāni Baltvilku, Juri Zvirgzdiņu un citiem.
Autores ilustrācijas ir viegli atpazīstamas – tām raksturīga smalka akvareļu tehnika, bagāts krāsu slāņojums un hiperreālistisks romantisms, kurā detaļas un arhitektūras elementi atdzīvojas pasaku fonā. Tās ir krāsainas, smalkas un pasaku cienīgas, ar dzīvespriecīgiem tēliem un siltu, bērnības noskaņu pilnu atmosfēru.
Anitas Paegles darbi bijuši skatāmi neskaitāmās izstādēs Latvijā un ārzemēs – no Parīzes un Venēcijas līdz Bratislavas biennālei un Japānas ilustrāciju skatēm. Viņa rīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, tostarp nozīmīgo ekspozīciju “Klusuma orķestris” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2006).
Māksliniece saņēmusi daudzkārtēju starptautisku atzinību un balvas. Sadarbībā ar Latvijas Banku radījusi dizainu monētām “Pasaku monēta I. Pieci kaķi” un “Šūpuļa monēta”. Anita Paegle pamatoti tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu bērnu grāmatu ilustrācijas autoritātēm Baltijā.
Izstāde būs apskatāma līdz 25. februārim.
21. janvārī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks pasākums sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā. Tā ietvaros būs apskatāma izstāde “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO” un tiks demonstrēta dokumentālā filma “Vairāk kā deja” par Toronto latviešu tautas deju kopu “Daugaviņa”. Pasākumā piedalīsies Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc).
Pagājušā gada septembrī Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Braiens Svorks ar ģimeni apmeklēja otro Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu, kura programmā bija iekļautas arī animācijas filmas, kas saistītas ar Kanādu. Šī satikšanās rosināja domāt par tālāko Kanādas vēstniecības Latvijā un Siguldas sadarbību, kā rezultātā radās ideja par kopīgu pasākumu, kas iezīmētu abu valstu tuvās attiecības dažādās jomās – no reģionālās drošības līdz pat kultūrai.
Pasākuma ietvaros kultūras centra Digiti zālē būs iespēja noskatīties režisora Paula Dombrovska dokumentālo filmu “Vairāk kā deja” (1 stunda un 25 minūtes), kas tikusi rādīta kino teātros un guvusi lielu atsaucību skatītāju vidū. Dokumentālā filma stāsta par Selgas Apses un viņas vadītās Toronto latviešu tautas deju kopas “Daugaviņa” ceļu uz Dziesmu un Deju svētkiem 2023. gadā. Filmas centrā ir ilggadējā deju kolektīva vadītāja Selga Apse. Viņas vadībā “Daugaviņa” turpina uzturēt latviešu valodu un tradīcijas multikulturālajā vidē Toronto, lai tālāk tās nodotu nākamajām paaudzēm. Arhīvu kadri no 20. gadsimta 60. gadiem atklāj Kanādas latviešu pirmos soļus un viņu pūles saglabāt savu identitāti svešumā.
Pirms filmas seansa uzrunu teiks Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Braiens Svorks.
Apmeklētājiem arī būs iespēja iepazīties ar kultūras centra “Siguldas devons” vestibilā izvietoto ceļojošo fotoizstādi “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO”, kas atspoguļo Kanādas, Latvijas un NATO sabiedroto ciešo sadarbību un ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā. Latvijā atrodas Kanādas lielākie militārie spēki ārpus Ziemeļamerikas kontinenta. Kanāda ir vadošā valsts NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kuras sastāvā ir ap 2000 Kanādas karavīru.
Latvija un Kanāda ir tuvi partneri un sabiedrotie. Latvijas un Kanādas sadarbība ir balstīta uz kopīgām pamatvērtībām un uzticamu draudzību. Kanāda nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā un 1990. gados aktīvi atbalstīja Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu no Baltijas valstīm. Kanāda bija pirmā no G7 valstīm, kas 1991. gada 26. augustā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju, kā arī pirmā, kas 2004. gadā ratificēja Latvijas iestāšanos NATO.
Izstāde apskatāma no 20. janvāra līdz 11. februārim kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
17. janvārī plkst. 16.00 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē notiks rakstnieces, dzejnieces un dramaturģes Ingas Ābeles romāna “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu” un viņas veidotās Aspazijas dzejas izlases “Aspazijas debesjums” atvēršanu.
Abas grāmatas iznākušas izdevniecībā “Dienas Grāmata”, pie tām strādājušas redaktores Dace Sparāne-Freimane un Gundega Blumberga, zinātniskais redaktors Jānis Zālītis, konsultants Vents Zvaigzne un mākslinieks Jānis Esītis. Grāmatas iznākušas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Pasākumā notiks tikšanās ar autori un redaktoriem, klausīsimies romāna “Mīlamā” lasījumus un dzeju no krājuma “Aspazijas debesjums”. Muzicēs Elija Kapicka un Raimonds Bičus, skanēs dziesmas ar Aspazijas vārdiem. Noslēgumā – cienasts, sarunas un kopā būšana pils kamīnzālē. Interesentiem būs pieejams arī izdevniecības “Dienas Grāmata” grāmatu galds.
Inga Ābele ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm. Viņa ir piecu romānu, četru stāstu krājumu, dokumentālās prozas, dzejas un dzejprozas krājumu, kā arī vairāku lugu un scenāriju autore. Viņas darbi tulkoti angļu, itāļu, franču, dāņu, lietuviešu, vācu, čehu, slovēņu, zviedru, gruzīnu, armēņu un krievu valodā.
Inga Ābele piecas reizes bijusi Latvijas literatūras gada balvas laureāte. 2008. gadā saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par romānu “Paisums”. Godalgota ar “Spēlmaņu nakts balvu”, Autortiesību bezgalības balvu, Prozas lasījumu balvu, sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras”, Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par romānu “Klūgu mūks”, Dzintara Soduma balvu un Žaņa Katlapa balvu.
Jaunākais Ingas Ābeles darbs – romāns “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu” – par latviešu dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (1865–1943) – klajā nācis sērijā “Es esmu…” pagājušā gada decembrī.
“Laiks šajā romānā izplūst no septiņiem avotiem,“…lādēm, ko jūra izmetusi krastā pie klints. Tur ir liela kā sarkofāgs lāde no zaļi krāsota priedes koka, apkalta ar spīdīgām sirdīm un sidraba stūru rozēm. Smiltīs mētājas tīnei līdzīgs ķists no karēļu bērza kā no svītrainas, gludenas tīģerādas. Pūķiem nokalta pirāta lāde no Gotlandes ar stipru atslēgu. Brūns, mīlīgs šķirsts, apkrāsots ar dzeltenām puķēm un putniem. Maza, melna vācelīte ar salmu inkrustāciju. Plats ozolkoka skapis un trausla, dzīves vētrās cietusi skolotājas lāde, apjozta ar ādas siksnu… Stāvi klusu, sirds! Saviļņotā ūdenī kalnu gali neatspīd. Es pastiepju roku un apturu jūru. Milzīgajās debesu stellēs dancodama aust saule.” Šis ir viens daudziem iespējamiem šī apbrīnojamā romāna citējumiem, kas raksturo pašu darbu. Kas bija, kas IR Aspazija? Inga Ābele pēc atbildes dodas ļoti tālā senatnē, lai caur senčiem un visdažādāko likteņu veidotos rakstos atšifrētu Aspazijas notēlus un, apņēmīgi vedot lasītāju cauri šo notēlu virknēm, sniegtu iespēju sastapties ar viņas nemirstīgo dvēseli.”
Dace Sparāne-Freimane
“Aspazijas ienākšana latviešu literatūrā bieži salīdzināta ar zvaigznes dzimšanu – tik daudz liesmainas kaislības, lielu domu un spārnotu vārdu koncentrējās jau viņas pirmajos darbos. Romānu par reiz mīlamāko latviešu dzejnieci Inga Ābele uzsāk no bijīga attāluma, vairākās viņas senču paaudzēs saplūcot ziedu klēpi, no kura vītais vainags nākotnē kronēs latviešu dzejas karalieni. Taču, jo lielāka bijusi gūtā mīlestība, jo sāpīgāk pārdzīvot nodevību un aizmirstību, un rakstnieces tvertais Aspazijas tuvplāns mums atklāj dziļu cilvēcisku traģēdiju.”
Vents Zvaigzne
Ingas Ābeles veidoto Aspazijas dzejas izlasi “Aspazijas debesjums” papildina sakārtotājas apceres par Aspazijas dzejas tēlu pasauli.
“Sen pārbaudīta, gan dažkārt piemirsta patiesība: nav tāda rakstnieka, mākslinieka, nav tāda mūzikas, dzejas vai prozas darba “vispār” – ir tikai tas un tik daudz, kam paši esam ieinteresēti un gatavi panākties pretī, sabalsot to ar sev tuvo un zināmo. Tā arī no Ingas Ābeles sakārtotā un esejiski apcerētā “Aspazijas debesjuma” mūsu skatam paveras pasaule, kur līdzās uz “zelta mākonīša” mīt viņas abas – “saules meita” Aspazija un rakstniece no 21. gadsimta. Turpat arī Rainis – “tik nešķirami, kā puķes galva kopā der ar kātu”. Un visa dzeja “Aspazijas debesjumā” – Ingas Ābeles izjusta un saausta kā “vēstules mīļotajam plašā emociju spektrā””.
Jānis Zālītis, literatūrzinātnieks
Ieeja – bez maksas.
No 10. janvāra Siguldas novada bibliotēkā skatāma Ineses Krievas un Edītes Brences gleznu izstāde “Sapņu kokteilis”. Divi rokraksti. Divi skatījumi. Viena izstāde.
“Sapņu kokteilis” ir divu mākslinieču kopdarbs, kurā satiekas iekšējie stāsti, sajūtas un krāsu pasaules. Šajā izstādē glezniecība kļūst par telpu sapņiem, atmiņām un klusiem dialogiem – gan ar sevi, gan ar skatītāju.
Portreti, ainavas un simboliski tēli savijas kā garšu un noskaņu slāņi vienā kokteilī. Darbi tapuši, ļaujoties intuīcijai, procesam un brīvai krāsu elpai. Katra glezna atklāj savu stāstu, bet kopā tās veido vienotu, plūstošu pieredzi.
Izstāde aicina apstāties, ieskatīties un ļauties sajūtām – bez steigas, bez skaidrojumiem, ļaujot krāsai un tēlam runāt pašiem.
Inese Krieva un Edīte Brence sešus gadus glezno mākslinieces Ingemāras Treijas studijā “Krāsmute”.
Izstāde skatāma līdz 12. februārim.