Noslēdzot vasaras sezonu, 28.oktobrī plkst.14.30, Turaidas muzejrezervāts aicina apmeklēt Turaidas muižas pārvaldnieka veco dzīvojamo māju un, ikvienu, kam interesē rokdarbi, piedalīties akcijā „Dalies prasmēs! – Izšuj kopā ar muižas pārvaldnieci!”, tādējādi popularizējot seno prasmi — izšūšanu krustdūriena tehnikā, kas 19.gadsimta sākumā bija iecienīts brīvā laika kavēklis un arī  praktiska nodarbošanās visu vecumu un sociālo slāņu sievietēm.

Turaidas muzejrezervāts 2010., 2011. un 2012. gadā organizējis jau trīs īpašus seno izšūšanas prasmju popularizēšanas projektus, kuru gaitā tapis 18.gadsimta Turaidas baznīcas altārim stilistiski piemērots grīdas paklājs zvaigžņu rakstos, 19.gadsimta rakstraudžos noskatīts ziedu pušķiem rotāts grīdas paklājs muižas pārvaldnieka dzīvojamajai mājai un šovasar – izšūtas rokassomiņas un spilveni, kas papildinājuši pārvaldnieka mājas interjeru. Projektos piedalījušās Siguldas, Krimuldas un Sējas novada iedzīvotājas, kas rokdarbus darinājušas brīvprātīgi no darba brīvajā laikā.

Arī šobrīd šī prasme nav izzudusi, jo skolās mājturības stundās meitenēm tiek mācīta izšūšana, tāpēc aicinām piedalīties akcijā gan vecmāmiņas, gan māmiņas kopā ar meitām un mazmeitām. Rudens pēcpusdienā kopā sanākt Turaidā, lai vēsturiskā vidē mācītos izšūt, dalītos pieredzē un iegūtu jaunas idejas rokdarbiem.

Kā pastāstīja mākslas vēsturniece Ina Līne, — bīdermeijera laikā modē bija visdažādākās rokdarbu tehnikas, tomēr par laikmeta lielāko kaislību kļuva izšūšana krustdūrienā un tai radniecīgās izšūšanas tehnikas. Izšuvumi krustdūrienā rotāja mēbeļu tapsējuma audumus, kamīna aizslietņus, zvanu lentas, dekoratīvus spilvenus, paklājus, kuru gabarīti nereti sasniedza pat 3 x 4 m. Latvijas muzeju kolekcijās ir saglabājušies neliels skaits bīdermeiera laikmeta izšuvumi, kas izgatavoti 19.gadsimta 2.ceturksnī un vēl piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kas apliecina, ka arī Latviju tolaik valdošās modes tendences nebija apgājušas.

Bīdermeiera laikmeta izšuvumu ornamentika bija ārkārtīgi daudzveidīga, un tajos tika izmantoti gan iespiesti paraugi, gan dabā aizgūti motīvi, gan sadzīvē noskatītas ainas, tomēr populārākie bija samērā naturālistiski traktēti ziedu motīvi, kurus izkārtoja pušķos, vainagveida vai ritmiski atkārtotas joslas kompozīcijā.

Aicinām visus, kam interesē rokdarbi un ir vēlēšanās gūt iedvesmu ziemas vakaros izšūt sev mazu dekoratīvu glezniņu vai skaistu spilvenu, satikties Turaidā!

Plašāka fotogalerija

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
www.turaida-muzejs.lv

Sestdien, 27.oktobrī, plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” cikla „Pasaules pianisti „Baltajā Flīģelī” ietvaros izskanēs poļu pianista Slavomira Vilka (Slawomir Wilk) solokoncerts. Koncertprogrammā skanēs poļu komponistu F.Šopēna, I.J.Paderevska, kā arī  vācu komponistu K.Lova un L.Bēthovena klaviermūzika. 

Slavomirs Vilks pirms vairākiem gadiem viesojoties Latvijā, koncertzālē „Baltais Flīģelis” uzstājās ar koncertprogrammu, kura tika  veltīta viņa tautieša, izcilā poļu komponista  F.Šopēna 200.gadadienai. Šoreiz  Slavomira Vilka liriskajā, poētiskajā interpretācijā skanēs  ne tikai F.Šopēna mūzika. Programmā  iekļauti 20.gadsimta poļu komponista, pianista, diplomāta un kādreizējā Polijas Republikas premjerministra I.J.Paderevska klavierdarbi, kā arī vācu komponistu — „Ziemeļvācijas Šūberta” — K.Lova  un dižā L.Bēthovena mūzika.
 
Izcilais Frederika Šopēna mūzikas interprets Slavomirs Vilks dzimis 1982.gadā Ščecinā. Pianists muzikālo izglītību ieguvis Polijā, Gdaņskas Mūzikas akadēmijā, maģistra grādu 2006. gadā ieguvis Karaliskajā Īrijas mūzikas Akadēmijā.
Slavomirs Vilks ir vairāku starptautisko Šopēna konkursu laureāts — Darmštatē (Vācijā) un Marinanske Lažnē (Čehijā), kā arī bijis 2005.gada Varšavas Šopēna konkursa pusfinālists. Apburot klausītājus ar savu īpašo pieeju poļu klaviermūzikai, pianists sniedzis solo koncertus lielākajās Eiropas valstīs, Dienvidāfrikā, ASV un Ķīnā. Savu solo karjeru Slavomirs Vilks šobrīd apvieno ar pasniedzēja darbu Gdaņskas Mūzikas Akadēmijā.

Cikla „Pasaules pianisti Baltajā Flīģelī” ietvaros muzicējuši daudzi spoži, mūzikas pasaulē zināmi pianisti — portugāļu pianiste Manuela Gouveja, Pāvels Kaspers no Čehijas, grieķu izcelsmes pianiste Katia Skanavi, Čīlē dzīvojošais latviešu pianists Armands Ābols, gruzīniete Khatia Buniatišvili.„Pasaules pianisti Baltajā Flīģelī” koncertos klausītājiem ir iespēja iepazīt dažādas pianisma skolu tradīcijas un skaņdarbu interpretācijas.Vienmēr pianisti savās koncertprogrammās iekļauj savas zemes komponistu darbus, ļaujot klausītājiem iepazīt pasaules mūzikas daudzveidību.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 –18.00, kases tālrunis 67974787, un„Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv

Papildu informācija: koncertzāles vadītāja Inese Zagorska, tālr. 25623345. Info: wwwbaltaisfligelis.lv.

Allažu pagasta Tautas namā 27.oktobris plkst.18.00 notiks Sadancošanās koncerts, kurā piedalīsies:
-Allažu vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs “Ķimelītis”;
Allažu jauniešu tautas deju kolektīvs “Ķimenīte”;
-
Siguldas senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis”;
-
Katlakalna Tautas nama jauniešu deju kolektīvs “Katlakalns” un “Savieši”(Ķekavas nov.);
Mālpils vidējās paaudzes deju kopa “Kniediņš”.


Visi laipni aicināti!

Allažu vidējās paaudzes Tautas deju kolektīvs “Ķimelītis” aicina jaunus dalībniekus (īpaši sievas). Mēģinājumi notiek pirmdienās un ceturtdienās no plkst.20.00 līdz 22.00 Allažu pagasta Tautas namā.

Kopā dancosim, koncertēsim un baudīsim dzīvi!

3.novembrī Siguldas novada Kultūras centra Kinozālē savu skrējienu ārpus Rīgas robežām uzsāks Latvijas Filmu Maratons. Tā laikā skatītājiem būs iespēja visas dienas garumā iepazīties ar jaunākajām Latvijā tapušajām filmām —  animāciju, spēlfilmām un dokumentālajām filmām.

Šī rudens programmā iekļautas kritiķu slavētas un skatītāju atzinību guvušas filmas — Ivara Zviedra un Ineses Kļavas „Dokumentālists“, Aika Karapetjana „Cilvēki tur“, Reiņa Pētersona „Ursus“, Ivo Brieža „Filma“  un citi darbi no pēdējā gada bagātīgās Latvijas kino ražas. Maratona laikā tiks demonstrētas arī  vietējo iedzīvotāju veidotas īsfilmiņas par savu pilsētu, no kurām labākās summēsies Filmu Maratona un LTV kopīgi rīkotā akcijā un tiks demonstrētas LTV 1 ēterā.  

Filmu starplaikos blakus kino zālei darbosies apgāda „Mansards“ lasītava ar grāmatām, žurnāliem „Kino Raksti“ un filmu katalogiem. Skatītājiem būs iespēja tikties ar filmu veidotājiem un diskutēt gan par kino, gan jautājumiem, kas radušies pēc filmu noskatīšanās.

Latvijas Filmu Maratons jau astoņus gadus regulāri notiek Rīgā valsts svētku dienā 4.maijā kinoteātrī Splendid Palace, galvaspilsētā to rīko nacionālais Kino centrs un Rīgas Kinomuzejs. Ar šī gada rudeni Filmu Maratons startēs Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Kuldīgā, Siguldā, Ventspilī, cerot kļūt par ikgadēju tradīciju pilsētu kultūras dzīvē.

Latvijas Filmu maratonu reģionos organizē Anša Epnera studija AVE sadarbībā ar pašvaldībām, Nacionālo Kino centru un biedrību Kinopunkts.

Pēc filmas „Dokumentālists“ tikšanās ar scenāristi Ingu Ābeli.
Ieeja — Ls 1,50 (biļete derīga visai dienai), ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš Siguldas novada Kultūras centrā – atlaide ‑0.50 santīmi.

Informāciju sagatavoja:
Dace Pleša
Siguldas novada Kultūras centra pasākumu organizatore.

No 20. līdz 27.oktobrim Siguldā viesojas Dīpholcas reģiona (Landkreis Diepholz) jauniešu simfoniskais orķestris. Šī vizīte vainagosies ar 4.Latvijas–Vācijas Jauniešu orķestra akadēmijas noslēguma koncertu 26.oktobrī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis”.

Vācu mūziķu viesošanās Siguldā ir īpašs notikums, jo tieši pateicoties Dīpholcas reģiona mūzikas skolas direktora un galvenā diriģenta Štefana Šteinkūlera (Stephan Steinkuehler) iniciatīvai un atbalstam notikuši četri muzikāli projekti, kur piedalījušies vairāki desmiti Siguldas mūziķu.  Siguldiešiem un Dīpholcas orķestrim (Dīpholcas reģionā ietilpst arī Siguldas sadraudzības pilsēta Štūre)  ir vairāku gadu garumā veidojusies draudzīgu attiecību vesture: kopīgi iestudēts daudzveidīgs orķestra repertuārs, gūta vērtīga pieredze, īpaši pievēršot uzmanību Vīnes klasiķu mūzikai, kas ir jebkura orķestra „zelta repertuārs” , laba skola un meistarības rādītājs.

Koncertā tiks atskaņota izcilākā Vīnes klasiķa V.A.Mocarta aizrautīgā un jauneklīgi žilbinošā 29.Simfonija, romantiski liriskais F.Šūberta Rondo La Mažorā vijolei un orķestrim (vijoles solo Zane Kalniņa), kā arī emocionāli ļoti krāšņās norvēģu komponista E.Grīga Divas liriskas melodijas. Tiek gatavots arī muzikāls pārsteigums!

Uz tikšanos piektdien, 26.oktobrī koncertzālē „Baltais Flīģelis”! Koncerta apmeklējums  bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Pēteris Plūme
Siguldas Jauniešu kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs

Jūdažu Sabiedriskais centrs aicina visus interesentus piedalīties sarunu ciklā „Dilemma – dot vai ņemt?” no 25. oktobra līdz 23.novembrim un apskatīt latviešu gleznotājas Daigas Krūzes personālizstādi „Tu esi tas, ko tu redzi”.

Daiga Krūze ir jaunās paaudzes māksliniece, kuras vārds Latvijas mākslas vidē jau labi zināms. Mākslinieces rokrakstu veido tīras, dzidras krāsas, drošs un mērķtiecīgs triepiens, krāsu klājuma lakonisms un izteiksmes vieglums, taču saturiski tā ir emocionāla un romantiska laikmetīgā glezniecība.
Izstāde atvērta pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās no plkst.8.00 – 20.00; trešdienās un piektdienās no plkst.8.00–17.00. Sestdienās, svētdienās – slēgts. Ieeja bez maksas.

Kas ir Dilemma? Tas ir slēdziens, kas satur divas premisas, no kurām ir nepieciešamība izvēlēties vienu. Ceturtdien, 25.oktobrī plkst.19.00 notiks pirmā tikšanās sarunu ciklā par ļoti spēcīgu tēmu – atkarības. Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, ģimenes, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem. Mēs varam dot jums informāciju par to, kā atbrīvoties no šīs smagās problēmas. Jūsu ziņā – ņemt un pielietot to! Vai tieši tu, vēlies dzīvot labāk? „Vīri, sievas, tēvi, mātes, bērni, pārējie radinieki un draugi, kuru dzīves ir satriekusi kāda cita cilvēka dzeršanas problēma, ja Jums liekas, ka esat viens no mums, tad mēs jūs gaidīsim ar atvērtu sirdi” aicina Ivars Baltrums un Normunds Killo uz sarunu par tēmu „Brīvība no atkarības”.

Sarunas notiks katra mēneša pēdējā ceturtdienā, plkst.19.00. Ieejas maksa 0.50 santīmi. Tiks organizēts arī transports, lai nokļūtu uz pasākumu un atpakaļ. Vairāk informācijas pa tālruņiem: 67957025; 26112886


Informāciju sagatavoja:
Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja
Terēzija Leimane

Aicinām visus interesentus uz Allažu Tradīciju kluba turpmākām nodarbībām un tikšanās reizēm kopīgi pārrunāt, mācīties un svinēt latviešu gadskārtas ziemas laika svētkus. Noskaidrosim, kādas ir šī laika tradīcijas un ieražas, kādi darbi darīti, kādi svētki svinēti, kādas dziesmas dziedātas un dejas dejotas, kādi galdi klāti un kā saposta māja. Kas senāk cilvēkiem bija svarīgi, sagaidot ziemu, ziemā dzīvojot un visbeidzot svinot ziemas saulgriežus.
Gaidītas gan ģimenes ar bērniem – lieliem un maziem, gan individuāli interesenti un draugu grupas. Ļoti gaidīti vectētiņi un vecmāmiņas ar saviem veco laiku stāstiem. Visiem būs interesanti un iespēja darboties.

Sanākam kopā Allažu pagasta pārvaldē:

Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze

Laikā, kad Siguldu pārņēmis „zelta lapu drudzis”, Gaujas Senlejai pāri nolaidusies rudens nostaļģija, bet Gūtmaņala aicinoši smaida — četri siguldieši – Zigfrīds Muktupāvels, Gints Sola, Andris Alviķis un Kārlis Alviķis ir nodevuši klausītāju vērtējumam savu pirmo dziesmu albumu „Estrādes Dziesmas”. 

Grupas albumā ir apkopotas piecpadsmit dažādu komponistu dziesmas, kas skanējušas latviešu valodā 20.gadsimta 50-tajos, 60-tajos un 70-tajos gados, bet nu ieguvušas jaunu skanējumu (dziesmu aranžētājs un producents ir Zigfrīds Muktupāvels). „Ja mums izdosies dot otru dzīvi kaut vienai no mūsu spēlētajām dziesmām, tad mēs būsim gandarīti, ka darbs nebūs bijis veltīgs”, tā saka grupas mūziķi.
Oktobra sākumā Siguldas kultūras nama Kinozālē notika jaunā albuma prezentācija un grupas „Gūtmans” pirmais publiskais koncerts, kuru ar savu klātbūtni pagodināja arī dziedātāja un komponiste Lolita Vambute (grupas albumā ir iekļauta viena no viņas komponētajām dziesmām – „Mākoņu ēnā”). 

Pēc koncerta māksliniece dalījās savās pārdomās: „Ja līdz šim brīdim man likās, ka oriģinālie izpildījumi, kas tapuši 60.70.gados ir profesionālajā ziņā daudz pārāki par tiem, ko klausāmies tagad – tad dzirdot to, kā „Mākoņu ēnā” izpilda Zigfrīds Muktupāvels – savas domas esmu gatava mainīt – tik emocionāli, izjusti un sirsnīgi! Labāku izpildījumu savai dziesmai nemaz nevaru vēlēties. Es ļoti priecājos un vienlaicīgi pateicos par to, ka šajā albumā ir iekļauta arī manis komponētā dziesma. Kā arī patiess prieks par to, ka godā tiek celtas un jaunu skanējumu  ieguvušas dziesmas no latviešu estrādes „ziedu laikiem”. Vēlreiz paldies par to! Un novēlu, lai pušiem viss izdodas!”
Īpašu noskaņu sajūtu radīja videomākslinieka Pētera Brīniņa veidotās videoprojekcijas un protams, koncerta apmeklētāji. Grupa „Gūtmans” saka: „Paldies jums, siguldieši, par emocionālo gaisotni, ziediem un aplausiem koncerta laikā!”

Zīmīgi ir arī tas, ka šis ir pēdējais albums, kas tapis Siguldas Skaņu Studijas telpās (neilgi pēc darba pabeigšanas Siguldas Skaņu Studijas telpas tika nojauktas, lai rastu sev jaunu, pievilcīgāku mājvietu).

Kā jau iepriekš tika ziņots – albums „Estrādes Dziesmas” būs ekskluzīvs ar to, ka to nebūs iespējams nopirkt, bet gan iemainīt pret īpašu kuponu, kuru varēs saņemt, apmeklējot kādu no grupas „Gūtmans” koncertiem:
21.oktobrī  plkst.18.00 Inčukalna tautas namā
26.oktobrī plkst. 19.00 Cēsīs CATA kultūras namā
27.oktobrī plkst. 18.00 Mārupes kultūras namā
10.novembrī plkst.19.00 Drustu kultūras namā

Informāciju sagatavoja:
Dace Pleša
Siguldas Novada kultūras centra pasākumu organizatore,
 grupas „Gūtmans” menedžere

Pirms 35 gadiem – 1977.gadā – Siguldas teātris ar V.Rozova „Bez mīlestības nedzīvojiet!” iestudējumu režisora E.Treimaņa vadībā ieguva Tautas teātra goda nosaukumu. Tātad šī ir mūsu jubilejas sezona, un mēs to uzsākam ar Ē.Kestnera „Divu Lotiņu” dramatizējuma iestudējuma pirmizrādi.

Ar šo iestudējumu mēs, Siguldas Tautas teātra ļaudis, turpinām jau E.H.Porteres „Pollianna” dramatizējuma iestudējumā iesākto tēmu par bērna un pieaugušo attiecībām. Atkal raisās jautājums, kurš dažkārt rīkojas gudrāk – pieaugušie vai bērni. Vai nav pat tā, ka mūsu bērni atnāk personīgi tieši pie mums, lai kļūtu par mūsu skolotājiem? Un vēl kas – gluži tāpat kā „Polliannā, arī „Divās Lotiņās”, neskatoties uz materiālā ietverto problēmu smagumu, ir daudz āķīgu, smieklīgu situāciju un humora.

„Patiesība ir tāda, ka šodien cilvēku drošība ir izgrūstīta. Bērnu uzvedība ir ģimenes spogulis” (Dace Freiberga – psiholoģe, geišterapeite).

Laiks, kurā dzīvojam, diendienā atgādina, ka cilvēciski lielākās problēmas rodas drošības trūkuma dēļ. Jebkāda nedrošība – emocionāla, finansiāla – spēj izsist pamatu zem kājām.Tā ir šodien ļoti būtiska tēma sarunai, kas arī noteica Ē.Kestnera „Divu Lotiņu” dramatizējuma iestudējuma rašanos.

Abu dvīnīšu dzīves ir pakļautas vecāku nespējai sakārtot savas attiecības, nespējai uzņemties atbildību par savu tuvāko, pirmkārt – saviem bērniem, viņu laimi. Ir divi pieaugušie, kuri tukšumu savā intīmajā dzīvē mēģina aizpildīt ar pārmērīgu nodošanos darbam. Ir divi bērni, kuri patiesībā ir vientuļi, jo vecākiem nav laika un dziļākas intereses par jautājumiem un problēmām, kuras nodarbina meitenītes. Sarunas ir standartfrāžu līmenī. Tām nav dziļuma.

Ceram, ka šajā iestudējumā varēsim runāt par cilvēciski pašām būtiskākajām vērtībām, uz kurām balstās visa mūsu dzīve. Antuāns de Sent Ekziperī saka: mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām. Ko iesākt, kā rīkoties, lai no Latvijas aizbraukušo vecāku bērni šeit, dzimtenē, nebūtu un nejustos kā pamesti, nevajadzīgi, vientuļi? Lai tādi nebūtu arī šeit dzīvojošo, bet šķirto vecāku bērni, un šeit pat Latvijā pilnās ģimenēs dzīvojošie, bet vecāku strādāšanas vairākos darbos dēļ, ne mazāk vientuļi, nesaprasti, pat klaiņojoši. Ko mums, pieaugušajiem, savā domāšanā, savā rīcībā jāmaina, sakārtojot prioritātes sevī un cienot tās dzīvības, kuras paši esam radījuši?

Cienījamie novadnieki, aicinām jūs būt ar mums 4.novembrī plkst.16.00 Siguldas novada Kultūras centrā!

Siguldas Tautas teātra režisore
Ārija Liepiņa-Stūrniece

Piektdien, 19. oktobrī plkst.21.00 latviešu mūzikas klubā „Muzikālā Kurtuve” īsts disko sprādziens – grupa TRANZĪTS ar superhītu izlasi visas nakts garumā! Vakara gaitā publiku par mūziku rūpēsies DJ J&J.

Ieejas maksa līdz plkst.23.00 – 2 lati, pēc plkst.23.00 – 3 lati. Galdiņu iespējams rezervēt zvanot pa tālruni 29219013.

Par grupas dzimšanas dienu varētu uzskatīt festivālu “Sinepes un Medus 1994″. 1995. gada ziemā tika ierakstīts pirmais albums “Paralēlās pasaules” un pirms tā izdošanas mainīts grupas nosaukums. Līdz šodienai iznākuši seši grupas albumi, notikušas vairākas izmaiņas grupas sastāvā. Notiek nepārtraukta koncertdarbība, un kādos bēniņos Stāmerienā lēnām top jaunas dziesmas.

Turpinot atpūsties nedēļas nogalē, sestdien, 20.oktobrī plkst.21.00 DJ Valdis Muzikālajā Kurtuvē izklaidēs publiku ar 80to un 90to gadu deju superhītiem.

Ieejas maksa līdz plkst.22.00 – 1 lats, pēc plkst.22.00 – 2 lati.

Reģistrējies viesu sarakstam www.muzkurtuve.lv līdz 20.oktobra plkst.15.00 un apmeklē klubu „Muzikālā Kurtuve” sestdien līdz plkst.24.00 bez maksas!


Muzikālā Kurtuve
Blaumaņa iela 2, Sigulda
Tālr. 29219013

Siguldas pagasta kultūras namā būs skatāma tekstilmākslinieces, Kanādas latvietes Vitas Plūmes izstāde “Noaustie stāsti” un būs tikšanās ar tekstilmākslinieci Inesi Jakobi. Izstādes atklāšana notiks piektdien 19. oktobrī, plkst.18.00.

„„Noausto stāstu” autore, Vita Plūme ir otrās paaudzes kanādiete – latviete. Viņa ir iekarojusi savu vietu mākslā un kļuvusi par mācību spēku ASV – asociētā profesore Ziemeļkarolīnas štata universitātes Dizaina koledžā, Mākslas un Dizaina departamentā. V. Plūmes audumos savienojas senie aušanas, audumu apstrādes paņēmieni un mūsdienu tehnoloģijas. Iedvesma smelta gan latviešu, gan citu tautu tradīcijās. Tie ir stāsti par tautu likteņiem, dzīvotgribu un pašlepnumu.

Šī izstāde ir viņas darbu otrā kolekcija, kas ceļo pa Latviju, pirmā atceļoja pirms 20 gadiem. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijā, Rīgā atrodas V. Plūmes 1989.gada darbs „Kurp tauta lai ietu…”, austs uz rokas stellēm” tā par savu kolēģi un viņas darbiem stāsta Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu organizatore Inese Jakobi.

Siguldas pagasta kultūras namā atvestie darbi, kas austi uz digitālajām žakardstellēm būs apskatāmi no 19. oktobra līdz 9. novembrim, darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00; sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja bez maksas.

Pēc izstādes atklāšanas, plkst.19.00 visi aicināti uz tikšanos ar tekstilmākslinieci un Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu organizatori Inesi Jakobi, kurai ir bijusi tieša saskarsme ar tekstilmākslinieci Vitu Plūmi. Sarunā ar mākslinieci Inesi Jakobi varēsiet iepazīties ar viņas autordarbiem un parunāt par to, kā rodas idejas, un kāpēc tās rodas.
Ieejas maksa –1 lats.

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=