Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa, atsaucoties Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā aicinājumam, piedalās Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā, iepazīstinot ar Ziemeļvalstu autoru darbiem literārajās izstādēs, organizējot konkursus, debates un, pēc tradīcijas, iededzot svecītes un lasot grāmatas „Rītastundā”.
Šī gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas vienojošā tēma – Nākotne Ziemeļos, tāpēc, sadarbojoties ar Siguldas pilsētas vidusskolas 1.a klasi (skolotāja Iveta Krūzīte) un Siguldas 1. pamatskolas 1.c klasi (skolotāja Lolita Šteinberga), bibliotēkas „Rītastundas lasījumos” īpašu vietu ieņēma norvēģu autora Stīana Hola grāmatas „Gārmana vasara” fragmentu lasījumi.
Mazie apmeklētāji bija sagatavojuši mājasdarbiņu – vēstījumus nākotnei par to, kā viņiem klājas šodien, kādi ir viņu nākotnes sapņi. Šie vēstījumi, datēti un aizzīmogoti, tika nodoti glabāšanai bibliotēkā, lai pēc kāda laika to īpašnieki varētu atsaukt atmiņā savu bērnību. Bērnības sajūta, protams, rodama bērnu grāmatās. Tas arī ir šī gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas galvenais mērķis – iepazīstināt, ieinteresēt un ļaut saprast, ka nākotne – tie esam mēs paši.
Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības „Norden” asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un biedrību „Norden”. Latvijā projekts norisinās jau 19. reizi, tā galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana.
Svētdien, 20.novembrī, plkst.17.00 Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā Raiņa ielā 3, notiks Siguldas Tautas teātra iestudējuma „Vajadzīgs melis” pirmizrāde.
Siguldas Tautas teātra kolektīvs, aicinot uz „Vajadzīgs melis” pirmizrādi, kas režisores Ārijas Liepiņas-Stūrnieces vadībā iestudēta pēc grieķu dramaturga D.Psafasa lugas motīviem, aicina ne tikai uz pārdomām, bet arī uz drosmīgu reakciju – ironiju, smiekliem un noraidījumu, atpazīstot izrādes personāžu domāšanā un rīcībā klaju cinismu un melus, ar ko slimo Latvijas politiskā elite.
Bieži mēdzam uzdot jautājumu gan paši sev, gan līdzcilvēkiem: „Kas notiek ar pasauli? Kā risināsies un cik tālu pasaules varenie ļaus notikt lietām un notikumiem, kuri mūs ved postā? Ar ko tas viss beigsies?”
Siguldas Tautas teātris aicina kļūt par lieciniekiem situācijai, kādu pats mērķtiecīgi radījis un piedzīvo ievēlētais deputāts Ainārs Rapsis. Lai taptu ievēlēts, priekšvēlēšanu laikā cilvēkiem ir solītas visneticamākās lietas: „Solījumus dot taču nav nekāda māksla. Nu kā var nesolīt?”. Taču pienāk laiks, kad solījumi jāpilda, bet tas nekādi nav iespējams. Tad sākas skarbas problēmas. Izrādās, ka vienīgā izeja rodama, sameklējot vēl lielāku meli un mahinatoru, nekā pats, lai kaut uz brīdi glābtos no atbildības.
Ieejas maksa – 2 eiro, 
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1,50 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Tautas teātra režisore
Ārija Liepiņa-Stūrniece
No 14. līdz 17.novembrim Siguldas novada bibliotēkās norisināsies Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa. Šogad Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma ir „Nākotne Ziemeļos”. Latvijā projekts norisināsies jau 19. reizi, tā galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana.
Gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļai ir trīs kopējie lasījumi – Rīta stunda pašiem mazākajiem lasītājiem, Krēslas stunda pieaugušajiem un pusaudžiem.
Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā Rītausmas stundas lasījumi bērniem notiks 14. un 15.novembrī plkst.11.00, sadarbojoties ar Siguldas skolām. Bērni klausīsies norvēģu rakstnieka Stīana Hola grāmatu „Gārmana vasara”.
Krēslas stundas lasījums Siguldas novada bibliotēkā notiks 15.novembrī plkst 17.00. Pieaugušie ieklausīsies somu rakstnieces Emmijas Iterantas grāmatas „Ūdens atmiņas” fragmenta lasījumā. Šajā vakarā bibliotēkā viesosies Mg. geogr.Arta Krūmiņa, kura iepazīstinās klausītājus ar Norvēģijas ziemeļu ģeogrāfiju, dabas un cilvēka attiecībām ziemeļos, kā arī dalīsies arī ar savu pieredzi par studijām Norvēģijā. Īpaši aicināti pusaudži un jaunieši. Arī bibliotēkas izstāžu telpā valdīs Ziemeļvalstu noskaņa, kur būs skatāma Ivetas Hamčanovskas un Ievas Vaskas fotogrāfiju izstāde „Teiksmainā Norvēģija”.
Savukārt 17.novembrī plkst.17.00 Jūdažu bibliotēkā notiks norvēģu rakstnieka Stīana Hola grāmatas „Gārmana vasara” lasījums bērniem un jauniešiem.
Tā būs nedēļa, kura sola daudz interesantu brīžu, lasot Ziemeļvalstu autoru darbus, runājot par Ziemeļvalstu tradīcijām, literatūru un dabu. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības „Norden” asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un biedrību „Norden” Latvijā.
Ieeja pasākumos – bez maksas.
Siguldas novada pašvaldība aicina pieteikties Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursam. Konkursa mērķis ir atbalstīt kultūras pasākumu, kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes un popularizēšanas procesu, kultūrizglītības, iespieddarbu un mūzikas ierakstu izdošanas projektus, kuru realizācija notiek Siguldas novadā un kuru rezultāti ir nozīmīgi novada kultūrvides pilnveidošanā un kultūras aktivitāšu veicināšanā. Pieteikumi iesniedzami līdz 16.decembrim.
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, vai juridiska persona . Konkursā var piedalīties ar neierobežotu projektu skaitu.
Par 2017.gada Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa prioritātēm noteiktas:
Pašvaldības līdzfinansējumu piešķir līdz 75% no iesniegtā projekta kopējās budžeta summas. Piešķirtā līdzfinansējuma apmērs nav mazāks par 70 eiro un nav lielāks par 2000 eiro. Ar Latvijas simtgadi saistīto projektu pieteikumus var iesniegt līdzfinansējuma saņemšanai līdz trīs gadu periodam, katrā no realizācijas kārtām paredzot finansējumu līdz 2000 eiro.
15.novembrī plkst.14.00 Siguldas Valsts ģimnāzijā, Domes Deputātu zālē (metodiskais kabinets otrajā stāvā) notiks Kultūras projektu finansēšanas konkursa informatīvais seminārs. Dalību vēlams pieteikt iepriekš, rakstot uz e‑pastu inga.krisane@sigulda.lv.
Interesenti aicināti iepazīties ar projekta konkursa nolikumu un vērtēšanas kritērijiem, un aizpildīto pieteikuma veidlapu, projekta aprakstu un tāmi iesniegt personīgi Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā tā darba laikā, vai, nosūtot pa pastu Siguldas novada Kultūras pārvaldei Raiņa ielā 3, Siguldā, LV – 2150, kā arī elektroniski uz e‑pastu kultura@sigulda.lv līdz 16.decembrim.
Pagājušajā gadā ar kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu tapuši 13 projekti, plašāka informācija par tiem pieejama šeit.
Svētdien, 13.novembrī, plkst.15.00 Siguldas 1.pamatskolā Pulkveža Brieža ielā 105 notiks pūtēju orķestru draudzības koncerts „Rudens dabā, mūzikā, Siguldā”. Koncertā piedalīsies pūtēju orķestri no Salaspils, Inčukalna, Līgatnes un Siguldas.
Turpinot iesāktās tradīcijas, jau ceturto gadu Siguldā pūtēju orķestri vienosies lielā koporķestrī un iepriecinās klausītājus ar daudzkrāsainu programmu – latviešu un ārzemju komponistu mūziku.
Siguldas pagasta pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš) uzņems ciemiņus Siguldas 1.pamatskolas Lielajā zālē un draudzības koncertā muzicēs kopā ar Līgatnes pūtēju orķestri (diriģents Anatolijs Terentjevs), Salaspils Kultūras nama „Enerģētiķis” pūtēju orķestri „Salaspils” (diriģents Laimonis Paukšte), Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestri (diriģents Vitalis Ķikusts), Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri „Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš) un Siguldas Absolventu orķestri (diriģents Andris Muižnieks). Koncertu vadīs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Jānis Puriņš.
Ieejas maksa – 1 eiro.
No 7. līdz 12.novembrim Rīgā norisinās jaunās mūzikas festivāls „Arēna”, kura ietvaros organizētajās meistardarbnīcās piedalās arī Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mūzikas un Teātra nodaļas audzēkņi, kā arī deju grupas „A – Zarts” dalībnieki. Festivāls šogad svin piecpadsmito jubileju un klausītājiem piedāvā īpaši krāšņu programmu ar pasaules līmeņa zvaigžņu piedalīšanos.
Festivāla darbnīcās projekta dalībnieki paši veidos mūzikas instrumentus, mācīsies tos spēlēt un gūs unikālu pieredzi, strādājot kopā ar operas komponistu, profesionāliem mūziķiem un horeogrāfu uz mūsdienīgi aprīkotas skatuves.
Īpašās meistarklasēs, kurās piedalīsies 10 līdz 15 gadus veci bērni no visas Latvijas, tiks uzvesta bērnu opera „Kirana”, kas būs skatāma sestdien, 12.novembrī, plkst.17.00 Latvijas Jaunatnes teātrī Kārļa Ulmaņa gatvē 1, Rīgā. Maltiešu komponista Rubena Zāras lugas pamatā ir dažādu tautu mīti par pasaules radīšanu un četriem pasaules pirmelementiem – ūdeni, gaisu, zemi un uguni.
Siguldu jaunās mūzikas festivālā „Arēna”pārstāv audzēkņi Aija Egija Arnicāne, Marta Daniela Kaņepe, Elza Jordāne, Adrians Rakuzovs, Aivita Mūze, Marta Indriksone un Sendija Braslava.
Sestdien, 12.novembrī, plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” aicina svinēt senos gadskārtu svētkus Mārtiņdienu, lai godam noslēgtu rudens sezonu un vērtu vārtus ziemai.
Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gadskārtu svētku dienas vienmēr svinētas ciešā sasaistē ar zemkopju darbu secību, kuru nosaka attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu kā arī veļu laika nobeigumu. Mārtiņi noslēdz garu un aktīvu darba posmu līdz brīdim, kad zeme tiek sagatavota ziemai. Šogad pirmais sniegs jau ir klāt, tādējādi pati daba jau ir gatava ziemai un aicināt aicina visus sagaidīt jauno gadalaiku.
Turaidā, Mārtiņdienas svētkos, aizdedzot uguni, kopīgi tiks izdzīvotas senās tradīcijas, kurās galvenie akcenti būs:
Mārtiņos, tāpat kā citos gadskārtu svētkos, liela nozīme ir ugunij. Ziemā dzīvības spēks dabā saglabājas saknēs, tādējādi, svētkus svinot, simboliski caur tradīcijām tiek atgādināts par pazemes spēku, par ziemas miera nepieciešamību, kas rosina un auklē jauno, kas atdzimst pavasarī.
Mārtiņdienā sākas maskoto ļaužu gājieni no sētas uz sētu, tādējādi nesot svētību mājās, nodrošinot sētai laimi un labas sekmes. Maskotos ļaudis dažādos novados dēvē dažādi. Vidzemē visbiežāk tie saukti par čigāniem vai vecīšiem. Mārtiņu laikā čigāni tikuši saukti arī par Mārtiņbērniem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, saticību un veselību. Šādā saskarsmē ne reti arī nolūkotas līgavas un izspēlētas dažādas lomu spēles, kas vairojušas prieku un labu kaimiņu attiecības. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, kā arī daudzas sievas un meitas izgreznojušās par čigānietēm un čigāniem.
Svētku dalībnieki aicināti ģērbties košos čigānu lindrakos vai pārveidoties citos tēlos un kopā ar savām ģimenēm svinēt ziemas iestāšanos Turaidā.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja
11.novembrī plkst.10.00 Turaidas muzejrezervāta muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā norisināsies gadskārtējā zinātniski praktiskā konference, lai informētu sabiedrību par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un saglabāšanā, kā arī diskutētu par vispārcilvēciskajām vērtībām un Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Īpaši tiks akcentēts nemateriālais kultūras mantojums.
Šogad Turaidas muzejrezervāta konferencē, kas notiek Lāčplēša dienā, tiks godināti gan Latvijas brīvības cīņās kritušie varoņi, gan mūsdienu un pagātnes vērtības, ideāli, varonība, radošums, vēlme veidot harmonisku vidi un spēja nesavtīgi strādāt sabiedrības labā.
Dalība konferencē – bez maksas.
Programma
Plkst.9.30 – 10.00 Reģistrācija, iepazīšanās ar izstādēm „Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā” un „Ceļā uz Latvijas valsti”, grāmatu galds – Turaidas muzejrezervāta jaunākie izdevumi.
Plkst.10.00 – 10.15 Konferences atklāšana.
Plkst.10.15. – 11.00 Sabiedrības vērtības un to transformācija Senajā Grieķijā. Harijs Tumans, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors.
Plkst.11.00 – 11.30 Nemateriālais kultūras mantojums – Muzejs: Atmiņa, Vērtības. Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore.
Plkst.11.30 – 11.55 Varonības problemātika saistībā ar Latvijas 100gadei veltīto ekspozīciju „Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists.
Plkst.11.55 – 12.20 Rīgas arhibīskaps un viņa bruņinieki: attiecības un lomas zemes pārvaldē. Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā.
Plkst.12.20 – 13.00 Kafijas pauze.
Plkst.13.00 – 13.25 Arheoloģiskie izrakumi Jelgavkalnā, Baznīckalna ģeotelpiskā izpēte. Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists.
Plkst.13.25 – 13.50 Turaidas mūra pils pagalma ziemeļaustrumu korpusa (palasa) fasāžu restaurācija 2016. gadā. Arturs Lapiņš, arhitekts, SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”.
Plkst.13.50 – 14.15 Akmens metamās ierīces Livonijā 13.–14. gadsimtā. Jānis Rudzītis, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists.
Plkst,14.15 – 14.40 Fotogrāfs Mārtiņš Buclers – siguldietis. Līga Kreišmane, Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja.
Plkst.14.45 – 15.00 Konferences noslēgums un Lēdurgas kultūras nama bērnu vokālās grupas „Kastanīši” muzikāls sveiciens.
Papildu informācija, zvanot uz tālruni 26572142.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā
Vija Stikāne
Piektdien, 4.novembrī, Dabas aizsardzības pārvaldes telpās – bijušajā apmeklētāju centrā Baznīcas ielā 3, atklāta Zandas Pučes izstāde „Medības”. Izstādē aplūkojama analogo fotogrāfiju sērija; video no dzīvnieku novērošanas kamerām mežā; video intervijas ar Siguldas novada medniekiem; arhīva fotogrāfiju albums un medību trofejas.
Medības. Cilvēks un daba, trausla robeža starp dzīvību un nāvi. Senajam cilvēkam, lai izdzīvotu, bija jābūt medniekam. Meža māte latviešu tautasdziesmās soda medniekus, kuri nesaudzīgi izturējušies pret meža dzīvniekiem. Noteikumi ir skaidri un saprotami – cieņa pret dzīvību, saprātīgums un samērīgums, godaprāts – tas, ko saprotam ar dabas aizsardzību, ekoloģiju un vides ētiku. Mūsdienās cilvēks ir vairāk distancējies no dabas, daudz kas ir mainījies. Medības – par un pret. Vai vērtības ir mainījušās? Vai mednieki ir Meža mātes ētikas skaidro principu vēstneši? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem māksliniece Zanda Puče rosina atrast izstādē „Medības”.Izstādē aplūkojama analogo fotogrāfiju sērija; video no dzīvnieku novērošanas kamerām mežā; video intervijas ar Siguldas novada medniekiem; arhīva fotogrāfiju albums un medību trofejas.
Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.
Izstāde skatāma līdz 25.novembrim darba dienās no plkst.12.00 līdz plkst.19.00.
Ieeja – bez maksas.
Vairāk nekā 10 gadu garumā Turaidas muzejrezervāts aicina 31.oktobrī godināt folkloristu Krišjāni Baronu viņa dzimšanas dienā, pulcējoties pie viņam veltītā pieminekļa Siguldā, lai oktobra pēdējo dienu iesāktu ar skanīgām tautasdziesmām.
31.oktobrī plkst.8.00 ikviens aicināts, līdzi ņemot rudens ziedus vai svecīti, piedalīties dziesmu rītā „Man bij daudz skaistu dziesmu”, lai, godinot Krišjāni Baronu, vienu no aktīvākajiem jaunlatviešu darbiniekiem, viņa 181.dzimšanas dienā, Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa skandētu vai dziedātu savas mīļākās tautasdziesmas. Kopā ar visiem dziesmas šajā rītā dziedās arī Siguldas folkloras kopa „Senleja” un senioru ansamblis „Melodija”.
Katram no mums ir savas dziesmas, kas dod spēku, iepriecina, dara gaišākas domas vai iedvesmo darbam. Katrā dienā, katrās sajūtās citas. Gadu un gadsimtu gaitā, nododot nākamajām paaudzēm, izslīpētas kā dimanti, kopīgi darot darbus un svinot svētkus, ievibrētas melodiju plūdumā. Daudzinot Dainu tēvu, Veļu laikā tiks godinātas arī iepriekšējās paaudzes, kas katrā dzimtā kopušas zemi, piedalījušās Latvijas Valsts tapšanas procesā un attīstībā, veidojušas un uzturējušas tradīcijas.
Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Tautasdziesmas viņš apkopojis „Latvju dainu” sešos sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880.gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001.gada 4.septembra iekļauts „UNESCO” Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā, šobrīd glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Otrdien, 25.oktobrī, plkst.11.00 Siguldas 1.pamatskolā norisināsies biedrības „Cerību spārni” organizētais Brīnišķīgo mākslu festivāls. Festivāla laikā cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem no dažādiem Latvijas novadiem prezentēs savas radošās spējas dejā, mūzikā, teātra mākslā. Apmeklētāji izstādē varēs iepazīties arī ar dažādās tehnikās gatavotiem rokdarbiem. Pasākumu apmeklēt laipni aicināts ikviens Siguldas novada iedzīvotājs.
Lai veicinātu saskaņu starp dažādām sabiedrības grupām, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām izjustu sabiedrības toleranci, kā arī rosinātu iedzīvotāju līdzdalību mākslas objektu radīšanā, projekta ietvaros tika radīta Mīlestības rozīšu skulptūra. Māla rozītes ikviens Siguldas iedzīvotājs un viesis varēja veidot Siguldas novada svētkos pie biedrības „Cerību spārni” veikala „Pogotava” un biedrības organizētajās Kalniešu spēlēs Svētku laukumā. Mīlestības rozīšu radīšanas simboliskais vēstījums pauž toleranci vienam pret otru, līdzcilvēku unikalitātes pieņemšanu bez vērtējuma, lai kādi būtu fiziskie vai garīgie dotumi, tas ir aicinājums pieņemt sevi un otru cilvēku kāds viņš ir. Skulptūras autors ir mākslinieks un dizaineris Pauls Putniņš.
Mīlestības rozīšu skulptūra un foto izstāde par sabiedrības piedalīšanos šajā procesā apskatāma Sociālo pakalpojumu centrā Rīgas ielā 1, Siguldā katru darbadienu no plkst.9.00 līdz 17.00.
Projekts realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu.
Ieeja – bez maksas.
Otrdien, 8.novembrī, Elmāra Gaigalnieka smilšu studijā tiks demonstrēta smilšu izrāde. Izrādi varēs skatīt divos laikos: plkst.15.00 un plkst.16.00.
Tā būs trīsdimensiju, krāsaina un muzikāla smilšu izrāde, ko papildinās gaismas maģija. Izrāde vēstīs par pasaules tapšanu, lielo sprādzienu un radošo radīšanas procesu. Izrādē būs attēlotas arī zemes stihijas, kā arī izmantoti dažādi papildus elementi mākslas radīšanai.
Mākslinieks Elmārs Gaigalnieks, kurš radījis savu autortehniku, 20 gadu laikā krāto pieredzi un zināšanas vēlas nodot tālāk, tāpēc īpaši aicina jauniešus, kas vēlētos apgūt un iepazīt smilšu plastikas mākslu. Interesenti varēs uzzināt par interešu izglītības nodarbībām „Smilšu mākslas skolu”, kas paredzēta no 12 līdz 25 gadu vecumam, otrdienās un ceturtdienās no plkst.15.00 līdz 16.30 E.Gaigalnieka smilšu studijā. Nodarbības būs bez maksas.