Svētdien, 13.novembrī, plkst.15.00 Siguldas 1.pamatskolā Pulkveža Brieža ielā 105 notiks pūtēju orķestru draudzības koncerts „Rudens dabā, mūzikā, Siguldā”. Koncertā piedalīsies pūtēju orķestri no Salaspils, Inčukalna, Līgatnes un Siguldas.
Turpinot iesāktās tradīcijas, jau ceturto gadu Siguldā pūtēju orķestri vienosies lielā koporķestrī un iepriecinās klausītājus ar daudzkrāsainu programmu – latviešu un ārzemju komponistu mūziku.
Siguldas pagasta pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš) uzņems ciemiņus Siguldas 1.pamatskolas Lielajā zālē un draudzības koncertā muzicēs kopā ar Līgatnes pūtēju orķestri (diriģents Anatolijs Terentjevs), Salaspils Kultūras nama „Enerģētiķis” pūtēju orķestri „Salaspils” (diriģents Laimonis Paukšte), Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestri (diriģents Vitalis Ķikusts), Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri „Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš) un Siguldas Absolventu orķestri (diriģents Andris Muižnieks). Koncertu vadīs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Jānis Puriņš.
Ieejas maksa – 1 eiro.
No 7. līdz 12.novembrim Rīgā norisinās jaunās mūzikas festivāls „Arēna”, kura ietvaros organizētajās meistardarbnīcās piedalās arī Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mūzikas un Teātra nodaļas audzēkņi, kā arī deju grupas „A – Zarts” dalībnieki. Festivāls šogad svin piecpadsmito jubileju un klausītājiem piedāvā īpaši krāšņu programmu ar pasaules līmeņa zvaigžņu piedalīšanos.
Festivāla darbnīcās projekta dalībnieki paši veidos mūzikas instrumentus, mācīsies tos spēlēt un gūs unikālu pieredzi, strādājot kopā ar operas komponistu, profesionāliem mūziķiem un horeogrāfu uz mūsdienīgi aprīkotas skatuves.
Īpašās meistarklasēs, kurās piedalīsies 10 līdz 15 gadus veci bērni no visas Latvijas, tiks uzvesta bērnu opera „Kirana”, kas būs skatāma sestdien, 12.novembrī, plkst.17.00 Latvijas Jaunatnes teātrī Kārļa Ulmaņa gatvē 1, Rīgā. Maltiešu komponista Rubena Zāras lugas pamatā ir dažādu tautu mīti par pasaules radīšanu un četriem pasaules pirmelementiem – ūdeni, gaisu, zemi un uguni.
Siguldu jaunās mūzikas festivālā „Arēna”pārstāv audzēkņi Aija Egija Arnicāne, Marta Daniela Kaņepe, Elza Jordāne, Adrians Rakuzovs, Aivita Mūze, Marta Indriksone un Sendija Braslava.
Sestdien, 12.novembrī, plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” aicina svinēt senos gadskārtu svētkus Mārtiņdienu, lai godam noslēgtu rudens sezonu un vērtu vārtus ziemai.
Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gadskārtu svētku dienas vienmēr svinētas ciešā sasaistē ar zemkopju darbu secību, kuru nosaka attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu kā arī veļu laika nobeigumu. Mārtiņi noslēdz garu un aktīvu darba posmu līdz brīdim, kad zeme tiek sagatavota ziemai. Šogad pirmais sniegs jau ir klāt, tādējādi pati daba jau ir gatava ziemai un aicināt aicina visus sagaidīt jauno gadalaiku.
Turaidā, Mārtiņdienas svētkos, aizdedzot uguni, kopīgi tiks izdzīvotas senās tradīcijas, kurās galvenie akcenti būs:
Mārtiņos, tāpat kā citos gadskārtu svētkos, liela nozīme ir ugunij. Ziemā dzīvības spēks dabā saglabājas saknēs, tādējādi, svētkus svinot, simboliski caur tradīcijām tiek atgādināts par pazemes spēku, par ziemas miera nepieciešamību, kas rosina un auklē jauno, kas atdzimst pavasarī.
Mārtiņdienā sākas maskoto ļaužu gājieni no sētas uz sētu, tādējādi nesot svētību mājās, nodrošinot sētai laimi un labas sekmes. Maskotos ļaudis dažādos novados dēvē dažādi. Vidzemē visbiežāk tie saukti par čigāniem vai vecīšiem. Mārtiņu laikā čigāni tikuši saukti arī par Mārtiņbērniem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, saticību un veselību. Šādā saskarsmē ne reti arī nolūkotas līgavas un izspēlētas dažādas lomu spēles, kas vairojušas prieku un labu kaimiņu attiecības. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, kā arī daudzas sievas un meitas izgreznojušās par čigānietēm un čigāniem.
Svētku dalībnieki aicināti ģērbties košos čigānu lindrakos vai pārveidoties citos tēlos un kopā ar savām ģimenēm svinēt ziemas iestāšanos Turaidā.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja
11.novembrī plkst.10.00 Turaidas muzejrezervāta muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā norisināsies gadskārtējā zinātniski praktiskā konference, lai informētu sabiedrību par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un saglabāšanā, kā arī diskutētu par vispārcilvēciskajām vērtībām un Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Īpaši tiks akcentēts nemateriālais kultūras mantojums.
Šogad Turaidas muzejrezervāta konferencē, kas notiek Lāčplēša dienā, tiks godināti gan Latvijas brīvības cīņās kritušie varoņi, gan mūsdienu un pagātnes vērtības, ideāli, varonība, radošums, vēlme veidot harmonisku vidi un spēja nesavtīgi strādāt sabiedrības labā.
Dalība konferencē – bez maksas.
Programma
Plkst.9.30 – 10.00 Reģistrācija, iepazīšanās ar izstādēm „Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā” un „Ceļā uz Latvijas valsti”, grāmatu galds – Turaidas muzejrezervāta jaunākie izdevumi.
Plkst.10.00 – 10.15 Konferences atklāšana.
Plkst.10.15. – 11.00 Sabiedrības vērtības un to transformācija Senajā Grieķijā. Harijs Tumans, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors.
Plkst.11.00 – 11.30 Nemateriālais kultūras mantojums – Muzejs: Atmiņa, Vērtības. Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore.
Plkst.11.30 – 11.55 Varonības problemātika saistībā ar Latvijas 100gadei veltīto ekspozīciju „Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists.
Plkst.11.55 – 12.20 Rīgas arhibīskaps un viņa bruņinieki: attiecības un lomas zemes pārvaldē. Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā.
Plkst.12.20 – 13.00 Kafijas pauze.
Plkst.13.00 – 13.25 Arheoloģiskie izrakumi Jelgavkalnā, Baznīckalna ģeotelpiskā izpēte. Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists.
Plkst.13.25 – 13.50 Turaidas mūra pils pagalma ziemeļaustrumu korpusa (palasa) fasāžu restaurācija 2016. gadā. Arturs Lapiņš, arhitekts, SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”.
Plkst.13.50 – 14.15 Akmens metamās ierīces Livonijā 13.–14. gadsimtā. Jānis Rudzītis, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists.
Plkst,14.15 – 14.40 Fotogrāfs Mārtiņš Buclers – siguldietis. Līga Kreišmane, Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja.
Plkst.14.45 – 15.00 Konferences noslēgums un Lēdurgas kultūras nama bērnu vokālās grupas „Kastanīši” muzikāls sveiciens.
Papildu informācija, zvanot uz tālruni 26572142.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā
Vija Stikāne
Piektdien, 4.novembrī, Dabas aizsardzības pārvaldes telpās – bijušajā apmeklētāju centrā Baznīcas ielā 3, atklāta Zandas Pučes izstāde „Medības”. Izstādē aplūkojama analogo fotogrāfiju sērija; video no dzīvnieku novērošanas kamerām mežā; video intervijas ar Siguldas novada medniekiem; arhīva fotogrāfiju albums un medību trofejas.
Medības. Cilvēks un daba, trausla robeža starp dzīvību un nāvi. Senajam cilvēkam, lai izdzīvotu, bija jābūt medniekam. Meža māte latviešu tautasdziesmās soda medniekus, kuri nesaudzīgi izturējušies pret meža dzīvniekiem. Noteikumi ir skaidri un saprotami – cieņa pret dzīvību, saprātīgums un samērīgums, godaprāts – tas, ko saprotam ar dabas aizsardzību, ekoloģiju un vides ētiku. Mūsdienās cilvēks ir vairāk distancējies no dabas, daudz kas ir mainījies. Medības – par un pret. Vai vērtības ir mainījušās? Vai mednieki ir Meža mātes ētikas skaidro principu vēstneši? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem māksliniece Zanda Puče rosina atrast izstādē „Medības”.Izstādē aplūkojama analogo fotogrāfiju sērija; video no dzīvnieku novērošanas kamerām mežā; video intervijas ar Siguldas novada medniekiem; arhīva fotogrāfiju albums un medību trofejas.
Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.
Izstāde skatāma līdz 25.novembrim darba dienās no plkst.12.00 līdz plkst.19.00.
Ieeja – bez maksas.
Vairāk nekā 10 gadu garumā Turaidas muzejrezervāts aicina 31.oktobrī godināt folkloristu Krišjāni Baronu viņa dzimšanas dienā, pulcējoties pie viņam veltītā pieminekļa Siguldā, lai oktobra pēdējo dienu iesāktu ar skanīgām tautasdziesmām.
31.oktobrī plkst.8.00 ikviens aicināts, līdzi ņemot rudens ziedus vai svecīti, piedalīties dziesmu rītā „Man bij daudz skaistu dziesmu”, lai, godinot Krišjāni Baronu, vienu no aktīvākajiem jaunlatviešu darbiniekiem, viņa 181.dzimšanas dienā, Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa skandētu vai dziedātu savas mīļākās tautasdziesmas. Kopā ar visiem dziesmas šajā rītā dziedās arī Siguldas folkloras kopa „Senleja” un senioru ansamblis „Melodija”.
Katram no mums ir savas dziesmas, kas dod spēku, iepriecina, dara gaišākas domas vai iedvesmo darbam. Katrā dienā, katrās sajūtās citas. Gadu un gadsimtu gaitā, nododot nākamajām paaudzēm, izslīpētas kā dimanti, kopīgi darot darbus un svinot svētkus, ievibrētas melodiju plūdumā. Daudzinot Dainu tēvu, Veļu laikā tiks godinātas arī iepriekšējās paaudzes, kas katrā dzimtā kopušas zemi, piedalījušās Latvijas Valsts tapšanas procesā un attīstībā, veidojušas un uzturējušas tradīcijas.
Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Tautasdziesmas viņš apkopojis „Latvju dainu” sešos sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880.gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001.gada 4.septembra iekļauts „UNESCO” Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā, šobrīd glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Otrdien, 25.oktobrī, plkst.11.00 Siguldas 1.pamatskolā norisināsies biedrības „Cerību spārni” organizētais Brīnišķīgo mākslu festivāls. Festivāla laikā cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem no dažādiem Latvijas novadiem prezentēs savas radošās spējas dejā, mūzikā, teātra mākslā. Apmeklētāji izstādē varēs iepazīties arī ar dažādās tehnikās gatavotiem rokdarbiem. Pasākumu apmeklēt laipni aicināts ikviens Siguldas novada iedzīvotājs.
Lai veicinātu saskaņu starp dažādām sabiedrības grupām, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām izjustu sabiedrības toleranci, kā arī rosinātu iedzīvotāju līdzdalību mākslas objektu radīšanā, projekta ietvaros tika radīta Mīlestības rozīšu skulptūra. Māla rozītes ikviens Siguldas iedzīvotājs un viesis varēja veidot Siguldas novada svētkos pie biedrības „Cerību spārni” veikala „Pogotava” un biedrības organizētajās Kalniešu spēlēs Svētku laukumā. Mīlestības rozīšu radīšanas simboliskais vēstījums pauž toleranci vienam pret otru, līdzcilvēku unikalitātes pieņemšanu bez vērtējuma, lai kādi būtu fiziskie vai garīgie dotumi, tas ir aicinājums pieņemt sevi un otru cilvēku kāds viņš ir. Skulptūras autors ir mākslinieks un dizaineris Pauls Putniņš.
Mīlestības rozīšu skulptūra un foto izstāde par sabiedrības piedalīšanos šajā procesā apskatāma Sociālo pakalpojumu centrā Rīgas ielā 1, Siguldā katru darbadienu no plkst.9.00 līdz 17.00.
Projekts realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu.
Ieeja – bez maksas.
Otrdien, 8.novembrī, Elmāra Gaigalnieka smilšu studijā tiks demonstrēta smilšu izrāde. Izrādi varēs skatīt divos laikos: plkst.15.00 un plkst.16.00.
Tā būs trīsdimensiju, krāsaina un muzikāla smilšu izrāde, ko papildinās gaismas maģija. Izrāde vēstīs par pasaules tapšanu, lielo sprādzienu un radošo radīšanas procesu. Izrādē būs attēlotas arī zemes stihijas, kā arī izmantoti dažādi papildus elementi mākslas radīšanai.
Mākslinieks Elmārs Gaigalnieks, kurš radījis savu autortehniku, 20 gadu laikā krāto pieredzi un zināšanas vēlas nodot tālāk, tāpēc īpaši aicina jauniešus, kas vēlētos apgūt un iepazīt smilšu plastikas mākslu. Interesenti varēs uzzināt par interešu izglītības nodarbībām „Smilšu mākslas skolu”, kas paredzēta no 12 līdz 25 gadu vecumam, otrdienās un ceturtdienās no plkst.15.00 līdz 16.30 E.Gaigalnieka smilšu studijā. Nodarbības būs bez maksas.
Sestdien, 22.oktobrī, plkst.16.00 tiks atklāta tautas daiļamata meistares Alīdas Lindes un Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas dalībnieču tekstildarbu izstāde „Dzīve ir skaista!”.
Par izstādi meistare Alīda Linde saka: „Izstādes pamatā – latviskums. Dzīve ir veidojusi situācijas un devusi iespējas darināt brīnišķīgas lietas, kas vistiešāk apliecina mūs šeit un tagad. Tā tapuši dvēseles darbi – karogi. Tā tapuši daiļuma darbi – krāšņi tērpi. Tā tapis sirds darbs – nodot prasmes. Sanāksim kopā un padalīsimies iespaidos par izstādes darbiem, par idejām un to realizēšanu. Stāstīsim stāstus par darinājumu tapšanu. Prātosim par latviešu tautas lietišķās mākslas nozīmi latviešu dzīvē. Baudīsim šodienu un kalsim plānus rītdienai.”
Izstāde biedrības „Alternatīvā izglītība” telpās J.Poruka ielā 11 būs skatāma līdz 29.oktobrim, darba dienās no plkst.14.00 līdz 18.00.
Ieeja – bez maksas.
Otrdien, 25.oktobrī, plkst.18.00 Siguldas Mākslu skola „Baltais Flīģelis” ielūdz uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras mācībspēku un maģistrantu koncertu „Jānim Ivanovam – 110. Antonīnam Dvoržākam – 175.”
Kamermūzikas vakara koncertā piedalās: Laura Teivāne (soprāns), Andžella Goba (mecosoprāns), Aleksejs Bahirs, Indulis Cintiņš, Agnese Kanniņa-Liepiņa, Sandis Šteinbergs (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Ēriks Kiršfelds, Inga Sunepa, Dace Zālīte (čells), Herta Hansena, Dace Kļava, Aldis Liepiņš, Jānis Maļeckis, Lelde Tīrele, Mārtiņš Zilberts, Ventis Zilberts (klavieres). Profesora Venta Zilberta ievadvārdi.
Ieeja – bez maksas.
Siguldas novada pašvaldība aicina pieteikties Siguldas novada festivālu mērķprogrammas līdzfinansēšanas konkursam. Konkursu vienu reizi gadā organizē pašvaldība un tā mērķis ir atlasīt un finansiāli atbalstīt mākslinieciski kvalitatīvu un publiski pieejamu festivālu rīkošanu Siguldas novadā.
Nolikuma izpratnē festivāls ir konceptuāli pārdomāta, atlasīta un producēta kultūras pasākumu programma, kas tiek piedāvāta kā vienots veselums un kuras mērķis ir akcentēt kādas konkrētas kultūras jomas, starpkultūru, vienas vai vairāku mākslas jomu prezentāciju un attīstību, veidojot īpašu sabiedrības tikšanās platformu noteiktai mērķauditorijai; uzdevums ir radīt īpašus mākslas darbus un notikumus, kas tiecas sasniegt augstu kvalitāti un savā formā atšķiras no regulāra kultūras procesa.
Konkursa ietvaros ir iespējams saņemt līdzfinansējumu, kas nepārsniedz 50% no attiecīgā festivāla kopējām izmaksām.
Interesenti aicināti iepazīties ar mērķprogrammas nolikumu un vērtēšanas protokolu un aizpildīto pieteikuma veidlapu, aprakstu, apliecinājumu, un tāmi iesniegt personīgi Siguldas novada Kultūras pārvaldē, Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā ēkā Raiņa ielā 3 vai, sūtot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv, līdz 30.novembrim.
Sestdien, 15.oktobrī, plkst.10.00 interesenti aicināti pulcēties pie Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases, lai dotos pārgājienā pa vienu no izstādes „Ex-libri art voyage” maršrutiem.
Jau kopš seniem laikiem Siguldas majestātiskās ainavas – panorāmiskie dabasskati, gleznainā Gaujas senieleja ar romantiskajām pilsdrupām – bijušas radošas iedvesmas avots māksliniekiem, mākslas amatieriem, ceļotājiem, zinātniekiem un literātiem. Izstādes autore, māksliniece Zanda Puče: „Aicinu doties ceļā, meklējot tās vietas un skatu punktus, kuri rosinājuši māksliniekus Siguldas ainavu attēlot mākslas darbos. Gravu ielejas – brikšņi, papardes un strautiņi – ļaus saskatīt tuvāk, savukārt pakāpjoties stāvkrastos, sajutīsiet gaismas vibrācijas un varēsiet paskatīties tālu, tālu pāri – dažkārt pat līdz piecpadsmitajam Gaujas līkumam!”. Dalība pārgājienā – bez maksas.
Līdz 28.oktobrim Siguldas novada bibliotēkā skatāmā izstāde „Ex-libri art voyage” ir multimediāls projekts, kura ietvaros ar īpašu tehniku ierakstītas zemes skaņas un vibrācijas Siguldas ainaviskajās vietās, kuras mākslinieki attēlojuši savos darbos. Grafikām par pamatu izmantoti ierakstītie zemes skaņu spektra attēli. Izstādi papildina video ar ierakstu tapšanas procesa atspoguļojumu un Andra Alviķa veidota skaņas kompozīcija, kurā izmantoti dabas skaņu ieraksti un komponista Alfrēda Kalniņa mūzika.
Izstādē nav apkopoti un analizēti visi pieejamie mākslas darbi, kuros būtu atpazīstamas Siguldas ainavas, tie nav virknēti gadsimtu un notikumu ķēdē, ievērojot lineāro principu – pirms un pēc noteikti ir daudz nezināmo elementu. Šis ir mākslinieces Zandas Pučes „art voyage”, kurš tiek piedāvāts arī praktiskā veidā – ar trim pastaigu maršrutiem.
Izstāde rosina domāt arī par to, kā vienlaicīgi saudzēt dabu, attīstīt radošumu, ļaujot cilvēkiem īstenot kārdinošo vēlmi atstāt aiz sevis vēsturisko liecību – „es te biju”. Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli, izstādē tiks piedāvāta iespēja piedalīties aptaujā par to, vai Siguldā vajadzētu veidot vietu cilvēku atstātajām zīmēm. Un, ja vajadzētu, tad kādai šai vietai vajadzētu būt?
Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa finansiālu atbalstu un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.
Izstāde skatāma Siguldas novada bibliotēkas izstāžu zālē darba dienās no plkst.11.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.
Ieeja – bez maksas.