Sestdien, 3.decembrī, plkst.12.00 Mores pagasta Tautas namā notiks ikgadējā ziemas deju diena „Piparkūku valsis” kopā ar senioru deju kolektīviem.
Jau vairākus gadus decembrī, sākoties Ziemassvētku laikam ar piparkūku smaržu, Mores senioru deju kolektīvs „Dāmītes” aicina ciemos savus draugus un kolēģus – senioru deju kolektīvus, lai satiktos kopējā sadancošanās pasākumā. Šogad pasākumā piedalīsies senioru deju kolektīvi „Sniega rozes” un „Preilenes” (Sigulda), „Astras” (Ogre), „Aspazijas” (Rīga), „Fejas” (Vaidava) un „Dāmītes” (More).
Pasākumā izskanēs arī muzikāls sveiciens no radošās apvienības „Krelles”.
Ieeja – bez maksas.
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde aicina pieteikties tirdzniecībai Ziemassvētku tirdziņā, kas 16., 17. un 18.decembrī no plkst.12.00 līdz 19.00 norisināsies Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā. Ziemassvētku tirdziņš tiks atklāts līdz ar Siguldas novada Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumu 16.decembrī plkst.17.00, kad klātesošos priecēs koncertizrāde „Brīnumskapja Dziesmu bildes Ziemassvētkos”.
Šogad Ziemassvētku gaidīšanas laiks Siguldā būs īpašs. No 16. līdz 26.decembrim Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā durvis vērs „Ziemas koncertzāle”, aicinot apmeklēt Siguldas amatiermākslas kolektīvu koncertus, ieklausoties un noķerot svētku īpašo sajūtu Latvijā pazīstamu mūziķu priekšnesumos, atrodot smaržīgāko piparkūku Ziemassvētku tirdziņā, velkot Ziemassvētku bluķi un apgūstot danču rakstus Ziemas saulgriežu vakarā kopā ar folkloras kopu „Senleja”, darinot savu īpašo Ziemassvētku sveicienu „Čaklo rūķu darbistabā”, krēslai iestājoties satikt Ziemassvētkus „Ziemas Kinozālē”, vai arī sagaidot tos uz perona pasākumā bērniem „Kas dzīvo zem lielās rūķa mices”. Viss plašais Siguldas novada Ziemassvētku un gadu mijas pasākumu plāns pieejams šeit.
Tirgotāji aicināti atbalstīt Ziemassvētku tirdziņa māksliniecisko koncepciju, ietverot to savas tirdzniecības vietas mākslinieciskajā noformējumā un sortimenta piedāvājumā.
Pieteikumi iesniedzami elektroniski līdz 12.decembra plkst.17.00, nosūtot pieteikumus uz e‑pastu hedviga.rutka@sigulda.lv. Pirms pieteikuma iesniegšanas aicinām iepazīties ar informāciju par tirdzniecību pasākumā, nolikumu par ielu tirdzniecību Siguldas novada pašvaldības organizētajos publiskajos pasākumos, kā arī sastošajiem noteikumiem par nodevām par tirdzniecību publiskās vietās Siguldas novadā.
Nominācijā „Oriģinālproza” pieprasītākās grāmatas Siguldā ir Noras Ikstenas „Mātes piens” („Dienas Grāmata”), Māra Bērziņa „Svina garša”( „Dienas Grāmata”), kā arī Nila Saksa „Nāve – tās nav beigas”; Latvijā — Noras Ikstenas „Mātes piens”, Māra Bērziņa „Svina garša” un Māras Zālītes „Pieci pirksti” („Mansards”).
Nominācijā „Oriģināldzeja” vislielāko lasītāju uzmanību Siguldā izpelnījies Māras Zālītes dzejoļu krājums „Dziesmu rakstā”, Latvijā – Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājums „Pieaugušie” („Neputns”), Kornēlijas Apškrūmas „Dzirdēt ar sirdi” („Zvaigzne ABC”) un Guntara Rača krājums „Laikam nav laika” („Mikrofona ieraksti”).
No „Tulkotās daiļliteratūras” populārākais Siguldā ir Džona Grišama darbs „Reketieris” un Deizijas Gudvinas „Pūra mednieks”; Latvijā lasītākie izrādījušies divi populārās īru rakstnieces Lūsindas Railijas romāni „Meitene uz kraujas” un „Lavandu dārzs”, kuras tulkojusi Ligita Lanceniece („Zvaigzne ABC”). Lielu lasītāju atsaucību izpelnījies arī Kristīnas Dodas romāns „Nozagtie skūpsti” Birutas Vaivodes latviskojumā („Kontinents”).
„Dokumentālās oriģinālliteratūras” žanrā Siguldā lasītākie – Daigas Mazvērsītes „Uldis Stabulnieks. Tik un tā” un Elitas Veidemanes „Dzelzsgriezējs un dūja”. Lasītāju uzmanības centrā Latvijā ir Valda Zatlera grāmata „Kas es esmu” („Jumava”) un divas Līgas Blauas sarakstītās grāmatas – „Harijs Spanovskis. Nekas jau nebeidzas” un „Zemgalietis. Uldis Dumpis” („Žurnāls Santa”).
„Tulkotās dokumentālās literatūras” nominācijā līderi Siguldā ir Dženijas Satklifas grāmata „Muguras Bībele”, Džo Dispenza „Atbrīvojies no ieraduma spēka!”, Neringas Krankalienes „Mūdienīgi rokdarbi”, bet Latvijā pats pieprasītākais izrādījies Jukas Rislaki dokumentālais pētījums „Vorkuta. Sacelšanās ieslodzīto nometnē”, ko tulkojusi Gunta Pāvola („Lauku Avīze”) un divas populārā publicista Viktora Suvorova grāmatas „Kuzjas māte: dižās desmitgades hronika” un „Ledlauzis: kurš sāka Otro pasaules karu”, tulkotājs Jānis Kalve („Dienas Grāmata”).
„Bērnu oriģinālliteratūras” grāmatu vidū Siguldā šogad vislasītākās bija divas grāmatas – Jura Zvirgzdina „Ahoi! Plūdi Daugavā” un Ineses Zanderes „Lupatiņu rīts”; Latvijā – Jura Zvirgzdiņa „Miega pasaka” un Arno Jundzes „Kristofers un ēnu ordenis”, kā arī Ineses Zanderes „Lupatiņu rīts” („Liels un mazs”).
„Tulkotās bērnu literatūras” nominācijā Latvijā kopumā joprojām nepārspēta ir pasaulē slavenākā mūsdienu bērnu rakstnieka Džefa Kinnija asprātīgā „Grega dienasgrāmata”, 7.,8. un 9.turpinājums, latviskojusi Daina Ozoliņa (“Zvaigzne ABC”), taču Siguldā vēl populārāka izrādījusies Rūses Lāgerkrances grāmatiņa „Mana sirsniņa lēkā un smejas”.
Piektdien, 2.decembrī, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” koncertu sniegs Valsts akadēmiskais koris „Latvija”. Tas būs viens no pirmajiem Latvijas simtgades vēstnešiem Siguldā.
Valsts akadēmiskā kora „Latvija” viesošanās Siguldā būs īpašs notikums, jo pirmo reizi būs dzirdamas nule kā Rīgā, Ziedoņa zālē, pirmatskaņotās Raimonda Paula dziesmas, īpaša Jāņa Aišpura (grupas „The Sound Poets” solista) kompozīcija, kas jau ieguvusi lielu klausītāju mīlestību, kā arī Zigmāra Liepiņa, Riharda Zaļupes un citu komponistu jaundarbi.
Atzīmējot Latvijas simtgadi, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” iecerējis laika posmā no 2015.gada līdz 2021.gadam sniegt 100 koncertus Latvijai gan Latvijas reģionos, gan ārpus Latvijas robežām. Koncertu programmā ir a cappella darbi korim, kurus radījuši Latvijas komponisti, kā arī skaņdarbi no projekta, kuru koris „Latvija” un Māris Sirmais ir uzsākuši 2015.gadā – „Šai zemē man visa pasaule”, kas ir dāvana Latvijai, un vienlaikus ilgtermiņa projekts, kā ietvaros tiek veicināta latviešu kormūzikas a cappella darbu jaunrade. Aptuveni 70 komponisti no Latvijas un Latvijas diasporām ārzemēs uzrunāti radīt skaņdarbus, kuru tematika ir kāda no piecām stihijām – uguns, ūdens, zeme (arī tēvzeme), debesis, mīlestība. Par koncertcikla devīzi ir izvēlēti vārdi, ko Raiņa lugā „Uguns un nakts” Lāčplēsis saka Spīdolai: „Šai zemē man visa pasaule”.
Koncerts notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un stundu pirms koncert norises vietā. Biļetes cena – no 8 līdz 15 eiro. 
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide.
Piektdien, 25.novembrī, plkst.19.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” muzicēs Siguldas novada kultūras centra Siguldas Absolventu orķestris diriģenta Andra Muižnieka vadībā. Koncertā skanēs latviešu komponista un aranžētāja, viena no Latvijas pūtēju mūzikas stūrakmeņiem, trompetista Aivara Krūmiņa skaņdarbi un aranžijas pūtēju orķestrim. Koncerta īpašie viesi – Aivars Krūmiņš un jauniešu pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”.
9.septembrī Aivars Krūmiņš svinēja 75 gadu jubileju. Tā kā diriģenta Andra Muižnieka vadīto orķestru – jauniešu pūtēju orķestra „Sudrabskaņa” un šobrīd – Siguldas Absolventu orķestra – repertuārā vienmēr bijuši Aivara Krūmiņa radīti vai aranžēti skaņdarbi, šis koncerts būs kā pateicība un atskats uz komponista darba mūžā jau paveikto.
Īpaši šim koncertam un Siguldas Absolventu orķestrim radītas divas jaunas R.Paula dziesmu aranžijas orķestrim un vokālam. Ar trompetes solo uzstāsies arī pats mūzikas meistars Aivars Krūmiņš. Koncertā skanēs gan pazīstamas R.Paula un tautas melodijas, gan Aivara Krūmiņa oriģinālskaņdarbi.
Aivars Krūmiņš savulaik absolvējis trompetes klasi un kompozīcijas nodaļu Latvijas Valsts konservatorijā, kā trompetists strādājis Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un agrāk populārajā Rīgas estrādes orķestrī (REO), darbojies Ivara Vīgnera džeza kvintetā un Raimonda Paula džeza kvartetā, bijis REO mākslinieciskais vadītājs un Profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” trompešu grupas koncertmeistars.
Ieeja – bez maksas.
Svētdien, 27.novembrī, plkst.12.30 Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks tradicionālais Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” koncerts pirmajā adventē.
Koncertā „Gaismas tuvošanās” klausītājiem iemīļotas dziesmas un skaņdarbus atskaņos Siguldas jauniešu kamerorķestris (diriģents P. Plūme), Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” koris (diriģente S. Vītoliņa) un stīgu instrumentu spēles audzēkņi (skolotāji M. Šmite, I. Žuga, R. Melbārdis).
Ieeja – bez maksas.
Šā gada Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas tēma bija „Nākotne Ziemeļvalstīs”. Siguldas novada bibliotēkā par nākotni – tuvāku un tālāku – cilvēka dzīvē un dabā (dabas resursiem) runāja gan Rītausmas stundas lasījumos, gan Krēslas stundas pasākumā „Norvēģijas ģeogrāfija: dabas un cilvēka attiecības”. Pasākumus papildināja ziemeļnieciskā noskaņa fotogrāfiju izstādē „Teiksmainā Norvēģija”.
15.novembra novakarē „Krēslas stundas” pasākumā bibliotēkā viesojās ģeogrāfijas maģistre Arta Krūmiņa, kura studējusi Trumses Universitātē (Norges arktiske universitet, Tromsø), lai pastāstītu par Norvēģijas ģeogrāfiju, cilvēka un dabas attiecībām, kā arī sniedza ieskatu par vikingu un sāmu kultūras attīstību. Stāstījumu Arta bagātīgi papildināja ar sava studiju pētījuma materiāliem. Jāmin, ka izstāžu telpā esošā foto izstāde „Teiksmainā Norvēģija” ilustratīvi papildināja Artas stāstījumu un prezentāciju – atspoguļojot Norvēģijas krāšņo dabu – kalnus, fjordus un ūdenskritumus, kā arī Norvēģijas vidienes kultūru un tradīcijas.
Pasākuma noslēgumā tika iedegtas sveces un lasīta grāmata – tāpat kā vairākos tūkstošos citās bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Šogad Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas Krēslas stundas lasījumā – fragments no somu autora Emmija Iteranta grāmatas „Ūdens atmiņa”. Grāmata lasītāju aizved tālā nākotnē, kur notikusi liela ekoloģiska katastrofa un stāsta sižets mudina domāt par ikviena ietekmi uz vidi, tās resursu ilgtspējīgu uzturēšanu. Netieši tas sasaucas ar pasākuma vieses Artas Krūmiņas citēto sāmu tautas sakāmvārdu: „Lidojošs putns vienmēr kaut ko atradīs, putns, kas palicis mājās, neatradīs neko”.
Esam iepazinuši tuvāk vēl vienu ziemeļu zemju stūrīti, atklājuši mūsu tautu vēstures un tradīciju kopīgās iezīmes un atšķirības, kā arī kopā lasījuši grāmatu un mazliet paraudzījušies nākotnē.
Foto izstāde „Teiksmainā Norvēgija” bibliotēkā skatāma līdz 30. decembrim.
Piektdien, 20.janvārī, plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā būs skatāma Dailes teātra viesizrāde „Ērtas dzīvošanas mirklīši” – septiņi omulīgi vingrojumi vienā cēlienā pēc Ērika Hānberga darbu motīviem.
Izrādes darbība notiek Ozolgales pansionātā, kur satiekas „Pirmā grēka līča” personāži. Te katram ir savs kaktiņš, savs stūrītis, bezmaksas vaifai, radio un televizors. Un viss notiek kolektīvi. Viņiem ir obligātās možuma pusstundas un relaksācijas mūzikas nodarbības. Viņiem ir noteikumi un instrukcijas, rokdarbu un tehnisko interešu nodarbības. Nedrīkst nolaist rumpi un zaudēt optimismu! Turklāt vēl sociālās aprūpes centra sabiedriskās dzīves enerģiskajai vadītājai Spulgai ir dzimšanas diena, un tiek gatavots pārsteigums – īsts teātra uzvedums.
Lomās: Olga Dreģe, Ilze Vazdika, Lidija Pupure, Pēteris Liepiņš, Juris Kalniņš, Juris Strenga, Gunārs Placēns, Baiba Indriksone, Āris Rozentāls. Režisors – Kārlis Auškāps.
Biļetes cena – 7, 9 un 10 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē, Raiņa ielā 3 un „Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās. Biļetes pieejamas arī www.bilesuparadize.lv un stundu pirms izrādes norises vietā.
Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa, atsaucoties Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā aicinājumam, piedalās Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā, iepazīstinot ar Ziemeļvalstu autoru darbiem literārajās izstādēs, organizējot konkursus, debates un, pēc tradīcijas, iededzot svecītes un lasot grāmatas „Rītastundā”.
Šī gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas vienojošā tēma – Nākotne Ziemeļos, tāpēc, sadarbojoties ar Siguldas pilsētas vidusskolas 1.a klasi (skolotāja Iveta Krūzīte) un Siguldas 1. pamatskolas 1.c klasi (skolotāja Lolita Šteinberga), bibliotēkas „Rītastundas lasījumos” īpašu vietu ieņēma norvēģu autora Stīana Hola grāmatas „Gārmana vasara” fragmentu lasījumi.
Mazie apmeklētāji bija sagatavojuši mājasdarbiņu – vēstījumus nākotnei par to, kā viņiem klājas šodien, kādi ir viņu nākotnes sapņi. Šie vēstījumi, datēti un aizzīmogoti, tika nodoti glabāšanai bibliotēkā, lai pēc kāda laika to īpašnieki varētu atsaukt atmiņā savu bērnību. Bērnības sajūta, protams, rodama bērnu grāmatās. Tas arī ir šī gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas galvenais mērķis – iepazīstināt, ieinteresēt un ļaut saprast, ka nākotne – tie esam mēs paši.
Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības „Norden” asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un biedrību „Norden”. Latvijā projekts norisinās jau 19. reizi, tā galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana.
Svētdien, 20.novembrī, plkst.17.00 Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā Raiņa ielā 3, notiks Siguldas Tautas teātra iestudējuma „Vajadzīgs melis” pirmizrāde.
Siguldas Tautas teātra kolektīvs, aicinot uz „Vajadzīgs melis” pirmizrādi, kas režisores Ārijas Liepiņas-Stūrnieces vadībā iestudēta pēc grieķu dramaturga D.Psafasa lugas motīviem, aicina ne tikai uz pārdomām, bet arī uz drosmīgu reakciju – ironiju, smiekliem un noraidījumu, atpazīstot izrādes personāžu domāšanā un rīcībā klaju cinismu un melus, ar ko slimo Latvijas politiskā elite.
Bieži mēdzam uzdot jautājumu gan paši sev, gan līdzcilvēkiem: „Kas notiek ar pasauli? Kā risināsies un cik tālu pasaules varenie ļaus notikt lietām un notikumiem, kuri mūs ved postā? Ar ko tas viss beigsies?”
Siguldas Tautas teātris aicina kļūt par lieciniekiem situācijai, kādu pats mērķtiecīgi radījis un piedzīvo ievēlētais deputāts Ainārs Rapsis. Lai taptu ievēlēts, priekšvēlēšanu laikā cilvēkiem ir solītas visneticamākās lietas: „Solījumus dot taču nav nekāda māksla. Nu kā var nesolīt?”. Taču pienāk laiks, kad solījumi jāpilda, bet tas nekādi nav iespējams. Tad sākas skarbas problēmas. Izrādās, ka vienīgā izeja rodama, sameklējot vēl lielāku meli un mahinatoru, nekā pats, lai kaut uz brīdi glābtos no atbildības.
Ieejas maksa – 2 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1,50 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Tautas teātra režisore
Ārija Liepiņa-Stūrniece
No 14. līdz 17.novembrim Siguldas novada bibliotēkās norisināsies Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa. Šogad Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma ir „Nākotne Ziemeļos”. Latvijā projekts norisināsies jau 19. reizi, tā galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana.
Gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļai ir trīs kopējie lasījumi – Rīta stunda pašiem mazākajiem lasītājiem, Krēslas stunda pieaugušajiem un pusaudžiem.
Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā Rītausmas stundas lasījumi bērniem notiks 14. un 15.novembrī plkst.11.00, sadarbojoties ar Siguldas skolām. Bērni klausīsies norvēģu rakstnieka Stīana Hola grāmatu „Gārmana vasara”.
Krēslas stundas lasījums Siguldas novada bibliotēkā notiks 15.novembrī plkst 17.00. Pieaugušie ieklausīsies somu rakstnieces Emmijas Iterantas grāmatas „Ūdens atmiņas” fragmenta lasījumā. Šajā vakarā bibliotēkā viesosies Mg. geogr.Arta Krūmiņa, kura iepazīstinās klausītājus ar Norvēģijas ziemeļu ģeogrāfiju, dabas un cilvēka attiecībām ziemeļos, kā arī dalīsies arī ar savu pieredzi par studijām Norvēģijā. Īpaši aicināti pusaudži un jaunieši. Arī bibliotēkas izstāžu telpā valdīs Ziemeļvalstu noskaņa, kur būs skatāma Ivetas Hamčanovskas un Ievas Vaskas fotogrāfiju izstāde „Teiksmainā Norvēģija”.
Savukārt 17.novembrī plkst.17.00 Jūdažu bibliotēkā notiks norvēģu rakstnieka Stīana Hola grāmatas „Gārmana vasara” lasījums bērniem un jauniešiem.
Tā būs nedēļa, kura sola daudz interesantu brīžu, lasot Ziemeļvalstu autoru darbus, runājot par Ziemeļvalstu tradīcijām, literatūru un dabu. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības „Norden” asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un biedrību „Norden” Latvijā.
Ieeja pasākumos – bez maksas.
Siguldas novada pašvaldība aicina pieteikties Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursam. Konkursa mērķis ir atbalstīt kultūras pasākumu, kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes un popularizēšanas procesu, kultūrizglītības, iespieddarbu un mūzikas ierakstu izdošanas projektus, kuru realizācija notiek Siguldas novadā un kuru rezultāti ir nozīmīgi novada kultūrvides pilnveidošanā un kultūras aktivitāšu veicināšanā. Pieteikumi iesniedzami līdz 16.decembrim.
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, vai juridiska persona . Konkursā var piedalīties ar neierobežotu projektu skaitu.
Par 2017.gada Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa prioritātēm noteiktas:
Pašvaldības līdzfinansējumu piešķir līdz 75% no iesniegtā projekta kopējās budžeta summas. Piešķirtā līdzfinansējuma apmērs nav mazāks par 70 eiro un nav lielāks par 2000 eiro. Ar Latvijas simtgadi saistīto projektu pieteikumus var iesniegt līdzfinansējuma saņemšanai līdz trīs gadu periodam, katrā no realizācijas kārtām paredzot finansējumu līdz 2000 eiro.
15.novembrī plkst.14.00 Siguldas Valsts ģimnāzijā, Domes Deputātu zālē (metodiskais kabinets otrajā stāvā) notiks Kultūras projektu finansēšanas konkursa informatīvais seminārs. Dalību vēlams pieteikt iepriekš, rakstot uz e‑pastu inga.krisane@sigulda.lv.
Interesenti aicināti iepazīties ar projekta konkursa nolikumu un vērtēšanas kritērijiem, un aizpildīto pieteikuma veidlapu, projekta aprakstu un tāmi iesniegt personīgi Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā tā darba laikā, vai, nosūtot pa pastu Siguldas novada Kultūras pārvaldei Raiņa ielā 3, Siguldā, LV – 2150, kā arī elektroniski uz e‑pastu kultura@sigulda.lv līdz 16.decembrim.
Pagājušajā gadā ar kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu tapuši 13 projekti, plašāka informācija par tiem pieejama šeit.