16. oktobrī pirmizrādi piedzīvos Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” un Cēsu Mazā teātra pirmais kopprojekts – muzikālā izrāde “Nepiederošiem ieeja aizliegta”.
Radošo komandu veido Latvijas teātra un mūzikas profesionāļi – dramaturgs Klāvs Knuts Sukurs, režisore Liena Šmukste, komponiste Evija Vēbere, scenogrāfe Kate Krolle, kā arī aktieri Sandija Dovgāne un Valdis Vanags.
“Izrāde runā par vienu no sarežģītākajiem bērnu un jauniešu dzīves posmiem – pieaugšanu,” stāsta režisore Liena Šmukste. “Tas ir laiks, kad šķiet, ka nekas neizdodas, pazūd motivācija un emocijas pārņem prātu. Bailes un nedrošība mijas ar dusmām, bēdām, prieku vai riebumu. Vienlaikus ir jāpieņem svarīgi lēmumi un jākļūst patstāvīgiem, taču to sarežģī vecāku, skolotāju un sabiedrības uzliktais spiediens. Izrādē mēs vēlamies ielūkoties šajā pasaulē tieši no bērna skatpunkta.”
Izrādes centrā ir divi jaunieši – Dārta (Sandija Dovgāne) un Bruno (Valdis Vanags). Apstākļu dēļ viņi spiesti atrasties kopā, un Dārtai nepieciešama Bruno palīdzība. Abu raksturi ir ļoti atšķirīgi, un viņiem jārod veids, kā saprasties. Kā palīdzēt cilvēkam, kurš ļoti patīk, bet bail to atklāt? Kā savaldīt dusmas, ja jūties pazemots? Kā tikt galā ar emocijām, kas traucē virzīties uz priekšu? Atbildes uz šiem jautājumiem izrādes varoņi meklēs, izmantojot elektronisko mūziku.
Evijas Vēberes radītā elektroniskā mūzika izrādē kļūst par īpaši nozīmīgu dalībnieku – tā palīdz varoņiem atklāt emocijas un veidot dialogu ar skatītājiem.
Šis projekts ir turpinājums Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” uzsāktajai tradīcijai radīt oriģinālsaturu bērnu un jauniešu auditorijai. 2024. gadā koncertzāle pievērsās laikmetīgiem un saistošiem projektiem jaunākajai paaudzei, bet 2025. gads ir īpašs – koncertzāle svin 25 gadu jubilejas sezonu, kurā galvenā uzmanība veltīta bērniem un jauniešiem.
Koncertzāles “Baltais flīģelis” mērķis ir turpināt būt nozīmīgai kultūras platformai Siguldas novadā un Vidzemē, rosinot jaunās paaudzes interesi par profesionālo mākslu un veicinot izglītotu, zinošu kultūras patērētāju veidošanos. Šajā ceļā būtiska ir sadarbība ar citām mākslas jomām – šoreiz mūzika satiksies ar teātri.
Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi un Krišjāņa Barona dzimtas mājām “Dainas” oktobrī aicina atzīmēt folklorista, valodnieka, sabiedriskā darbinieka un skolotāja Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu ar daudzveidīgiem pasākumiem, kuros piedalīties aicināts ikviens.
11. oktobrī plkst. 13.00–14.30 notiks sarunu pastaiga Dainu kalnā “Dainu kalna un Induļa Ojāra Rankas skulptūru unikalitāte šodienas acīm” ar mākslas zinātnieci un Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāju Artu Vārpu un mākslinieci, tēlnieka Induļa Ojāra Rankas meitu, Ilzi Egli.
18. oktobrī plkst. 10.00–18.00 norisināsies Krišjāņa Barona pārgājiens ar uzdevumiem sadarbībā ar Ziedoņa muzeju. Maršruts: Krišjāņa Barona piemineklis Siguldā–mājas “Dainas”–talka Krišjāņa Barona takā, kas tiek organizēta sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Pārgājiena noslēgums notiks Dainu kalnā kopā ar tradicionālās dziedāšanas grupu “Saucējas” un folkloristēm Aigu Auziņu un Santu Ruģēnu.
31. oktobrī plkst. 10.00 pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā notiks pasākums “Rīts ar tautasdziesmu. Krišjānim Baronam – 190”. Ikviens visas dienas garumā aicināts dalīties ar savu mīļāko tautasdziesmu.
Oktobrī skolēniem un citiem interesentiem tiks piedāvāta jauna interaktīva programma Dainu kalnā, kur, meklējot un risinot uzdevumus, dalībnieki atklās dainu pasauli un labāk iepazīs Induļa Rankas radītās skulptūras. Programmas izveidē iesaistījušies Ziedoņa klases pārstāvji sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu.
Krišjānis Barons (1835–1923) plašākai sabiedrībai vislabāk pazīstams ar savu darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Tomēr viņa interešu loks un ieguldījums latviešu tautas izglītošanā ir daudz plašāks. Viņš bijis skolotājs, valodnieks un tulkotājs, viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem, laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibinātājs. Viņš publicējis sava laika jaunākās zinātniskās atziņas, interesējies par matemātiku, astronomiju, ģeogrāfiju u. c., kā arī sagatavojis un izdevis vairākus populārzinātniskus un izglītojošus darbus. Sava mūža pēdējo vasaru, 1922. gadā, Krišjānis Barons dzīvoja Turaidā “Dainu” mājās.
Plašāka informāciju, zvanot uz tālruņa numuru 26542116 (Ieva Malceniece). Uzzināt vairāk par pārgājienu var, zvanot uz tālruņa numuru 26357008 (Jānis Holšteins).
16. oktobrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” oktobra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dzejnieku Eduardu Aivaru, kurš īstajā vārdā pazīstams kā Aivars Eipurs.
Sarunas tēmas: vai Latvija ir dzejnieku zeme; literārā akadēmija jaunajiem literātiem; dzejnieks un sabiedrība; uztveres stereotipi, saprotamā un nesaprotamā dzeja; cenzūra un pašcenzūra; dzeja un politika, godīgums pret sevi un citiem; grūti un viegli uztverama dzeja; atzinības un balvu nozīme radošajam procesam; dzejnieks – profesija vai hobijs, dzejas kritika šodien; literārās ietekmes, atdzejas pienesums un nozīme nacionālajai literatūrai; un citas.
Dzirdēsiet arī dzejoļus autora lasījumā.
Dzejnieks Eduards Aivars, īstajā vārdā Aivars Eipurs, ir vienpadsmit dzejas krājumu autors; jaunākais, “Acu dzīres”, iznācis šogad, augusta vidū. Izgudrojis dzejoļus ar gariem virsrakstiem. Dzejas krājums ”Ainava kliedz” (1996) kritikās atzīts par vienu no labākajiem 20. gadsimta 90. gados, kurš ietekmējis jaunākus dzejniekus. Par dzejas krājumu “Es pagāju” (2001) saņēmis gan Preses nama oriģinālliteratūras konkursa prēmiju (2001), gan Dzejas dienu balvu (2002), kurai nominēts arī krājums “Jauns medus” (2006). Par dzejas krājumu “Sakvojāžs” ticis nominēts Literatūras gada balvai un ieguvis Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” (2012). Krājums “Parādības” bijis par pamatu dzejas izlasēm angļu un krievu valodās (abas 2018. gadā), bet krājums “Dzejoļu remonts” (2020) nominēts žurnāla “Domuzīme” balvai. Dzejas kopas iekļautas latviešu dzejas antoloģijās arī citās valodās, kā arī publicētas atsevišķi gan drukātajā periodikā, gan interneta izdevumos. Dzejoļi iekļauti 2023. gadā Somijā iznākušajā izlasē “Pieci viri laivā”. Lietuvā drīz nāks klajā Aivara dzejas un īsprozas jeb minimu, paša radītā žanra, izlasei, kuras autors paraksta ar savu īsto vārdu. Latviski iznākušas trīs minimu grāmatas. Divas no tām tulkotas arī Braila rakstā. No paša tulkojumiem izceļami V. B. Jeitsa un Dž. Donna dzejoļi. Jaunākais veikums – dažu Mikelandželo sonetu atdzejojumi.
Aivars dzimis Saulkrastu pusē, toreizējā Pabažu ciemā, desmit kilometrus no jūras. Studējis baltu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem slimnīcā, bijis galvenais redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors žurnālos un avīzēs, rakstījis slejas par aktuāliem kultūras notikumiem. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem saistīts ar jauno literātu nometni “Aicinājums”, bet, sākot ar 2005. gadu, ir Latvijas Rakstnieku savienības konsultants, strādā ar dažāda vecuma autoriem, gan iesācējiem, gan turpinātājiem. Kopš 2019. gada ir izglītības programmu kurators Jāņa Akuratera muzejā.
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija) u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, sinoloģi Ievu Lapiņu, valodnieku Valtu Ernštreitu, tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will); ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču. Kultūras centra “Siguldas devons” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA) jau trešo reizi rīko Latvijas Ainavu arhitektūras balvu, kas šoruden godinās nozares profesionāļu sasniegumus, pievēršot uzmanību kvalitatīvas ārtelpas nozīmei sabiedrībā. Balvai nominēts arī Turaidas muzejrezervāta projekts “Turaidas muzejrezervāta astoņu vēsturisko dīķu kaskāžu atjaunošana un teritorijas labiekārtojums”. Sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju līdz 8. oktobrim norisinās sabiedrības simpātijas balsojums tīmekļa vietnē www.lsm.lv. Atbalstīsim!
Projekta “Turaidas muzejrezervāta astoņu vēsturisko dīķu kaskāžu atjaunošana un teritorijas labiekārtojums” mērķis – atjaunot vēsturisko ainavas noskaņu, kāda tā varēja būt pirms 100 gadiem, – nogāžu ganības meža ielokos ar brīvi stāvošiem lielu koku soliteriem dīķu krastos.
Projektā atjaunoti vecie dīķi to kādreizējās gultnēs, tos iztīrot, atjaunojot dambjus un restaurējot dīķu ūdens līmeņa regulatoru – meniķus. Realizējot projekta ieceri, meža parkā atbilstoši 20. gadsimta sākuma ainavisko parku tradīcijām Eiropā un Latvijā izmantoti tā laika meža ainavu parku elementi – tiltiņi, soliņi, takas.
Turaidas apvidus ir bagāts ar neskaitāmiem strautiņiem un avotiņiem. Turaidā konstatēti 85 strautiņi, 81 avotiņš un vairākas mazas upītes ar kopējo garumu līdz 6 kilometriem. Daļa no tiem ir Turaidas dīķu ikdienas barotāji. Tekošais ūdens Turaidas muižas īpašniekus rosinājis veidot ūdenskrātuves gravās un bedrēs ar dambju palīdzību.
Pirmie dīķi veidojās “bruņinieku bedrēs” (bedrēs, kas radās, rokot mālus ķieģeļiem pils ēku būvēšanai, ievadot tajās strautiņu ūdeņus. Dīķi Turaidas muižas centrā pieminēti un kartēs attēloti jau kopš 16. gadsimta. Pašreiz Turaidas muzejrezervāta teritorijā apzinātas 26 seno dīķu vietas, no tām 17 vietās ierīkoti dīķi.
Latvijas Ainavu arhitektūras balvas mērķis – veicināt sabiedrības un citu nozaru speciālistu izpratni par ārtelpu kā nozīmīgu estētikas un sociālas vides saskarsmes vietu, nacionālas un vietējas nozīmes kultūrvides stiprinātāju un ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu.
2025. gada Latvijas Ainavu arhitektūras balvas ceremonija norisināsies šī gada 10. oktobrī. Plašāka informācija.
9. oktobrī plkst. 17.00 Allažu bibliotēkā norisināsies Lailas Koceres personālizstādes “Citas vērtības” atklāšanas svētki.
Laila Kocere ir dizainere un māksliniece, ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, darbojas Inčukalna mākslas kopā un rokdarbu studijā “Pūrs”. Papildinājusies Industriālā dizaina un mākslas universitātē Lincā, Austrijā, un Viļņas Mākslas akadēmijā, Lietuvā, kas veidoja interesi par lietām un procesiem, sakarībām un vērtībām.
Vairums darbu ir radušies kādas intereses pēc: vai nu tā ir jaunas tehnikas izmēģināšana, smalks risinājums, kombināciju salikums vai dalība konkursos. Šajā steidzīgi paviršajā pasaulē pamanīt un pievērst uzmanību smalkumiem, autorei ir tīrais prieks un izaicinājums vienlaicīgi. Autorei gandarījums rodas, izceļot kādu vēsturisku vērtību un skatītājam parādot to citā rakursā.
Ikdienā māksliniece strādā par inženieri enerģētikas uzņēmumā, paralēli tam sadarbojas ar kolektīviem, veido skatuves scenogrāfijas un reklāmas grafikas drukai un digitālajiem medijiem.
Izstāde Allažu bibliotēkā apskatāma līdz 30. oktobrim.
27. un 28. septembrī Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” četri pedagogi – Viola Špaca – Lepiksone, Jānis Špacs, Mārcis Kūlis, Arnis Šmitiņš – un trīs audzēknes – Linda Slišāna, Elza Actiņa un Elza Šmitiņa – piedalījās radošajā projektā “Terra Mariana” (Igaunija).
Muzikālais projekts tiek realizēts ceturto reizi. Pirmo reiz tas notika 2018. gadā Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, otru reizi – 2019. gadā Tartu (Igaunija) Igaunijas Nacionālajā muzejā, trešo reizi – 2023. gadā Smiltenē, Smiltenes Kultūras centrā. Šoreiz, ceturtais “Trerra Mariana” notika Igaunijā, Karksi-Nuias Kultūras centrā. Šī projektu organizējuši un turpina to darīt, Vīlandes Mūzikas skolas pedagogs, orķestra diriģents un Vīlandes bigbenda mākslinieciskais vadītājs Antons Kogans un Siguldas Mākslu skolas pedagogs, orķestra diriģents un Siguldas bigbenda mākslinieciskais vadītājs Arnis Šmitiņš.
Projekta mērķis ir popularizēt latviešu un igauņu pūtēju orķestru mūziku abos virzienos, iegūt pieredzi muzicēšanā un diriģēšanā pūtēju orķestrī. Divas dienas notiek intensīvi pūtēju orķestra mēģinājumi, kurā šoreiz piedalījās diriģenti, pedagogi un audzēkņi no septiņām Latvijas pilsētām – Siguldas, Smiltenes, Cēsīm, Valmieras, Valkas, Rūjienas un Alūksnes –, kā arī no pedagogiem un diriģentiem tāda paša skaita pilsētām Igaunijā (Tallinas, Pērnavas, Viljandi, Valgas u.c.). Festivāla orķestra galvenais diriģents bija labi pazīstamais igauņu diriģents un pedagogs Ott Kasks, kā arī visi minēto Latvijas pilsētu diriģenti – Jānis Silakalns, Pēteris Vilks, Mārtiņš Birnis. Pirmo reizi šajā projektā savu žestu diriģēšanas mākslā izmēģināja mūsu tubists no Siguldas – Edgars Bomiks.
Orķestra mēģinājumu starplaikos notika igauņu profesionālā mūziķa, pedagoga mežradznieka Kaido Otsinga jaunāko metodisko nošu materiālu prezentācija un doti vērtīgi savas pedagoģiskās pieredzes piemēri darbam ar jaunajiem mūziķiem. Pasākuma laikā varēja iegūt jaunākos metodiskos materiālus (Kaido Otsinga mācību grāmatas).
Otrā projekta diena noslēdzās ar muzikāli un stilistiski daudzkrāsainu koncertu, kurā tika atskaņoti divpadsmit latviešu, igauņu un ārvalstu komponistu skaņdarbi. Koncerta repertuārā tika iekļauta latviešu komponista Pētera Butāna oriģinālskaņdarbs “Līgodama upe nesa”, Sergeja Austra Universa apdare “Divdūjiņas gaisā skrēja”, Mārtiņa Birņa apdares ar grupas ABBA tēmām, igauņu komponista Peeter Volkonski skaņdarbs “Meeste Laul”, Hugo Alfvena skaņdarbs “Roslagsvar” un citi.
Visi 37 festivāla orķestra dalībnieki brauca mājās rudenīgajā skaistajā svētdienā pozitīvu emociju, muzikālas pieredzes un jauniem iespaidiem bagātāki. Projekts savus muzikālos mērķus ir realizējis un visi mūziķi vienbalsīgi ir par tā rīkošanu arī turpmāk. Nākamais “Terra mariana” orķestra projekts jau ir iecerēts Latvijā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogs
Arnis Šmitiņš
18. oktobrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Siguldas Absolventu orķestra diriģenta Andra Muižnieka 80 gadu jubilejas koncerts.
Kultūras centrs aicina uz īpašu Siguldas Absolventu orķestra svētku koncertu, lai kopā godinātu un svinētu izcilo diriģentu Andri Muižnieku viņa 80 gadu jubilejā. Siguldas Absolventu orķestris pierādīs sevi kā vienu no labākajiem pūtēju orķestriem Latvijā.
Programma būs daudzveidīga – gan orķestra skanējums, gan īpaši priekšnesumi kopā ar solistiem–mūziķiem un solistiem–dziedātājiem. Vakaru kuplinās divi lieliski pasākuma vadītāji – Ēriks Palkavnieks (Siguldas Absolventu orķestris) un Kārlis Freimanis (Valmieras Drāmas teātris).
Kopā svinēsim mūziku, mākslu un cilvēku, kurš visā dzīves garumā skaisti bagātinājis Siguldas un Latvijas kultūras dzīvi.
Biļetes cena – 5 eiro. Neaizņemot atsevišķu sēdvietu, pirmskolas vecuma bērniem ieeja – bez maksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Jau šo svētdien, 5. oktobrī, Lēdurgā norisināsies tradicionālais rudens pasākums “Putras diena”, kas notiks jau piekto reizi.
Pasākumu atklās plkst. 12.00 ar Putras dienas koncertu Lēdurgas estrādē, kurā piedalīsies kultūras nama dejotāji, dziedātāji un folkloras kopa “Putni”, etno kompānija “Zeidi” un folkloras kopa “Skandinieki”.
Tehnikas parādes braucienā piedalīsies veci un jauni, lieli un mazi braucami, kuri dosies no Dzirnavu ezera līdz Aģes laukumam. Pēc parādes uz Aģes laukuma un pie Puķudruvu kaltes būs iespēja ne tikai apskatīt spēkratus tuvāk, bet arī tajos iekāpt. Dalībai parādē iespējams pieteikties, zvanot uz tālruņa numuru 29189731 (Linda).
Puķudruvu pagalmā grupa “KALIGO” priecēs ar senām dziesmām jaunās skaņās. Paralēli apmeklētāji varēs nogaršot dažādas putras un piedalīties radošās nodarbēs.
Pie Zutiņu Rūtas tiks celti godā skābējumi, kā arī varēs nogaršot fermentētas putras un dārzeņus. Savu īpašo putru šogad vārīs kora “Lettegore” dāmas, bet dejotāji gatavos Stipro putru. Būs arī folkloras kopas “Putni” iecienītā saldā un sāļā pūpolputra, “Skandinieku” pūtelis (kama), Mālpils Vinetas banušs, Ances Putras maize un r.a. “Siltumnīca” Ganiņu maize, ko varēs izcept paši. Mannas putra arī tiks uzvārīta, ja visi citi putras katli būs tukši. Pie putras būs pieejams arī tikko kults sviests.
Apmeklētāji aicināti līdzi ņemt putras aizdarus maiņai, piemēram, ievārījuma burciņu, ķausu jeb vīriešu ievārījumu, sālītus gurķus, grauzdētas sēkliņas vai žāvētus augļus, viss, kas garšo kopā ar putru. Uz burciņas jāuzlīmē savs vārds un aizdara recepte, lai maiņa varētu notikt.
Nepieciešams līdzi paņemt savu bļodiņu un karoti. Ja trauki nebūs līdzi – Gintas koka karoti un Intas māla bļodiņu varēs iemainīt pret ko labu, piemēram, skaistu lakatu. Būs arī lauku labumi no Allažu Fatimas un Paldažu Andreja, studijas “Aģe” siltie lakati, zeķes un kāds cimdu pāris. Apmeklētāji aicināti sagatavot skaidru naudu.
Darbošanās notiks arī Namdara darbnīcā, kur būs spēkošanās, kastroļu un karošu jampadracis, jumja zīmju gatavošana un Puķudruvu apskate.
Puķudruvu vecajā zirgu stallī notiks Gata Krūmiņa diskusija “Kā neapmaldīties nākotnē”.
Plašāka informācija un Putras dienas programma pieejama Lēdurgas Kultūras nama sociālo tīklu vietnes Facebook lapā.
Mālpils bibliotēkā līdz 30. novembrim apskatāma jauna Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izstāde “No mazas sēkliņas…”.
Saulespuķes vienmēr ir bijušas rudens simbols – košas, dzīvespriecīgas un daudznozīmīgas. Pēdējos gados tām pievēršam īpašu uzmanību ne tikai kā krāšņam rudens ziedam, bet arī kā daudznozīmīgam simbolam. Šoreiz ikviens aicināts ielūkoties pašā sākumā – mazajā sēkliņā.
Māla darbi tapuši skolotājas Lienes Mackus vadībā. Veidojumi radīti pagājušajā mācību gadā, savukārt zīmējumi – pavisam nesen, šī mācību gada pirmajā nedēļā. Katrs Mālpils Mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļas audzēknis, visiem skolotājiem sniedzot atbalstu, ar parasto zīmuli zīmēja savu saulespuķes sēkliņu iespaidīgā palielinājumā – A3 formātā.
Pēc tam tapa arī katra kursa kopīgais saulespuķes gleznojums, kas vēl gaida savu izstādi.
Ieeja – bez maksas.
Siguldas novads šajā nedēļas nogalē aicina būt kustībā! Brīvdienas būs piesātinātas ar daudzveidīgiem kultūras un sporta notikumiem – Lēdurgā ikviens aicināts uz rudens gardākajiem svētkiem – Putras dienu, Siguldā, kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja baudīt jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” tradicionālo koncertu un dramaturga Ērika Asusa asprātīgo komēdiju “Lomu spēles” jeb “Asie pagriezieni”, Krimuldas Tautas namā varēs piedalīties erudīcijas spēlē, kā arī noskatīties Līgatnes muzikālā teātra izrādi “Spēriens”. Sporta cienītājiem Mālpilī norisināsies novusa sacensības, Inčukalnā –galda hokeja sacensības un orientēšanās sacensības, savukārt Fischer Slēpošanas trasē –velosacensības “Siguldas Granfondo”.
Piektdien, 3. oktobrī
No plkst. 10.00 līdz 18.00 Sidgundas bibliotēkas telpās tiks izveidota neliela instalācija, kur lasītāji var piestiprināt sagatavotas papīra kļavu lapiņas ar pateicības vārdiem skolotājiem.
No plkst. 10.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība Siguldas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Papildus informācija zvanot uz tālruņa numuru 29387505 vai rakstot uz e‑pasta adresi bernu.biblioteka@sigulda.lv.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 16.00 Inčukalna bibliotēkā norisināsies Modra Baloža izstādes “Mūžīgas pasakas” atklāšana.
Plkst. 17.00 Inčukalna Sporta centrā notiks Inčukalna Galda hokeja līga, 2. posms.
Plkst. 18.30 Krimuldas Tautas nama lielajā zālē notiks erudīcijas un jautro mirkļu spēle “Apslēptās zināšanas”. Tās laikā būs iespēja pārbaudīt sevi 10 aizraujošos raundos, katrā no tiem pieci dažādi jautājumi, kas liks pasmaidīt, padomāt un pat pārsteigt pašam sevi. Savā starpā sacentīsies 10 komandas, katrā – 4–6 cilvēki. Spēle piemērota ikvienam – neatkarīgi no vecuma vai pieredzes. Papildus komandu spēlei notiks arī individuālā spēle – 25 jautājumi, kur atbildes iesniedz ar telefonu. Biļetes cena – komandai 30 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties šeit.
Plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma dramaturga Ērika Asusa asprātīgā komēdija “Lomu spēles” (“Asie pagriezieni”), kas skatītājus un kritiķus sajūsminājusi daudzviet pasaulē. Izrādes režisors – Intars Rešetins-Pētersons. Lomās: Artis Robežnieks, Liene Sebre vai Marika Šmukste, Intars Rešetins-Pētersons. Biļetes cena – 15–35 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Plašāka informācija.
Sestdien, 4. oktobrī
No plkst. 9.00 līdz 13.00 pie Inčukalna Tautas nama norisināsies rudens gadatirgus.
No plkst. 9.00 līdz 22.00 Zaļās Villas kvartālā, Siguldā, notiks atvērto durvju diena. Ikviens aicināts izbaudīt ar kustību, mieru un garšām piepildītu dienu. Pasākuma apmeklētāji visas dienas garumā varēs piedalīties deju, jogas un citās apzinātības un labsajūtu veicinošās praksēs, lai katrs atrastu sev piemērotu ikdienas līdzsvara rituālu. Nodarbībām un meistarklasēm nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, jo vietu skaits katrai nodarbībai ir ierobežots. Elektroniskā pieteikšanās anketa pieejama šeit. Dalība – bez maksas. Plašāka informācija.
No plkst. 9.00 līdz 12.00 Siguldas Sporta centrā notiks Karate festivāls.
No plkst. 10.00 līdz 20.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks rudens tradīciju meistarklases “Senais=laikmetīgais”. Dalība – bez maksas. Dienas programma:
No plkst. 10.00 līdz 12.00 Siguldas pagasta bibliotēkā norisināsies lasīšanas veicināšanas nodarbība “Pūčulēnu skola” 3–4 gadus veciem bērniem. “Pūčulēnu skolas” laikā bērni iepazīs bibliotēku un grāmatu pasauli, kā arī darbosies izzinošās un attīstošās aktivitātēs.
No plkst. 10.00 līdz 14.00 Mālpils Sporta centrā notiks Latvijas jauniešu individuālais čempionāts novusā, kas ir viens no nozīmīgākajiem jauniešu sporta notikumiem novusa kalendārā. Sacensībās piedalīsies aptuveni 58 jaunie novusa spēlētāji no dažādām Latvijas pilsētām. Dalībnieki sacentīsies trīs vecuma grupās. Plašāka informācija.
Plkst. 10.00 Fischer Slēpošanas centrā tiks dots starts “Siguldas Granfondo” – velobraucienam ar laika kontroli. Plkst. 11.00 – “Siguldas Granfondo” – bērnu sacensības
No plkst. 10.00 Straujupītē, Inčukalna pagastā, notiks 53. orientēšanās sacensības “Siguldas Rudens”. Pieteikšanās un reģistrēšanās sacensībām norisinās no plkst. 10.00 līdz 11.30, atklāšana – plkst. 11.40, bet starts plkst. 11.40. Reģistrēties sacensībām iespējams šeit. Dalības maksa – no 3 līdz 16 eiro. Uzrādot “S! Karti” – 10 % atlaide. Plašāka informācija.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centra Spēka zālē norisināsies bezmaksas nodarbība – apļa treniņš. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 14.00 Mālpils Kultūras centrā notiks Senioru dienai veltīts pasākums kopā ar mūzikas grupu “Tepat”.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 16.00 Jūdažu Bibliotēkas un sabiedriskā centra telpās notiks mākslinieka, novadnieka Elmāra Gaigalnieka zīmējumu un gleznu izstādes “Kas kuram medusmaize 3” atklāšana. Elmāra Gaigalnieka darbi ir groteski, tajos ir satīriski momenti. Tās ir fantāzijas reakcijas uz apkārt notiekošiem notikumiem. Ieeja – bez maksas. Plašāka informācija.
Plkst. 17.00 Jūdažu Bibliotēkas un sabiedriskā centra telpās notiks “Ražas svētki” kopā ar muzikantu Edžu Teterovski. Būs radošās darbnīcas bērniem, pašu sagatavoto rudens velšu loterija un muzikāls priekšnesums. Ierašanās ar groziņiem. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks JDK “Vizbulītes” atmiņu koncerts “Krustu šķērsu”. Ik gadu, beidzot 12. klasi, JDK “Vizbulītes” dejotāji atskatās uz iepriekšējiem gadiem un izdejo savu mīļāko repertuāru atmiņu koncertā. Šogad tie ir 14 dejotāji, kuri kopā bijuši koncertos, skatēs, Dziesmu un deju svētkos un ārzemju ceļojumos – tāpēc noteikti būs ko pastāstīt caur deju un smaidiem no skatuves dēļiem. Koncertu kuplinās visi “Vizbulītes” skolēnu sastāvi no 1. līdz 12. klasei. Biļetes cena – 5 eiro. Neaizņemot atsevišķu sēdvietu, pirmskolas vecuma bērniem ieeja – bez maksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 18.00 Siguldas kapsētā notiks svecīšu vakars.
Svētdien, 5. oktobrī
Plkst. 10.00 Mālpils Sporta centrā notiks atklātā Siguldas novada čempionāta novusā piektais posms. Dalībnieku reģistrācija sacansībām līdz plkst. 9.45, sākums – plkst. 10.00. Dalību sacensībām var pieteikt vismaz 48 stundas pirms sacensību sākuma, sūtot pieteikumu uz e‑pasta adresi dmacatins@inbox.lv. Pieteikumā jānorāda uzvārds, vārds, dzimšanas gads, dzīvesvieta vai klubs, kā arī tālruņa numurs. Dalības maksa – 6 eiro no dalībnieka. Siguldas novadā deklarētajiem – 4 eiro. Plašāka informācija.
No plkst. 12.00 Lēdurgā norisināsies gardākie rudens svētki – Putras diena. Svētku sākums Lēdurgas estrādē. Plašāka informācija.
Plkst. 16.00 Turaidas kapsētā notiks svecīšu vakars.
Plkst. 17.00 Krimuldas Tautas nama lielajā zālē uzstāsies Līgatnes muzikālais teātris ar izrādi “Spēriens”. Izrāde, kas savieno aktieru individuālo darbu, radot solo etīdes par tēmu “Personība manī”. Skices cauri dažādiem laikmetiem savijas ar mūsdienu klātbūtni. Kā atgādinājums, ka esam viens caur otru. Reizēm līdzīgi savās atšķirībās. Izrāde notiek vienā cēlienā. Ieteicamais vecums 16+. Biļetes cena – 5 eiro. Biļetes varēs iegādāties pasākuma dienā Krimuldas Tautas namā, norēķinoties skaidrā naudā.
Izstādes
18. oktobrī plkst. 12.00 kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē vēsturniece Zane Rozīte uzstāsies ar priekšlasījumu ““Moderna” vai “modes” sieviete? Diskusijas par izglītotu sievieti starpkaru periodā” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Ar Latvijas Universitātes dibināšanu 1919. gada septembrī sievietes ieguva pilnvērtīgas tiesības iegūt augstāko izglītību. Tradicionāli universitātes kā fiziska un intelektuāla telpa iemiesoja vīrišķību, bet sieviešu tiekšanos pēc pašrealizācijas caur izglītību un profesijām saistīja ar “novirzīšanos” no sievietes dabiskajiem uzdevumiem. Šis konflikts rosināja būtisku sabiedrisko diskusiju par izglītotas sievietes tēlu, identitāti, sociālo lomu, kā arī izglītoto sieviešu pašidentitātes meklējumus. Priekšlasījumā tiks aplūkota izpratne par izglītotu sievieti caur diviem konstruktiem: “modernā sieviete” un “modes sieviete”. Definējot izglītotas sievietes tēlu, notika gan sievietes ķermeņa un fizisko spēju, gan viņas prāta un intelektuālo spēju un morāles iztirzāšana, plašāk izgaismojot sabiedrības attieksmi pret tādiem sociāli un kulturāli nozīmīgiem jautājumiem kā sabiedrības modernitāte un tradīcijas, sieviešu emancipācija un vienlīdzība.
Zane Rozīte ir vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozaru informācijas eksperte vēsturē. Zinātnisku rakstu un monogrāfijas “Sievietes Latvijas inteliģencē: studenšu sociālais portrets, 1919–1940” (2025) autore. Pētnieciskās intereses saistītas ar sieviešu vēsturi, sieviešu izglītības un sociālo vēsturi.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izcels Pirmā sieviešu kongresa nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniegs ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Foto: Prof. E. Svirlovska asistente un lektore, farmaceite Oga Grauze (dz. Lācis). Fotogrāfs nav zināms. 1930-tie gadi. Rīga. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, F 31963.
Ieeja – bez maksas.
Aicinām ikvienu novadnieku līdz 6. oktobrim pieteikt tos līdzcilvēkus, kuri ar savu darbu, ieguldījumu un sirdsdegsmi bagātinājuši mūsu novadu. Pašvaldības augstāko apbalvojumu “Siguldas novada Gada novadnieks” un “Siguldas novada Goda novadnieks” pasniedz novadniekiem, kuri rūpējušies par sabiedrību, iedvesmojuši citus un palīdzējuši novadam augt un attīstīties.
Pieteikuma anketu iespējams aizpildīt pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv sadaļā “Izsaki viedokli” (pakalpojums “Pieteikums Siguldas novada pašvaldības apbalvojumam “Gada novadnieks” un “Goda novadnieks””) vai jebkurā klientu apkalpošanas centrā Allažos, Gaujā, Inciemā, Inčukalnā, Lēdurgā, Mālpilī, Morē, Raganā un Siguldā, aizpildot drukāto veidlapu.
Apbalvojums “Gada novadnieks” tiek piešķirts par īpašu ieguldījumu pēdējā gada laikā, savukārt “Goda novadnieks” – reizi mūžā par nozīmīgiem nopelniem novada labā.
Iesniegtos ieteikumus izvērtēs pašvaldības domes izveidota komisija. Nomināciju ieguvēji tiks godināti valsts svētkos, 18. novembrī, un šis būs brīdis, kad pateikt skaļu paldies par viņu iedvesmu un aizrautību, kā arī devumu Siguldas novadam.
Pērn augstāko pašvaldības apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieka” saņēma: