Kultūra - sigulda.lv

No 12. oktobra līdz 24. novembrim kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma tautas lietišķo mākslas studiju dalībnieku izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”. Izstādes mērķis ir rosināt apmeklētājus pārdomāt spilvena nozīmi ikdienas dzīvē un piedāvāt jaunu skatījumu uz šo šķietami vienkāršo priekšmetu, kas kalpo ne tikai fiziskai ērtībai, bet arī emocionālam atbalstam. Izstādes atklāšana notiks sestdien, 12. oktobrī, plkst. 14.00.

Izstādē būs apskatāmi dažādās tehnikās radīti darbi no visas Latvijas – austi, adīti, tamborēti, filcēti un batikoti. Darbos izmantoti gan tradicionālie dabas materiāli, gan atkārtoti pārstrādātas izejvielas, uzsverot ilgtspējas nozīmību un apziņu par atbildīgu resursu izmantošanu.

Izstāde ir īpaša ar to, ka skatītāji būs aicināti aptaustīt daļu no tajā izstādītajiem spilveniem! Izstādes veidotāji cer, ka tas padarīs šo izstādi īpaši iemīļotu jaunākajiem apmeklētājiem.

Izstāde tiek realizēta Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra projekta “Latvju raksti. Citādība” ietvaros. Tā mērķis ir ar bezmaksas klātienes un tiešsaistes semināru palīdzību iedvesmot amatniekus visā Latvijā savā radošajā procesā apvienot tradicionālos amatus ar laikmetīgu pieeju.

Izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!” apskatāma kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 24. novembrim. Apmeklētāji to varēs apmeklēt bez maksas kultūras centra darba laikā – no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, kā arī sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Piektdien, 11. oktobrī, plkst. 19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā ar koncertu viesosies postfolkloras grupa “Kaligo”.

Grupa “Kaligo” sagaidījusi savu pirmo dziesmu ražu, kurā apkopotas astoņas grupas oriģinālkompozīcijas un piecas tautasdziesmu un teicēju melodiju aranžijas. Koncertā tiks atskaņoti skaņdarbi, kas ietver spēka vārdus, latviešu dainas un pasaules mūzikas ietekmes – gan no Japānas, gan Tuvajiem austumiem. Koncertprogramma ietver mūziku, kas ir mērķēta dažādām klausītāju auditorijām un paaudzēm - katrs tajā atradīs sev ko pazīstamu un tuvu.

“Kaligo” ir latviešu postfolkloras grupa, kas izveidota 2023. gadā. Grupas repertuārā ir latviešu tautasdziesmas, pasaules mūzikā, kā arī folkloras iedvesmota oriģinālmūzika. Grupas sastāvā ir seši dalībnieki – Diāna Logina (vokāls, dažādi instrumenti), Marita Karpa (akordeons), Edijs Ostapko (ģitāra), Kārlis Bērziņš (taustiņinstrumenti), Jānis Narbuts (basģitāra), Kristaps Karps (bungas, perkusijas, vokāls).

Koncertprogrammas ilgums – 1,5 stunda. Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Ambientās etnomūzikas grupa “Rāmi Riti” šoruden svin savu desmit gadu jubileju un aicina klausītājus uz muzikāli košu un sirsnīgu svētku koncertu “Saules zīmē”, kas izskanēs 23. novembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

Koncertā skanēs īpaši izvēlētas kompozīcijas no “Rāmi Riti” piecos studijas albumos ierakstītajām, spēlētajām un klausītāju iemīļotākajām dziesmām. Tāpat programmā iekļauti arī muzikāli jaunumi un iecerēts sirsnīgs, spēkpilns kopīgs sadziedāšanās mirklis ar klausītājiem.

Grupu “Rāmi Riti” kopā ir savedusi mīlestība uz latvju dainām, to neizsmeļamais spēks, skaistums un vēstījums, kas iet pāri laikiem un ir nozīmīgs arī mūsdienās. Grupa koncertē kopā kopš 2014.gada un desmit gadu laikā ir izdevusi piecus studijas albumus, radījusi un nospēlējusi daudz koncertprogrammas Latvijā un arī ārpus tās.

Grupa pazīstama ar noskaņām un niansēm bagātīgo instrumentu skanējumu, etnomūzikas pavedieniem, dzidrajām balsīm, daudzbalsību un ambienci, kas klausītājiem rada unikālu, muzikāli dvēselisku ceļojumu.

Grupas sastāvā spēlē un jubilejas koncertos uz skatuves kāps Inese Kozuliņa (vokāls, kokle), Mārtiņš Miļevskis (taustiņi, marimba, perkusijas, vokāls), Ivars Štubis (ģitāra vokāls), Kalvis Vītols (vokāls, dūdas, ukulele, perkusijas), Alisa Klimanska (flautas, stabules, vokāls) un divas brīnišķīgas viesmūziķes – Zane Sniķere (kokle) un Undīne Balode (čells).

“Koncertu veidosim Saule zīmē, jo visa pasaule iemieso Saules jeb dzīvības koku – vara saknes, zelta zari, sudrabiņa lapiņām. Saule ir dzīvība, uguntiņa kā ārpus mums, tā arī mūsos katrā, kas liek celties un piepildīt sevi šajā pasaulē. Viss, kas rodas, dodas pasaulē, piepildās, nāk ar Saules enerģiju un spēku. Izauklējas klusumā, tumsā, Mēness spēkā, bet pasaulē dodas Saules zīmē,” saka grupas dziesmu autore un soliste Inese Kozuliņa.

Mūzikas, gaismu, atmosfēras saspēli un scenogrāfiju veidos gaismu mākslinieks – Egils Kupčs. Skaņu režisors – Kristaps Paegle.

Koncerts izskanēs vienā daļā, tā ilgums – 90 minūtes.

Pirms un pēc koncerta varēs iegādāties “Rāmi Riti” albumus un pēc koncerta satikt mūziķus.

Biļetes cena no 15 līdz 28 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

2024. gada 16. oktobrī plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks projekta – kultūrvēsturiskās ekspedīcijas “Gauja. 44 tilti” – noslēguma pasākums. Laipni aicināts ikviens interesents.

Šovasar, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītam projektam, Vidzemē visas Gaujas garumā no tās ietekas jūrā līdz tās iztekai Vidzemes augstienē notika kultūrvēsturiska ekspedīcija. Tās laikā tika apsekoti un dokumentēti Gaujas tilti. Daži no Gaujas tiltiem ir tikai kājāmgājējiem un riteņbraucējiem paredzēti, pāris – dzelzceļa satiksmei. Lielākā daļa Gaujas tiltu ir daļa no vietējās, reģionālās un galvenās nozīmes ceļiem, lai autobraucēji varētu šķērsot upi.

Kādi izskatās Gaujas tilti mūsdienās? Kādi tie bijuši senāk? Kā mainās Gauja no upes ietekas jūrā pie Carnikavas līdz iztekai Elkas kalna pakājē? Vai par tiltu var uzskatīt arī mazo hidroelektrostaciju aizsprostus un Līgatnes prāmi? Kādi bija spilgtākie ekspedīcijas atklājumi un piedzīvojumi? Par to projekta noslēguma pasākumā stāstīs un bildēs rādīs ekspedīcijas vadītāji Ieva Vītola un Māris Mitrevics, un dalībnieki, Siguldas bērni un jaunieši – Lība, Betija, Benjamins un Augusts. Pasākumā būs iespējams arī iepazīt Gaujas tiltus senajās pastkartēs un fotogrāfijās no siguldieša Egila Jemeļjanova kolekcijas.

Vairāk par projektu, ekspedīciju un Gaujas tiltiem var uzzināt sociālā medija “Facebook” mājaslapā “Gaujas tilti”.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā esošajās koprades laboratorijās var apskatīt un iepazīt biedrības “Cerību spārni” ceļojošo izstādi “Mēs esam un varam”. Skaudrie, mīlestības un cerību pilnie stāsti par cilvēkiem ar invaliditāti jau dažādos notikumos Siguldā eksponēti, bet šoreiz tos papildina arī viņu radītie darbi.

Viens no svarīgiem aspektiem, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, ir sabiedrības izpratne par to, cik cilvēki var būt dažādi. Šīs izstādes kontekstā ir svarīgi parādīt, ka mēs visi esam līdzvērtīgi. Mums kā sabiedrībai būtu jāveido apstākļi, kuros ikkatrs justos droši, nepiespiesti un nevienā brīdī nejustos nošķirts no apkārtējiem. Iepazīstinot izstādes apmeklētājus ar trīsdesmit cilvēku dzīvesstāstiem, ceram, ka sniegsim ieskatu, cik katrs no šiem cilvēkiem ir unikāls un neatkārtojams.

Šobrīd izstādē apskatāmi deviņi cilvēku stāsti. Līdz decembrim plānots iepazīstināt ar vēl 20 cilvēkstāstiem.

Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centra jauktais koris “Maska” diriģenta Jāņa Ozola vadībā savienojis kormūziku ar rokmūziku, radot unikālu koncertprogrammu “Maska. Pērkons. A cappella”, kur kora balsīs izskanēs leģendārās latviešu rokgrupas “Pērkons” dziesmas. No grupas melanholiskākajām balādēm līdz jaudīgi uzlādētām un līdzi dziedamām dziesmām – latviešu roka un kormūzikas kombinācija var būt patiesi lieliska, un “Maska” ir gatava to demonstrēt 16. novembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

Koncertprogrammā klausītāji varēs baudīt vienpadsmit leģendārus “Pērkona” hitus a cappella izpildījumā, tostarp “Mēs pārtiekam viens no otra”, “Pie baltas lapas”, “Zaļā dziesma”, “Balāde par gulbi, “Slidotava”, “Gandrīz tautasdziesma” un citus. “Pērkona” kompozīcijas koris “Maska” izpildīs tam īpaši radītāsa cappella aranžijās, kuras sarūpējuši Andris Sējāns, Edgars Linde, Laura Leontjeva, Kristaps Šoriņš, Dace Mangulsone, Jānis Ķirsis un Jānis Ozols.

Jānis Ozols, jauktā kora “Maska” diriģents un mākslinieciskais vadītājs: “Šīs programmas ideja radās 2023. gada pavasarī, kad iedomājos, ka būtu jauki godināt Latvijas neakadēmiskās mūzikas dižgarus. Mana pirmā izvēle bija grupa “Pērkons” un viņu daiļrade. Zvanīju Jurim Kulakovam un stāstīju par šo ideju – viņš bija ļoti saviļņots. Uzreiz piedāvāja savas idejas par skaņdarbiem, kurus vajadzētu iekļaut programmā, kā arī teica, ka varbūt uzrakstīs ko jaunu īpaši mūsu korim. Diemžēl pat nenojautu, ka tā būs mana un Jura pēdējā saruna…”

Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.“Si! Karšu” īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %.

8. oktobrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu “Turpinājums. Pieaugšana.”, kā arī tikties ar filmas autoriem.

Ivara Selecka un Armanda Zača filma “Turpinājums. Pieaugšana” atgriežas pie Ivara Selecka filmas “Turpinājums” varoņiem – pieciem bērniem, kas tolaik uzsāka savas skolas gaitas. Tā bija veltīta Latvijas simtgadei un caur piecu bērnu dzīves prizmu atgādināja mums, cik dažādi esam. Nu caur ekrānu uz mums raugās pusaudži un viņu ikdiena ir vēl atšķirīgāka kā iepriekš. Cits vēl ir vecāku apčubināts un bezrūpīgs, kāds jau ieguvis pieauguša cilvēka patstāvību un atbildību.

Leģendārais, starptautiski atzītais kinorežisors Ivars Seleckis, kura 90.tajā dzimšanas dienā notiek šīs filmas pirmizrāde, joprojām apliecina savu meistarību, ar savu varoņu stāstu palīdzību vēstot emocionāli ietilpīgu stāstu par mums visiem.

Radošā komanda: režisori Ivars Seleckis un Armands Začs, galvenais operators Valdis Celmiņš, montāžas režisors Armands Začs, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Ernests Ansons, pētniece Zane Ozoliņa, producenti Elīna Gediņa-Ducena un Gints Grūbe.

Filmas garums: 96 min.

Biļetes cena 5 eiro, ar“S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide. Biļetes pieejamas kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē.

Rudens ir ražas novākšanas, graudu kulšanas un malšanas laiks, tāpēc tradicionālais ēdiens – putra – atbilstoši laikam tiek celta godā. “Putras diena” norisināsies jau šo svētdien, 6. oktobrī, Lēdurgā pasākumam notiekot jau ceturto reizi.

Lēdurgā ir spēcīgas zemnieku saimniecības, bagātas tradīcijas un aktīva kopiena, kas dod iespēju veidot saturā un norisēs bagātu pasākumu.

Šogad Putras dienu atklās plkst. 12.00 ar Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvu un folkloras kopu koncertu.

Pēc koncerta ap plkst. 13.00 pats varenākais svētku brīdis – lauksaimniecības tehnikas parādes brauciens no Dzirnavu ezera līdz Aģes laukumam. Pēc parādes arī tehnikas apskate un sarunas ar saimniekiem. Vēl ir iespēja pieteikties Tehnikas braucienam, zvanot 29189731 (Lindai) vai 29166140 (Ilzei).

Iedzīvotāju un apmeklētāju ievērībai! Tehnikas parādes laikā būs satiksmes ierobežojumi no Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas līdz “Aibes”/“Aģes” veikalam.

No plkst. 13.10 līdz plkst. 15.00 Lēdurgas estrādē un Muižas parkā norisināsies Putras danči kopā ar etno kompāniju “Zeidi”, improvizācijas teātris ar rudens veltēm kopā ar Margitu Porieti, sarunas par un ap graudiem kopā ar folkloras kopu “Senleja”, spēkošanās un loku šaušana, koku darbnīcas kopā ar Namdaru darbnīcu, silto zeķu adīšana kopā ar studiju “Aģe”, aizdaru degustācija un maiņa kopā ar biedrību “Kamolītis”. Aicinām ņemt līdzi putras aizdaru maiņai! Tā var būt burciņa ar ievārījumu, ķausi (vīriešu ievārījums) vai sālītiem gurķiem, tās var būt arī grauzdētas sēkliņas, žāvēti augļi – tas, ar ko kopā putra ēdama. Uz burciņas uzlīmē savu vārdu un aizdara recepti un – maiņa var notikt.

Pie z/s “Zutiņi” varēsi nodegustēt putru “Baltais grūdenis”, pie folkloras kopas “Putni” gan saldo, gan sāļo Pūpolputru, pie folkloras kopas “Skandinieki” – Pūteli. Jā, būs nogaršojama arī Ances Putras maize.

Lai rūpētos par vidi, savu bļodiņu un karoti katram putras ēdājam jāņem līdzi pašam, vai būs jānopelna piedaloties dažādās meistardarbnīcās, kurās vajadzēs gan spēku, gan gudrību.

Kad būsi pietiekami “putrojies”, plkst. 14.00 dosimies uz sarunu “Kas stiprāks, latvieši vai alkohols? Atskats 150 gadu vēsturē” pie Gata Krūmiņa. Kāpēc par alkoholu? Jo no miežiem gan vāra putru, gan dara alu.

Plkst. 15.00 pasākuma “saldais ēdiens” – grupas JUUK koncerts, kas nemaz nebūšot tik salds.

Seko līdzi jaunumiem Lēdurgas Kultūras nama Facebook lapā un Instagram, tiekamies atklāšanā 6. oktobrī plkst. 12.00.

Informāciju sagatavoja:
Lēdurgas Kultūras nama un folkloras kopas “Putni” vadītāja
Ilze Kļaviņa

1. oktobrī kultūras centra “Siguldas devons” kase strādās no plkst. 10.00 līdz 15.00.

Atgādinām, ka kasē iespējams iegādāties biļetes uz dažādiem koncertiem, iestudējumiem, teātra izrādēm un citiem pasākumiem, kas notiek ne tikai Siguldā un Siguldas novadā, bet visā Latvijā.

Tālruņa numurs papildu informācijai: 66117114.

No 27. septembra līdz 22. oktobrim Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā skatāma Kristīnes Kvitkas personālizstāde “Dabas skaistums”, kas tapusi sadarbībā ar mākslas galeriju “Bazar’t”.

Kristīne Kvitka ir latviešu gleznotāja, kas dzīvo un strādā Itālijā. Izstādē būs apskatāmas pēdējos gados tapušas gleznas, kas atceļojušas no Itālijas, kā arī vairāki darbi, kas radīti Latvijā, pavadot tur vasaras mēnešus. Kristīne ir maģiskā reālisma gleznotāja un viņas galvenie iedvesmas avoti ir Latvijas daba, koki un ūdens.

Kristīne Kvitka ir izveidojusi daudzas personālizstādes gan Latvijā, gan arī Itālijā. 2022. gada nogalē Kristīne ieguva “E.SUN Awards” izcilības balvu Taivānā. 2024. gadā kļuva par finālisti “Premio Giuseppe Casciaro” laikmetīgās mākslas konkursā Itālijā. Arī 2023. gads ir bijis panākumiem bagāts. Kristīne kļuva par finālisti tādos nozīmīgos mākslas konkursos kā “Jackson’s Painting Prize 2023” (Bankside Gallery, Londona), “Premio COMEL” art prize (Spazio COMEL, Itālija), “Fresh Legs 2023” (Galleri Heike Arndt Berlin, Berlīne). Kā arī “Margate Art Prize” 2023 (Ramsay & Williams Gallery, Margate, Lielbritānija). “Margate Art Prize” finālistus izvēlējās Lielbritānjas laikmetīgā māksliniece Tracey Emin.

Izstādes kuratore Agita Zābere.

Siguldas novada skolu literatūras dienas programmas laikā 4. oktobrī 8.–12. klašu skolēni un ikviens literatūras un mākslas interesents aicināt apmeklēt kultūras centru “Siguldas devons” un piedzīvot satikšanos ar literatūru netradicionālā formā.

Plkst. 16.00 zālē “Silva” notiks tikšanās ar dzejnieci un mākslinieci Madaru Gruntmani-Dujanu video darba izstādē “AIZMĪLESTĪBA”.

Plkst. 17.00 zālē “Digiti” notiks Latvijas Rakstnieku savienības Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas performance “Intensīvā teksta terapija”.

Vai dzejolis var būt pretsāpju līdzeklis? Tas noteikti var palīdzēt emocionāli grūtā brīdī. “Literārās akadēmijas” studenti ar kursa vadītāju Ivaru Šteinbergu meklēs pareizos vārdus, kas dziedē.

Ieeja pasākumos ir bez maksas.

Kultūras centrā “Siguldas devons” vien divas dienas – 4. un 5. oktobrī – būs apskatāms mākslinieces Madaras Gruntmanes-Dujanas videodarbs “AIZMĪLESTĪBA”.

“AIZMĪLESTĪBA” ir dzejnieces un mākslinieces Madaras Gruntmanes-Dujanas videodarbs, kas iedziļinās mīklainajā eksistences sfērā aiz nāves. Apvienojot audiovizuālos elementus un īpaši veidotu dzejas ciklu, māksliniece piedāvā unikālu skatījumu uz to, kas notiek pēcnāves dzīvē. Pēcnāves dzīves telpa ir skatāma arī kā vieta, kurā mēs atrodamies dzīvi esot – tā var būt nevis pēcnāves, bet dzīves telpa, kurā mēs neizmantojam iespēju “dzīvot”, esot dzīves laikā iegūto traumu gūstā, tādējādi neizmantojot dzīves piedāvātās brīvības un iespējas.

Iedvesmojoties no pēcnāves ceļojuma un šķīstītavas koncepcijām, māksliniece meklēja piemērotu filmēšanas vidi, kas saskanētu ar darba tematisko būtību. Video saturs koncentrējas uz kustību šajā izvēlētajā vidē, simbolizējot personīgo ceļu.

Darbs filmēts netālu no Turcijas pilsētas Mardinas Tuvajos Austrumos, un vietai ir dziļa vēsturiska nozīme. Tā atrodas Augšmezopotāmijas teritorijā, starp Tigras un Eifratas upju baseiniem, un tiek uzskatīta par Rietumāzijas un Eiropas civilizācijas šūpuli. Šī apzinātā izvēle ļauj video darbā tvert mitoloģijas, kultūras un reliģijas pirmsākumu būtību, piesātinot to ar simboliskām atsaucēm, kas aicina skatītājus pārdomāt savas interpretācijas un vadmotīvus par aizsaules tēmu. Apvienojot audiovizuālos komponentus ar poētisku izteiksmi, “AIZMĪLESTĪBA” rosina pārdomas par cilvēka tieksmi palikt pagātnes traumu gūstā, neļaujot pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā dzīve un, iespējams, pat pēcnāves dzīve, mudinot skatītājus pārdomāt savu ceļojumu un atbrīvošanās iespējas, kas atrodas ārpus dzīves un nāves robežām.