1. februārī militārajā poligonā “Ādaži” notiks kaujas šaušanas nodarbības ar mīnmetējiem. Nodarbības tiks īstenotas gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā, un var radīt īslaicīgu paaugstinātu troksni.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām, kā arī izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes sociālo tīklu vietnēs Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Siguldas novada Pašvaldības policija aicina pievienoties komandai mērķtiecīgus un aizrautīgus profesionāļus – vecāko inspektoru un inspektoru –, kuri vēlas izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai stiprinātu drošību un kārtību Siguldas novadā.
Siguldas novada Pašvaldības policija (reģ. Nr. 40900034748) aicina darbā vecāko inspektoru/-i un inspektoru/-i.
Prasības:
Galvenie amata pienākumi:
Piedāvājam:
CV un motivācijas vēstuli, ar norādi “PAŠVALDĪBAS POLICIJAS VECĀKAIS INSPEKTORS” vai “PAŠVALDĪBAS POLICIJAS INSPEKTORS”, lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi: policija@sigulda.lv līdz 2025. gada 16. februārim, vai iesniegt personīgi Siguldas novada Pašvaldības policijā Ausekļa ielā 6, Siguldā. Tālrunis informācijai: 67972008.
Datu pārzinis ir Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas numurs 90000048152, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, kas veic personas datu apstrādi darbinieku atlasei.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā Pašvaldība/Privātuma politika, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Aplūkot citas aktuālās vakances iespējams, apmeklējot darba piedāvājumu sadaļu šeit.
Preventīvi stiprinot drošības jomu Siguldas novadā un rūpējoties par iedzīvotāju gatavību dažādu iespējamu apdraudējumu situācijām, 21. janvārī Siguldas novada pašvaldības vadība tikās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Siguldas daļas komandieri Uldi Milleru un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona civilmilitārās sadarbības speciālisti Solveigu Leitlandi. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par Siguldas novada pašvaldības publiski pieejamo ēku pagrabstāvu atbilstību patvertnēm un apskatītas kultūras centra “Siguldas devons” pagrabstāva telpas.
Lai iedzīvotāji gaisa apdraudējuma gadījumā (sprādziens, siltumstarojums vai radioaktīvs piesārņojums) viegli varētu atrast drošas vietas, kur patverties, pie vairākām publiski pieejamām ēkām Siguldas novadā saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadlīnijām izvietotas civilās aizsardzības zīmes patvertnes norādei.
Patlaban, ņemot vērā ēku pagrabu atbilstību VUGD vadlīnijām, patvertnes norādes zīme ir uzstādīta šādām ēkām Siguldas novadā:
Jau 2024. gada vasarā Siguldas novada pašvaldības parstāvji apskatīja vairākus pašvaldībai piederošu ēku pagrabstāvus visā Siguldas novadā, lai novērtētu to tehnisko stāvokli. Šobrīd apsekotas visas pašvaldības iestādes, kurām pagrabstāvu telpas ir potenciāli piemērotas patvertņu izveidei. Tuvākā perspektīvā tiks uzstādītas vēl 13 patvertnes zīmes ēkām Siguldas novadā. Ir izvērtēts un tiek lemts par pieejamības iespēju patvertnēm arī citviet novadā.
Siguldas novada pašvaldība turpinās aktīvi stiprināt civilās aizsardzības jomu, iesaistot sabiedrību dažādos pasākumos un iniciatīvās. Lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par gatavību krīzes situācijām, civilās aizsardzības tēma tiks integrēta vairākos nozīmīgos novada pasākumos, piemēram, Siguldas pilsētas un pagastu svētkos, tradicionālajā pasākumā “Siguldas novada Drošības dienas”, kas ik gadu pulcē lielu skaitu skolēnu, izglītības speciālistu un interesentu. Tradicionāli pavasarī norisināsies Lielā talka; plānots, ka Siguldas novadā ar zemessardzes pārstāvju atbalstu tiks sakopti pašvaldībai piederošu publisku ēku pagrabi, tādējādi sagatavojot tos izmantošanai kā patvertnes potenciālu apdraudējumu gadījumos.
Siguldas novada pašvaldība izsaka pateicību iedzīvotājiem, īpaši daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuri aktīvi iesaistījušies savu pagrabu sakopšanas darbos, kas veicina mājokļu drošību un stiprina kopējo civilās aizsardzības gatavību apdraudējumu situācijās. Piemēram, 2024. gadā Krišjāņa Barona ielas 14 (Siguldā) iedzīvotāji, sakopjot savu iekšpagalmu un ēku, pievērsa uzmanību arī civilās aizsardzības prasībām. Krišjāņa Barona ielas 14 pagalms iekļuva Latvijas sakoptāko pagalmu finālā. Gan privātmāju īpašnieki, gan daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji aicināti apsekot savu ēku pagrabus un novērtēt, cik tie ir piemēroti, lai apdraudējuma gadījumā tajos varētu patverties. VUGD veidlapa sava pagraba novērtēšanai.
Testējot reālo gatavību apdraudējuma situācijām, šopavasar Siguldas novadā un citviet Latvijā notiks starptautiskās militārās mācības, kurās tiks iesaistīti arī Siguldas novada pašvaldības vadības līmeņa pārstāvji un Civilās aizsardzības komisijas locekļi.
Patvertnes ir vietas, kur iedzīvotāji var patverties apdraudējuma gadījumā, piemēram, dabas katastrofu, militāru konfliktu vai citu apdraudējumu gadījumos. Šīs vietas ir aprīkojušas ar pamata infrastruktūru, kas nodrošina iespēju uz laiku uzturēties drošā vidē. Ņemot vērā VUGD rekomendācijas vietas, kur patverties, var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju, publisko ēku pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.). Plašāka informācija par patvertnes norādes zīmi.
No 24. līdz 25. janvārim Siguldas novada teritorijā notiks NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru orientēšanās apmācības. Mācību laikā novada teritorijā būs redzama karavīru pārvietošanās, kuri būs ģērbušies lauka formastērpos, ar ekipējumu un ieročiem. Mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi nodarbību laikā netiks lietoti.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām, kā arī izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes sociālo tīklu vietnēs Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) informē par Igaunijā esošiem krāpnieciska rakstura gadījumiem, kur persona krievu valodā uzrunā elektroenerģijas tirgotāja klientus, uzdodoties par elektroenerģijas tirgotāja oficiālo pārstāvi, tā liecina Igaunijas kolēģu sniegtā informācija. Telefona sarunas laikā klienti tiek informēti, ka saistībā ar gaidāmo elektroenerģijas sinhronizāciju šā gada 8.–9. februārī nepieciešams savā mājoklī nomainīt elektroenerģijas skaitītāju. Krāpnieciskos nolūkos personai tiek lūgts veikt autentifikāciju savā internetbankā ar Smart-ID, piekļūstot personu datiem.
Iedzīvotājus par šādiem gadījumiem aicināti informēt savu mobilo sakaru operatoru un Valsts policiju, ja šādi krāpnieciska rakstura zvani nonāk arī Latvijas sabiedrības redzeslokā. Neveiciet krāpnieku prasītās darbības, nesniedziet personīgos datus, kā arī neveiciet autorizāciju ar Smart-ID.
“Sinhronizācija procesam nav saistības nedz ar mājokļos esošiem elektroenerģijas skaitītājiem un to nomaiņu, nedz citām tehniskām darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pieslēgumu mājsaimniecībām. Sinhronizācija ir būtisks notikums, kam veltīta rūpīga, sistemātiska gatavošanās vairākos līmeņos - fiziskās infrastruktūras gatavība, pārvades operatoru IT sistēmu attīstība, reģionālā sadarbība un iesaistīto pušu koordinēta rīcība nacionālā līmenī. Pašu tehnisko sinhronizācijas procesu īsteno trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas un Lietuvas kopā ar Polijas sistēmas operatoru no Eiropas vienotā tīkla puses,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka. Pirms gaidāmās sinhronizācijas, kas notiks 8.–9. februārī, publiskajā telpā maldinoša informācijās klātesamība ir jūtamāka. Sabiedrība īpaši aicināta kritiski izvērtēt informāciju un nepakļauties emocionāli pielādētiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām. Aktuālai informācijai iedzīvotāji aicināti sekot līdzi Klimata un enerģētikas ministrijas un AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnēs.
Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
Kultūras centrā “Siguldas devons” aizvadīta Siguldas novada pašvaldības iestāžu un pārvalžu vadītāju tikšanās, kurā tika apspriesti aktuālie jautājumi un uzklausīti praktiski pieredzes stāsti civilās aizsardzības stiprināšanai. Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta Ukrainas pieredzei mācību procesa organizēšanā skolās un patvertņu izmantošanā kara apstākļos, apspriesta izglītības iestāžu rīcība hibrīdkara apdraudējuma un izņēmuma stāvokļa gadījumā, kā arī apskatīts ārkārtas gadījumu somas saturs. Sanāksmē piedalījās arī Civilās aizsardzības komisijas locekļi.
“Kopīgās mācības apliecina Siguldas novada pašvaldības apņemšanos stiprināt civilās aizsardzības jomu, kā arī uzlabot darbinieku sagatavotību ārkārtas situācijās, kas būtiski paaugstina mūsu kopējo drošību un spēju operatīvi reaģēt. Civilās aizsardzības stiprināšana ir viena no Siguldas novada 2025. gada budžeta projekta prioritātēm, un darbinieku zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu rīcībspēju apdraudējuma un stresa apstākļos. Pašvaldībai ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kura regulāra aktualizēšana un situāciju analīze, izspēle ir mūsu atbildība. Šopavasar piedalīsimies starptautiskās mācībās. Šīs mācības būs būtisks solis, lai testētu reālo gatavību un spēju reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinātu sadarbību starp pašvaldību, zemessardzi un starptautiskajiem partneriem. Tikmēr šodien mūsu svarīgākais uzdevums – būt savstarpēji pazīstamiem, īpaši ar zemessargiem un drošības dienestu pārstāvjiem, jo šie savstarpējie kontakti var izrādīties nenovērtējami apdraudējuma vai krīzes situācijās, kad ātra un koordinēta rīcība ir izšķiroša,” uzsver Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Sanāksmē Zemessardzes štāba zemessargs Veiko Spolītis pastāstīja par Ukrainas pieredzi, akcentējot skolu un iedzīvotāju pielāgošanos patvēruma vietām ārkārtas situācijās.
“Prieks, ka Siguldas novada pašvaldība šajos apstākļos pievērš pastiprinātu uzmanību drošības jomai. Zīmīgi, ka tiekamies laikā, kad atceramies barikāžu notikumus – vēsturisku brīdi mūsu tautas apziņā. Šobrīd, kad mums ir civilās aizsardzības plāni, svarīgi arī pašām pašvaldībām izspēlēt dažādus scenārijus miera apstākļos. Ukraina šobrīd kara apstākļos šos plānus īsteno. Ir būtiski sagatavot izmantošanai pagrabstāvu telpas, kas varētu būt nepieciešamas patvertņu izveidei, un veikt simulācijas, lai saprastu, cik gatavi esam dažādām apdraudējuma situācijām. Jāpatur prātā, ka kara situācijā armija aizstāvēs tēvzemi, zemessardze pildīs savu funkciju, un pašvaldības būs tās, kas turpinās nodrošināt iedzīvotājiem drošu un stabilu ikdienu cik vien tas iespējams,” atklāj Zemessardzes štāba zemessargs Veiko Spolītis.
Drošības eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Vitālijs Rakstiņš norādīja uz nepieciešamību pēc pastiprinātas gatavības hibrīda apdraudējumu situācijām, īpaši izglītības iestādēs. Viņš akcentēja kritisko funkciju nepārtrauktību un aicināja iestādes regulāri praktizēt evakuācijas, lai uzlabotu personāla un skolēnu izpratni par rīcību krīzes situācijās. Rakstiņš uzsvēra individuālās un sabiedrības kopējās gatavības nozīmi, kas ļautu apdraudējuma situācijā ne tikai izdzīvot, bet arī sniegt atbalstu apkārtējiem. Eksperts norādīja, ka ir svarīgi attīstīt informācijas drošības prasmes, jo tehnoloģijas attīstās, un līdz ar to var pieaugt arī potenciālie draudi. Viņš ieteica veidot kodu apziņošanas sistēmas ģimenēm un arī sabiedrības līmenī, tādējādi iedzīvotājus savlaicīgi sagatavojot potenciālai apdraudējuma situācijai un sabiedrībai būtu skaidrs, kā rīkoties. Balstoties uz Ukrainas pieredzi, Rakstiņš uzsvēra infrastruktūras pielāgošanas nepieciešamību, piemēram, skolām jābūt gatavām nodrošināt izglītību arī krīzes situācijās un patvertnēs.
Runājot par izglītības iestādēm, V. Rakstiņš apstiprina, ka tās regulāri saņem Valsts drošības dienesta pamācības, tomēr ir svarīgi proaktīvi iesaistīties, identificējot un ziņojot par aizdomīgām lietām ne tikai informatīvajā telpā, bet arī pie svarīgiem objektiem. Sabotāžas un hibrīduzbrukumu skaits pēdējos gados ir pieaudzis, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš informācijas drošībai. Jāizglīto sabiedrība par to, kā droši rīkoties ar sensitīvu informāciju, jo tehnoloģiju attīstība rada jaunus apdraudējumus, un aizsardzības pasākumi kļūst arvien svarīgāki. Arī privātais sektors var būt nozīmīgs sabiedrotais valsts aizsardzībā, sniedzot gan materiālu, gan intelektuālu atbalstu. Uzņēmumi var piedāvāt tehnoloģiskos risinājumus, nodrošināt resursus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kā arī piedalīties sabiedrības izglītošanā un apmācībā.
Diskutējot par komunikāciju un sakaru iespējām krīzes, kara vai cita veida apdraudējuma situācijā, eksperts izcēla, ka ir svarīgi apzināties alternatīvas saziņas iespējas un paturēt prātā, ka arī tā saucamajam pretiniekam var būt jaudīgas tehnoloģijas. Viņš aicināja sabiedrību uzticēties oficiālajai informācijai, tādējādi nodrošinot savlaicīgu rīcību apdraudējuma gadījumā. Domājot par iespējamām krīzes situācijām, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais apstiprina, ka pašlaik tiek aktīvi testētas Siguldas mobilās lietotnes funkcijas, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu iedzīvotāju informēšanu ārkārtas situācijās. Mobilā lietotne var kalpot kā svarīgs instruments agrīnās brīdināšanas sistēmā, sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju un vadlīnijas, lai ātri un pareizi rīkotos apdraudējuma gadījumā.
Lai pašvaldības pārvalžu un iestāžu vadītāji būtu labāk sagatavoti iespējamām krīzes situācijām, kā arī apzinoties, ka apdraudējuma gadījumā pašvaldības darbiniekiem un izglītības iestāžu vadītājiem būs jārūpējas par sabiedrības kopējo drošību, sanāksmes laikā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona civilmilitārās sadarbības speciāliste Solveiga Leitlande demonstrēja ārkārtas gadījumu somas saturu. Tajā saliktas svarīgākās pirmās nepieciešamības lietas, kas cilvēkam vai ģimenei var būt nepieciešamas ilgstošas un paredzamas evakuācijas, kā arī komunālo pakalpojumu – gāzes, elektrības, ūdens – padeves pārtraukuma gadījumā. Ārkārtas gadījumu soma iepriekš demonstrēta Siguldas novada Drošības dienās 2024. gada rudenī, kur apmeklētāji izrādīja lielu interesi gan par tās saturu, gan praktiskajiem padomiem ārkārtas somas komplektēšanā.
Izrādot ārkārtas gadījumu somas saturu, Solveiga Leitlande aicina uz šīm somām paskatīties kā uz savu gatavības kultūru, nevis kā uz kara situāciju. Viņa uzsver, ka ārkārtas gadījumu somas saturs būtiski atšķiras no karavīru somas satura, jo tā ir pielāgota ikdienas cilvēka vajadzībām ārkārtas situācijās. Kristaps Zaļais papildina, ka soma nav vienīgais variants pirmās nepieciešamības lietu uzglabāšanai – tās var būt arī speciālas kastes. Papildus ārkārtas gadījumu somām autovadītājiem jāatceras savlaicīgi nodrošināties ar degvielas rezervēm, lai būtu gatavi neparedzētiem apstākļiem. Sagādātās lietas somai var būt noderīgas ne tikai ārkārtas situācijās, bet arī ikdienā.
“Skatoties uz Ukrainas realitāti, redzam, ka gan pašvaldības, gan izglītības iestāžu darbinieki krīzes apstākļos galveno uzmanību velta sabiedrības kopējai drošībai. Tādēļ šobrīd, esot miera apstākļos, nodrošinoties ar ārkārtas gadījumu somu, mēs varam ne tikai parūpēties par sevi un savām ģimenēm, bet arī radīt drošības sajūtu. Tā ir mūsu kopīgā atbildība – būt gataviem neparedzētiem apstākļiem,” uzsver Kristaps Zaļais.
Tikšanās noslēgumā dalībnieki apskatīja civilās aizsardzības zīmi patvertnes norādei pie kultūras centra “Siguldas devons”. Šādas norādes saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadlīnijām izvietotas pie vairākām publiski pieejamām ēkām Siguldas novadā, lai sprādziena apdraudējuma, siltumstarojuma vai radioaktīva piesārņojuma gadījumā sabiedrībai būtu skaidra informācija par patvertnes atrašanās vietu. Patlaban, ņemot vērā ēku pagrabu atbilstību VUGD vadlīnijām, patvertnes norādes zīme ir uzstādīta šādām ēkām Siguldas novadā:
Šobrīd apsekotas visas pašvaldības iestādes, kurām pagrabstāvu telpas ir potenciāli piemērotas patvertņu izveidei. Tuvākā perspektīvā tiks uzstādītas vēl 13 patvertnes zīmes ēkām Siguldas novadā. Ir izvērtēts un tiek lemts par pieejamības iespēju patvertnēm arī citviet novadā.
Siguldas novada pašvaldība turpinās aktīvi stiprināt civilās aizsardzības jomu, iesaistot sabiedrību dažādos pasākumos un iniciatīvās. Lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par gatavību krīzes situācijām, civilās aizsardzības tēma tiks integrēta vairākos nozīmīgos novada pasākumos, piemēram, Siguldas pilsētas un pagastu svētkos, tradicionālajā pasākumā “Siguldas novada Drošības dienas”, kas ik gadu pulcē lielu skaitu skolēnu, izglītības speciālistu un interesentu. Tradicionāli pavasarī norisināsies Lielā talka; plānots, ka Siguldas novadā ar zemessardzes pārstāvju atbalstu tiks sakopti pašvaldībai piederošu publisku ēku pagrabi, tādējādi sagatavojot tos izmantošanai kā patvertnes potenciālu apdraudējumu gadījumos. Siguldas novada pašvaldība izsaka pateicību iedzīvotājiem, īpaši daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuri aktīvi iesaistījušies savu pagrabu sakopšanas darbos, kas veicina mājokļu drošību un stiprina kopējo civilās aizsardzības gatavību apdraudējumu situācijās. Piemēram, 2024. gadā Krišjāņa Barona ielas 14 (Siguldā) iedzīvotāji, sakopjot savu iekšpagalmu un ēku, pievērsa uzmanību arī civilās aizsardzības prasībām. Krišjāņa Barona ielas 14 pagalms iekļuva Latvijas sakoptāko pagalmu finālā.
Pavasarī Siguldas novadā un citviet Latvijā notiks starptautiskās militārās mācības, kurās tiks iesaistīti arī Siguldas novada pašvaldības vadības līmeņa pārstāvji un Civilās aizsardzības komisijas locekļi, testējot reālo gatavību apdraudējuma situācijām. Nākamās pašvaldības organizētās civilās aizsardzības mācības paredzētas pašvaldības kultūras iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, akcentējot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu apdraudējumu gadījumos. Siguldas novads lepojas ar vairākām pilīm un nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, un šīs mācības palīdzēs izstrādāt pasākumus, kas nodrošinātu vērtīgo objektu aizsardzību krīzes situācijās.
Ir svarīgi apzināties, ka pašvaldības iesaiste un iedzīvotāju solidaritāte veido spēcīgu atbalsta tīklu, kas sniedz praktisku palīdzību un morālu atbalstu ukraiņu tautai. Siguldas novada pašvaldība ar dažādām aktivitātēm aktīvi atbalsta Ukrainas cīņu par savu neatkarību. Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais vairākkārt 2024. gadā personīgi devies uz Ukrainu, nogādājot pašvaldības dāvinātos transportlīdzekļus Ukrainas karavīriem, kā arī dažādas pirmās nepieciešamības preces un dāvanas Ziemassvētkos, ko sarūpējuši Siguldas novada iedzīvotāji. Šis atbalsts ir nozīmīgs ne tikai praktiskā ziņā, bet arī kā simbolisks žests, kas apliecina mūsu kopējo vēlmi palīdzēt un stiprināt Ukrainas tautu tās cīņā par brīvību. Šāda veida sadarbība veido stabilu pamatu ilgtermiņa atbalstam, stiprinot draudzību un partnerību starp mūsu kopienām.
8.–9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
“Sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu uzturēt un kontrolēt elektroapgādes tīklu, nodrošināt stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņu darbībām. Lai nodrošinātu kvalitatīvas informācijas pieejamību par vērienīgāko neatkarības projektu Baltijā, rīkojam virkni diskusiju ar sadarbības partneriem un citu ministriju resoriem, kurā skaidrojam sinhronizācijas projekta būtību. Tiesa gan, sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka, un jo tuvāk nāk noliktais sinhronizācijas projekta noslēguma datums, jo biežāk mēs saskaramies ar maldinošu informāciju. Aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un neuzķerties uz emocionāli pielādētiem, nepamatotiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām. Aktuālai informācijai aicinu sekot līdzi KEM, AST tīmekļvietnēs,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks uzsākts 2025. gada 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ. Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar informatīvo materiālu – par būtiskāko, kas attiecas uz sinhronizācijas projektu un, kam jāpievērš uzmanība? Vizuālā informācija skatāma zemāk un Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Sinhronizācijas ietekme uz elektroenerģijas cenām vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85% ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.
Arīdzan veiktie aprēķini, kas veikti visās Baltijas valstīs, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5 %. 16. janvārī, Regulators apstiprināja AS “Augstsprieguma tīkls” prognozēto kopējo balansēšanas izmaksu apmēru.
Informāciju sagatavoja:
Klimata un enerģētikas ministrija
No 17. līdz 19. janvārim militārajā poligonā “Ādaži” notiks kaujas šaušanas nodarbības ar dažāda veida ieročiem. Nodarbības tiks īstenotas gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā, un var radīt īslaicīgu paaugstinātu troksni.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām, kā arī izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes sociālo tīklu vietnēs Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Valsts robežsardzes koledža uzsāk papilduzņemšanu mācībām profesionālās tālākizglītības programmā “Robežapsardze”. Uzņemšana notiek līdz 14. februārim, aicināti pieteikties Latvijas pilsoņi ar vidējo izglītību vecumā no 18 līdz 40 gadiem.
Valsts robežsardzes koledža piedāvā iespēju viena gada laikā, izmantojot valsts budžeta līdzekļus, apgūt robežsarga profesiju. Pēc veiksmīgas mācību programmas pabeigšanas tiek izsniegta profesionālās kvalifikācijas apliecība, piešķirot kvalifikāciju – Valsts robežsardzes inspektors. Mācību programma ietver plašu jomu klāstu, tostarp likumdošanu, robežkontroles procedūras, imigrācijas kontroli, militāro taktiku, ieroču apmācību, fizisko sagatavotību, topogrāfiju, psiholoģiju, svešvalodas, ētiku, informātiku un pirmo palīdzību.
Jaunajiem robežsargiem tiks nodrošināta dienesta vieta robežkontroles punktos, ostās, lidostās un citās Valsts robežsardzes struktūrvienībās visā Latvijas teritorijā.
Pieteikšanās mācībām ir iespējama elektroniski, izmantojot Valsts pārvaldes portālu www.latvija.gov.lv, vai iesniedzot dokumentus klātienē Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs.
Papildu informāciju par uzņemšanas noteikumiem, iesniedzamo dokumentu sarakstu un atlases pārbaudījumu norisi var atrast Valsts robežsardzes koledžas oficiālajā tīmekļvietnē www.vrk.rs.gov.lv sadaļā “Profesionālās tālākizglītības programma “Robežapsardze””.
Aicinām visus, kuri vēlās uzsākt vai mainīt savu karjeru, pievienoties Valsts robežsardzes komandai un kopā rūpēties par drošu nākotni!
Informāciju sagatavoja:
VRK Rekrutēšanas un robežsardzes vēstures izpētes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura Puriņa
Foto: VRK
Siguldas novada pašvaldībai ir svarīgs katra iedzīvotāja viedoklis, tāpēc aicinām novadniekus piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu iedzīvotāju vērtējumu par novada attīstību laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam, kā arī identificētu galvenās problēmas un iespējamās to risināšanas iespējas.
Aptauju iespējams aizpildīt līdz 10. februārim:
Aptaujas aizpildīšana aizņems aptuveni 15 minūtes. Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.
Aptaujas mērķis ir ne tikai iegūt iedzīvotāju vērtējumu un redzējumu par novada attīstības virzieniem, bet arī saņemt priekšlikumus turpmāko prioritāšu un darbības virzienu noteikšanai. Tā izstrādāta, ņemot vērā Siguldas novada pašvaldības Attīstības programmas Īstenošanas uzraudzības ziņojumu.
Aptaujas rezultāti būs pieejami pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv, sociālo tīklu vietnēs, kā arī pašvaldības informatīvajā izdevumā “Siguldas Novada Ziņas”.
Iedzīvotāju aptauja tiek veikta sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka pirmdien, 6. janvāra vakarā, Latviju no dienvidrietumiem sasniegs siltā atmosfēras fronte, kas nakts gaitā pakāpeniski virzīsies pāri valsts teritorijai, atnesot ļoti stipru sasalstošu lietu. Uz ceļiem, kā arī citām virsmām, tai skaitā vadiem un koku zariem, veidosies apledojums.
Gaidāma atkala – sasalstošs lietus! Jāņem vērā, ka atkalas laikā:
Operatīvie dienesti aicina bez būtiska iemesla ārā nedoties. Ja ir nepieciešams doties ārā, esi uzmanīgs un ieplāno ilgāku laiku.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina par gaidāmiem ilgstošiem nokrišņiem, kā rezultātā sniega sega palielināsies par 5–8 centimetriem. Atsevišķos posmos ceļi un ielas var apledot, un snigšanas laikā redzamība būs pasliktināta, tāpēc aicinām autovadītājus un kājāmgājējus būt piesardzīgiem. Pašvaldības atbildīgie speciālisti seko līdzi mainīgajiem laikapstākļiem un tā prognozēm, lai nodrošinātu savlaicīgu ceļu, ielu un ietvju tīrīšanu un kaisīšanu.
Atgādinām, ka Siguldas novada ielu, ceļu un laukumu uzturēšanu nodrošina SIA “DGR serviss” saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 26 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” prasībām un pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanas klasēm.
Pašvaldības ietvju, veloceliņu, trotuāru un pieturvietu ikdienas uzturēšanu – sniega tīrīšanu un kaisīšanu ar pretslīdes materiālu – veic “Vizii Urban” (Siguldā) un “Eco Baltija vide” (Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagastā). Allažu un Mores pagastā teritorijas kopšanu veic pašvaldības darbinieki.
Par nesakoptām ielām, ietvēm vai ceļiem novadnieki var informēt:
Iedzīvotāju sniegtā informācija tiks nodota atbildīgajiem pašvaldības speciālistiem situācijas risināšanai.
Ziemas sezonā būsim saprotoši un iecietīgi – laikapstākļi mēdz būt ļoti mainīgi!