Ziemā atkritumu apsaimniekošana kļūst sarežģītāka – sniegs, apledojums un svētku laika papildu atkritumu apjoms nozīmē, ka piekļuve konteineriem un to iztukšošana prasa lielāku rūpību. Lai iedzīvotāji arī ziemā saņemtu pakalpojumu laikā un izvairītos no sasalušiem atkritumiem konteineros, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” ir apkopojis astoņus praktiskus padomus – no piekļuves nodrošināšanas un konteineru uzturēšanas līdz bioloģisko un citu atkritumu pareizai šķirošanai aukstajā sezonā.
1. Vāks – vienmēr ciet! Jebkurā gadalaikā, taču īpaši ziemā, kad mēdz būt bagātīgi nokrišņi dažādās formās, nepieciešams parūpēties, lai atkritumu konteinera vāks vienmēr būtu ciet. Tas neļaus atkritumiem samirkt, mazinās to sasalšanas riskus, uzlabos apkārtnes estētiku, atvieglos šoferu un krāvēju darbu un nepievilinās dzīvniekus.
2. Šķidrumiem un mitrumiem – nē! Iznesot atkritumus no siltām telpām salā, tajos esošais mitrums strauji sasalst un līdz ar to arī atkritumi var piesalt pie konteinera virsmām. Tas vēlāk apgrūtina konteinera iztukšošanu, tāpēc svarīgi no tādām situācijām izvairīties. Pirmkārt, jāatceras, ka ne ziemā, ne vasarā atkritumu konteineros nedrīkst izmest šķidrumus. Otrkārt, nešķirotos sadzīves atkritumus pirms izmešanas ieteicams uzkrāt maisā un pirms izmešanas to aizsiet, lai atkritumi neizbirtu konteinerā. Treškārt, ja iespējams, maisu ar atkritumiem pirms izmešanas paturēt vēsumā, lai tie atdzistu un nerastos tik krasas temperatūras svārstības, kas veicina piesalšanu.
3. Bioloģisko atkritumu īpatnības salā. Īpaši aktuāli rūpēties par atkritumu nepiesalšanu ir, šķirojot bioloģiskos atkritumus. Mizas un ēdienu atliekas ir materiāls ar augstu ūdens saturu, kas, nonācis temperatūrā zem nulle grādiem, sasalst. Tāpēc vēlams atkritumus konteinerā vienmēr izmest tikai atbilstošā iepakojumā – papīra maisiņos vai speciālajos maisiņos bioloģisko atkritumu šķirošanai. Tāpat var lietot specializēto maisu, kas tiek ieklāts konteinerā.
4. Svētku atkritumu šķirošana. Sākoties Ziemassvētku sezonai, palielinās dažādu preču patēriņš, līdz ar to rodas vairāk atkritumu, tostarp iepakojuma. Pārtikas produkti, dāvanas, dažādi dekori – teju viss, ko iegādājamies, nes līdzi savu otro ādu jeb iepakojumu. Jāatceras, ka papīra, plastmasas un metāla iepakojums liekams vieglā iepakojuma konteinerā, kas parasti ir dzeltenā krāsā. Pirms iepakojuma izmešanas svarīgi to rūpīgi saplacināt; savukārt stikla pudeles un burkas ievietojamas tam speciāli paredzētajā stikla konteinerā.
5. Notīri piebraucamo ceļu. Biežākais traucēklis savlaicīgai atkritumu izvešanai ziemā ir nepieejami konteineri. Ziemā šis rādītājs palielinās par aptuveni 20 %, salīdzinot ar silto laiku. Lai nodrošinātu atkritumu izvedēja piekļuvi konteineriem, ceļš jāattīra no sniega, bet apledojums jāapstrādā ar pretslīdes materiāliem (smiltis, sāls u.c.). Atkritumu vedējs ir smags un liels, tāpēc manevrēšana uz slidena vai nevienmērīga seguma ir bīstama un var radīt kavējumus.
6. Attīri konteineru laukumu. Svarīgi notīrīt ne tikai piebraucamo ceļu, bet arī trotuāru un konteineru laukumu, pa kuru jāvelk konteiners. Ja segumu klāj sniegs, konteineru pavilkt nav iespējams, jo sniegs bloķē konteinera ritenīšus. Reizēm ap konteineru laukumu, šķūrējot ceļu, tiek savelti sniega vaļņi, kuri padara neiespējamu konteinera izvilkšanu no laukuma līdz specializētajam transportam. Piepildītu konteineru celšana pāri vaļņiem apdraud darbinieku drošību un apgrūtina darbu.
7. Izvērtē, kur novieto savu auto! Vēl viens faktors, kas apgrūtina atkritumu izvešanu ziemā, ir uz ceļiem un pagalmos nepārdomāti novietotie auto, kas kopā ar sniega kupenām bloķē piekļuvi konteineriem. Īpaši ziemā, izvēloties auto novietošanas vietu daudzdzīvokļu māju pagalmos, jāpārliecinās, ka tam netraucēti garām varēs pabraukt atkritumu izvedējs, kā arī krāvējs varēs piekļūt atkritumu konteineriem un tos aizstumt līdz atkritumu vedējam.
8. Savlaicīga informācija – raita izvešana. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kādu apstākļu dēļ specializētā transporta piekļuve konteineram varētu būt traucēta, nekavējoties jāsazinās ar savu atkritumu apsaimniekotāju. Tas piedāvās risinājumus turpmākai atkritumu konteineru tukšošanai pēc tam, kad apstākļi būs uzlabojušies. Piemēram, “JUMIS” piedāvā vienoties par iespēju pārcelt atkritumu izvešanu uz citu dienu vai atcelt līdz tuvākajai grafikā paredzētajai atkritumu konteinera tukšošanas dienai. “JUMIS” klienti aicināti zvanīt uz tālruņa numuru 26112288 vai rakstīt e‑pasta adresi info@jumis.lv.
28. novembrī plkst. 18.30 Inčukalna Tautas namā notiks Inčukalna pagasta iedzīvotāju padomes sēde.
Tikšanās laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar padomes locekļiem, iepriekšējās padomes paveiktajiem darbiem un notiks brīva diskusija.
Iedzīvotāji laipni aicināti pievienoties uz sēdi, lai izteiktu savu viedokli!
13. decembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies reģionālais skolēnu mācību uzņēmumu tirgus “Cits Bazārs”.
“Cits Bazārs” ir iespēja jaunajiem uzņēmējiem no visas Latvijas piedzīvot dinamisku, praktisku un aizraujošu uzņēmējdarbības vidi. Pasākuma mērķis ir sniegt skolēniem pilnvērtīgu uzņēmējdarbības pieredzi – sākot no produkta prezentēšanas un pārdošanas līdz komunikācijai ar klientiem un profesionālas žūrijas vērtējumam.
Dalībnieki ne tikai prezentēs un tirgos savus radītos produktus, bet arī sacentīsies vairākās nominācijās, lai gūtu atzinību par radošumu, inovācijām, kvalitāti un uzņēmību.
“Cits Bazārs” ik gadu pulcē uzņēmīgus jauniešus, kuri vēlas attīstīt savas prasmes un drosmīgi spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā. Tas ir notikums, kas iedvesmo, vieno un dod iespēju augt.
Plašāka informācija un pieteikšanās pasākumam pieejama tīmekļa vietnē jalatvia.lv.
Seko līdzi jaunumiem un nenokavē iespēju būt daļai no šī iedvesmojošā notikuma!
No 15. līdz 29. oktobrim Siguldas novada pašvaldība veica aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas kārtību, kas regulē elektroskrejriteņu un velosipēdu novietošanu un maksimālo braukšanas ātrumu – 15 km/h.
Aptaujā piedalījās 75 iedzīvotāji. Rezultāti rāda, ka lielākā daļa aptaujāto koplietošanas transportlīdzekļus ikdienā neizmanto, ceturtā daļa tos izmanto dažreiz, daļa – regulāri. Par noteikto novietošanas zonu un ātruma ierobežojuma ieviešanu pilnībā informēti ir mazāk nekā trešdaļa respondentu.
Viedokļi par regulējumu ir dažādi. Attiecībā uz novietošanas zonām aptuveni trešdaļa aptaujāto ir neitrāli noskaņoti, tikpat daudz aptaujāto norāda, ka ir neapmierināti, savukārt apmierināti ir ceturtā daļa aptaujāto.
Aptaujā, vērtējot 15 km/h ātruma ierobežojuma piemērotību, 38,7% iedzīvotāju norādīja, ka tas ir pietiekams, savukārt 29,3% uzskata, ka atļautais ātrums ir pārāk liels. 18,7% respondentu to vērtē kā pārāk lēnu, bet 13,3% bija grūti sniegt konkrētu vērtējumu.
Kā nozīmīgākie regulējuma ieguvumi minēta drošāka satiksme, kārtīgāka transportlīdzekļu novietošana un mazāk traucēti gājēji. Daļa iedzīvotāju norāda, ka noteikumi būtiskus ieguvumus nav devuši.
Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka regulējums pēc vienas sezonas būtu jāpārskata.
Ņemot vērā saņemtos viedokļus, pašvaldība nākamsezon plāno pārskatīt regulējumu un veikt izmaiņas tajā, lai nodrošinātu drošu un ērtu pilsētvidi.
Ar pilnu aptaujas rezultātu apkopojumu iespējams iepazīties šeit.
Siguldas novada Jaunrades centrā 15. novembrī aizvadītas spraigas un aizraujošas sacensības “Siguldas Elektronikas rudens kauss 2025”. Sacensības pulcēja dalībniekus astoņās disciplīnās ar vairāk nekā 50 robotiem, parādot savu meistarību, zināšanas un prasmes.
Šis ir otrais gads, kad tiek rīkotas šāda veida sacensības, kurās uzsvars tiek likts uz bērnu un jauniešu prasmēm un iemaņām tehniskās jaunrades jomā, popularizējot skolēnu interesi par inženierzinātnēm un robotiku. Sacensību dalībnieki pārstāvēja Siguldas novada Jaunrades centru, Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centru “Jaunība”, Ilūkstes Raiņa vidusskolu, Gulbenes novada vidusskolu, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju, Rīgas Tehnisko universitāti un TTÜ Robotiklubi no Igaunijas.
Brīva konstrukcija folkrace skolēni:
MiniSumo skolēni:
Brīva konstrukcija folkrace PRO:
Brīva konstrukcija līnijsekošana skolēni:
Brīva konstrukcija līnijsekošana PRO:
VEX IQ 1:
Robotu cīņas (Robot Battle) 907 g (iesācēji):
Robotu cīņas (Robot Battle) 454 g:
Paralēli sacensībām, Siguldas novada Jaunrades centrā norisinājās programmas “Robotikas inženierija” trešā nodarbība. Programma piedāvā praktisku un starpdisciplināru pieeju robotikas pamatu apguvei, kas balstīta Vidzemes Augtskolas studiju programmas “Mehatronika” saturā un mūsdienu tehnoloģiskajās tendencēs. Dalībnieki apgūst visu robotikas izstrādes ciklu – no 3D modelēšanas un detaļu ražošanas līdz elektronikas montāžai un Arduino C++ programmēšanai.
Kā ierasts, ik gadu šajā laikā “Laimas” labdarības namiņš vērs savas durvis apmeklētājiem – šogad jau četrpadsmito reizi. 20. novembrī vienlaicīgi iniciatīva tiks uzsākta gan tiešsaistē laimasnamins.lv, gan klātienē pie “Laimas” pulksteņa, kas ir namiņa vēsturiskā atrašanās vieta. “Laimas” labdarības namiņš aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties sirsnīgā labdarības iniciatīvā, lai šogad piepildītu 1250 bērnu sapņus, tostarp 139 Siguldas novada bērnu sapņus, kuri kopā ar Siguldas novada Sociālā dienesta darbiniekiem aizpildījuši kartiņas par savām šī gada vēlmēm.
Šogad “Laimas” labdarības namiņš savā iniciatīvā iesaista vēsturiski visplašāko reģionu loku, sadarbojoties ar deviņu Latvijas novadu sociālajiem dienestiem – Saldus, Ogres, Cēsu, Madonas, Balvu, Līvānu, Rēzeknes, Ludzas un Siguldas. No šiem novadiem nāk bērnu kartītes, starp kurām katram namiņa apmeklētājam būs iespēja izvēlēties. Kartītēs katrs bērns ir aprakstījis savu sapni un apmeklētājiem ir iespēja šo dāvanu sarūpēt. Kartītēs iekļautas visdažādākās bērnu vēlmes – sākot no praktiskām, piemēram, ziemas zābaki vai sega un beidzot ar lietām, kas patiesi var iedvesmot bērnu turpināt ticēt saviem talantiem un nākotnes iecerēm.
“Šī iniciatīva ir kļuvusi par skaistu tradīciju, kas ik gadu pierāda – labestība ir mūsu sabiedrības sirds. Jau vairāk nekā desmit gadus “Laimas” labdarības namiņš ir vienojis tūkstošiem cilvēku, kuri vēlas palīdzēt bērniem piedzīvot svētku brīnumu. Šogad aicinām to darīt ar vēl lielāku siltumu un ticību – jo laime ir tepat – bērnu sapņos,” ir pārliecināta “Orkla Latvija” komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Laura Bagātā.
Ikvienam ir iespēja piedalīties bērna sapņa piepildīšanā!
“Laimas” labdarības namiņš darbosies visu Ziemassvētku gaidīšanas laiku – no 20. novembra līdz 19. decembrim. Ar bērnu sapņiem viņu pašu sagatavotu Ziemassvētku kartīšu veidā ikviens ir aicināts iepazīties klātienē “Laimas” labdarības namiņā Rīgā, no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 12.00 līdz 20.00; sestdien, svētdien no plkst. 10.00 līdz 18.00.
Projekta norisē piedalās arī uzticami partneri, bez kuru atbalsta iniciatīva nebūtu iedomājama. Viens no tādiem ir “Latvijas Pasts”, kas bez papildu maksas nodrošina laicīgu un atbildīgu dāvanu sūtīšanu visā Latvijā, izmantojot pakomātus vai kurjerpiegādi. Tiks nodrošināta ērta iespēja nosūtīt gan mazāka izmēra, gan lielformāta dāvanas. Sīkāku informāciju par soļiem, kā nosūtīt dāvanu, varēs atrast tīmekļa vietnē laimasnamins.lv.
Jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” turpina īstenot projektu “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” un aicina uz atklāšanas pasākumu, kurā sabiedrība tiks iepazīstināta ar projektā paveikto. Projekta ietvaros jauniešiem tiek nodrošinātas plašas iespējas attīstīt un pielietot savas digitālās prasmes, vienlaikus izveidojot mūsdienīgu, ilgtspējīgu, uz jauniešu problēmu risinājumiem vērstu digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībā.
Pasākums notiks 28. novembrī plkst. 18.00 Siguldas Jaunrades centrā, Raiņa ielā 3. Pēc oficiālās daļas plānota jauniešu grupas “Apjaunība” koncerts un vakara noslēgumā – Silent Disco ballīte.
Projekta kopējais finansējums ir 48 335,65 eiro, kas paredzēts gan aktivitātēm, gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojuma iegādei.
Projektā līdz šim iesaistījušies 266 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, tostarp jaunieši ar ierobežotām iespējām. Šis rezultāts vairāk nekā par 30 % pārsniedz projektā izvirzītos mērķus.
Realizētas teorētiskās un arī praktiskās mācības šādās tēmās:
Mācības jauniešiem vadīja katras jomas profesionāļi:
Savukārt praktiskajām nodarbību vadīšanai ir pievienojušās arī šādas personības:
Projekta ietvaros iegādāts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojums – iekārtota profesionāla podkāstu studija, DJ darba stacija un skaņu ierakstu studija, iegādātas vairākas foto un video kameras, foto studijas gaismu komplekts, bezvadu interviju mikrofoni, teksta ierīce video ierakstiem, pieci MacBook datori ar Adobe programmatūru skaņas, foto un video apstrādei, un iekārtotas astoņas darba vietas darbam ar IKT. Iegādātais aprīkojums ir brīvi pieejams visiem Siguldas jauniešiem, kas vēlas attīstīt savas digitālās prasmes.
Projekta īstenotājs – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību. Vairāk informācijas tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv.
Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.
Informāciju sagatavoja:
Jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” vadītājs
Jānis Auzāns
Piektdien, 14. novembrī, Siguldas novada pašvaldības speciālisti devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Jēkabpils novadu, lai stiprinātu profesionālo sadarbību starp pašvaldībām un dalītos pieredzē dažādās jomās.
Vizītes laikā kolēģi strādāja tematiski sadalītās grupās, pārrunājot sev aktuālos jautājumus, salīdzinot darba prakses, meklējot risinājumus kopīgiem izaicinājumiem un iepazīstoties ar citas pašvaldību pieredzi, kas var palīdzēt ikdienas darbā.
Šādas vizītes ļauj ne vien uzzināt par citu pašvaldību veiksmīgākajiem risinājumiem un izaicinājumiem, bet arī veidot profesionālu sadarbības tīklu starp speciālistiem. Jaunie kontakti un dalīšanās pieredzē palīdz stiprināt pašvaldību spēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Kultūras centrā “Siguldas devons” 12. novembrī pirmo reizi kopīgā sanāksmē pulcējās jaunievēlēto Siguldas novada iedzīvotāju padomju locekļi. Tikšanās laikā viņi tika sveikti ar ievēlēšanu, iepazīstināti ar iedzīvotāju padomju nolikumu un turpmāko darbības kārtību. Tika pārrunāti tuvākajā laikā veicamie darbi. Katra padome tikās pirmajā padomes sēdē, lai vēlētu amatus – padomes priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.
Sanāksmes laikā padomju locekļi tika iepazīstināti ar iespējām īstenot iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot pieejamo pašvaldības finansējumu un atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām, tostarp līdzdalības budžeta līdzekļus. Dalībnieki dalījās ar pirmajām idejām un priekšlikumiem, kā padomes varētu sekmēt vietējo kopienu attīstību un iedzīvotāju iesaisti novada dzīvē.
Siguldas novada iedzīvotāju padomes izveidotas, lai stiprinātu vietējās kopienas iesaisti lēmumu pieņemšanā un veicinātu demokrātisku līdzdalību. Padomju locekļi pārstāvēs iedzīvotāju intereses tādos jautājumos kā teritorijas labiekārtošana un tīrība, kultūras piedāvājums, kultūras mantojuma saglabāšana, iedzīvotāju sociālās un izglītības vajadzības, attīstības projekti un arī vietējās identitātes un lepnuma veidošana par savu pagastu un novadu.
Padomes locekļiem ir tiesības sagatavot lēmuma projektus izskatīšanai domes sēdēs, pieaicināt speciālistus uz sēdēm un pieprasīt informāciju no pašvaldības par kopienai būtiskiem jautājumiem. Savukārt pašvaldībai vismaz reizi gadā paredzētas tikšanās ar padomju pārstāvjiem, lai pārrunātu aktualitātes un sadarbības jautājumus. Tuvākā padomju tikšanās ar pašvaldību tiek plānota 2026. gada pavasarī, pēc budžeta apstiprināšanas.
Padomes tiksies vismaz reizi ceturksnī, lai izskatītu aktuālos jautājumus un sniegtu priekšlikumus domei. Padomju sēdes būs atklātas, un ikvienam iedzīvotājam būs iespēja tajās piedalīties. Informācija par plānotajām padomju sēdēm tiks publicēta Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē sigulda.lv.
Iedzīvotāju padomes ir izveidotas visās Siguldas novada teritoriālajās vienībās – Siguldas pilsētā, Siguldas, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Lēdurgas, Allažu un Mores pagastā. Katrā padomē darbojas pieci līdz deviņi ievēlēti pārstāvji, kas turpmākos četrus gadus pildīs savus pienākumus, balstoties vietējo iedzīvotāju interesēs. Ievēlēto padomju sastāvs pieejams sigulda.lv sadaļā “Iedzīvotāju padomes”.
Kontaktinformācija Siguldas novada iedzīvotāju padomju jautājumos:
Attīstības un investīciju pārvaldes projektu vadītāja Lelde Lapsa
Tālrunis: 20249791
E‑pasts: iedzivotaju.padomem@sigulda.lv vai lelde.lapsa@sigulda.lv
SIA “Saltavots” informē, ka šodien, 16. novembrī, Lēdurgā, Ozolu ielā, notikusi ūdensvada avārija.
Līdz avārijas seku novēršanai, nebūs ūdens nekustamajiem īpašumiem: Ozolu, Emiļa Melngaiļa, Upeskalna, Lauku un Rūpniecības ielā, un “Ciemgaļiem”.
SIA “Saltavots” šobrīd veic bojājuma novēršanas darbus, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu ūdens padevi. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Siguldas novada pašvaldība īsteno Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu “PROTI un DARI 2.0”. Projekta mērķa grupa ir jaunieši, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.
Programmas mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti mācību pasākumos un izglītības ieguvē (tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara), nodarbinātībā vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
Pasākuma īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 316 841,82 eiro. Kopumā projektā plānots iesaistīt 149 jauniešus. Šobrīd projektā jau iesaistījušies vairāk nekā 120 jaunieši.
Projekts “PROTI un DARI 2.0” norisināsies Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (turpmāk – JSPA) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” un 4.2.3.4. pasākuma “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā” ietvaros.
Interesenti aicināti pieteikties pie projekta “PROTI un DARI 2.0” programmas vadītājas Ilzes Vilciņas, zvanot uz tālruņa numuru 29234706. Sīkāka informācija par projektu pieejama tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Jaunrades centrs
Projekta “Proti un dari” programmas vadītāja
Ilze Vilciņa
6. un 7. novembrī Latvijā pirmo reizi notika Baltijas un Ziemeļvalstu Eiropas mantojuma zīmes (EMZ) vietu pārstāvju un nacionālo koordinatoru tikšanās, piedaloties arī EMZ biroja pārstāvjiem. No Latvijas piedalījās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas pārstāv gan nacionālo koordinatoru, gan EMZ vietas, un Turaidas muzejrezervāts kā EMZ vietas pārstāvis.
Šīs divas dienas izvērtās ļoti spraigas un bagātīgas – vienam otru iepazīstot un daloties pieredzē, kas viennozīmīgi veicināja Eiropas kultūras mantojuma atpazīstamību reģionā. Pirmajā dienā iepazīšanās seminārs un pieredzes stāsti notika Rīgā, Trīs brāļu kompleksā, bet 7. novembrī pasākums turpinājās Turaidas muzejrezervātā. Pasākuma noslēgumā dalībnieki vienojās kopējā atziņā, ka šī tikšanās bija lieliska iespēja iepazīties tuvāk un uzsākt jaunu sadarbības ideju attīstīšanu. EMZ biroja pārstāvji apliecināja, ka arī turpmāk būs vairāki Eiropas Komisijas finansēti grantu konkursi tieši EMZ vietām, kuros iespējams saņemt finansējumu gan individuālu, gan savstarpēju sadarbības projektu attīstībai. Tāpat 2026. gada aprīlī notiks Eiropas mantojuma zīmes forums, kurā tiks pasludināti jaunie EMZ laureāti.
Latvijā pirmā Eiropas mantojuma zīme tika piešķirta 2019. gadā Trīs brāļu kompleksam Rīgā par kultūras mantojuma institūciju lomu plašā kultūras vērtību saglabāšanā, īpaši sabiedrībai sarežģītos un ilgstoša politiska konflikta apstākļos.
Turaidas vēsturiskajam centram 2021. gadā piešķirta Eiropas mantojuma zīme ar ierakstu: “Turaidas vēsturiskais centrs ir vieta, kas raksturo dažādu kultūru mijiedarbību un daudzpusīgu eiropeizācijas procesu tūkstoš gadu ilgā laika posmā. Tā ir vieta, kas “Dziesmotajā revolūcijā” pauda nevardarbīgo pretošanos, pārstāvot Eiropas vērtības – brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības.”
Šobrīd Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļautas sekojošas vietas un objekti no Somijas un Baltijas valstīm:
Eiropā kopš 2013. gada šo zīmi ir saņēmuši 67 objekti – gan lieli, gan mazi, gan laukos, gan pilsētās, gan jau labi zināmi, gan mazāk pazīstami, gan tādi, kas atrodas kalnos vai jūras dzīlēs. Visus šos objektus vieno Eiropas dimensija – vērtības, kas ir raksturīgas katram objektam pašam par sevi un vienlaikus ir kopīgas visai Eiropai.
Eiropas mantojuma zīmes mērķis ir stiprināt Eiropas pilsoņu, īpaši jauniešu, piederības izjūtu Eiropas Savienībai, veicināt savstarpējo sapratni un kultūru dialogu, pamatojoties uz Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgām vērtībām un elementiem, kā arī uz izpratni par nacionālo un reģionālo daudzveidību. Zīme sniedz Eiropas pilsoņiem jaunas iespējas izprast kopīgo, reizē atšķirīgo kultūras mantojumu un kopīgo vēsturi, kā arī ES vērtības un nozīmi.
Eiropas mantojuma zīme tiek piešķirta objektiem, kam piemīt liela simboliska Eiropas nozīme un kas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi, Eiropas Savienības izveidi, kā arī Eiropas integrācijas procesa pamatā esošās vērtības un cilvēktiesības.
Ar visām 67 Eiropas mantojuma zīmes vietām var iepazīties tīmekļa vietnē ehl-bureau.eu.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte