28. martā plkst. 12.00 Anšlava Eglīša ekspozīcijā, Inciemā, aicinām uz literatūrzinātnieka Jāņa Ogas priekšlasījumu “Ar tīras dabas elpu stagnācijas smacenī. Alberts Caune: dzelzceļnieks, dabas tēlojumu, miniatūru un balāžu autors”.

Alberts Caune (1917–2011) ir dzejnieks un prozists. Dzimis Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagasta Iņķēnos, beidzis Medņu sešklasīgo pamatskolu (1933), gājis gana un kalpa gaitās, dienējis Latvijas armijā (1938–1941). Jāņa Liepiņa vārdiem izsakoties, “kurzemniekā pārtapušais malēnietis” mūža lielāko daļu strādājis par dzelzceļa montieri un apgaitnieku Vaiņodē (1945–1977). Pirmais dzejolis “Baltijas valšķu savienībai” publicēts 1936. gadā, dzeja iespiesta arī vācu okupācijas laikā, pēc tam līdz pat 1968. gadam nav publicējies. Iznākuši tēlojumu un miniatūru krājumi “Dialogs ar dabu” (1973), “Mazliet savdabji” (1977), “Zemes raksti” (1978), “Sūrums un veldze” (1983), “Silpurene” (1987), romāns “Kur brīnumpuķe zied” (1999; sarakstīts 1978), dzeja un poēmas apkopotas grāmatās “Atvilktnes darbi” (1996; no 1955. līdz 1978. gadam rakstīti dzejoļi), “Rietumkursas zaļi zeltainie mājokļi” (2006) un “Rietumkursas valnī” (2008). 1982. gadā uzņemts Rakstnieku savienībā, 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis brāļu Brastiņu balvu “Latviskās Latvijas labad”.

Priekšlasījumā tiks aplūkots Alberta Caunes ceļš uz profesionālo rakstniecību 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē, kad 1968. gada februārī laikrakstā “Literatūra un Māksla” tiek publicēts viņa tēlojums “Mežinieka piezīmes”. Par 50 gadu slieksni pārkāpušā vaiņodieša otro debiju literatūrā liecina plaša sarakste ar laikraksta “Literatūra un Māksla” prozas nodaļas vadītāju Ēvaldu Vilku, žurnāla “Karogs” redakciju un laikabiedriem. Paralēli publicētajiem darbiem, kurus gan lasītāji, gan kritiķi uzņem atzinīgi, stagnācijas gados top “atvilktnes darbi” – dzeja un poēmas Jāņa Medeņa stilistikā un utopiska proza, kas sakņojas dievturībā, vēstures un folkloras avotu pētniecībā un sapnī par latvisku Latviju un tās ainavu.

Jānis Oga (1982) ir literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, zinātniskais sekretārs un humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” galvenais redaktors. Apgāda “Mansards” dibinātājs (2004) un galvenais redaktors, bijis Latvijas Literatūras centra direktors un literatūras žurnāla “Latvju Teksti” izdevējs.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievērsīsies tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju būs veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.

Pirms lekcijas Anšlava Eglīša ekspozīcijā būs apskatāma grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” nominēto grāmatu izstāde.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja – bez maksas.