17. janvārī plkst. 16.00 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē notiks rakstnieces, dzejnieces un dramaturģes Ingas Ābeles romāna “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu” un viņas veidotās Aspazijas dzejas izlases “Aspazijas debesjums” atvēršanu.
Abas grāmatas iznākušas izdevniecībā “Dienas Grāmata”, pie tām strādājušas redaktores Dace Sparāne-Freimane un Gundega Blumberga, zinātniskais redaktors Jānis Zālītis, konsultants Vents Zvaigzne un mākslinieks Jānis Esītis. Grāmatas iznākušas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Pasākumā notiks tikšanās ar autori un redaktoriem, klausīsimies romāna “Mīlamā” lasījumus un dzeju no krājuma “Aspazijas debesjums”. Muzicēs Elija Kapicka un Raimonds Bičus, skanēs dziesmas ar Aspazijas vārdiem. Noslēgumā – cienasts, sarunas un kopā būšana pils kamīnzālē. Interesentiem būs pieejams arī izdevniecības “Dienas Grāmata” grāmatu galds.
Inga Ābele ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm. Viņa ir piecu romānu, četru stāstu krājumu, dokumentālās prozas, dzejas un dzejprozas krājumu, kā arī vairāku lugu un scenāriju autore. Viņas darbi tulkoti angļu, itāļu, franču, dāņu, lietuviešu, vācu, čehu, slovēņu, zviedru, gruzīnu, armēņu un krievu valodā.
Inga Ābele piecas reizes bijusi Latvijas literatūras gada balvas laureāte. 2008. gadā saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par romānu “Paisums”. Godalgota ar “Spēlmaņu nakts balvu”, Autortiesību bezgalības balvu, Prozas lasījumu balvu, sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras”, Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par romānu “Klūgu mūks”, Dzintara Soduma balvu un Žaņa Katlapa balvu.
Jaunākais Ingas Ābeles darbs – romāns “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu” – par latviešu dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (1865–1943) – klajā nācis sērijā “Es esmu…” pagājušā gada decembrī.
“Laiks šajā romānā izplūst no septiņiem avotiem,“…lādēm, ko jūra izmetusi krastā pie klints. Tur ir liela kā sarkofāgs lāde no zaļi krāsota priedes koka, apkalta ar spīdīgām sirdīm un sidraba stūru rozēm. Smiltīs mētājas tīnei līdzīgs ķists no karēļu bērza kā no svītrainas, gludenas tīģerādas. Pūķiem nokalta pirāta lāde no Gotlandes ar stipru atslēgu. Brūns, mīlīgs šķirsts, apkrāsots ar dzeltenām puķēm un putniem. Maza, melna vācelīte ar salmu inkrustāciju. Plats ozolkoka skapis un trausla, dzīves vētrās cietusi skolotājas lāde, apjozta ar ādas siksnu… Stāvi klusu, sirds! Saviļņotā ūdenī kalnu gali neatspīd. Es pastiepju roku un apturu jūru. Milzīgajās debesu stellēs dancodama aust saule.” Šis ir viens daudziem iespējamiem šī apbrīnojamā romāna citējumiem, kas raksturo pašu darbu. Kas bija, kas IR Aspazija? Inga Ābele pēc atbildes dodas ļoti tālā senatnē, lai caur senčiem un visdažādāko likteņu veidotos rakstos atšifrētu Aspazijas notēlus un, apņēmīgi vedot lasītāju cauri šo notēlu virknēm, sniegtu iespēju sastapties ar viņas nemirstīgo dvēseli.”
Dace Sparāne-Freimane
“Aspazijas ienākšana latviešu literatūrā bieži salīdzināta ar zvaigznes dzimšanu – tik daudz liesmainas kaislības, lielu domu un spārnotu vārdu koncentrējās jau viņas pirmajos darbos. Romānu par reiz mīlamāko latviešu dzejnieci Inga Ābele uzsāk no bijīga attāluma, vairākās viņas senču paaudzēs saplūcot ziedu klēpi, no kura vītais vainags nākotnē kronēs latviešu dzejas karalieni. Taču, jo lielāka bijusi gūtā mīlestība, jo sāpīgāk pārdzīvot nodevību un aizmirstību, un rakstnieces tvertais Aspazijas tuvplāns mums atklāj dziļu cilvēcisku traģēdiju.”
Vents Zvaigzne
Ingas Ābeles veidoto Aspazijas dzejas izlasi “Aspazijas debesjums” papildina sakārtotājas apceres par Aspazijas dzejas tēlu pasauli.
“Sen pārbaudīta, gan dažkārt piemirsta patiesība: nav tāda rakstnieka, mākslinieka, nav tāda mūzikas, dzejas vai prozas darba “vispār” – ir tikai tas un tik daudz, kam paši esam ieinteresēti un gatavi panākties pretī, sabalsot to ar sev tuvo un zināmo. Tā arī no Ingas Ābeles sakārtotā un esejiski apcerētā “Aspazijas debesjuma” mūsu skatam paveras pasaule, kur līdzās uz “zelta mākonīša” mīt viņas abas – “saules meita” Aspazija un rakstniece no 21. gadsimta. Turpat arī Rainis – “tik nešķirami, kā puķes galva kopā der ar kātu”. Un visa dzeja “Aspazijas debesjumā” – Ingas Ābeles izjusta un saausta kā “vēstules mīļotajam plašā emociju spektrā””.
Jānis Zālītis, literatūrzinātnieks
Ieeja – bez maksas.