Aizvadītajā nedēļā, 9.maijā Turaidas muzejrezervātā notika konference „Muzeja darbinieka profesija – esošā un vēlamā”. Tā noritēja konferenču cikla ietvaros, kas tiek rīkotas, atzīmējot desmitgadi kopš LR Saeimā tika pieņemts Muzeju likums.

 

Konferenci atklāja Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns, uzsverot konferences mērķi - aktualizēt jautājumus par muzeju darbinieku profesionalitāti, attīstības motivāciju, kā arī analītiski paskatīties uz sevi no malas - kādi ir muzeju darbinieki un kādi tie vēlas būt. Šobrīd muzeju nozarē ir nodarbināti 1600 cilvēki. „Personāls un profesionalitāte ir ikviena uzņēmuma svarīgākais resurss”, konferences atklāšanā atgādināja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

 Muzejnieki ir kā sava veida amata brālība, tie priecājas un lepojas par kolēģu sasniegumiem. Konferences sākumā ar skaļiem aplausiem un ziediem tika sveikts Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns, kuram par nopelniem Latvijas valsts labā šā gada 18. aprīlī piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa, sveicot kolēģi, uzsvēra, ka šāda atzinība no valsts puses dara godu visai nozarei kopumā.
 

Konferences laikā tika nolasīti ziņojumi par to, kas ir profesionāls muzeja darbinieks, kā šo jautājumu aplūko Starptautiskā Muzeju padome (ICOM) un kāda ir reālā situācija Latvijā. Daina Ratniece, Muzeju valsts pārvaldes vecākā referente savā ziņojumā uzsvēra, ka muzejos ir relatīvi neliela kadru mainība. Muzejos pakāpeniski ienāk arī gados jauni speciālisti. Muzeju valsts pārvaldes priekšnieka vietniece Agrita Jirgensone ziņojumā „Muzeju profesija - starptautiskie standarti” uzsvēra, ka jautājumi par profesionalitāti tika aplūkoti arī gadskārtējā Starptautiskajā Muzeju darbinieku profesionālās izglītības komitejas (ICTOP ) sanāksmē.

 Katra muzeja darbības vērtēšanas pamatkritērijs ir profesionalitāte, ko nodrošina darbinieki, tā savā ziņojumā uzsvēra Skaidrīte Ruskule, Latvijas Dabas muzeja direktore. Jaunu darbinieku piesaistīšana un ievadīšana muzeja darbā ir atbildīgs darbs. Tik pat nozīmīga un būtiska ir darbinieka motivēšana un darba rezultātu vērtēšana. Par pieredzi darbinieku motivēšanā pastāstīja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktores vietniece zinātniskā darbā Ilona Celmiņa.
 

Latvijā ir iespēja apgūt akadēmisku izglītību muzeoloģijā. Ar Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmu muzeoloģijā iepazīstināja programmas direktore Agnese Hermane. Astoņu gadu laikā maģistra grādu muzeoloģijā ieguvuši 28 studenti. Profesionālās zināšanas muzeju speciālisti var papildināt arī Muzeju Valsts pārvaldes organizētajos tālākizglītības kursos, no kuriem populārākais „Muzeju ABC”. Tomēr liela loma profesionalitātes veidošanā ir praktiskai darba pieredzei un tām zināšanām, kuras nav iespējams apgūt mācību iestādēs. To atspoguļoja arī Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ziņojums „Ekspozīcija – profesionalitātes rādītāja muzejā” „Nevar runāt par kvalitatīvu jeb profesionālu muzeja darbību tādā muzejā, kurā nav iespējams aplūkot muzeja ekspozīcijas vai izstādes. Ekspozīcijas ir muzeja saruna ar apmeklētāju un sabiedrību. Ekspozīcijas izsaka muzeja misiju un galveno vēstījumu.”

 Ziņojuma laikā tika izvirzīta diskusiju tēma: kāds ir Latvijas muzeju vēstījums. No šāda aspekta Latvijā muzeji līdz šim vēl nav pētīti. Trūkst arī pētījumu par to, kā Latvijas muzeji uzrunā sabiedrību, cik plašas un daudzpusīgas tēmas tiek aplūkotas ekspozīcijās un vai ir iespējams gūt vēsturiskās informācijas kopumu par cilvēku radītām un saglabātām materiālās kultūras liecībām, notikumiem šajā teritorijā gadsimtu gaitā, izmaiņām vērtību sistēmā un attieksmē pret dzīves telpu un sevi pašu.
 

Latvijā ir 21 muzejs, kur strādā tikai viens cilvēks. Par „Viena cilvēka muzeju” ziņojumu nolasīja Rasma Noriņa, Pāles pagasta novadpētniecības muzeja vadītāja. Ziņojuma laikā tika skartas gan šādas muzeja formas priekšrocības, gan vājās puses. Muzeja darbinieks ir viena no radošākajām profesijām, Rasma Noriņa uzskata: „Muzejā nestrādā, muzejā dzīvo”.

 Pusdienu pārtraukumā konferences dalībnieki ar profesionālu interesi apskatīja Siguldas 800 gades svētku laikā Turaidas pilī atklātās ekspozīcijas. Konferences ietvaros Raivis Sīmansons, Muzeju valsts pārvaldes referents, prezentēja jauno izdevumu „Mūžizglītība muzejā – Eiropas rokasgrāmata”. Izdevums ir tulkots no franču valodas un tas izdots sērijā „Muzeoloģijas bibliotēka”.

 Plašas diskusijas, dalīšanās pieredzē pasākuma noslēgumā apliecināja, ka šādas konferences ir ļoti lietderīgas un arī turpmāk nepieciešams satikties, lai kopā risinātu aktuālos jautājumus muzeju nozarē. Nākamā konference „Muzeju nozares pārvaldība: akreditācija kā pārvaldības instruments” 17. septembrī notiks Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.

  
 
Informāciju sagatavoja:

Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskā darbā                             

Jolanta Dukaļska