2007. gadā, laikā kad Sigulda atzīmēja 800 gadi, tika uzsākta arheoloģiskā izpēte Siguldas Krusta kalnā, lai pētītu Siguldas vēsturi un precizētu informāciju par senāko apdzīvotību novadā. Šovasar no 21.jūlija līdz 30. augustam turpinās arheoloģiskie izrakumi Siguldas Krusta kalnā. Izpēte tiek veikta ar Siguldas novada domes finansiālu atbalstu, darbus organizē Turaidas muzejrezervāts un to veikšanā piedalās arī Siguldas jaunieši.

 Kalns atrodas ap 60 m uz ziemeļiem no Livonijas ordeņa Siguldas pilsdrupām. Valsts arheoloģijas pieminekļu reģistrā šie abi vēstures liecinieki minēti ar vienu numuru – 2139. Krusta kalns atzīmēts kā „kulta vieta” (iespējams tas saistīts ar 20.gs. 30-to gadu dievturu aktivitātēm, ir ziņas arī par 20.gs. 90-tajiem gadiem, kad notikušas līdzīgas darbības.)

Pagājušajā gadā Krusta kalns muzejrezervāta speciālista Egīla Jemeljanova vadībā pētīja pirmo reizi, atklājumi bija visai negaidīti. Ja pirms tam šī vieta siguldiešiem asociējās ar viduslaiku kapsētu un soda vietu, tad pagājušajā gadā veiktie izrakumi liecināja par ko citu. Vēl pirms vācu krustnešu ienākšanas šajā teritorijā 13.gs. sākumā, šo kalnu par mājvietu bija izvēlējušies vietējie lībieši, bet, kas vēl pārsteidzošāk, pirms viņiem šo kalnu bija apdzīvojuši Gaujas jeb Vidzemes zemgaļi. Pateicoties jaunajiem atklājumiem, var secināt, ka Krusta kalns ir apdzīvots daudz senāk par Siguldas mūra pili. Iespējams, ka tieši Krusta kalns ir uzskatāms par īsto Siguldas pils šūpuli, no kurienes 800 gadu laikā ir izaugusi mūsu pilsēta.

Informāciju sagatavoja:

Turaidas muzejrezervāta speciālists M.Kalniņš