Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos – 16., 17. un 18. novembrī – laikā no plkst. 17.00 līdz 20.00 aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei. Tā ir iespēja pazaudēt ikdienas rūpes Turaidas stāvajās gravās un Gaujas nerimtīgajā plūdumā! Turaidu senie šīs zemes iedzīvotāji lībieši saukuši par Dieva Tora dārzu. Gaisma Turaidā – Dieva dārzā svētku laikā palīdzēs stiprināt ticību un piederību mūsu zemei, sajust, ka vēsture ir mūsu spēks.

Pēc tumsas iestāšanās Turaidas ceļi būs guņiem pilni – tāpat kā tālajā 1872. gada novembra vakarā, kad pār pili nolija “zelta zvaigžņu lietus”, zemei ieejot sairušās Biēla komētas meteoru plūsmā. Senās pils mūri izgaismosies, uz brīdi ļaujot pieskarties pagātnei un piedzīvot maģisku vēstures klātbūtni, sajūtot, ka valdnieks Kaupo, bīskaps Alberts, Maija – Turaidas Roze un mūsu Dainu tēvs Krišjānis Barons, iespējams, ir tepat blakus.

Īpašo svētku noskaņu veido gaismu mākslinieks Uldis Skroders – cilvēks, kurš vairākkārt iedzīvinājis Cēsu Sv. Jāņa baznīcas torni, ļaujot tam izstāstīt gadsimtu stāstus un noticēt brīnumam, tehniskais nodrošinājums – SIA “TCA”. Režisore – Laura Čaupale.

Turaidas mūra pilij šogad 810. No seno lībiešu kaula stabulītes skaņām līdz dziesmotai atmodai Dainu kalnā – tās astoņi gadsimti kārtu kārtām veido ne tikai Turaidas, bet visas Latvijas vēsturi. Livonijas Indriķa hronika vēsta par mūra pils būvniecību Turaidā, kas uzsākta 1214. gadā: “Pēc tam Raceburgas bīskaps Filips ar krustnešiem un fogtu Gerhardu devās uz Turaidu un (Rīgas) bīskapam (Albertam) tur uzcēla kastellu, ko nosauca par Frēdelandi – it kā par miera nesēju zemei, cerēdams, ka šī pils zemei radīs mieru un būs patvērums priesteriem un visiem viņa vīriem.” Par Frēdelandi (Vredelande) vieta saukta neilgu laiku, atgriežoties atpakaļ pie senā lībiešu dotā nosaukuma Turaida (latīņu valodā Thoreyda, Thoreida, vācu valodā – Treiden, Treyden). Kastella, kas minēta 1214. gadā, bija nocietināta vieta ar apkārtmūri, bet jau pēc dažiem gadiem mūra nocietinājums Turaidā latīņu valodā saukts par “castrum” – pili. Ar laiku mūra pils aizsardzības sistēma arvien paplašinājās, un 16. gadsimtā Turaidas lielā pils jeb “castrum magnum Thoreydensis” aizņēma visplašāko teritoriju un bija savam laikam vislabāk nocietināta. Daļa no senā būvapjoma Turaidā restaurētā veidā redzama arī mūsdienās.

Pasākuma laikā būs iespējams apmeklēt ekspozīcijas “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un “Turaidas pils būvvēsture”. Pastaigas papildinājumam varēs apmeklēt ceļinieku restorānu “Tūrists”, kura saimniece Baiba Bračka būs sagatavojusi īpašu svētku maltīti.

Ieejas maksa ar Turaidas muzejrezervāta biļeti. Siguldas novada iedzīvotājiem,uzrādot Siguldas novada ID karti – 20 % atlaide.

Notikumu īsteno Turaidas muzejrezervāts, atbalsta Siguldas novada pašvaldība. Vairāk informācijas Turaidas muzejrezervāta mājaslapā www.turaida-muzejs.lv.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.