Siguldas novads 2024. gadā bijis kultūras notikumiem bagāts, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu kultūras un mākslas pieredzi. No izcilām tradīcijām līdz jaunām iniciatīvām, piedāvājot vairāk nekā 500 dažādus pasākumus.

Veicinot iedzīvotāju līdzdarbošanos, Siguldas novadā arī 2024. gadā aktīvi turpina darboties Kultūras konsultatīvā padome un Bērnu kultūras konsultatīvā padome, kas līdz šim ir pirmā un vienīgā šāda padome Latvijā. Pašvaldība pērn sniegusi atbalstu 17 iedzīvotāju iniciatīvu projektiem 55 000 eiro apmērā konkursa “Kultūras un sabiedrībai nozīmīgi projekti“ ietvaros. Novadā turpināts mērķtiecīgs darbs ar bērnu un jauniešu auditoriju, piemēram, kultūras centrā “Siguldas devons” notikuši vairāki cikla “Kultūr’Kūlenis” pasākumi, Lēdurgā jau trešo gadu īstenota nometne jauniešiem, savukārt Mālpilī sadarbībā ar Siguldas novada mākslu skolām norisinājās Mākslas diena jauniešiem.

Stiprinot novada kopienas un kopā pulcējot visus novada iedzīvotājus un amatiermākslas kolektīvus, novadā svinēti Siguldas svētki un pagastu svētki – Zemeņu svētki Mālpilī, Apkaimes svētki Siguldas pagastā, Mores un Allažu pagasta svētki, Anšlava sporta diena Inciemā, Putras diena Lēdurgā, Reģu diena Krimuldā, kā arī 53. Dziesmu diena Inčukalnā. Sigulda mērķtiecīgi attīsta pasākumu tūrismu, organizējot Latvijā jau plaši pazīstamo gardēžu festivālu “Ziemas garšu svinēšana” un Šūpoļu festivālu. Ar vērienīgu Dž. Verdi operas “Traviata” iestudējumu izskanēja arī XXXI Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki. Sadarbībā ar Latvijas senioru biedrību Siguldas novadā – Allažos, Inčukalnā, Jūdažos, Mālpilī un Morē – notika 6. Latvijas senioru dziedāšanas svētki.

Kopumā no īstenotajiem 542 pasākumiem 143 bijuši profesionālās mākslas pasākumi – koncerti, koncertuzvedumi, teātra izrādes, kino un citi notikumi Siguldā, Mālpilī, Inčukalnā un citviet novadā. Aizvadīti arī 96 notikumi kopienu stiprināšanai. Apmeklētākie pasākumi novadā pagājušajā gadā – Šūpoļu festivāls Siguldā, Vasaras saulgrieži Lēdurgā, Zemeņu svētki Mālpilī, Siguldas svētki. Tāpat novadnieki un viesi kuplā skaitā apmeklējuši citus iemīļotus pasākumus – Muzikālās brokastis, Apkaimes svētkus, Mores svētkus, Putras dienu Lēdurgā un Reģu dienu Krimuldā. Īpaši akcentējama programma “Kaimiņu būšana”, kad augusta mēnesī kultūra ienāk vietās, kur ikdienā tās piedāvājums nav pieejams.

Veicinot patriotismu un piederību savai zemei un tautai, 4. maijā 21 mājas pagalmā un sētā visā novadā pie balti klātiem galdiem svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, bet 18. novembrī Siguldas novadnieki cildināti par nesavtīgu ieguldījumu novada attīstībā. Goda dienas izskaņā novadniekus pie kultūras centra “Siguldas devons” priecēja grupas “Jumprava” koncerts. Lāčplēša dienā vairāki tūkstoši novadnieku vienojās brīvības cīnītāju piemiņas notikumos – Lāpu gājienos un svecīšu nolikšanā piemiņas vietās visā Siguldas novadā un Siguldas pils dārzā.

Siguldas novadā 2024. gada rudens sezonā darbojas 71 dažādu paaudžu amatiermākslas kolektīvs – deviņi kori, 13 vokālie ansambļi (tostarp pieci bērnu), 23 deju kolektīvi un kopas (tostarp seši bērnu), piecas folkloras kopas, seši amatierteātri, trīs pūtēju orķestri, viens pūtēju ansamblis un viens bigbends, kā arī astoņas tautas lietišķās mākslas studijas un divas keramikas studijas – gan bērniem, gan viņu vecākiem.  Amatiermākslas kolektīvi piedāvājuši 101 pasākumu. 150 gadu jubileju 2024. gadā svinēja Mālpils Kultūras centra jauktais koris “Mergupe”; ar vairākiem koncertiem krāšņi atzīmēta JDK “Vizbulīte” 60 gadu jubileja. 45 gadus atzīmējis sieviešu koris “Teiksma”, 40 – deju kopa “Sidgunda”, 20 – senioru deju kopas “Preilene” un “Sniegaroze”, bet 15 – folkloras kopa “Mālis”. Inčukalna amatierteātris Siguldas novada skatē ieguvis augstāko vērtējumu, bet Siguldas Tautas teātris – 1. pakāpi.

Siguldas pils paviljona koncertos daudzveidīgu kultūras piedāvājumu novadniekiem un viesiem bija iespēja baudīt jau sesto sezonu, bet kultūras centram “Siguldas devons” rit septītā sezona. To kā ierasts iesāk Siguldas Kultūras forums. Šoreiz ar devīzi “Difūzija”, izceļot kultūras mijiedarbību ar sportu, reklāmu, tehnoloģijām, dizainu, veselību, vidi un citām nozarēm.

Novada iedzīvotājus un viesus priecējuši 72 izstāžu un mākslas projektu notikumi, tajā skaitā  izstādes, meistarklases un tikšanās ar māksliniekiem. Jau otro reizi kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru rīkoja Latvijas tautas lietišķās mākslas studiju konkursu, kas noslēdzās ar spilvenu izstādi “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”. Siguldas Jaunajā pilī izstādītas deviņas mākslinieku un mākslinieku apvienību izstādes. Arī Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā notikušas 9 izstādes, kurās piedalījās arī Siguldas novada mākslu skolu audzēkņi un bija apskatāma JDK “Vizbulīte” 60 gadu jubilejas izstāde. Anšlava Eglīša ekspozīciju aizvadītajā gadā apmeklējuši vairāk nekā 1620 apmeklētāju, bet Skulmju dzimtas mājas – 910. Savukārt Lēdurgas dendroparkā paviesojušies 3267 cilvēki – visapmeklētākais pasākums nemainīgi jau devīto gadu bijis Valpurģu jeb Viedo sievu nakts.

Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” aizvadīta 24. sezona ar devīzi “Mūzika ir kaut kas vairāk!”. Organizēti 27 profesionālās mākslas un citi notikumi, tostarp veidots oriģinālsaturs – jauna un unikāla koncertlekcija bērniem “Eksperiments klavierēs”, kas piedāvā ne tikai muzikālu pieredzi, bet arī dziļāku izpratni par klaviermūziku un tās iespējām. Turpinot tradīciju, vasarā organizēti arī trīs aizraujoši profesionālās mākslas “Muzikālo brokastu” rīti, piedaloties gan Latvijas, gan Eiropas izcilībām mūzikā. 

Siguldas novads turpina būt kultūras bagātību centrs, kurā radošums un inovācijas ir ikdienas norma. Turpinās literatūras cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” un “Ienāc literatūrā”. Pirmo reizi aizvadīts literatūras pasākumu cikls “Vasaras lasījumi”. Trešo gadu pēc kārtas organizēts Siguldas novada radošās rezidences konkurss, ar kopīgiem projektiem aicinot pieteikties literāru tekstu autorus un ilustratorus. Pagājušajā gada konkursā kā labākās tika atzītas rakstniece Laura Melne un māksliniece Vivianna Marija Staņislavska. 

Jau trešo gadu sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” notika tulkotāju un rakstnieku rezidence. Pērn pirmo reizi tika rīkots Dzejas nakts pārgājiens, kā arī notika Siguldā pirmie Vidzemes Prozas lasījumu, kur par laureātēm tika atzītas valmieriete Evita Hofmane un siguldiete Lea Vinks (Linda Vītuma). Novadā īstenota arī Skolu diena, kuras ietvaros skolēniem bija iespēja tikties ar tādiem grāmatu autoriem kā Kārlis Vērdiņš, Luīze Pastore, Inese Zandere, Inga Gaile, Linda Mence u.c. 

Jau trešo gadu Siguldas novada pašvaldība pasniedz savu speciālbalvu grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele”, šogad balva tika piešķirta Semjona Haņina grāmatai “2/2” (Divas otrās). 

Ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu izdotas divas reprezentācijas dāvanas – galda spēle “Dzīves cirks”, ko veidojis jaunais mākslinieks Kristers Makars pēc Anšlava Eglīša romāna “Pansija pilī” notikumiem, kā arī 2025. gada kalendārs ar Džemmas Skulmes mākslas darbiem, atzīmējot mākslinieces gaidāmo 100 gadu jubileju. Izdota arī grāmata “Mālpils plenēri 2003–2022 refleksijas un atspulgi”, kas ir Latvijā pirmais izdevums, kas veltīts kāda plenēra vēsturei.

Stiprinot bērnu lasītprieku, Siguldas novada bibliotēkā turpina aktīvi īstenot lasītveicināšanas programmu “La(p)sa”, realizēt lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” nodarbības “Pūčulēnu skola” 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem, programmu “Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. No 2023. gada jaundzimušo novadnieku ģimenes saņem Anetes Meleces ilustrētu kartīti ar aicinājumu doties uz bibliotēku, kur saņem dāvanā pirmo grāmatiņu – šogad grāmatiņas saņēmusi 101 ģimene. 

Kopumā 11 novada bibliotēkās organizētas 269 literatūras un mākslas izstādes un īstenoti 407 pasākumi. Siguldas novada bibliotēka dalās pieredzē un iedvesmo citus lasīšanas veicināšanas darbā, piedalījās “Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru lasītpatikas formā”, Baltijas valstu nacionālo bibliotēku tradicionālajā vasaras seminārā “LiLaEst 2024”, vasaras skolā “Bibliotēka kā kopienas kultūrtelpa” un tīmekļseminārā “Ukraine-Latvia: Successes of Libraries and Cooperation”. 

Siguldas novada bibliotēka veiksmīgi īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu projektu “Sarunas bibliotēkā bērniem un jauniešiem ar rakstniekiem Siguldas novada bibliotēkās”, kuras ietvaros notika tikšanās ar Dainu Tabūnu, Zani Zustu, Luīzi Pastori un Tomu Deimondu Barvidi.

2024. gadā Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā ir labiekārtota vide vecākiem ar mazuļiem – šeit pieejamas attīstošas rotaļlietas, ērta vieta lasīšanai, spēlēm un iekārtota vieta mazuļu barošanai. Bērnu literatūras nodaļā pieejamas bērnu grāmatas, izglītojošas galda spēles, grāmatu namiņi un aktivitāšu siena, kas attīsta bērniem smalkās motorikas prasmes, loģisko domāšanu, atmiņu, iztēli un krāsu uztveri. No decembra bibliotēkā aktīvi norisinās “Mazuļu otrdienas”, kurās viesojas PEP mamma Lija Liepiņa-Putra ar sarunām par ikdienas dzīvi ar mazuļiem un sniegtu padomus.

No augusta Siguldas novada bibliotēka piedāvā jaunu pakalpojumu – bibliomātu. Kopumā novadā ir uzstādīti un veiksmīgi darbojas trīs bibliomāti – Inčukalnā, Raganā un Siguldā. No novembra Siguldas novada bibliotēkā apmeklētājiem pieejama vienvietīga klusuma kabīne individuālam darbam, kurā var koncentrēties un netraucēti strādāt.

Vasaras mēnešos Siguldas novada bibliotēkā un Inčukalna bibliotēkā aktīvi norisinājās lasīšanas veicināšanas aktivitātes āra lasītavās. Veiksmīgi uzsākta bibliotēku pakalpojumu sniegšana Gaujas un Sunīšu Kopienas centros; labiekārtotas telpas Mores un Sidgundas bibliotēkā; uzsākti ēkas pārbūves darbi Lēdurgas bibliotēkas pārcelšanai uz jaunām, plašākām telpām.

Veiktas strukturālas izmaiņas, izveidojot iestādi “Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs”. Tā  paspārnē darbojas astoņi kultūras centri, divas ekspozīcijas: Anšlava Eglīša ekspozīcija un Skulmju dzimtas māja, kā arī Lēdurgas dendroparks, Inčukalna Kopienas centrs un Tūrisma nodaļa. Novadā darbojas 11 bibliotēkas. Uz vienu iedzīvotāju kultūras jomā 2024. gadā ieguldīts finansējums 113,40 eiro apmērā, bibliotēku jomā – 20,11 eiro.