2025. gads Siguldas novadā bijis piepildīts ar iedvesmojošiem kultūras notikumiem, sniedzot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu pieredzi un neaizmirstamas emocijas. Iedzīvotājiem un novada viesiem piedāvāti vairāk nekā 500 pasākumi dažādām gaumēm un mērķauditorijām – no stiprām tradīcijām līdz jaunām un drosmīgām iniciatīvām.
Pašvaldība pērn sniegusi atbalstu 17 iedzīvotāju iniciatīvu projektiem 52 999 eiro apmērā konkursa “Kultūras un sabiedrībai nozīmīgi projekti” ietvaros. Novadā turpināts darbs ar bērnu un jauniešu auditoriju – Lēdurgā jau ceturto gadu norisinājās Jauniešu nedēļa, savukārt Inčukalnā aizvadīti nu jau par tradīciju kļuvušie Jauniešu svētki “Hei! Viss tikai sākas!”. Bet Siguldā noticis otrais Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls, kura apmeklētājus sagaidīja plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem, animācijas filmu māksliniekiem un režisoriem. Notika radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un aktivitātes pilsētvidē.
Stiprinot novada kopienas un pulcējot visus novada iedzīvotājus, novadā svinēti Siguldas svētki un pagastu svētki – Apkaimes svētki Siguldas pagastā, Mores pagasta svētki, Anšlava sporta diena Inciemā, Putras diena Lēdurgā, Reģu diena Krimuldā, kā arī 54. Dziesmu diena Inčukalnā. Jūnija beigās Siguldas novadā izskanējis arī starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2025”. Savukārt Turaidas muzejrezervātā ar īpašiem pasākumiem atzīmēta Dainu kalna 40. gadskārta.
Īpašs šis gads bijis Mālpils Zemeņu svētkiem – tie norisinājās jau piekto reizi, pulcējot ne tikai vietējos Mālpils pagasta zemeņu audzētājus, bet arī amatniekus un mājražotājus, vietējos uzņēmumus, Siguldas novada amatierkolektīvus un kolektīvu draugus no citiem novadiem, kā arī citus zemeņmīļus, lai baudītu ne tikai zemenes, bet arī plašu kultūras un aktivitāšu programmu. Svinot piecu gadu jubileju, pirmo reizi piedzīvots arī krāšņs svētku gājiens.
Arī Allažu pagasta svētki 2025. gadā pirmo reizi pieteica sevi kā jauns kultūras notikums – festivāls “ALLAS!LLE”. Pasākums bija starts ikgadējam cilvēku kopdarbības, vēsturiskās atmiņas un radošās nākotnes svinību ciklam, kura radīšanu iedvesmojuši vietējo iedzīvotāju spēkiem 1926. gadā celtie nozīmīgākie Allažu infrastruktūras objekti – Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca, Allažu Tautas nams un Allažu pamatskola. 2025. gadā tie svinēja ne tikai savu 99. dzimšanas dienu, bet arī iezīmēja nozīmīgu pāreju uz simtgades slieksni.
Siguldā iedzīvotājus un viesus priecējis gardēžu festivāls “Ziemas garšu svinēšana” un Šūpoļu festivāls, kas norisinājās jau 9. gadu – šoreiz ar devīzi “māksla šūpolēs”, godinot izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi. Bet divās muzikāli jaudīgās jūlija nedēļas nogalēs Siguldā izskanēja XXXII Starptautiskie Opermūzikas svētki. Šogad svētku centrālais notikums bija izcilā itāļu komponista Dž. Verdi operas “Traviata” oriģināliestudējums un Volfganga Amadeja Mocarta operas “Burvju flauta” oriģināliestudējums. Šogad norisinājušies īpaši kultūras pasākumi arī Siguldas Jaunajā pilī un pils kvartālā – Muzeju nakts un Leģendu nakts.
Kopumā no īstenotajiem 526 pasākumiem 125 bijuši profesionālās mākslas pasākumi – koncerti, koncertuzvedumi, teātra izrādes, kino un citi notikumi Siguldā, Mālpilī, Inčukalnā un citviet novadā. Aizvadīti arī 102 notikumi kopienu stiprināšanai. Apmeklētākie pasākumi novadā pagājušajā gadā – Šūpoļu festivāls Siguldā, Vasaras saulgrieži Lēdurgā, Zemeņu svētki Mālpilī, Siguldas svētki. Tāpat novadnieki un viesi kuplā skaitā apmeklējuši citus iemīļotus pasākumus – Siguldas Bērnu un jauniešu festivālu, Muzikālās brokastis, Apkaimes svētkus, Mores svētkus, Putras dienu Lēdurgā un Reģu dienu Krimuldā. Īpaši akcentējama programma “Kaimiņu būšana”, kad augustā kultūra ienāk vietās, kur ikdienā tās piedāvājums nav pieejams.
Veicinot patriotismu, 4. maijā māju pagalmos un sētās visā novadā pie balti klātiem galdiem svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, bet 18. novembrī Siguldas novadnieki cildināti par nesavtīgu ieguldījumu novada attīstībā. Goda dienas izskaņā novadniekus pie kultūras centra “Siguldas devons” priecēja grupas “Lādezers” koncerts. Lāčplēša dienā vairāki tūkstoši novadnieku vienojās brīvības cīnītāju piemiņas notikumos – Lāpu gājienos un svecīšu nolikšanā piemiņas vietās visā Siguldas novadā un Siguldas Jaunās pils dārzā.
Siguldas novadā 2025. gada rudens sezonā darbojas 71 dažādu paaudžu amatiermākslas kolektīvs – deviņi kori, 13 vokālie ansambļi (tostarp pieci bērnu), 23 deju kolektīvi un kopas (tostarp seši bērnu), piecas folkloras kopas, seši amatierteātri, trīs pūtēju orķestri, viens pūtēju ansamblis un viens bigbends, kā arī astoņas tautas lietišķās mākslas studijas un divas keramikas studijas – gan bērniem, gan viņu vecākiem. Amatiermākslas kolektīvi piedāvājuši 64 pasākumus. 2025. gadā nosvinēta vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un Kaķes” 10 gadu jubileja, ar skanīgu koncertu atzīmēta Siguldas Absolventu orķestra diriģenta Andra Muižnieka 80 gadu jubileja, bet pūtēju ansamblis “Sigulda” atzīmēja 25 gadu darbību. Vairāki Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi piedalījās dejas un kormūzikas uzvedumā “Dziesma dejo. Deja skan” Mežaparka Lielajā estrādē. Siguldas novada amatierteātru skatē Siguldas Tautas teātris ieguvis 1. pakāpi, Allažu Tautas nama amatierteātris “AKA” un Krimuldas Tautas nama amatierteātris – 2. pakāpi.
Septītajā Siguldas pils paviljona sezonā uz skanīgiem koncertiem aicināja Katrīna Gupalo, grupa “Čipsis un Dullais”, Arturs Skutelis un DJ Vinvins, spilgta mūziķu grupa ar programmu “Diskopauls”. Bet kultūras centram “Siguldas devons” sākusies astotā sezona, kas ieskandināta ar Valtera Pūces un Daiņa Teņa jauno koncertprogrammu “Pop Goes Classical” un grupas “Pērkons” stāvkoncertu. Jau ceturto gadu notika Siguldas Kultūras forums. Šoreiz ar devīzi “Alķīmija: radīšanas formula”, piedāvājot raudzīties uz kultūru kā radošu, starpdisciplināru un pārveidojošu procesu, kurā satiekas dažādas jomas, idejas un cilvēki. Pēc vairāku gadu pārtraukuma kultūras centrā “Siguldas devons” notika svinīgā ceremonija “Siguldas novada Gada balva kultūrā”, kurā par nozīmīgu ieguldījumu novada kultūras dzīvē laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam godināti kultūras darbinieki, mākslinieki, radošie kolektīvi un pasākumu organizētāji.
Novada iedzīvotājus un viesus 2025. gadā priecējuši 74 izstāžu un mākslas projektu notikumi, tajā skaitā izstādes, meistarklases un tikšanās ar māksliniekiem. Īpašs notikums 2025. gada vasarā Siguldā bija keramikas svētki “Atļaujies vairāk!”, kurus rīkoja Latvijas Keramikas asociācija, atzīmējot organizācijas 10 gadu darbības jubileju. Projekta laikā Siguldā īstenotas piecas izstādes un virkne pavadošo radošo pasākumu.
Siguldas Jaunajā pilī izstādītas astoņas mākslinieku un mākslinieku apvienību izstādes. Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā notikušas piecas izstādes, kurās ar kopizstādi piedalījās tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze”, “Urga” un keramikas studijaa “Māl-pils”, priecēja PII “Tornīši” veidota izstāde “Bērnudārzs bērnu acīm” u.c. projekti.
Anšlava Eglīša ekspozīciju aizvadītajā gadā apmeklējuši vairāk nekā 1400 apmeklētāju, bet Skulmju dzimtas mājas – 1364. Savukārt Lēdurgas dendroparkā paviesojušies 2851 cilvēki – visapmeklētākais pasākums nemainīgi jau desmito gadu bijis Valpurģu jeb Viedo sievu nakts.
Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” noslēgusies 24. sezona un uzsākta jaunā – 25. jubilejas sezona – ar devīzi “Zīda ceļš”. Tās ietvaros īstenoti 24 profesionālās mākslas un starpdisciplināri kultūras notikumi, pulcējot pasaulē atzītus klasiskās un popmūzikas māksliniekus no Latvijas, ASV, Austrālijas un Eiropas valstīm, apliecinot koncertzāles starptautisko atpazīstamību un māksliniecisko kvalitāti.
Aizvadītā sezona iezīmējās ar radošu izrāvienu un repertuāra paplašināšanu, īstenojot vairākus koncertzāles vēsturē līdz šim nebijušus projektus. Starp tiem – muzikālās izrādes bērniem un jauniešiem “Nepiederošiem ieeja aizliegta” iestudējums, kas būtiski paplašināja koncertzāles radošo redzējumu un mērķtiecīgi uzrunāja jaunu auditoriju. Izrāde simboliski ievada koncertzāles “Baltais flīģelis” 25 gadu jubilejas sezonu, kurā īpašs uzsvars likts uz bērnu un jauniešu auditoriju. Šis projekts ir nozīmīgs ieguldījums oriģinālsatura veidošanā jaunajai paaudzei Siguldas novadā, stiprinot kultūras pieejamību un pēctecību.
Turpinot iedibinātās tradīcijas un stiprinot profesionālās mākslas klātbūtni vasaras sezonā, organizēti divi augstvērtīgi “Muzikālo brokastu” rīti, kuros uzstājās gan Latvijas, gan Eiropas izcilākie mūziķi, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu, kvalitatīvu un iedvesmojošu kultūras pieredzi.
Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisinājušies XVI Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi, kuros piedalījās 78 jauni instrumentālisti, vokālisti, kordiriģenti, komponisti, muzikologi un mūzikas skolotāji no Latvijas un septiņām ārvalstu mūzikas skolām, vidusskolām, akadēmijām un konservatorijām. Ar īpašu panākumu varēja lepoties vokālā studija “Siguldiņa”, kas ar albumu “Dienas darbi” ieguva “Zelta Mikrofonu”.
2025. gads aizritējis mākslinieces Džemmas Skulmes 100 gadu jubilejas zīmē. Janvārī Mālpils pagasta “Skulmēs” tika atklāta izstāde “Martas Liepiņas-Skulmes sniegavīri”, kurā bija skatāmas Džemmas mazdēla Artura Dimitera radītās Martas skulptūru replikas mūsdienīgā materiālā. Arī Lieldienas aizritēja, krāsojot olas Skulmju ģimenes tradīcijās, bet iecienītais, nu jau 9. Šūpoļu festivāls Siguldā “Māksla šūpolēs” šajā gadā tika veltīts mākslinieces 100. jubilejai. Pasākumu klāstā pieminama arī Artura Dimitera veidotā “Džemmas Skulmes fonda digitālā arhīva” atklāšana Mālpils Kultūras centrā. Bet mākslinieces dzimšanas dienā 20. septembrī Mālpils Kultūras centrā tika atklāta ekspozīcija “Saknes”, savukārt kultūras centrā “Siguldas devons” tika atklāta Džemmas mazdēla Artura Dimitera veltījums māksliniecei jubilejā – izstāde “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, kas tika nominēta “Kilograms kultūras 2025”. Pasākumu ciklā “Laiks kafijai” notika vairākas tikšanās un sarunas ar mākslinieces ģimeni un laikabiedriem – ar mākslas zinātnieku, kritiķi, publicistu Jāni Borgu un tekstilmākslinieku, grafiķi, fotogrāfu Ati Ieviņu, ar kinorežisori Laimu Žurginu un kinooperatoru Jāni Skulmi, ar diplomāti Sandru Kalnieti un ar mākslas vēsturnieci, Ingrīdu Burāni un Džemmas mazdēlu, mākslinieku Arturu Dimiteru.
Siguldas novads turpina būt kultūras bagātību centrs, kurā radošums un inovācijas ir ikdienas norma. Turpinās literatūras cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” un “Ienāc literatūrā”. Jau otro vasaru norisinās literatūras pasākumu cikls “Vasaras lasījumi”. Pirmo reizi īstenota izglītības programma Vidzemes autoriem rakstniecībā. Ar plašu programmu norisinājās festivāls Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis, kura ietvaros notika jau otrais Dzejas nakts pārgājiens. Tāpat 2025. gadā aizvadīti otrie Vidzemes Prozas lasījumi, kur par laureāti tika pasludināta Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas”. Izveidots pasākumu cikls “Anšlava sestdienas”, piedāvājot iedzīvotājiem radošā veidā apskatīt Anšlava Eglīša darbus vai ar Anšlavu saistītas tēmas par literatūru.
Jau ceturto gadu Siguldas novada pašvaldība pasniedz savu speciālbalvu grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele”, šogad balva tika piešķirta māksliniekam Artim Briedim, kurš veidojis dizainu divām izdevniecībā “Liels un mazs” iznākušām bērnu grāmatām – Elīnas Brasliņas “Uzzīmēsim stāstu?” un Ineses Zanderes “Ceļotājs čemodāns”.
Stiprinot bērnu lasītprieku, Siguldas novada bibliotēkā turpina aktīvi īstenot lasītveicināšanas programmu “La(p)sa”, realizēt lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” nodarbības “Pūčulēnu skola” 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem, programmu “Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, “Mazuļu otrdienas”, kurās viesojas PEP mamma Lija Liepiņa-Putra. No 2023. gada jaundzimušo novadnieku ģimenes saņem dāvanā pirmo grāmatiņu.
No decembra Mālpils bibliotēka piedāvāja jaunu pakalpojumu – bibliomātu. Kopumā novadā ir uzstādīti un veiksmīgi darbojas četri bibliomāti – Inčukalnā, Raganā, Mālpilī un Siguldā. 3. jūnijā, svinīgā atklāšanas pasākumā durvis vēra Lēdurgas bibliotēka un valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Siguldas novada pašvaldība aktīvi īstenojusi lasīšanas veicināšanas aktivitātes, un jūnijā vasaras āra lasītavas tika atklātas – pie Krimuldas, Mālpils, Inčukalna un Sidgundas bibliotēkas. Jau otro gadu āra lasītava pieejama arī pie Siguldas novada bibliotēkas.
2025. gadā “ERASMUS+” mācību mobilitātēs pieaugušo izglītības sektorā piedalījās seši Siguldas novada bibliotēkas darbinieki. Trīs darbinieki devās uz Boloņu, Itālijā, kur apguva kursu “Soft Skills and Emotional Intelligence”, savukārt trīs darbinieki piedalījās kursos “There is No Planet B” Porto, Portugālē, kuru tematika bija veltīta ilgtspējīgai attīstībai un vides jautājumiem.
Siguldas novada bibliotēka īstenojusi projekta “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” aktivitātes. Septembrī Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” norisinājās Nacionālo Skaļās lasīšanas sacensību Pierīgas reģionālais fināls. Bibliotēkas rīkojušas tikšanos un sarunas ar Siguldas novadniekiem Māri Ansi Mitrevicu, Zinaīdu Ceski, rakstnieci Ilzi Upīti u.c. Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicināja ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī” decembrī, kas norisinājās Siguldas Jaunajā pilī.
Siguldas novada bibliotēka iesaistījusies Kultūras informācijas sistēmu centrs Latvijas teritorijā īstenotajā Eiropas Komisijas līdzfinansētajā projektā “Bibliotēku tilti: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas un iekļaušanas veicināšana Eiropā, izmantojot bibliotēkas un vietējās partnerības” (LIBRI). Projekta ietvaros Siguldas novada bibliotēka izstrādājusi stratēģiju “Vietējā integrācijas stratēģija cilvēkiem ar migrācijas pieredzi” un realizējusi vairākus pasākumus, veicinot trešo valstu pilsoņu, īpaši ukraiņu, iekļaušanu vietējā sabiedrībā
Jau vairāk nekā gadu darbojas jaunā iestāde “Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs”, kura iekļautas 11 struktūrvienības. Novadā darbojas arī 11 bibliotēkas. Uz vienu iedzīvotāju kultūras jomā 2025. gadā ieguldīts finansējums 115,48 eiro apmērā, bibliotēku jomā – 21,43 eiro.
