Pagājušās nedēļas nogalē Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers un Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte piedalījās Kultūras Ministrijas informatīvajā seminārā par dalību konkursā „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” un pieteica Siguldu kā pretendentu uz Kultūras galvaspilsētas titulu 2014. gadā. Pašlaik gatavību startēt pilsētu sacensībā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanu ir izteikušas vairākas Latvijas pilsētas – Liepāja, Rīga un Cēsis. Latvijas pilsētas, rajona pilsētas vai novada pašvaldības vēl var pieteikties līdz 7. novembrim.

 

Kultūras pārvaldes vadītāja J.Borīte uzskata, ka atļauja pretendēt uz titulu ir neatsverams ieguvums, jo tiek pārņemta pieredze no iepriekšējām kultūras galvaspilsētām. „Siguldai ir labs potenciāls gan infrastruktūras, gan radošo izpausmju ziņā. Siguldas kultūrvēsturiskais mantojums apvienojumā ar siguldiešu aktivitāti kultūras dzīvē noteikti ir tā vērts, lai to izceltu vēl augstākā līmenī. Pieņemtais izaicinājums rāda, ka Sigulda neatkāpjas no tradīcijas būt pirmajiem un labākajiem,” stāsta Kultūras pārvaldes vadītāja J.Borīte. Iecere piedalīties konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētu konceptuāli atbalstīta arī Siguldas novada domes sēdē.

 

Eiropas Kultūras galvaspilsētas tituls netiek piešķirts par pilsētas pagātnes nopelniem un par to, cik nozīmīgs ir tās kultūrvēsturiskais mantojums, bet gan par 2014. gadam izstrādāto programmu, kuru pilsēta veido sadarbībā ar tās iedzīvotājiem. Programmai jābūt īpašai, akcentējot pilsētas īpatnības un pierādot savas radošās spējas. Pastāvīga un attīstīta pilsētas kultūras dzīve, kā arī bagāts kultūras mantojums konkursantam sniedz priekšrocības, tomēr starptautisko konkursa komisiju vairāk interesē tas, cik lielā mērā programmā iekļautās aktivitātes ir radošas un sabiedrību iekļaujošas, cik ilgspējīgas un pievilcīgas pilsētas, Latvijas, kaimiņvalstu un Eiropas iedzīvotājiem. „Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ir iespēja pastiprināt sadarbību kultūras jomā Eiropas līmenī, veicināt ilgtspējīgu kultūras dialogu, veicināt iedzīvotāju līdzdalību  kultūras procesos, celt iedzīvotāju pašapziņu un izstrādāt programmu, kas ir ilgtspējīga un ir pilsētas kultūras, sociālās un ekonomiskās ilgtermiņa attīstības neatņemama sastāvdaļa. Mēs varam pierādīt, ka kultūras attīstība Siguldā notiek ilgtspējīgi”, teic priekšsēdētāja vietnieks J.Zilvers.

Pilsētai, kas ir izraudzīta par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir iespēja iegūt lielāku atpazīstamību Eiropas Savienībā, kā arī popularizēt savu kultūru ārpus tās robežām un veicināt tās pilsoņu atpazīstamību citu Eiropas pilsoņu vidū. Viens no būtiskākajiem motīviem, lai pilsēta tiktu izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir tas, cik ļoti šis projekts pilsētā ir gaidīts – pilsētas gatavojas ļoti rūpīgi un ļoti savlaicīgi, visi spēki tiek saliedēti šim mērķim.

 

Eiropas Kultūras galvaspilsētu projekts uzsākts 1985.gadā ar virsuzdevumu satuvināt Eiropas iedzīvotājus. Katru gadu Eiropas Savienības (ES) Ministru padome kādai no Eiropas valstu pilsētām piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu uz vienu gadu. Kopš ES paplašināšanas – sākot no 2007.gada, par Eiropas kultūras galvaspilsētām katru gadu kļūs divas pilsētas - viena no jauno, bet otra no veco ES dalībvalstu pilsētām. Projekta mērķis ir popularizēt un svinīgi atzīmēt pilsētas sasniegumus kultūras jomā. Iecelšana Eiropas Kultūras galvaspilsētas godā tiek atbalstīta finansiāli un veicina pilsētas ekonomikas un kultūras uzplaukumu, pastiprināti pievēršot arī tūristu uzmanību.

 

Šajā gadā kultūras galvaspilsēta ir Liverpūle (Lielbritānija) un Stavangera (Norvēģija), 2009.gadā tā būs Linca (Austrija) un Viļņa (Lietuva), 2010.gadā – Pēča (Ungārija) un Stambula (Turcija). Par 2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu konkursa kārtībā šī gada nogalē tiks izvēlēta viena pilsētā no Latvijas un viena no Zviedrijas, balvā saņemot ne tikai 1,5 miljonus eiro, bet arī pieredzi un plašu kultūras programmu vairāku gadu garumā.