Sestdien, 28. jūnijā, plkst. 12.00 Krimuldas muižā, Mednieku ielā 3, Siguldā, Eva Eglāja-Kristsone uzstāsies ar priekšlasījumu “Sieviešu darbs vai dabiskais talants? Skolotāja-sieviete 20. gadsimta sākumā”. Lasījums notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” ietvaros. Ieeja – bez maksas.

“Sieviešu darbs vai dabiskais talants?” – šis jautājums 20. gadsimta sākumā aktualizēja būtisku sabiedrisko diskusiju par sievietes profesionālo identitāti un lomu izglītībā un audzināšanas darbā. Skolotājas profesija kļuva par vienu no pirmajām intelektuālā darba iespējām, kurās sievietes ieguva plašāku sabiedrisku atzīšanu. Presē šajā laikā ienāk jēdziens “skolotāja-sieviete”, kas atspoguļo gan lēno dzimumu lomu maiņu profesionālajā vidē, gan sabiedrības mēģinājumu no jauna nosaukt un saprast šo jauno sievietes pozīciju – vairs ne tikai mājās un ģimenē, bet arī klasē, sabiedriskajā telpā un garīgajā darbā. Sieviešu izglītības uzplaukums 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izpaudās arī jaunu meiteņu ģimnāziju dibināšanā gan Rīgā, gan ārpus tās. Rīgā darbojās ietekmīgas izglītības iestādes, piemēram, Natālijas Draudziņas, Annas Rūmanes-Ķēniņas, Voldemāra Maldoņa, Viļa Olava vadītās skolas. Taču līdztekus tām arvien nozīmīgāku lomu ieguva arī reģionālās iniciatīvas, piemēram, Kristīnes Apkalnes ģimnāzija Cēsīs, kas apliecina, ka sieviešu izglītības attīstība norisinājās visā Latvijas teritorijā. Skolotāju darbs nereti bija starta punkts radošai un sabiedriskai karjerai. Par skolotājām strādāja daudzas vēlāk literatūrā, mākslā, zinātnē un sabiedriskajā darbībā pazīstamas sievietes, piemēram, Paula Līcīte, Frīda Olava, Marija Eglīte, Paula Jēgere-Freimane, Angelika Gailīte, Marija Zaļkalne, Marta Grimma un daudzas citas. Likumsakarīgi, ka sieviešu vēsturei veltītajā resursā