24. jūlijā Lorupes viadukta būvlaukumā norisinājās tikšanās, kurā Siguldas novada pašvaldības pārstāvji – pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vimba, priekšsēdētāja vietnieks Linards Kumskis un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Līga Bukovska – tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) vadību un speciālistiem un iepazinās ar tilta pārbūves gaitu, kā arī darbiem, kas notiek uz Vidzemes šosejas (A2).

Tikšanās laikā klātesošajiem bija iespēja uzklausīt būvuzrauga Rūdolfa Gruberta stāstījumu par viadukta vēsturi un specifiku. R. Gruberts 1967. gadā studiju laikā ir piedalījies viadukta būvniecībā kā ģeodēzists, bet vēlākos viadukta būvdarbos 20. gadsimta 80. un 90. gados – kā tiltu būvinženieris. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” tiltu speciālisti pastāstīja, kādēļ šogad notiek tilta pārbūve, savukārt būvnieka pārstāvji informēja par būvlaukumā notiekošajiem darbiem un turpmāk plānotajiem darbiem. Plānots, ka būvniecības darbi noslēgsies šajā būvniecības sezonā.

VSIA Latvijas Valsts ceļi Tiltu daļas būvinženieris Andris Balodis pastāstīja, ka viadukts pār Lorupes gravu uzbūvēts 1968. gadā, un kopš pēdējiem nopietnajiem remontdarbiem pagājuši 25 gadi. “Ekspluatācijas laikā atsevišķas viadukta konstrukcijas bija nolietojušās un bojātas, segumā vietām novērojamas plaisas, bedres un nelīdzenumi, bojātas arī deformāciju šuves, kā arī vecās barjeras neatbilda satiksmes drošības prasībām. Lai novērstu radušos defektus un bojājumus un aizsargātu konstrukcijas, ir nepieciešams veikt bojāto konstrukciju atjaunošanu vai nomaiņu,” teica tiltu būvinženieris uzsverot, ka tā ir ierasta prakse – vienlaikus ar ceļa pārbūvi savests kārtībā arī posmā esošos tiltus. “Tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti, turklāt šādā veidā iespējams izvairīties no atkārtotiem satiksmes apgrūtinājumiem autobraucējiem,” paskaidroja A. Balodis.

Lorupes viadukta pārbūves būvuzraugs Rūdolfs Gruberts, kurš 1967. gadā studiju laikā ir piedalījies viadukta būvniecībā kā ģeodēzists, bet vēlākos būvdarbos 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā – kā tiltu būvinženieris, pastāstīja, ka Lorupes gravas viadukts ir īpašs ar to, ka tas bija viens no pirmajiem pasaulē, kas būvēts ar garenuzbīdīšanas metodi pāri lokaniem balstiem. Tas būvēts 1968. gadā. Ideja par saliekama dzelzsbetona laiduma garenuzbīdīšanu aizgūta no Venecuēlā 1963. gadā uzbūvētā tilta pār Karonas upi. “Visi viadukta balsti ir elastīgi, izņemot pēdējo balstu, kurš ir īss, tāpēc tam apakšā tika izbūvēta locīkla, speciāla tērauda konstrukcija stata savienojumā ar balsta pamatu,” teica R. Gruberts, piebilstot, ka balstu “eleganto formu” izstrādājusi arhitekte Velta Reinfelde. Laidumu projektēšanā piedalījušies speciālisti no Ukrainas, un svarīga loma bijusi Sanktpēterburgā izstrādātajam starpliku plākšņu materiālam fluoroplasts‑4, kas uzbīdīšanas procesā samazināja berzi, tādējādi neradot plaisas vai defektus balstiem, skaidroja R. Gruberts.

Plānotie un pašreizēji būvdarbi

Jau ziņots, ka Vidzemes šosejas (A2) posmam 3,5 km garumā no Siguldas CSDD/Aerodium līdz pārvadam pār dzelzceļu Siguldā (46,30–49,85 km) pārbūvē segumu. Lai mierinātu satiksmi un uzlabotu drošību, krustojumā ar Kalna ielu izbūvēs rotācijas apli. Savukārt no pārvada pār dzelzceļu līdz autoceļa A2 krustojumam ar Jūdažu/Rūdolfa Blaumaņa ielu (49,96–52,09 km) 2,13 km garumā atjaunos asfalta segumu brauktuvei un ietvēm. Abos posmos tīrīs grāvjus un caurtekas, atjaunos autobusu pieturvietas, ceļazīmes un nobrauktuves, ieklās horizontālo apzīmējumu, nomainīs gaismekļus uz energoefektīvajiem LED tipa gaismekļiem.

Lorupes gravas viaduktam izbūvēs jaunu brauktuves konstrukciju, ietves, drošības barjeras hidroizolāciju un deformācijas šuves, novērsīs ekspluatācijas laikā radušos laiduma un balstu konstrukciju bojājumus. Pašlaik uz viadukta notiek ietvju izbūve, darbu turpinājumā veiks pārejas plātņu, izlīdzinošās kārtas, deformācijas šuvju, hidroizolācijas, seguma, ietvju margu un barjeru, kā arī nogāžu nostiprinājumu izbūvi.

Savukārt Lorupes caurtekai uz vietējā autoceļa Pievadceļš Lorupes gravai (V96) novērsīs ekspluatācijas laikā radušos defektus un bojājumus – nomainīs bojātos ķieģeļus caurtekas fasādē un veiks citus darbus. Caurteka ir celta 19. gs. pirmajā pusē, iepriekš tā atjaunota 1994. gadā.

Pašlaik autoceļa pārbūves posmā atsevišķos posmos pārbūvē ceļa segas konstrukciju un asfalta segumu, kā arī notiek darbi pie rotācijas apļa izbūves. Seguma atjaunošanas posmā ir nofrēzēts ietvju segums, tiek atjaunotas bojātās apmales un drošības saliņas.

Būvdarbi turpināsies līdz šī gada beigām.

Satiksmes ierobežojumi

Lai veiktu darbus uz Lorupes viadukta, līdz rudenim slēgta transporta kustība no viadukta līdz Kalna ielai Siguldā. Satiksme novirzīta pa apbraucamo ceļu Pievadceļš Lorupes gravai (V96), kura garums ir 1,7 kilometri.

Autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme būvdarbu posmā ir stipri palēnināta un būvdarbu vietas izbraukšanai jāplāno līdz pat stundai. Ņemot vērā satiksmes ierobežojumus, iesakām autovadītājiem izmantot alternatīvus maršrutus:

• valsts galveno autoceļu A3 (caur Raganu un Turaidu);
• autoceļus P10 un V84 (caur Inčukalnu un Stīveriem).

Būvdarbus veic CBF “Binders” par līgumcenu 6 884 292,54 eiro (ar PVN), būvuzraudzību – SIA “Firma L4”. Projekta autors autoceļa pārbūvei – SIA “Projekts EAE”, Lorupes viaduktam un caurtekai – SIA “BT projekts”. Finansējuma avots – valsts budžets. Būvdarbi turpināsies līdz šī gada beigām.