13. decembrī plkst. 12.00 Siguldas “Ezītī miglā” notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” ceturtās sezonas noslēguma pasākums. Sākumā dzirdēsiet vēsturnieces un mediju pētnieces Vitas Zelčes priekšlasījumu “Kā dzīvoja sieviete Latvijā līdz Pirmajam pasaules karam?”, bet turpinājumā diskusiju “Vai mums joprojām vajag sieviešu konferenci? Simtgades saruna”. Sarunu vadīs šī cikla satura autore Eva Eglāja-Kristsone, piedalīsies profesore Vita Zelče, mākslas vēsturniece Baiba Vanaga un literatūrzinātnieces Zita Kārkla un profesore Ausma Cimdiņa.

“Jautājums, vaj latviešu sievietei vajaga emancipācijas, ir tikpat kā daudz kā jautājums, vaj latviešu sievietei vajaga ēst?” vaicāja Aspazija 1895. gadā kādā laikrakstā “Dienas Lapa” publicētā rakstā. Nenoliedzami, 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums ir laiks, kad jautājums par sieviešu līdztiesību sāka iegūt aktualitāti Eiropas publiskajā telpā. Tomēr līdz pat Pirmā pasaules kara noslēgumam likumdošana un sociālās prakses sievietēm piešķīra nepilnvērtīga cilvēka statusu, kas līdzinās nepilngadīga bērna stāvoklim. Viņām nebija pilnas tiesības rīkoties ar savām dzīvēm. Tālaika patriarhāli normatīvajā tradīcijā Latvijas sievietes bija “otrais dzimums” gan publiskajā, gan privātajā sfērā.

Priekšlasījumā tiks aplūkotas vairākas Latvijas sieviešu vēstures jomas – darbs, ģimene, sadzīve, ikdiena, izglītība, sabiedriskā dzīve un brīvais laiks – laikā, kad tapa modernā sabiedrība. Tajā tiks meklēta atbilde uz jautājumu: cik pilnvērtīga var būt dzīve, kad likums un tradīcija to liedz.

Priekšlasījuma autore Vita Zelče ir ieguvusi doktora grādu vēsturē. Viņa uzrakstījusi grāmatu “Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē”, ir grāmatas “Marginālās jeb 1376. fonds” līdzautore. V. Zelče ir publicējusi rakstus par sievietēm Pirmajā un Otrajā pasaules karā, sievietēm un viņu veidotajiem ģimenes albumiem pēc Otrā pasaules kara, sieviešu žurnāliem, sievietēm režisorēm Rīgas kinostudijā un citām tēmām, pētījusi arī mediju vēsturi un mūslaiku darbību, kā arī Latvijas kolektīvo un kultūras atmiņu.

Diskusijā “Vai mums joprojām vajag sieviešu konferenci? Simtgades saruna” vēsturniece, profesore Vita Zelče, mākslas vēsturniece Baiba Vanaga un literatūrzinātnieces Zita Kārkla un profesore Ausma Cimdiņa kopā ar šī cikla satura autori un sarunas vadītāju Evu Eglāju-Kristsoni pievērsīsies tam, kā Pirmais sieviešu kongress atbalsojas Latvijas kultūras, sociālajā un politiskajā atmiņā. 2025. gada “Rīts ar literatūrzinātnieku”, caur starpkaru perioda prizmu, izgaismoja Pirmā sieviešu kongresa un tā simtgades nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, un viņu laikabiedrēm latviešu kultūrtelpā, kuras savos darbos skar būtiskas sabiedriskās un politiskās tēmas. Noslēguma diskusijā tiks pārrunāts, kā šis vēsturiskais mantojums veido mūsu domāšanu šodien un kādas ir efektīvākās mūsdienu aktīvisma formas – literatūrā, mākslā, medijos un pilsoniskajās iniciatīvās –, lai aktualizētu dzimtes nevienlīdzības un citas sociālās problēmas 21. gadsimta Latvijā. 

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Attēls: Modernā sieviete 20. gadsimta sākumā. Populāra tiražēta pastkarte. Vitas Zelčes kolekcija.

Ieeja – bez maksas.