Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās no 15. jūnija līdz 2. augustam būs iespēja apskatīt Latvijas Keramikas asociācijas izstādi “TIE ESAM MĒS – KERAMIĶI!”.

Šī ekspozīcija veidota Līgo noskaņās, atklājot nacionālā mantojuma nozīmi laikmetīgajā keramikā. Virpojums, dažādi veidošanas paņēmieni, atšķirīgas faktūras, vienkārša, atturīgā forma un eleganta silueta līnija, detaļu un tonālā risinājuma nozīme darbā – saknes meklējamas mūsu mantojumā. Šīs paliekošās vērtības ir aktuālas arī šodien, to spēja reizē pastāvēt un mainīties neļauj pazust mūsu nacionālajai identitātei.

Kaspara Geiduka (1988–2021) lielās “Ligzdas” šai izstādei deponētas no Marka Rotko mākslas centra. Mākslinieka daiļradi raksturo padziļināta keramikas apdedzināšanas tehnoloģiju izpēte un profesionāla to pielietošana. Viņu vienmēr fascinējuši alķīmiskie procesi mālā, tāpēc viņš uzskatīja, ka keramikas medijs visprecīzāk atspoguļo mākslinieka iekšējo, nestabilo un mainīgo pasauli. Bez Kaspara Geiduka darbiem Latvijas laikmetīgās keramikas aina nebūtu pilnīga.

Einārs un Baiba Dumpji dzīvo un strādā Madonas novada Mētrienas pagastā. Einārs ir Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” keramikas darbnīcas vadītājs, kā arī keramikas uguns cepļa meistars. Viņa radošā rokraksta pamatā ir Vidzemei raksturīgās trauku formas un rotājuma paņēmieni. Mākslinieks izcili pārvalda svēpētās keramikas izgatavošanas tehniku un seno bezripas keramikas veidošanu. Eināram patīk katrā darbā paslēpt kādu mazu pārsteigumu, ko cilvēks var atklāt vēlāk. Baiba Dumpe ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta keramikas pētniece. Viņa uzskata, ka podniecība ir viņas domāšanas veids. Viņu priecē mazie atklājumi – piemēram, kā ar kādu rīku pirms septiņiem tūkstošiem gadu izveidots iespiedums podā vai kā tieši veidota osa viduslaiku krūzei. Veidojot priekšmetus mūsdienu sabiedrībai, formas un tēli no senatnes joprojām nāk līdzi.

Daugavpils keramiķe un Saules skolas skolotāja Una Gura ir spilgta un daudzpusīga personība, kuras radošajā darbībā būtiska loma ir taktilai pieredzei – formu un telpu viņa izprot caur pieskārienu. Darbā ar mālu viņa ļaujas materiāla plūsmai un likumsakarībām, ļaujot tam pašam noteikt virzību – ar pieredzi šis process kļūst arvien aizraujošāks. Keramika viņai sniedz dziļu un nepastarpinātu gandarījumu, tā kļūst par patvērumu no ikdienas realitātes. Šajā ekspozīcijā aplūkojamais darbs “Būtības slāņi” apvieno abas mākslinieces kaislības – glezniecību un keramiku. Tas izceļas ar savu dzīvīgumu, faktūrām un vasaras vidum raksturīgo košumu, izstaro enerģiju un dzīvības prieku.

Dažādi mākslinieki, dažādas paaudzes, dažādi materiāli un tehnikas – it kā viss atšķirīgs, tomēr tos visus vieno kopīgas saknes un mīlestība pret keramiku.

Izstādes scenogrāfija un grafiskais dizains: Ilze Ķēniņa un Zane Homka

Projekta kuratore: Inese Pētersone

Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība, Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot “Vidzemes kultūras programmu 2025”, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.

Ieeja – bez maksas.