Prieks, jauni draugi, pozitīvas emocijas, radoša iedvesma un jaunas vērtīgas idejas, degsme veidot ko līdzīgu nākotnē, kā arī savas dzīvesvietas iepazīšana un apzināšanās. Tāds ir rezultāts pēc nepilnu divu dienu laikā pievarētiem vairāk kā 20 kilometriem Siguldas pilsētas robežās. Tāds arī bija CityTrip mērķis – pastaigas laikā iepazīt savas pilsētas daudzpusīgo seju, sajust uz savas ādas pilsētas dažādību un skaistumu un tās neizsmeļamās vērtības.
Piektdienas (13. augusta) rītā 19 jauniešu grupa uzsāka pārgājienu pa tradicionālajam tūrismam nepieradinātajām Siguldas vietām. Pēc brauciena pāri Gaujas senlejai ar vagoniņu, jauniešiem tika izsniegti ceļojuma bloknoti un uzdots uzdevums – jebkādā, sev tīkamā veidā, fiksēt pārgājiena laikā gūtos iespaidus.
Iepriekš izstrādātā maršruta pirmā puse iekļāva Gaujas senlejas labo pusi – Krimuldas muižas kompleksu, maz izmantotās pastaigu takas un kāpnes, Serpentīna ceļu. Pēc šī ceļa posma visi vienojās, ka Siguldā arī lejup iešana nav vienkārša. Nākamais mērķis bija sasniegt Lakstīgalas gravu (jauniešu leksikā sauktu par BuFu) un doties augšup uz Siguldas centrālo daļu. Pievarētais kāpums tika apbalvots ar vēsu saldējumu! Taču drīz vien, atkal dodoties ceļā pa Šveices ielu, izmantojām kādu sen aizmirstu, bet kādreiz ļoti populāru taku, kas ved no Šveices ielas līdz Lindes attekai, par kuras eksistenci zina tikai retais. Par takas neizmantotību liecināja gan tai pāri sakritušie koki, gan izskalojumi, gan ar zālēm aizauguši takas posmi. Takas galā nonācām pie privātīpašuma žoga, kuram nācās iet apkārt.
Līdz ar to dienas vidus un pelnīta atpūta Kaķīškalna slēpošanas trases pakājē. Pēc atpūtas atkal ceļš augšup pa kāpnītēm, kas ved uz Ķeizarkrēslu Kaķīškalna mikrorajonā. Līkumojot caur ciešajām Kaķīškalna ieliņām nonācām līdz tiltam, kas šķērso dzelzceļu – viena no vietām, kas cilvēkiem rada pirmo iespaidu par Siguldas pilsētu. Tālāk virzījāmies uz pilsētas otru pusi, kuru ieskauj ūdenskrātuves — Ezeri. Mērojot ceļu gar plašajām, daļēji apstrādātajām lauksaimniecības teritorijām, jaunieši izteica savu pozitīvo viedokli par pilsētas iespējām izplesties šinī virzienā. Viņu pamatojums tam bija — lai palielinātu iedzīvotāju skaitu, tam jānotiek veidā, kādā tas jau tradicionāli iestrādājies Siguldas pilsētā (respektīvi, kā privātmāju masīvi Kaķīškalna, Ķiparu, pilsētas centrālās daļas u.c. rajonos).
Šķiet, lielā dienas tveice bija jau aiz muguras, kājas sāka pa īstam just Siguldas reljefa daudzveidību. Pēc atpūtas un veldzēšanās pie Ancīšu dīķa devāmies uz Siguldas pili, lai mielotos ar gardām vakariņām un gatavotos vakaram. Pirmās dienas noslēgums vainagojās ar unikālu, nekad nebijušu notikumu – telšu pilsētiņu un nakšņošanu Siguldas pilsdrupās. Neticami redzēt Gaujas senleju un Turaidas pili pāri tai, skatoties ārā pa savas telts durvīm! Baudot ugunskurā ceptas desiņas un kartupeļus tika pārrunāta aizvadītā diena. Pārgājiena bukletos tika papildināti ieraksti par redzēto, izjusto un katram dalībniekam svarīgo!
Pēc vakariņām visi devāmies piedzīvojumā, aplūkot vecos, pamestos bunkurus, kas atrodas netālu no ieejas pils dārzā. Bailīgā tumsa, piemirkušie telpu labirinti, atstātās pagātnes liecības bija ļoti interesants apskates objekts tieši pirms gulētiešanas.
Ar dažādām sarunām, rotaļām un domām par rītdien veicamo ceļu drīz vien ieslīgām miega varā. Drīz vien arī gaisma nodzisa visa pilsētā un pilsdrupās, atklājot skaisto debess jumu virs mūsu galvām.
Nākamā rītā celties palīdzēja neliels, īslaicīgs lietus. Jau astoņos no rīta lielākā daļa no mums bijām augšā un možuma pilni. Pēc rīta kafijas un maizītēm nojaucām telšu pilsētiņu, jo pamazām viena pēc otras pilsdrupās ieplūda tūristu grupas.
Otrās dienas maršruts bija plānots īsāks, taču ne mazāk interesants – devāmies caur Tautas parku (mežs starp Siguldas pili un policiju), tad uz Gleznotājkalnu, lejā pa kāpnītēm un gar Vējupīti uz Pēteralu. Lai padarītu otrās dienas maršrutu interesantāku, nolēmām lauzties uz priekšu augšup pa Vējupītes krastu. Mūsu mērķis bija sasniegt televīzijas retranslācijas torni – Siguldas vienu no svarīgākajām vietzīmēm. Pēc aptuveni stundu ilgām pūlēm laužoties pa Vējupītes gravas brikšņiem nonācām uz takas, kas mūs aizveda tieši pie kārotā galamērķa.
Visas, iepriekš lolotās cerības tika pārsniegtas, kad bijām uzbraukuši 80 m (apm. 26 stāvu) augstajā televīzijas tornī un raudzījāmies uz Siguldu no putna lidojuma. Redzēt apbūvēto Siguldu vienā pusē un milzīgos mežu masīvus un Dabas veidoto reljefu otrā pusē, redzēt visas vēsturiskās, kā arī milzīgās būves vienkopus, redzēt kāda ir pilsētas struktūra. Tas viss saviļņoja un atstāja paliekošu iespaidu katrā no pārgājiena dalībniekiem.
Pēc unikālā televīzijas torņa apmeklējuma, paēduši gardas pankūkas devāmies uz pēdējo apskates objektu – Lauktehnikas metālapstrādes cehiem. Tā, šķiet, ir vēl viena, pilnīgi savādāka Sigulda. Neilgi uzkavējušies Siguldas Lauktehnikas teritorijā steidzām uz CityTrip finiša vietu Kr. Barona un Dārza ielas stūri, kur ar pārgājiena dalībnieku klātbūtni tiks atklāts Siguldas jaunais vides objekts – Zaļā Punkta milzu skudra.
Pēc pāris stundām sapulcējoties JIC „Mērķis” telpās, pārgājiena dalībnieki visiem klātesošajiem rādīja un stāstīja par divās dienās pieredzēto, lasīja bloknotos un rādīja fotogrāfijās fiksēto. CityTrip jauniešu radošums un tiešais skatījums lika rosīties jaunām idejām un pārdomām par Siguldu.
Noklausoties jauniešu pārdomas pēc pārgājiena, ir divas svarīgas atziņas, ko paturēt prātā: „Jebkurš lēmums, kurš tiek pieņemts (vai ikdienišķs, vai globāls politisks, vienmēr materializējas mūsu dzīves vidē.”, kā arī: „Vide veido cilvēku, cilvēks veido vidi.”
Pārgājiena laikā nostiprinājās pārliecība, ka šie 19 jaunie cilvēki aug interesantā, iedvesmojošā un intelektuālā vidē, kas nākotnē, viņiem pieņemot jebkuru lēmumu veidos labāku vidi, kurā dzīvot, strādāt, atpūsties!
Pārgājiens notiek projekta “Ainavu plānojumu izstrāde Eiropas pilsētu un piepilsētu teritorijām” /