Krīzes laikā ir svarīgi saņemt drošu un pārbaudītu informāciju. Tieši tad visvieglāk noticēt baumām un viltus ziņām, tāpēc uzticies tikai oficiālajiem avotiem.
Pašvaldības līmeņa notikumi (avārijas, negadījumi):
- www.sigulda.lv
- Facebook: Siguldas novada pašvaldība
- Siguldas novada mobilā lietotne (steidzami paziņojumi krīžu gadījumos)
Valsts mēroga krīzes situācijas (kara draudi, plašs apdraudējums):
- Latvijas Radio un Latvijas Televīzija
- LSM.lv
- Mobilā lietotne “112 Latvija”
Labākais veids, kā pasargāt sevi un tuviniekus, ir būt sagatavotiem laikus.
- Izrunā un vienojies ar saviem tuviniekiem par rīcības plānu dažādās ārkārtas gadījumu situācijās (piemēram, kā rīkosieties, ja mājās izceļas ugunsgrēks).
- Savlaicīgi sagatavo pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz 3–7 dienām.
- Saliec ārkārtas gadījumu somu.
- Pieraksti blociņā vai iegaumē savu tuvinieku, kaimiņu, draugu un citu tev svarīgu personu mobilo tālruņu numurus un aicini viņus darīt tāpat.
- Regulāri atsvaidzini praktiskās zināšanas, kas varētu palīdzēt tev un taviem tuviniekiem ekstremālos apstākļos (pirmā palīdzība, ūdens iegūšanas vietas, operatīvo dienestu tālruņu numuri, patvertnes u.c.)
Informācijas avots: Sargs.lv buklets “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”
Katastrofu, pandēmiju vai karadarbības rezultātā var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, var nestrādāt veikali, degvielas uzpildes stacijas un bankomāti.
Buklets “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”, ko izstrādājusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, palīdz sagatavoties, lai ģimene spētu iztikt vismaz pirmās 72 stundas jeb 3 diennaktis, līdz atbildīgie dienesti atjaunos kritiskos pakalpojumus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina – ugunsgrēka gadījumā ir jāsaglabā miers, jo objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina iespējas izglābties.
Ja ir izcēlies ugunsgrēks un VAR izkļūt no telpas:
- Pamet māju pēc iespējas ātrāk. Būtiski zināt, kuri mājas gaiteņi ved strupceļā, un no tiem jācenšas izvairīties.
- Vienmēr drīkst izmanto tikai kāpnes. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot liftu.
- Ja ugunsgrēks ir daudzdzīvokļu ēkā, jārēķinās ar to, ka visapkārt būs panika. Tāpēc ieteikums turēties pie kāpņu margām, tas palīdzēs noturēties, ja kāpņu telpā būs drūzma.
- Pirms atstāt ēku, nevajag mēģināt iekštelpās satikt visus tuviniekus, jo dārga ir katra minūte.
- Kad esat nokļuvuši drošībā, zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz tālruņa numuru 112. Neuzskatiet par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no kaimiņiem. Nenolieciet klausuli, kamēr dispečeri nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju.
- Nedrīkst iet atpakaļ mājā, kamēr ugunsdzēsēji glābēji to nav atļāvuši.
Ja ir izcēlies ugunsgrēks un NEVAR izkļūt no telpas:
- Ja, uztaustījuši durvis, jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns. Atverot durvis, liesmas uzreiz iekļūs istabā. Aizvērtās durvis var būt par aizsegu no uguns un pasargāt, kamēr ierodas glābēji.
- Ja durvis ir karstas, aizbāziet spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas. Noderēs arī palagi, drēbes.
- Ja ir pieejams telefons un telpā, kurā atrodaties nav dūmu, zvaniet uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112.
- Rāpojiet pie loga un mazliet paveriet to. Atverot logu pilnīgi, radīsies caurvēju, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā.
- Turieties zemu pie loga, tas ļaus elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu.
- Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus un elpot būs vieglāk.
- Tikai galējas nepieciešamības gadījumā atveriet logu pilnīgi vai izsitiet stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekļūt istabā arī no mājas ārpuses. Turklāt, stikls būs izsists un Jums vairs nebūs iespēju logu aiztaisīt.
- Ja atrodaties pirmajā stāvā un varat pa logu izkļūt drošībā – dariet to.
- Ja atrodieties augstāk par pirmo stāvu, labāk atturieties no lēmuma lēkt. Daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši ugunsgrēkā izdzīvot, gaidot pēc palīdzības savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem.
Kā pievērst uzmanību, ja nevar izkļūt no istabas:
- Radi troksni, lai pārējie zinātu, kur atrodies. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot.
- Savai atrašanās vietai var pievērst uzmanību, vicinot pa logu dvieli vai palagu.
Informācijas avots: Valsts ugunsdzēsību un glābšanas dienests
Daba var būt neprognozējama, tāpēc ir svarīgi zināt, kā rīkoties, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus. Ja strauji ceļas ūdens līmenis un pastāv plūdu draudi, atbildīgie dienesti par to brīdinās – vietās, kur uzstādītas trauksmes sirēnas (pilsētās), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iedzīvotājus brīdinās, ieslēdzot trauksmes sirēnas. Tās izdzirdot, jāklausās informācija, kas tiks pārraidīta radio un televīzijā.
Aktuālā informācija par ūdens līmeni upēs un iespējamo teritoriju applūšanu: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs: www.meteo.lv.
- Sekojiet līdzi meteoroloģiskajiem apstākļiem un prognozēm, kā arī situācijas attīstībai savu mājokļu tuvumā.
- Saglabājiet savā mobilajā tālrunī un piezīmju grāmatiņā tālruņu numurus, uz kuriem jāzvana, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību – operatīvo dienestu un pašvaldības tālruņa numurus.
- Izvērtējiet apdraudējumus saimniecībai. Pārvietojiet mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, nostipriniet pagalmā un mājas tuvumā esošos priekšmetus. Esiet gatavi atvienot elektrisko strāvu.
- Savlaicīgi parūpējieties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī slimniekiem, atrodot viņiem plūdu laikā drošāku mājvietu pie radiem, draugiem, kaimiņiem. Ja tādas iespējas nav, jau savlaicīgi griezieties pēc palīdzības pašvaldībā.
- Apziniet vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību. Ja tādas iespējas nav, jau savlaicīgi griezieties pēc palīdzības pašvaldībā.
- Sagatavojiet evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus (automašīnas, traktorus u.c.) un peldošos līdzekļus (laivas, plostus u.c.).Sagatavojiet līdzi ņemšanai evakuācijas gadījumā personiskos dokumentus, naudu, vērtslietas, kabatas lukturīti, pārtiku, medikamentus, apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas.
- Pieejamā vietā turiet kabatas lukturīšus, ar kuriem var dot signālu par savu atrašanās vietu plūdu gadījumā. Savlaicīgi nodrošinieties ar rezerves baterijām kabatas lukturītim un radio aparātam.
- Savlaicīgi uzlādējiet mobilos tālruņus, lai nepieciešamības gadījumā paziņotu glābšanas dienestam par nepieciešamo palīdzību.
- Nodrošiniet sevi ar pārtiku (kas nebojājas un iespējams pagatavot arī tad, ja mājā nav elektrības), dzeramo ūdeni, medikamentiem, apģērbu, apaviem un citām precēm plūdu periodam, gadījumiem, ja māja applūst, bet uzskatāt, ka evakuēties vēl nav nepieciešams.
- Par tiešu apdraudējumu informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, policiju vai pašvaldību.
- Ja iespējams, brīdiniet un informējiet savus kaimiņus par plūdu sākšanos.
- Evakuējoties ņemiet līdzi personiskos dokumentus, naudu, vērtslietas, pārtiku, medikamentus, nepieciešamo apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas.
- Atstājot ēkas un būves, atslēdziet elektroenerģijas padevi, gāzes padevi, noslēdziet ūdens apgādes ierīces un vietējās apkures ierīces un iekārtas.
- Aizveriet ēku un būvju durvis, logus, lūkas, slēģus un, ja iespējams, aizsitiet ar dēļiem ēkas logus un durvis.
- Neaizmirstiet par mājdzīvniekiem!
- Ja pašu spēkiem nav izdevies tikt prom no plūdu skartās vietas, informējiet operatīvos dienestus pa tālruni 112, uzkāpiet mājas augšējā stāvā vai uz bēniņiem, līdzi ņemot kabatas lukturīti, lai signalizētu par savu atrašanās vietu. Palieciet uz vietas un signalizējiet par savu atrašanās vietu, līdz ierodas palīdzība.
Pirms iekāpšanas peldošajā līdzeklī un mantu novietošanas tajā, pārliecinieties, vai tas ir pietiekami labi nostiprināts:
- iekāpšanu un izkāpšanu veiciet bez drūzmēšanās;
braukšanas laikā nepārvietojieties pa peldošo līdzekli, lai neizraisītu tā apgāšanos; - evakuējoties ar laivu, ievērojiet, lai laivas borta augstums virs ūdens līmeņa būtu ne mazāks kā 20 cm un vižņu laikā laiva pārvietotos perpendikulāri viļņiem;
- uzmanieties, lai laiva neuzbrauktu zemūdens priekšmetiem;
neizmantojiet evakuācijai laivu stipra vēja un aktīvas ledus iešanas laikā.
Atsakoties evakuēties, nodrošiniet sevi ar pārtiku, dzeramo ūdeni, medikamentiem, citām visnepieciešamākajām lietām. Atteikums evakuēties personai jāapstiprina rakstiski, uzņemoties atbildību par iespējamajām sekām. Šeit pieejama atteikuma evakuēties veidlapa.
Dzirdot sprādzienu un dabasgāzes noplūdei ar lielu spiedienu raksturīgo šņācošo skaņu un/vai sajūtot dabasgāzes specifisko smaržu, kas liecina par augstu dabasgāzes koncentrāciju, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz tālruņa numuru 112, nosaucot atrašanās vietu (adresi), dabasgāzes noplūdes iespējamo vietu, savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Ja iespējams, pārliecinieties, ka apkārtējiem ir zināms par avāriju, un vai ir skaidrs, kā rīkoties.
Gāzes avārijas gadījumā nekavējoties jāveic šādi pasākumi:
- jāpārtrauc jebkuru saimniecisko un citu darbību, kā rezultātā var rasties dzirkstele. Nedrīkst lietot atklātu uguni, jāatvieno no tīkla visas elektroierīces, jāizslēdz automašīnu un mehānismu darbojošos dzinējus;
- jāmeklē patvērumu tuvākajā ēkā. Ja tas nav iespējams, nekavējoties jādodas prom no bīstamās zonas perpendikulāri vēja virzienam (tā, lai vējš pūstu no sāniem);
- uzturoties telpās (vēlams apakšējos stāvos), jāveic aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu dabasgāzes ieplūšanu telpā: jāaiztaisa durvis, logi, ventilācijas lūkas, dūmvadi; jānoblīvē spraugas logos, durvīs, ventilācijas lūkās ar ūdenī samērcētu audumu vai citu materiālu;
- nedrīkst lietot elektroslēdžus. Aizsardzībai no dabasgāzes kaitīgās iedarbības var lietot marles – vates apsējus, vairākkārt salocītus dvieļus, audumus vai citus gaisa caurlaidīgus materiālus, samērcējot tos ūdenī (ja ir apgrūtināta elpošana un nav pieejami minētie elpošanas ceļu aizsardzības materiāli – jācenšas aizturēt elpu un veikt īsas seklas ieelpas);
- veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā (galvassāpes, vājums, līdzsvara traucējumi un vemšana) jāvēršas tuvākajā medicīnas iestādē vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruņa numuru 112, 113 vai 03.
Gāzesvada sprādziena gadījumā ar sekojošu gāzes degšanu apmēram 600 m zonā būs liels siltuma starojums, tāpēc nekavējoties jādodas prom no šīs zonas, nedrīkst tai tuvoties.