Siguldas 800 gades svētku laikā 10.augustā prezentēta Siguldai veltītu pastmarku sērija. Pastmarku sērijā ir trīs pašlīmējošās pastmarkas.
 
Pastmarkā attēlota Siguldas Jaunā pils, Kamaniņu un bobsleja trase, kā arī Siguldas pilsdrupas. Pastmarku autors ir mākslinieks Juris Utāns. Tās drukātas tipogrāfijā "Joh. Enschede" (Nīderlande).
 
Pastmarkas "Siguldas Jaunā pils" nomināls ir 0,21 lats, tirāža - 3 000 000 eksemplāru. Savukārt pastmarkas "Kamaniņu un bobsleja trase" nomināls ir 0,31 lats, tirāža - 450 000 eksemplāru, bet pastmarkas "Siguldas pilsdrupas" nomināls ir 0,45 lati un tirāža 450 000 eksemplāru.
 
Sigulda pilsētas tiesības ieguva 1928. gadā, lai gan tās vēsture ir daudz senāka. 11. gs. Gaujas lejtecē ienāca somugru ciltis – lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātajām koka pilīm Sateseli, Turaidu, Kubeseli, par pretošanos vācu krustnešiem. Siguldas pilsēta sākusi veidoties tikai pēc 1889. gada, kad tika pabeigta Rīgas - Valkas dzelzceļa līnijas izbūve. Krāšņā Siguldas stacijas apkaime kļuva par iecienītu vietu, kur īsā laikā izauga vasarnīcu, viesnīcu un pansiju kolonija. 1953. gadā Siguldas Aizgaujas daļā iekļāva Krimuldu un Turaidu. Katrai no šīm agrāk suverēnajām pilsētas sastāvdaļām ir sena, leģendām apvīta pagātne, kura iemūžināta iespaidīgos vēstures pieminekļos.