Septembra beigās Finanšu ministrija ir iesniegusi 2016.gada valsts budžeta projektu izskatīšanai Saeimas deputātiem. Atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir konceptuāli atbalstījusi budžeta projektu un visus pavadošos likumprojektus, lai jau 3.novembrī likumprojektu izskatītu pirmajā lasījumā un 30.novembrī otrajā – galīgajā lasījumā. Nākamā gada budžets ir valsts iekšējās un ārējās drošības budžets, kas veidots atbildīgi un pārdomāti.
Pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumos 2016.gadā attiecībā pret 2015.gadu plānots pieaugums par 6,8% jeb 92,0 miljoniem eiro. Arī vidējā termiņā pašvaldībām tiek plānots nodrošināt stabilus pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumus 19,7% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem (neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā).
Jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums paredz, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins tiek veikts ar vienkāršu formulu, kurā visi rādītāji ir publiski pieejami, attiecīgi ikviena pašvaldība var aprēķināt potenciālos pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rezultātus, tādējādi prognozēt savus ieņēmumus. Jaunā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma ieviešanas gadā tiek nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazinās.
Ir pārskatīti pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistību nosacījumi 2016. gadam, proti, paplašināti aizņemšanās un galvojuma sniegšanas mērķi, kā arī paplašināti izņēmuma gadījumi, kādos pašvaldībām ir tiesības uzņemties ilgtermiņa saistības.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.
Tāpat valdība budžeta projektā ir iekļāvusi būtiskus priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai. Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina finansējumu prioritārajām nozarēm.
Kopā ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu viens no ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem nākamajā gadā ir solidaritātes nodokļa ieviešana. Tas izlīdzinās nodokļu slogu, lai nerastos absurda situācija, ka zemo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir tāds pats kā strādājošajiem ar 8000 eiro lielu algu mēnesī. Tāpat nākamgad par 10 eiro tiks palielināts neapliekamais minimums.