23. aprīlī Siguldas novada pašvaldības vadība un speciālisti uzņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, kā arī LIAA Reģionālās pārstāvniecības vadītāju Siguldā Guntaru Knikstu, lai apspriestu tūrisma attīstību novadā un turpmākās sadarbības iespējas.
“Siguldas novads lepojas ar attīstītu tūrisma nozari un bagātu kultūras vēsturi. Tikšanās laikā ar LIAA vadību pārrunājām Siguldas novada bagātīgo pieredzi tūrisma un viesmīlības pakalpojumu sniegšanā, kā arī nākotnes attīstības iespējas. Šobrīd būtiska ir dažādu jomu un nozaru sadarbība, klasteru veidošana – šajā virzienā jāturpina strādāt,” uzsver Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un Siguldas novada pašvaldības izpilddirektora p.i. Līga Bukovska, kā arī Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktors Jānis Vimba un Tūrisma nodaļas vadītāja Monta Lūsare kopā ar LIAA pārstāvjiem iesaistījās diskusijā par tūrisma attīstību. Siguldas Jaunajā pilī notika prezentācija par aizvadītā gada rezultātiem, kā arī izvirzītajām prioritātēm šim gadam. Tika sniegts plašs ieskats Siguldas un novada tūrisma attīstībā, kā arī apspriesta līdzšinējā sadarbība un nākotnes partnerības iespējas. Īpaši tika uzsvērta LIAA nozīme kā sadarbības starpniekam uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā.
Pēdējos gados Siguldas novadā strauji attīstās dzīvojamā fonda pieejamība. Novadā investori aktīvi iegulda finanšu līdzekļus, attīstot vairākas teritorijas un radot jaunas dzīvojamās zonas gan privātmāju būvniecībai, gan daudzdzīvokļu māju projektiem. Kopumā investori ieguldījuši vairākus miljonus eiro, veicinot kvalitatīvu un mūsdienīgu vidi mājvietai.
Pēc tam vizītes dalībnieki devās uz Dzērveņu ielu, Siguldā, kur AS “Siguldas Būvmeistars”, kas pēc 2023. gada neto apgrozījuma atrodas lielāko būvmateriālu ražotāju TOP25 20. vietā un nodarbina 118 personas, sniedza ieskatu ēku būvniecības pieredzē un dzīvojamo māju kvartālu attīstībā novadā. Siguldas novada pašvaldības pieredzē dalījās pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais un Attīstības un investīciju pārvaldes vadītājs Gatis Konrads.
Vēlāk delegācija viesojās zemnieku saimniecībā “Pīlādži”, kur iepazinās ar “Zilver” dzērienu ražošanas ciklu – no stāda līdz gatavam produktam. Saimniecība aktīvi sadarbojas ar LIAA, piedaloties starptautiskās izstādēs un dažādās organizācijas rīkotajās aktivitātēs.
Vizīte noslēdzās īpaši aizsargājamajā kultūras piemineklī – Turaidas muzejrezervātā. Šeit sarunās tika aplūkotas aktuālās tūrisma attīstības tendences, ņemot vērā Turaidas nozīmi kā nozīmīgam kultūras un vēstures objektam. Tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar kultūrvides un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu gan novada, gan valsts un Eiropas mērogā, uzsverot arī ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības nozīmi. Sarunu gaitā tika pievērsta uzmanība arī infrastruktūras attīstībai un pārrobežu sadarbības projektiem ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kā arī potenciālām partnerībām ārpus Baltijas reģiona.
LIAA Reģionālās pārstāvniecības vadītājs Siguldā Guntars Kniksts: “Šī bija vērtīga tikšanās – īpaša ar to, ka tā bija pirmā klātienes tikšanās gan LIAA jaunajai direktorei Ievai Jāgerei, gan man kā Reģionālās pārstāvniecības vadītājam. Šādas tikšanās ir būtiskas, tās veicina informācijas apmaiņu un ciešāku savstarpējo komunikāciju, kas ir viens no LIAA darbības stūrakmeņiem. Sarunas apliecināja, cik nozīmīga ir cieša sadarbība starp LIAA, pašvaldību un uzņēmējiem, un kā LIAA var sekmēt jau esošo iniciatīvu attīstību. Šī tikšanās iezīmē jaunu sākumu sadarbībai starp pašvaldību, Siguldas novada uzņēmējiem un LIAA.”
Siguldas svētki straujiem soļiem tuvojas! Neatņemama šo svētku tradīcija ir krāšņais novadnieku gājiens – vienotības un lepnuma brīdis, kas vieno visu novadu. Svētku rīkotāji aicina novada uzņēmējus, iestādes, biedrības, amatiermākslas kolektīvus, sabiedriskās organizācijas, māksliniekus, mūziķus un citas organizācijas kuplināt gājienu un kopā radīt īstu svētku sajūtu.
Pieteikšanās svētku gājienam notiek līdz 20. maijam, rakstot uz e‑pasta adresi jolanta.jankovska@sigulda.lv. Pieteikumos lūdzam norādīt uzņēmuma, iestādes vai biedrības nosaukumu, kontaktpersonu, provizorisko gājiena dalībnieku skaitu un, ja plānots izmantot, informāciju par tehniskajiem līdzekļiem (piemēram, automašīnām). Iesniedzot pieteikumu, lūdzam norādīt arī uzņēmuma/iestādes/biedrības saukli vai moto.
Pulcēšanās svētku gājienam no plkst. 19.00, gājiena sākums – plkst. 20.00.
Plašāka informācija par Siguldas svētkiem.
Pavasarī turpinās Vildogas ceļa pārbūve Siguldā. Notiekot aktīvajai būvniecības sezonai, no 23. aprīļa līdz 9. jūnijam satiksmei būs slēgts būvniecības posms. Satiksme tiks organizēta caur Pulkveža Brieža ielu un Vidzemes (A2) šoseju.
Posmā no Pulkveža Brieža ielas līdz autoceļam V83 notiek kopīga gājēju un velosipēdu ceļa izbūve un notiek brauktuves seguma pārbūve. Šobrīd paredzēts veikt frēzēšanas darbus, lai pēc tam uzsāktu asfaltbetona seguma ieklāšanu. Projekta ietvaros tiks modernizēts arī apgaismojums.
Projekta īstenošana uzlabos piekļuves iespējas Vildogas ceļa piegulošajām teritorijām un nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru uzņēmumu attīstībai. Kvalitatīva ielas infrastruktūra radīs labvēlīgus apstākļus teritorijas izaugsmei, investīciju piesaistei un jaunu darbavietu veidošanai. Šī ceļa posma pārbūve sniegs daudzpusīgus ieguvumus gan pilsētas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, sekmējot ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un vides ilgtspēju.
Projekta kopējās būvniecības izmaksas ir 1 744 830,08 eiro ar PVN. Projekta īstenošana norisinās, piesaistot ERAF līdzfinansējumu finansējums 854 000 eiro apmērā. Darbus plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Būvniecību veic SIA “Ceļinieks 01”, būvuzraudzību – SIA “Jurēvičs un partneri”, autoruzraudzību nodrošina SIA “BM-projekts”.
Aizrautīgie brauc pacietīgi!
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi piecus atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “UR Property” ir pabeidzis nozīmīgu infrastruktūras izbūves projektu Siguldā, Vanagu un Svīres ielā, ieguldot vienu miljonu eiro. Šis projekts ir būtiska daļa no vērienīgas jaunas dzīvojamās zonas attīstības, kas aptver astoņu hektāru lielu izbūvētu dzīvojamo platību. Turpinot tradīciju “Ciemos pie investora”, uzņēmēju sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais.
“Teritorijas attīstības projekts sākts 2021. gada nogalē, uzsākot detālplānojuma izstrādi, un ir pabeigts nepilnos trīs gados. Tik ātri realizēt projektu bija iespējams, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Siguldas novada pašvaldības speciālistiem, kuri ir ļoti zinoši, atsaucīgi, kā arī uz rezultātu orientēti, kas ir retums publiskajā sektorā,” norāda SIA “UR Property” valdes loceklis Uģis Rengarts.
“Jaunu ielu un dzīvojamo teritoriju attīstība ir būtisks solis Siguldas novada ilgtspējīgā izaugsmē. Šāda infrastruktūra veido drošu, sakārtotu un ģimenēm piemērotu vidi, kas veicina gan iedzīvotāju skaita pieaugumu, gan dzīves kvalitāti. Esam pateicīgi par veiksmīgo sadarbību ar attīstītājiem un lepni, ka Vanagu un Svīres ielas projekts tapis ar profesionālu pieeju un skatu nākotnē,” atklāj Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Projekta ietvaros ir izbūvētas divas jaunas, bruģētas un apgaismotas ielas – Vanagu un Svīres. Jaunajā projektā ir veikta visu nepieciešamo zemes apbūves gabalu komunikāciju izbūve. Visus būvdarbus veica uzņēmums SIA “Strauteks”. Izveidotā komunikāciju infrastruktūra jau ir nodota pašvaldības uzņēmuma SIA “Saltavots” pārraudzībā. Ielas ir nodotas Siguldas novada pašvaldības īpašumā un apsaimniekošanā.
Lai nodrošinātu mierīgu un klusuma pilnu vidi, projekta ietvaros ir izbūvēts 300 metru garš skaņas izolācijas valnis gar tuvumā esošo valsts autoceļu P8 Inciems–Sigulda–Ķegums. Teritorijā ir izveidoti 48 privātmāju apbūves zemes gabali ar platību sākot no 1200 līdz 4500 kvadrātmetriem. Uz doto brīdi vairāk nekā puse no izveidotajiem apbūves zemes gabaliem jau ir pārdoti to jaunajiem īpašniekiem, uz kuriem jau ir uzbūvētas 11 privātmājas, un vairāki īpašnieki jaunizbūvētās mājas jau apdzīvo.
Piecus zemes gabalus ir iegādājies privātmāju būvniecības uzņēmums SIA “Modern House”, uz kuriem ir uzbūvētas piecas modernas privātmājas.
Šā gada vasarā/rudenī šajā teritorijā tiks izbūvēts arī parks ar aprīkotu bērnu rotaļu laukumu, kas papildinās dzīvojamās vides komfortu un atpūtas iespējas. 2026. gadā tiks izbūvētas Siguldas iekšējā sabiedriskā transporta pieturvietas, un tādējādi pa Helmaņa ielu līdz jaunajai dzīvesvietai kursēs pilsētas sabiedriskais transports.
Lieldienu laikā, no 19. līdz 21. aprīlim, Siguldas novads aicina apmeklēt 9. Šūpoļu festivālu. Festivāla tēma – māksla šūpolēs. Godināsim izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi, ļaujot mākslai ieplūst ne tikai šūpolēs, bet arī dzelzceļa stacijas laukumā, Maija parkā, kultūras centrā “Siguldas devons”, kā arī lielajā Svētku laukumā, kurā norisināsies šūpošanās dažādās mākslas šūpolēs. 19. un 20. aprīlī darbosies Bio tirgus. Arī ikgadējais ģimeņu zaķu skrējiens tiks veltīts mākslai.
Svētku atklāšana notiks 19. aprīlī plkst. 12.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā (Siguldā, Ausekļa ielā 6), kur atklāsim māksliniecei Džemmai Skulmei veltītas šūpoles un izšūposimies arī mazdēla – tēlnieka Artūra Dimitera – radītajās šūpolēs. Džemma Skulme ir Siguldas novada lepnums un 9. Šūpoļu festivāla iedvesmas avots katram māksliniekam, kas palīdzējis veidot šos svētkus. Skulmes dzimta vienmēr bijusi Latvijas mākslas stūrakmens – drosmīga, radoša un neatkārtojama. Ar dziļām saitēm Siguldas novada Mālpils pagastā, šī dzimta caur glezniecību, tēlniecību, kino un scenogrāfiju veidojusi Latvijas mākslas telpu, nesot nacionālo identitāti un kultūras vērtības. Iedvesmojoties no šīs unikālās dzimtas gara, iešūposim pavasari tik augstu, cik fantāzija ļauj!
Īslaicīgi slēgta satiksme Zaķu skrējiena laikā Pils ielā un Leona Paegles ielā:
Minēto ielu posmos 19. aprīlī līdz plkst. 13.30 būs aizliegta transportlīdzekļu novietošana stāvēšanai.
Iedvesmojoties no dažādiem mākslas virzieniem, šūpoles pārtaps par mākslas darbiem. Varēs izšūpoties Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur pieminot Džemmas Skulmes simtgadi, ar Skulmju mājas un Dž. Skulmes fonda atbalstu, būs iespēja aplūkot arī Skulmju dzimtai veltītu izstādi, iepazīties ar pirmās latviešu tēlnieces Martas Liepiņas Skulmes darbiem, aplūkot scenogrāfa Oto Skulmes, aktiera Valentīna Skulmes pieskārienus mākslai. Svētku laukumā atklāsim Džemmas Skulmes šūpoles un būsim klātesoši visos notikumos, lai zaķu skrējiens sāktos no mākslinieku arkas, kuru palīdzēja veidot gleznotājas Daiga Krūze, Kristīne Kligina, Elita Patmalniece, Luīze Gulbe, Zinaīda Ceske un citi. Atklāšanā aicināti lieli un mazi, lai kopā dotos ikgadējā zaķu skrējienā un noskaidrotu visi kopā zīmējumu konkursa laureātus, kas iesnieguši darbus “Manas sapņu šūpoles”.
Savukārt Maija parkā mēs redzēsim vairāk relaksējošas sajūtas. Apmeklētāji varēs šūpoties šūpuļtīklos, izbaudot nelielas instalācijas dabā, kuras papildinās SIA “Siguldas industriālā parka” šūpoles “Ods vannā nekodīs”, bet naktī Maija parks piedāvās romantisku iespēju iepazīties ar lietuviešu mākslinieka Linas Kutavičius šūpolēm “Swing Ring”. Pie kultūras centra “Sigulda devons” lielus un mazus priecēs šī laika lepnums “Straumes” Kaķis, gaidot Oskara balvas kultūras centra telpās. Vislielākā šūpošanās paredzēta Svētku laukumā, kur vienkopus notiks Bio tirgus un dažādu šūpoļu izmēģināšana. Visu objektus un šūpoles vienos dažādi mākslas virzieni.
Šogad festivāls ieņem starptautiska mēroga nozīmi, jo festivālā viesosies lietuviešu gaismu mākslinieks Linas Kutavičius no “Lightfroms”, kas radījis šūpoles “Swing ring”, kuras naktī spīd un šūpojoties uzņemtās fotogrāfijas piedzīvos gaismu mākslu. Igauniju pārstāvēs sporta klases šūpoles no kluba “Kiva-Kiiking”, kas ļauj apgriezties pilnā 360 grādu lokā. Šīs šūpoles Siguldā ir bijušas jau iepriekš un ļoti iecienīts objekts īpaši jauniešu auditorijai. Tāpat savu dizainu veido māksliniece no Somijas Anniina Myllymaki, kas veidojusi šūpoles ar nosaukumu “Rozā prieks”, ļaujot ieplūst rozā krāsai un fantāzijai, jo māksliniece strādā teātra scenogrāfijas pasaulē smagu un vīrišķīgu darbu, šoreiz vēlas festivāla apmeklētājus iepriecināt ar maigi rozā krāsu.
Šogad šopoļu festivālā ar savām šūpolēm piedalās uzņēmēji “Smart Coffee Roastery”, “Storent”, SIA “Siguldas industriālais parks”, SIA “Lugarde”, Sia “Gilded” (“Esi cafe”), SIA “Strauteks” un citi. Šūpoļu dizainu veido dažādu mākslinieku saime, kuru pārstāv Mākslas akadēmijas studenti, tēlnieki un scenogrāfi, gleznotāji, dekoratori, kas katrs ir pielicis savu roku, lai svētki izdotos. Vislielākais paldies svētku atbalstītājiem – par kokmateriāliem Sia “Ala Lignea”, par māksliniecisko izpildījumu “Rare darbnīcai”, kas palīdzēja piepildīt daudzas ieceres! Paldies SIA “R.D.A.” par atbalstu instalāciju radīšanā.
Bio tirgus un Zum-zum darbnīcas
Svētku laukumā divas dienas darbosies Bio tirgus, kas piedāvās plašu klāstu vietējo ražotāju produkcijas. 19. aprīlī pēc tradicionālā Zaķu skrējiena no plkst. 13.00 līdz 17.00, bet 20. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 16.00 tirgus apmeklētājiem piedāvās bioloģiski sertificētus produktus no zemnieku saimniecībām un Siguldas novada ražotājiem, kā arī amatnieku darinājumus. Tirgus lepojās arī ar amatnieku un mākslinieku piedāvājumu – māla un keramikas izstrādājumiem, pinumiem, rotām, apģērbiem un koka darinājumiem. Par maltītēm Svētku laukumā rūpēsies novada šefpavāri no “Kungu Rijas”, “Džapsi Pizza” un “Mr. Biskvīts” un par svaigi grauzētu kafiju parūpēsies vietējās kafijas grauzdētavas. Abas festivāla dienas norisināsies arī “Zum-Zum” radošā darbnīca bērniem, kur mazākie varēs radīt mākslu. Aicinām ņemt līdzi savu skaistāko Lieldienu olu un piedalīties aizraujošās olu ripināšanas sacensībās. Būs iespēja samīļot trušus un ponijus.
Veltījums Ukrainai
Siguldas novads turpina solidaritēties ar ukraiņu tautu tās brīvības cīņās. Šogad Ukrainai veltītās šūpoles runās par mīmu (meme) mākslu, kas ir kļuvusi par spēcīgu kultūras un komunikācijas līdzekli kara laikā, ļaujot ukraiņiem ar humoru, satīru un radošumu izteikt pretestību un vienotību ar asprātīgiem meme attēliem, pastmarkām un citiem zīmējumiem. Mīmu māksla ir daudz vairāk nekā vienkāršs interneta joks – tā ir spēcīgs izteiksmes līdzeklis, kas caur radošu humoru ietekmē sabiedrības garastāvokli un veicina morālo izturību, kad ciešanas izturēt ir tik grūti. Mālpils aktīvā ukraiņu kopiena piedāvās nobaudīt tradicionālo ukraiņu boršču, sniedzot iespēju apmeklētājiem ziedot un atbalstīt Ukrainu šajā grūtajā laikā.
Ar vilcienu uz 9. Šūpoļu festivālu!
Šūpoļu festivāla laikā notiks īpaša videi draudzīga akcija – visiem, kas ieradīsies Siguldā ar vilcienu un uzrādīs derīgu brauciena biļeti, tiks piešķirta 20 % atlaide Siguldas Jaunās pils apmeklējumam. Aicinām izvēlēties videi draudzīgu transportu – visas festivāla šūpoles ir ērti sasniedzamas pastaigājoties, ļaujot apmeklētājam nesteidzīgi izbaudīt Šūpoļu festivāla atmosfēru.
Piemēroti maršruti uz svētku atklāšanu (19.04.2025. atklāšana plkst. 12.00):
Aicinām apmeklētājus rūpēties par savu un bērnu drošību – būt apdomīgiem un ievērot distanci pie šūpolēm. Par ekstrēmajām šūpolēm gādās pieredzējuši instruktori. Mēs ceram, ka māksla izglābs pasauli! Uz tikšanos Siguldā!
Trešdien, 14. maijā, Vidzemes koncertzālē Cēsīs norisināsies otrais Bioreģiona forums, kurā aicināts piedalīties ikviens, kam rūp ilgtspējīga un sabalansēta attīstība vietējā līmenī. Šī gada foruma centrā būs sarunas par vietējās ekonomikas stiprināšanu, kā arī bioloģiskās pārtikas pieejamību un apriti mūsu kopienās. Forums ir iespēja satikt līdzīgi domājošos, dalīties pieredzē un veidot sadarbības, tādējādi veicinot dzīves kvalitāti un vides ilgtspēju Gaujas Nacionālā parka bioreģionā.
Foruma dalībnieki kopīgi atskatīsies uz paveikto kopš Gaujas Nacionālā parka bioreģiona izveides un iepazīs dažādas iniciatīvas, kas iedvesmojušas sadarbību starp pašvaldībām, valsts un nevalstiskajām iestādēm, uzņēmumiem un sabiedrību. Sarunu fokusā būs arī praktiski piemēri – kā bioloģiskā pārtika nonāk skolās un bērnudārzos, kādi soļi jau sperti, lai reģionā veidotos apritīga un klimatam draudzīga ekonomika, kā arī – kādas ir nākotnes ieceres šīs vīzijas īstenošanai.
Gaujas Nacionālā parka bioreģions tika izveidots 2023.gada 25.oktobrī, kad Siguldā starptautiskajā bioreģiona forumā tika parakstīts labas gribas memorands par Gaujas Nacionālo parku kā pirmo bioreģionu Latvijā. Tā ir apņemšanās visos iesaistes līmeņos veidot dabai un klimatam draudzīgu, resursu taupīgu, sabiedrības grupas iekļaujošu un ekonomisko labklājību veicinošu vidi.
Memorandu parakstīja plašs pārstāvju loks: biedrība “Greenfest,” Cēsu novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Agroresursu un ekonomikas institūts, Vidzemes Augstskola, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, biedrība “Gaujas Nacionālā tūrisma biedrība,” SIA “ZAAO,” kā arī Globālā bioloģisko reģionu alianse. Memorandam pievienojās arī klātesošie foruma dalībnieki, apliecinot savu apņemšanos darboties kopīga mērķa labā.
Uz otro Bioreģiona forumu aicināts ikviens – gan tie, kas jau ir pievienojušies iniciatīvai, gan tie, kuri vēlas kļūt par daļu no tās. Forums būs vieta sarunām, ideju apmaiņai un jaunu sadarbību aizsākšanai.
Jūsu klātbūtne un viedoklis ir ļoti nozīmīgs tālākajiem turpmākajiem soļiem bioreģiona attīstībā.
9. aprīlī Siguldas pagasta Kultūras namā norisinājās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais reģionālais vakanču gadatirgus, kurā vienuviet satikās darba devēji un darba meklētāji. Pasākumā piedalījās arī Siguldas novada pašvaldība, dodot iespēju apmeklētājiem uzzināt par pieejamajām vakancēm un karjeras iespējām pašvaldībā un citās iestādēs un uzņēmumos.
Vakanču gadatirgus apmeklētāji varēja saņemt arī NVA speciālistu konsultācijas karjeras plānošanas, darba meklēšanas un darba mobilitātes jautājumos, kā arī informāciju par NVA pakalpojumiem, tostarp par darbam nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves un pilnveides iespējām ar valsts atbalstu.
Siguldas novada pašvaldība vakanču gadatirgū piedāvāja vairākas vakances, aicinot darbā izglītības jomas darbiniekus pašvaldības centrālās pārvaldes struktūrvienībās un pašvaldības izglītības iestādēs, tostarp izglītības un skolu psihologus, juristu, skolas direktora vietnieku saimnieciskajā jomā, speciālistu profesionālās ievirzes un interešu izglītības jautājumos, skolotājus, logopēdu, sociālo pedagogu. Pašvaldības struktūrvienībās pieejamas arī vakances automobiļa vadītājiem, sociālajam darbiniekam darbam ar ģimeni un bērniem, aprūpētājam, Pašvaldības policijas inspektoriem, remontstrādniekam.
Vakanču gadatirgu organizēja Nodarbinātības valsts aģentūra Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana” ietvaros.
22. aprīlī plkst. 9.00–12.00 Siguldas Valsts ģimnāzijā pirmo reizi norisināsies jauniešu uzņēmējdarbības forums “Drosme startēt!”.
Foruma dalībniekus – 10., 11. un 12. klašu skolēnus – sagaida aizraujoši un iedvesmojoši Siguldas novada uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju stāsti par drosmi, inovācijām, uzņēmējdarbību un izglītības lomu karjeras ceļā.
Sava ceļa pieredzes stāstos dalīsies:
Forumu vadīs pieredzējusi pasākumu organizatore un vadītāja, siguldiete Dace Stīpniece.
Reģistrācija forumam notiek elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistē.
“Vēlos iedvesmot jauniešus uzdrīkstēties darīt un attīstīties, iepazīstinot ar Siguldas novada uzņēmēju veiksmes stāstiem, parādot, ka panākumi ir iespējami arī tepat – mūsu novadā,” dalās pārdomās idejas autors un viens no organizatoriem, Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēknis Roberts Bete.
Forums paredzēts 10.–12. klašu skolēniem, to organizē Siguldas novada pašvaldība un Siguldas Valsts ģimnāzija.
Papildu informācija, rakstot uz e‑pasta adresi uznemejiem@sigulda.lv.
Pašvaldība organizē vairāku nekustamo īpašumu izsoles. Izsoles notiek elektroniski tīmekļa vietnē izsoles.ta.gov.lv. Pieteikšanās izsolēm notiek līdz 30. aprīlim. Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 67800946.
Dalībniekiem, piesakoties izsolēs, jāsamaksā nodrošinājums, ieskaitot to Siguldas novada pašvaldības kontā LV35UNLA0050021519671, kas atvērts AS “SEB banka” (kods UNLALV2X).
Izsoles tiek organizētas šādiem pašvaldībai piederošiem nekustamajiem īpašumiem:
Izsoles dalībniekiem visiem norēķiniem jāizmanto attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas kredītiestādes norēķinu konts. Finanšu līdzekļi, kas nekustamo īpašumu darījumu gadījumos (arī izsoles nodrošinājuma samaksa) Siguldas novada pašvaldības kontā tiek ieskaitīti no trešo personu kredītiestādes kontiem, tiek atgriezti šīm trešajām personām un netiek ieskaitīti kā samaksa par darījumu.
Piedāvātā augstākā maksa par nosolīto nekustamo īpašumu pilnā apmērā jāsamaksā 30 kalendāro dienu laikā no izsoles dienas. Samaksā par nekustamo īpašumu tiek iekļauts samaksātais nodrošinājums.
Piesakoties izsolei, dalībnieks apliecina, ka ir iepazinies ar izsoles noteikumiem, tai skaitā ar pielikumiem, saturu, atzīst to par pareizu, saprotamu un atbilstošu normatīvo aktu prasībām.
Siguldas novada pašvaldība izsludina konkursu “Māmiņa. Uzņēmēja”. Konkursa mērķis ir motivēt māmiņas saskatīt sevī uzņēmējas potenciālu un uzsākt komercdarbību, veicināt jaunu produktu attīstību un pilnveidot pakalpojumu veidošanu, kā arī sekmēt esošas uzņēmējdarbības paplašināšanu. Konkurss tiek rīkots no 2016. gada, un šogad notiek jau desmito reizi.
Projektus var iesniegt līdz 14. aprīlim. Kopējais konkursā pieejamais finansējums ir 12 000 eiro. Maksimālais viena projekta pieejamais līdzfinansējums ir līdz 3000 eiro.
Konkursā var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
Konkursā iesniedzamie dokumenti:
Konkursa pieteikuma dokumentus var iesniegt kādā no trīs veidiem:
Konkurss norisināsies un tiks vērtēts trīs kārtās, izvērtējot pieteikumu atbilstību konkursa nolikumam un kritērijiem – pēc administratīvās atbilstības, pēc satura un kvalitatīvajiem rādītājiem, un trešajā kārtā tiks vērtētas konkursa dalībnieču prezentācijas un atbildes uz žūrijas komisijas jautājumiem.
Plašāka informācija, rakstot uz e‑pasta adresi uznemejiem@sigulda.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 29998853.
Konkursa “Māmiņa. Uzņēmēja.” nolikums.
Aicinot zemju īpašniekus un apsaimniekotājus iesaistīties dabas atjaunošanā, Latvijas Dabas fonds (LDF) izsludina grantu konkursu dabisko pļavu atjaunošanas talkām. Grantam var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, lai atjaunotu kādu no Natura 2000 vienotajā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā iekļautiem retajiem un prioritāri aizsargājamiem zālāju biotopu veidiem. Grantu konkurss ir pirmā no vairākām aktivitātēm, kuras LDF 2025. un 2026. gadā īstenos ar devīzi “Darām pļavu kopā!” nolūkā izglītot un iesaistīt sabiedrību dabisko pļavu saglabāšanā un atjaunošanā.
Konkursā var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras ir dabisko pļavu īpašnieki, tiesiskie valdītāji, turētāji vai sadarbības grupas, piemēram, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības, kas noslēgušas vienošanos par talkas rīkošanu ar teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju. Dalībniekiem jāaizpilda pieteikuma anketa, kurā jānorāda atjaunojamās teritorijas kadastra numurs, zālāju biotopa veids un citi parametri. Anketa pieejama šeit. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām rakstīt uz e‑pasta adresi liga.gavare@ldf.lv.
Granta pretendenti var pieteikties atjaunot gan esošus, gan potenciālus bioloģiski vērtīgos zālājus, kuri atrodas kādā no Natura 2000 tīklā iekļautajām teritorijām. Lai palīdzētu saglabāt visretāk sastopamos un apdraudētākos dabiskos zālājus, priekšroka tiks dota iniciatīvām, kuras tiks veiktas Piejūras zālāju, Smiltāju zālāju, Sausu kaļķainu zālāju un Vilkakūlas jeb tukšaiņu zālāju saglabāšanai, bet konkursam var pieteikt atjaunot arī sugām bagātas ganības un ganītas pļavas. Informāciju par noskatītās teritorijas atbilstību kādam no retajiem un īpaši aizsargājamiem zālāju biotopu veidiem var iegūt dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.
Talku mērķis ir atjaunot pamestus, aizaugušus vai grūti pieejamus visapdraudētāko dabisko zālāju veidus, veicot pļaušanu, krūmu izciršanu, invazīvo sugu likvidēšanu un citus atjaunošanas darbus. Kritiskākajā situācijā ir nelieli, izolēti un sausi dabiskie zālāji, kuri nereti atrodas pilsētu nomalēs, dabas taku malās, pilskalnu nogāzēs vai citās ainaviskās vietās. Tos ir sarežģīti iekļaut esošās apsaimniekošanas struktūrās, tāpēc šādu zālāju uzturēšana ir saimnieciski neizdevīga un dārga. Bet arī gadījumā, ja šobrīd to īpašnieki vai apsaimniekotāji nevar nodrošināt regulāru apsaimniekošanu, izcērtot krūmus, izpļaujot atvases, izraujot invazīvās sugas vai vismaz reizi pāris gados veicot pļaušanu un nogrābšanu, var attālināt šādu teritoriju izzušanu un saglabāt iespēju regulāru to apsaimniekošanu atsākt pēc gadiem.
Vienas pieteiktās talkas teritorijas platība nevar būt lielāka par pieciem hektāriem un par katru atjaunoto hektāru varēs saņemt finansiālu atbalstu 600 eiro apmērā materiālu, inventāra un organizatorisko izmaksu segšanai. Ja projekts tiek apstiprināts, teritorijas atjaunošanas talka jārealizē gada laikā no līguma parakstīšanas brīža.
Grantu konkurss izsludināts ar LDF projekta “GrassLIFE2: Eiropas Savienības nozīmes prioritāro zālāju biotopu atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” finansiālu atbalstu un ilgst līdz 2027. gada 31. janvārim. Pieteikumi tiks izskatīti reizi mēnesī, sākot no aprīļa. Lai atbalstītu atjaunošanas darbu organizatorus, LDF izdos talku rokasgrāmatu un nodrošinās pastāvīgas ekspertu konsultācijas. Tāpat talku vietās tiks izvietoti foto stendi, lai veicinātu sabiedrības iesaisti dabisko pļavu atjaunošanas sekmju monitoringā.
Ar grantu konkursu LDF piesaka devīzi “Darām pļavu kopā!” un atklāj iniciatīvu un notikumu ciklu, kurā sabiedrība ir aicināta iesaistīties dabisko pļavu saglabāšanā un atjaunošanā. 2025. un 2026. gadā “Darām pļavu kopā!” programmā iekļauti tādi pasākumi kā dabisko pļavu augu sēklu vākšana, dabisko pļavu atbalsta centra izveide, dažādu informatīvu materiālu izdošana u.c.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Dabas fonda komunikācijas eksperte
Dita Šķēle