Siguldas novada uzņēmums SIA “8H”, kas Mālpilī attīsta konceptkafejnīcu “TinTe”, saņēmis 11 999 eiro atbalstu SEB grantu programmā “(ie)dvesma”. Finansējums paredzēts uzņēmuma attīstībai, pilnveidojot kafejnīcas piedāvājumu un veicinot sociālā uzņēmuma darba integrācijas modeli.
Kafejnīcas “TinTe” koncepts balstīts dažādu pasaules garšu apvienošanā, piedāvājot tā dēvētos ietītos ēdienus – pankūkas, suši, vrapus un vafeles, kā arī kafiju un citus dzērienus baudīšanai uz vietas vai līdzņemšanai. Būtiska uzņēmuma darbības daļa ir sociālā uzņēmējdarbība, iesaistot darbā arī sociāli mazāk aizsargāto grupu pārstāvjus.
SEB grantu programma “(ie)dvesma” šogad norisinājās jau desmito reizi. Kopumā konkursā saņemti 129 biznesa ideju pieteikumi, un finansējumu vairāk nekā 102 000 eiro apmērā saņēma desmit uzņēmējdarbības projekti. Siguldas novadam piešķirtais grants ir 11 999 eiro.
“Šī gada uzvarētāji lieliski parāda, cik dažādas var būt labas biznesa idejas. Tās var rasties gan ražošanā, gan tehnoloģijās un sportā, gan no vēlmes risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus. Tieši šādi stāsti dod iedvesmu arī citiem noticēt savām idejām un sākt tās īstenot,” uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Grantu konkurss tiek īstenots sadarbībā ar Siguldas novadu Jūrmalas pilsētu un Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Salaspils novadiem. Programmas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību un sniegt finansiālu atbalstu jaunām biznesa idejām.
Kopš programmas darbības sākuma 2017. gadā atbalstu saņēmuši 89 biznesa projekti, bet kopējais piešķirtais finansējums desmit gadu laikā pārsniedzis 700 000 eiro.
Apsveicam Mālpils uzņēmumu SIA “8H” ar iegūto atbalstu un vēlam veiksmīgu ieceru īstenošanu, attīstot uzņēmējdarbību un radot jaunas iespējas Siguldas novadā!
10. novembrī plkst. 16.00 DELFI tiešraidē būs skatāms SEB grantu programmas “(ie)dvesma” svinīgais noslēguma pasākums un labāko biznesa ideju apbalvošana. Šogad programma atzīmē desmito darbības gadu, un noslēguma pasākumā ne tikai uzzināsim, kuras biznesa idejas saņems finansējumu turpmākai attīstībai, bet arī iepazīsim uzņēmīgus cilvēkus un viņu iedvesmojošos stāstus.
Ceļš līdz finālam ideju autoriem bijis gana intensīvs. Pieteikumu atlase notika trīs kārtās, sākot ar projektu atbilstības izvērtēšanu un turpinot ar biznesa ideju potenciāla vērtēšanu. Izšķirošajā posmā uzņēmēji savas idejas prezentēja žūrijai, atbildēja uz jautājumiem un aizstāvēja savu redzējumu. Aiz katras finālā nonākušās idejas ir cilvēki, kuri ir gatavi darīt, mēģināt un ieguldīt darbu, lai savu ieceri pārvērstu reālā biznesā.
Tagad pienācis brīdis viņu paveikto nosvinēt. Kas vajadzīgs, lai no idejas nonāktu līdz savam biznesam? Kā neapstāties pie pirmajiem sarežģījumiem un turpināt attīstīt iecerēto? Noslēguma pasākumā iepazīsim cilvēkus aiz biznesa idejām un dzirdēsim viņu pieredzi par drosmi sākt un turpināt. Iespējams, kāds no šiem stāstiem kļūs par (ie)dvesmu arī citiem noticēt savai idejai.
Pievienojies tiešraidei 10. novembrī plkst. 16.00
vai Facebook un svinēsim uzņēmību kopā!Grantu konkursu “(ie)dvesma” īsteno SEB banka kopā ar Siguldas novadu, Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, un Salaspils novadiem.
Informāciju sagatavoja:
SEB banka
Siguldas novada pašvaldība izsludina nomas tiesību izsoli nekustamajam īpašumam “Dalderi”, Sudas ielā 9, Mālpilī, Mālpils pagastā, Siguldas novadā. Šī ir iespēja īstenot ieceri kultūras un radošām norisēm, veselības aprūpei, veselīga dzīvesveida un sporta aktivitātēm vai palīdzībai mājokļa jautājumu risināšanā. Iepazīsties ar izsoles nosacījumiem un piesaki savu dalību!
Nekustamais īpašums (kadastra Nr. 8074 003 0817), kas sastāv no zemes vienības 1,14 ha platībā (kadastra apzīmējums Nr. 8074 003 0817) un dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums 8074 003 0817 001) un saimniecības ēkas (kadastra apzīmējums 8074 003 0268 009).
Pretendentu reģistrācija izsolei notiek no 5. novembra līdz 15. novembrim plkst. 23.59. Izsole noslēgsies 25. novembrī plkst. 13.00.
Izsoles sākumcena 298,47 eiro mēnesī, tai skaitā nomas maksa 246,67 eiro un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21 % apmērā – 51,80 eiro. Izsoles solis – 60,50 eiro, tai skaitā PVN 21 % apmērā – 10,50 eiro.
Elektroniskās izsoles norises noteikumi pieejami šeit.
Plašāka informācija par izsoli pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 25725495. Plašāka informācija par nekustamo īpašumu pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 29282209.
Piešķir jaunu dzīvību “Dalderiem” Mālpilī!
28. oktobrī koncertzālē “Valmiera” notika Bioreģiona forums, kas pulcēja pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus, tūrisma un pārtikas nozares ekspertus, lai diskutētu par ilgtspējīgu attīstību, vietējo ekonomiku un sadarbības iespējām bioreģionā. Foruma vadmotīvs bija “Labi vietai. Labi cilvēkiem. Labi biznesam”, akcentējot līdzsvaru starp dabas saglabāšanu, sabiedrības labklājību un uzņēmējdarbības attīstību.
Forumā aktīvi piedalījās arī Siguldas novada pārstāvji – domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa, kura kopā ar Valmieras un Cēsu novadu kolēģiem atklāja forumu, kā arī novada uzņēmēji un tūrisma jomas pārstāvji. Nozīmīgu foruma daļu, vietējo bioloģisko ražotāju un lēnā tūrisma galamērķu izstādi, organizēja Siguldas novada aktīvisti no “Mūsu Bio tirgus”. Īpaši izceļama Mālpils kopienas un iniciatīvas “Mālpils iedvesmo” pārstāvju dalība. Viņi dalījās pieredzē par vietējā tirgus nozīmi kopienas stiprināšanā un Mālpils attīstību kā pievilcīgu lēnā tūrisma galamērķi.
Pirmajā foruma daļā uzmanības centrā bija ilgtspējīgs un reģeneratīvs tūrisms. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Agnese Balandiņa skaidroja, kā veidot tūrismu, kas rada pozitīvu ietekmi gan uz vidi, gan vietējiem iedzīvotājiem. Diskusijā uzņēmēji no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas dalījās praktiskā pieredzē par ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu savā darbībā.
Tūrisma speciāliste Monta Lūsare aktualizēja reģeneratīvā tūrisma pieeju, kuras mērķis ir ne tikai mazināt negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī veicināt dabas un kopienu atjaunošanos. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors Edgars Ražinskis uzsvēra lēnā tūrisma potenciālu, kas mudina ceļotājus ilgāk uzturēties galamērķī un vairāk iesaistīties vietējās dzīves iepazīšanā.
Vidzemes plānošanas reģiona projekta CIBioGo eksperte Ilze Grīnfelde akcentēja, ka dabas daudzveidībā balstīti tūrisma piedāvājumi kļūst arvien pieprasītāki. Nereti tieši autentiska dabas pieredze, vietējo iedzīvotāju zināšanas un stāsti ir tas, kas padara konkrētu vietu īpašu un pievilcīgu apmeklētājiem.
Vietējā pārtika kā bioreģiona identitāte
Nozīmīga foruma daļa bija veltīta vietējās pārtikas lomai tūrisma attīstībā. Tirguscelvedis.lv veidotāja Una Meiberga stāstīja par iespējām stiprināt saikni starp patērētājiem un vietējiem ražotājiem, savukārt biedrības “Mālpils iedvesmo” vadītāja Kristīne Jonīte-Jurkēviča iepazīstināja ar Mālpils tirgus pieredzi kā veiksmīgu kopienas iniciatīvu un lēnā tūrisma galamērķi. Pēc prezentācijas foruma dalībnieku vidū bija vērojama pastiprināta interese par Mālpili un tās piedāvātajām tūrisma iespējām.
Par vietējo garšu un tradīciju nozīmi runāja arī Latvju saimniece Rūta Beirote, uzsverot cilvēka stāsta un meistara personības lomu autentiskas gastronomiskās pieredzes radīšanā. Savukārt Ineta Andersone prezentēja jauno gastrotūrisma iniciatīvu “Ziemeļzemes kods”, kas apvieno reģiona garšas, tradīcijas un vietējos ražotājus kopīgā tūrisma piedāvājumā.
Somijas projekta IntoSeinäjoki eksperte Hanna Holtinkoski iepazīstināja ar praktiskiem uzņēmējdarbības attīstības instrumentiem, kas palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veidot konkurētspējīgus un ilgtspējīgus produktus.
Tūrisma uzņēmēja iespējas bioreģionā
Foruma otrajā daļā uzmanība tika pievērsta tūrisma uzņēmēju iespējām bioreģionā. Diskusijās un darbnīcās tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kā stiprināt sadarbību starp tūrisma un pārtikas nozarēm, kā attīstīt jaunus produktus un piesaistīt ārvalstu viesus.
Īpašu interesi izraisīja ilgtspējīga tūrisma komunikācijas, mediju attiecību un stratēģiskās pozicionēšanas eksperta Markusa Bauera prezentācija par Gaujas Nacionālā parka iespējām Vācijas tūrisma tirgū. Eksperts analizēja vācu ceļotāju intereses un motivāciju, akcentējot autentiskumu, dabas vērtības un ilgtspējīgus pakalpojumus kā būtiskākos faktorus galamērķa izvēlē.
Praktiskajā darbnīcā dalībnieki strādāja pie idejām un risinājumiem, veidojot tūrisma piedāvājumus, kas atbilst vācu ceļotāju gaidām. Savukārt ilgtspējīga tūrisma darbnīcā tika analizēti galvenie izaicinājumi nozarē un meklēti praktiski risinājumi to pārvarēšanai.
Sadarbība pārtikas apritē
Paralēli norisinājās bioloģiskās pārtikas jautājumiem veltītas aktivitātes. Iesaistīto pušu tīklošanās pasākumā tika diskutēts par iespējām palielināt vietējo bioloģisko produktu izmantošanu gan ikdienas patēriņā, gan tūrisma piedāvājumā.
Paneļdiskusijā “Vietējā garša kā tūrisma pieredze” eksperti analizēja, kā agrotūrisms, gastronomiskie maršruti, tirgi un restorāni var kļūt par būtisku motivāciju ceļotājiem izvēlēties konkrētu galamērķi. Savukārt diskusijā par bioloģisko pārtiku publiskajā ēdināšanā tika apspriesti līdzšinējie sasniegumi un nepieciešamie soļi, lai vietējie un bioloģiskie produkti plašāk nonāktu skolās, bērnudārzos, ēdināšanas uzņēmumos un citās iestādēs.
Atzinība ilgtspējīgākajiem uzņēmējiem
Foruma noslēgumā notika EUROPARC Federācijas Eiropas Ilgtspējīga tūrisma hartas pasniegšana uzņēmējiem, apliecinot viņu ieguldījumu dabai draudzīga un atbildīga tūrisma attīstībā. Pasākums noslēdzās ar bioloģisko produktu degustāciju, kuras laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīt bioreģiona daudzveidīgo un kvalitatīvo pārtikas piedāvājumu. Bioreģiona forums vēlreiz apliecināja, ka Vidzemē veidojas arvien ciešāka sadarbība starp tūrisma, pārtikas un kopienu attīstības jomām. Vietējās garšas, dabas vērtības, uzņēmēju iniciatīva un sadarbība kļūst par pamatu spēcīga un atpazīstama bioreģiona veidošanai, kur ieguvēji ir gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan reģiona viesi.
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi četras atklātas iepirkumu procedūras. Informācija par iepirkumiem publiski pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Bioloģiskās lauksaimniecības veicēji un lauksaimniecības zemes īpašnieki katru gadu no 1. novembra līdz 31. decembrim var pieteikties nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumam par bioloģiskajai lauksaimniecībai izmantoto zemi.
Tiesības saņemt NĪN atvieglojumu ir bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā lauksaimniecības zemē veic bioloģiskās lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, kā arī zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuru zemē bioloģisko lauksaimniecību veic cita šajā sistēmā reģistrēta fiziska vai juridiska persona.
NĪN atvieglojuma apmērs:
Atvieglojumus piešķir saskaņā ar Siguldas novada pašvaldības domes 2023. gada 16. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 23 “Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Siguldas novadā”.
Iesniegumā jānorāda informācija par nodokļa atvieglojuma veidu, par bioloģiskajai lauksaimniecībai sertificēto platību (zemes vienības kadastra apzīmējums, platība hektāros). Attiecīgos gadījumos iesniegumam pievieno zemes nomas līguma kopiju, kā arī visiem jāaizpilda De minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavota veidlapa.
Papildu nosacījums atvieglojuma saņemšanai: par attiecīgo nekustamo īpašumu aprēķinātajam NĪN jābūt lielākam par 100 eiro gadā.
Papildu informāciju par atvieglojuma saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību var saņemt, sazinoties ar pašvaldības lauku attīstības speciālisti Inetu Eriksoni (tālruņa numurs: 25731358, e‑pasta adrese: ineta.eriksone@sigulda.lv) vai Ekonomikas nodaļas vadītāja vietnieci Kristīni Bērzi (tālruņa numurs: 26522917, e‑pasta adrese: kristine.berze@sigulda.lv).
Siguldas novada pašvaldība Patentu valdē iesniegusi pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai amatniecības izstrādājumam “Siguldas spieķis”. Tas ir viens no pirmajiem šāda veida pieteikumiem Latvijā un ir nozīmīgs solis ceļā uz amatniecības izstrādājuma nosaukuma aizsardzību Eiropā. Šī nosaukuma reputācija un kvalitāte balstīta konkrētā ģeogrāfiskajā izcelsmē. Pieteikuma sagatavošana ilga gandrīz gadu, procesā iesaistoties gan Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamentam, gan Siguldas novada pašvaldībai un Siguldas novada Kultūras un tūrisma centram, gan Siguldas spieķu ražotājiem.
Patentu valdes direktors Agris Batalauskis: “Latvijā ir daudz unikālu amatniecības tradīciju un ražojumu, ar kuriem varam lepoties. Tie ir ne tikai daļa no mūsu kultūras mantojuma, bet arī vērtība, ko ir svarīgi aizsargāt un attīstīt. Jaunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma sniedz iespēju šīm tradīcijām iegūt plašāku atpazīstamību un aizsardzību visā Eiropas Savienībā, vienlaikus radot jaunas iespējas vietējiem ražotājiem. Man ir patiess prieks, ka tieši Siguldas spieķis ir pirmais, kas Latvijā uzsācis šo ceļu. Ceru, ka šis piemērs iedrošinās arī citus amatniekus un ražotājus izmantot jaunās iespējas. Savukārt mums Patentu valdē šī pirmā pieredze ir īpaši vērtīga, lai arī turpmāk varētu sniegt praktisku atbalstu Latvijas ražotājiem.”
Siguldas spieķa darināšanas prasme ir viena no pirmajām sešām vērtībām, kas ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tā darināšanas tradīcijas ir aizsākušās 19. gadsimta beigās. “Siguldas spieķim” ir bijusi pavisam praktiska nozīme – laikā, kad sākās Siguldas kā tūrisma uzplaukums, daudzi pa jaunatklātajām Rīga–Pleskava un Rīga–Valka dzelzceļa līnijām, devās apskatīt ainavisko pilsētu un Gaujas senielejas takas. Un, ņemot vērā, ka takas ir paugurainas, pārgājieniem labi noderējis spieķis. Ja sākotnēji spieķi bijuši pavisam vienkārši, vēlāk katrs amatnieks tos padarījis krāšņākus, iededzinot tajos rakstus un iekrāsojot atsevišķus fragmentus.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis: “Siguldas spieķis ir Siguldas novada identitātes, vēstures un tradīciju simbols, kas cauri paaudzēm saglabājis savu īpašo vietu Siguldas kultūras mantojumā. Jau vairāk nekā gadsimtu tas ir bijis uzticams ceļabiedrs Siguldas viesiem un kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem mūsu novada simboliem. Sakām paldies amata meistariem, kuri ar savu darbu un prasmēm šo tradīciju ir saglabājuši līdz mūsdienām. Siguldas spieķa virzība uz Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju ir nozīmīgs solis, lai mūsu vietējais kultūras mantojums iegūtu starptautisku atzinību un aizsardzību.”
Mūsdienās Siguldas spieķu darināšanas amatu pieprot vairs tikai nedaudzi amata meistari, veidojot gan spieķus pastaigām un atbalstam, gan mazākus – kā suvenīrus no gleznainā novada.
Siguldas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško: “Ceļš uz pieteikuma sagatavošanu bija gana sarežģīts un dažādiem nezināmajiem pilns. Vislielākā pateicība mūsu amata meistariem, kuri iesaistījās šajā ceļā, gan iedziļinoties spieķu darināšanas procesa detaļās, gan atbalstot ar praktiskām lietām, gan iedziļinoties juridiskajās niansēs. Lai varētu iesniegt pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saņemšanai “Siguldas spieķim”, amata meistari Antra Plavgo, Rolands Pulle, Uldis Glāznieks un Vladislavs Plavgo izveidoja ražotāju apvienību “Siguldas spieķu meistari” un kopīgi nodefinēja tās spieķa darināšanas nianses, bez kurām nav iedomājams unikālais “Siguldas spieķis”.”
2025. gada 1. decembrī visā Eiropas Savienībā spēkā stājās jaunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) sistēma, kas paredz aizsardzību arī amatniecības un rūpniecības ražojumiem. Latvijā kompetentā iestāde, kas pieņem izskatīšanai amatniecības un rūpniecības ģeogrāfisko izcelsmju norāžu reģistrācijas pieteikumus, ir Patentu valde.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija galvenokārt paredz amatniecības un rūpniecības ražojumu aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā, arī aizsardzību pret viltošanu. Aizsardzības sistēma stimulē amatniecības izstrādājumu apzināšanu, veicinot kā materiālā, tā nemateriālā kultūras mantojuma turpinātību, kā arī var sekmēt ražotāju pārstāvēto reģionu vietējās ekonomikas attīstību ne tikai nacionālā mērogā, bet attīstot arī tūrisma potenciālu. Jau šobrīd produktiem un ražojumiem ar ĢIN ir iespējams noteikt augstāku tirgus vērtību nekā pielīdzināmām precēm bez ĢIN, patērētājiem nodrošinot autentisku ražojumu pieejamību un to pastāvīgas kvalitātes garantiju.
Lai arī “Siguldas spieķis”, iespējams, būs pirmā reģistrētā amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde no Latvijas, Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros līdz šim reģistrētas četras ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, viens cilmes vietas nosaukums, kā arī trīs garantētās tradicionālās īpatnības.
Plašāka informācija par ĢIN reģistrāciju amatniecības un rūpniecības ražojumiem pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.
19. oktobrī Siguldas novada pašvaldības pārstāvji iepazinās ar to, kā top Allažu pagasta iedzīvotāju iniciēta un līdzdalības budžetā atbalstīta ideja: 3D drukāta autobusa pietura pie Allažu pamatskolas.
Projekta vadītāja SIA “C2D” birojā Rīgā pašvaldības pārstāvji apskatīja pieturas maketu un vizualizācijas. Pēc tam viņi apmeklēja Rīgas Tehniskās universitātes 3D betona drukas laboratoriju, kur iepazinās ar tehnoloģiju, ar kuru pietura tiek veidota.
Ideju par 3D drukātu autobusa pieturu iedzīvotāji iesniedza Siguldas novada pašvaldības līdzdalības budžeta 2025. gada ideju konkursā. Iedzīvotāju balsojumā tā saņēma vislielāko atbalstu Allažu, Lēdurgas, Mores un Siguldas pagastu grupā.
“Doma par to, ka pie Allažu pamatskolas ir nepieciešama segta autobusa pietura, ir jau diezgan sen. Būdama arhitekte un sirdī arī nedaudz māksliniece, sapratu, ka varam radīt ko vairāk par vienkāršu, funkcionālu nojumīti. Pieturai ir arī simboliska vieta – tā atradīsies teju uz ciema robežas, iebraucot no Allažmuižas puses. Tās plānotā arkas forma stilizēti atgādinās “A” burtu, kalpojot kā sava veida iebraukšanas zīme un Allažu atpazīstamības simbols,” stāsta idejas autore Vineta Sārtaputna.
Viņa uzsver, ka pietura būs nozīmīga arī skolēniem: “Izmantojot 3D drukāšanas tehnoloģiju, mēs ne tikai nodrošinām praktisku infrastruktūru, bet arī parādām bērniem un jauniešiem, ka mūsdienu inženierzinātnes un modernās tehnoloģijas spēj radīt uztveramas, skaistas un noderīgas lietas. Ceru, ka šāds inovatīvs objekts ikdienā rosinās skolēnu zinātkāri, radošumu un interesi par eksaktajām zinātnēm un dizainu.”
“Šis būs viens no pirmajiem objektiem un, cik mēs varējām noskaidrot, Ziemeļeiropā pirmais, kuram ir 3D drukāts jumta pārsegums. Parasti 3D drukā sienas, bet mūsu izaicinājums bija izveidot arī jumta pārsegumu, lai tas būtu pietiekami drošs,” stāsta SIA “C2D” vadītājs un pētnieks Matijs Babris.
Pirms drukāšanas veikti slodzes testi. Jumta fragments, kas ir 20 centimetrus plats, tika noslogots ar vairāk nekā 600 kilogramiem, un inženieri vēroja, kā konstrukcija uzvedas. Drošību apstiprināja inženieru atzinums.
Projektā apvienojas materiālu zinātne, būvinženierija un arhitektūra. “Tas pats kods, ar ko skolēns printē mazu maketu, ir arī betona printerī. Tā loģika ir identiska. Man liekas tik forši, ka skolā viņi mācās uz mazā printerīša, bet nākotnē varbūt printēs mājas,” uzsver SIA “C2D” arhitekts.
Viņaprāt, 3D druka nākotnē būvniecībā būs plaši izplatīta. Tā ļauj konstrukcijas pielāgot vietas identitātei, cilvēku vajadzībām un vides pieejamībai.
Projektēšanas darbi noslēdzās šā gada jūnijā. Līgums par projekta īstenošanu ir spēkā līdz 2027. gada 11. februārim. Projektu finansē Siguldas novada pašvaldība, līguma cena ir 42 350 eiro (ar PVN). Projekta vadību, dizaina koncepciju un 3D risinājumus nodrošina SIA “C2D”.
“Man ir milzīgs gandarījums un prieks redzēt, ka līdzdalības budžets sniedz reālu iespēju iedzīvotāju iecerēm pārtapt īstenībā. Redzēt, kā mana ideja no skices un vīzijas soli pa solim kļūst par reālu, mūsdienīgu, vidi bagātinošu objektu Allažos, ir fantastiska sajūta,” saka Vineta Sārtaputna.
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi piecas atklātas iepirkumu procedūras. Informācija par iepirkumiem publiski pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Ikgadējā sociālās uzņēmējdarbības piču konkursa “Tam labam būs augt” finālā 15. oktobra vakarā tika noskaidrotas 2026. gada spožākās un vērtīgākās sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas. Konkursa žūrijas balvu saņēma Siguldas novada sociālais uzņēmums “Roboskola” ar ieceri izveidot mobilo radiovadāmo automobiļu inženierijas un sacensību līgu, kurā bērni, būvējot un uzlabojot automobiļus, varēs aizraujošā veidā apgūt fiziku, matemātiku, mehāniku un datu analīzi. “Roboskola” no konkursa organizatoriem – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un Luminor bankas – saņēma 4000 eiro naudas balvu uzņēmējdarbības attīstībai.
Sociālais uzņēmums “Roboskola” piedāvā praktiskas STEAM izglītības nodarbības, kurās bērni un jaunieši apgūst virtuālo un paplašināto realitāti, robotiku, programmēšanu, 3D modelēšanu un drukāšanu, kā arī citas jēgpilnas, mūsdienīgas izglītības tehnoloģijas. Lai šīs iespējas būtu pieejamas arī ārpus lielajām pilsētām, “Roboskolas” mobilās darbnīcas dodas uz skolām visā Latvijā, nodarbībās iesaistot arī bērnus ar speciālajām vajadzībām. Līdz šim uzņēmuma aktivitātēs piedalījušies jau vairāk nekā 30 000 bērnu, un šobrīd tiek attīstīti jauni tehnoloģiju centri Madonā un Jelgavā. Ar konkursā godalgoto ieceri “Roboskola” vēlas izveidot mobilo radiovadāmo automobiļu inženierijas un sacensību līgu, kurā bērni varēs paši būvēt un uzlabot automobiļus, apgūt inženierzinības, fiziku un matemātiku, analizēt rezultātus un sacensties ar vienaudžiem no citām Latvijas pilsētām.
Plašāka informācija par konkursa dalībniekiem pieejama šeit.
Konkursu “Tam labam būs augt” jau devīto gadu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Luminor banku ar mērķi veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa norisi atbalsta sociālais uzņēmums – labdarības veikalu tīkls “Otrā elpa”, ziņu medijs Delfi.lv un Attīstības finanšu institūcija “Altum”, līdzfinansējot tā norisi no Eiropas Savienības fondu resursiem – Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”.
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar “Luminor” banku šo ceturtdien, 15. oktobrī, plkst. 17.00 aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju tiešsaistē vērot ikgadējā sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursa “Tam labam būs augt” fināla tiešraidi un balsot par šī gada vērtīgāko sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu. Konkursa finālā šogad startē arī sociālais uzņēmums “Roboskola” no Siguldas novada ar ieceri izveidot mobilo radiovadāmo automobiļu inženierijas un sacensību līgu.
Skatītāju balsojums noteiks vienu no konkursa uzvarētājiem, kurš sava sociālā uzņēmuma vai idejas attīstībai saņems 4 000 eiro finansējumu. Otru uzvarētāju, kurš arī saņems 4 000 eiro naudas balvu, noteiks konkursa žūrija.
Kā bērnos rosināt interesi par zinātni, tehnoloģijām un mācīšanos? Sociālais uzņēmums “Roboskola” pierāda, ka vislabāk to iespējams paveikt, ļaujot bērniem pašiem pieredzēt, eksperimentēt, radīt un atklāt. Uzņēmums piedāvā praktiskas STEAM izglītības nodarbības, kurās bērni un jaunieši apgūst virtuālo un paplašināto realitāti, robotiku, programmēšanu, 3D modelēšanu un drukāšanu, kā arī citas jēgpilnas, mūsdienīgas izglītības tehnoloģijas. Lai šīs iespējas būtu pieejamas arī ārpus lielajām pilsētām, “Roboskolas” mobilās darbnīcas dodas uz skolām visā Latvijā, nodarbībās iesaistot arī bērnus ar speciālajām vajadzībām. Līdz šim uzņēmuma aktivitātēs piedalījušies jau vairāk nekā 30 000 bērnu, un šobrīd tiek attīstīti jauni tehnoloģiju centri Madonā un Jelgavā. Tagad “Roboskola” vēlas izveidot mobilo radiovadāmo automobiļu inženierijas un sacensību līgu, kurā bērni varēs paši būvēt un uzlabot automobiļus, apgūt inženierzinības, fiziku un matemātiku, analizēt rezultātus un sacensties ar vienaudžiem no citām Latvijas pilsētām.
Kopumā šogad konkursa finālā iekļuvuši 10 sociālie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un biznesa ideju autori no dažādām Latvijas vietām – gan organizācijas ar ilggadēju pieredzi, kas vēlas paplašināt savu darbību un attīstīt jaunus produktus vai pakalpojumus, gan jaunie uzņēmēji, kuri vēl tikai sper pirmos soļus savu sociālās uzņēmējdarbības ideju īstenošanā. Kopā ar “Roboskolu” konkursa finālā startēs arī Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, uzņēmums “Body&Mind”, iniciatīva “Rādi un saki”, sociālais uzņēmums “STEM lab”, medmāsas Ilzes Niedolas brūču aprūpes iniciatīva, nodibinājums “Torņakalna fonds”, sociālais uzņēmums “Tavi draugi”, nodibinājums “Skaidra lieta” un “SILMACHY”.
Konkursa tiešraide būs skatāma, un balsot varēs no plkst. 17.00 līdz 19.00 ziņu medijā Delfi.lv un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas Facebook kontā. Tā ir lieliska iespēja ne vien vērtēt sociālās uzņēmējdarbības idejas, bet arī iepazīt uzņēmīgu Latvijas cilvēku darbus un ieceres, kuru mērķis ir radīt pozitīvas pārmaiņas mūsu sabiedrībā.
Arī šogad konkursā tika saņemts ievērojams skaits pieteikumu no visas Latvijas – 91. Otrajai kārtai tika izvirzītas 26 spēcīgākās sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru autori piedalījās prezentācijas prasmju apmācībās, pēc kurām eksperti noteica 10 konkursa finālistus.
Konkursu “Tam labam būs augt” jau devīto gadu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar “Luminor” banku ar mērķi veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa norisi atbalsta sociālais uzņēmums – labdarības veikalu tīkls “Otrā elpa”, ziņu medijs “Delfi.lv” un Attīstības finanšu institūcija “Altum”, līdzfinansējot tā norisi no Eiropas Savienības fondu resursiem – Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”.
Foto: Roboskola
Kādu vēlamies redzēt Siguldas novada tūrisma nākotni? Kādas ir mūsu novada priekšrocības, attīstības iespējas un izaicinājumi? Kā veidot tūrisma piedāvājumu, kas sniedz ieguvumus gan apmeklētājiem, gan vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem?
Uzsākot Siguldas novada tūrisma stratēģijas izstrādi, aicinām uz kopīgām sarunām un ideju apmaiņu novada iedzīvotājus, kopienu pārstāvjus, tūrisma uzņēmējus, ar tūrismu tieši un netieši saistīto pakalpojumu sniedzējus, pašvaldības darbiniekus un citus interesentus.
Darba grupu tikšanās notiks:
Pieteikties dalībai iespējams, aizpildot pieteikuma anketu šeit.
Tikšanās laikā kopīgi meklēsim atbildes uz jautājumiem par novada tūrisma potenciālu, vietējo resursu izmantošanu, sadarbības iespējām un turpmākajiem attīstības virzieniem.
Tava pieredze, viedoklis un idejas ir nozīmīgas, veidojot Siguldas novada tūrisma nākotni! Aicinām piedalīties un kļūt par daļu no šī procesa!