Piektdien, 28. novembrī, notika svinīgā apbalvošanas ceremonija “Uzņēmēju gada balva 2024”, kurā tika godināti balvas laureāti astoņās nominācijas – uzņēmumi un uzņēmēji, kuru darbs šogad sniedzis ievērojamu pienesumu Siguldas novada attīstībai.
Siguldas novada “Uzņēmēju gada balvas” mērķis ir izcelt uzņēmējus, kas ar savu darbu stiprina novada ekonomiku, iedvesmo citus un veido kvalitatīvu, atvērtu un inovatīvu uzņēmējdarbības vidi.
Savā uzrunā, sveicot balvas laureātus, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ina Stupele uzsvēra novada uzņēmēju nozīmi: “Siguldas novadu veido stāsti, ko jūs, izņēmēji, rakstāt ar savu darbu, drosmi, neatlaidību un ticību tam, ko darāt. Aizvadītais gads mūsu novadā uzņēmējdarbības jomā bija intensīvs, parādot, ka ir vēl daudz stāstu, kurus varam sākt un papildināt. Balvu ieguvēji ir cilvēki un komandas, kuru sasniegumi nav nejaušība. Mēs godinām tos, kuru rokraksts 2024. gadā ir izcēlies, pateicoties viņu darbam. Jūs esat pierādījums tam, ka mūsu novadā joprojām ir daudz sapņu, kas pārtaps darbos, un daudz ideju, kas kļūs par panākumiem. Lai šī balva ir kā iedrošinājums arī turpmāk rakstīt pārliecinoši un neatkārtojami.”
Siguldas novadā par sasniegumiem 2024. gadā šādās nominācijās tika apbalvoti:
Biedrības “Lauku attīstības partnerība” un SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” specbalvas:
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) specbalva:
“Šogad sadarbībā ar Attīstības un investīciju pārvaldi vienojāmies svētkos radīt īpašu gaisotni, izvirzot tēmu “Uzņēmējs – Siguldas novada rokraksts”,” stāsta apbalvošanas ceremonijas producente Aiga Mačuka. “Kāds tad ir Siguldas novada uzņēmējs? Uzņēmējs ir kā rokraksts, kas ar katru jaunu projektu ieliek vēl vienu rindiņu mūsu novada attīstības kartē. Uzņēmēju darbi ir kā burti. Tie atšķiras, tie var būt iezīmēti, ieskrāpēti, tie var būt kaligrāfiski izrakstīti, lai rastu savu vietu lielajā uzņēmēju rokrakstu birumā. Pasākumā mēs kopā ar radošo scenogrāfi Baibu Prinduli mēģinājām radīt telpu, radīt atmosfēru, kurā uzņēmējs ir galvenais un īpašais, neaizmirstot par izteiksmīgu radošo stāstu. Katrs radīts veikals, uzņēmums, ražotne ir kā rokraksts, kas par novadu kaut ko vēsta. Mēs centāmies radīt svētkus saviem uzņēmējiem, iekrāsojot un izceļot uzņēmēju rokrakstus mākslinieciskā veidolā.”
Pasākumu vadīja aktieris Ivo Martinsons. Ceremonijā piedalījās un balvas pasniedza:
Atgādinām, ka oktobrī pašvaldība aicināja iedzīvotājus un uzņēmējus pieteikt pretendentus “Uzņēmēju gada balvai 2024”. Tika saņemti 60 pieteikumi, un žūrija – pašvaldības, uzņēmēju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji – nominācijām izvirzīja 24 uzņēmumus. Pretendentus vērtēja žūrija šādā sastāvā:
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi četrus atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Ceturtdien, 4. decembrī, no plkst. 16.00 līdz 18.00 Mežavēju ielā 1, Kadagā, Ādažu novadā, “LUX Kebab” telpās norisināsies šī gada ceturtā Uzņēmēju konsultatīvās padomes sanāksme.
Tikšanās šoreiz tiek rīkota kā pieredzes apmaiņa pie biedrības “Ādažu uzņēmēji”, ar mērķi iepazīt Ādažu novada uzņēmējus, viņu pieredzi, sadarbojoties ar valsts institūcijām, pašvaldībām un starptautiskajām organizācijām.
Uzņēmēju konsultatīvās padomes tikšanās ir atklātas, un tajās piedalīties var ikviens uzņēmējs, iepriekš piesakoties, rakstot uz e‑pasta adresi uznemejiem@sigulda.lv.
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi divus atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 10 biznesa idejas. Grantu konkursa mērķis jau devīto gadu pēc kārtas ir veicināt biznesa vides attīstību. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti 88 700 eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.
Siguldas novads piešķīra divus grantus, katru 6000 eiro apmērā:
Grantu konkursā šogad tika saņemtas 92 biznesa idejas, no kurām 24 pieteikumi bija no Siguldas novada. Pērn kopumā tika saņemti 117 pieteikumi, bet 2023. gadā – 59. Jāatzīmē, ka kopš 2017. gada piešķirto grantu summa jau pārsniedz 630 000 eiro.
Grantu konkursā saņemtie pieteikumi tika vērtēti trīs kārtās, izvērtējot gan atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu. No visām iesniegtajām idejām līdz noslēdzošajai kārtai – prezentācijām žūrijai – tika izvirzīti 20 pārliecinošākie pieteikumi, bet grantus saņēma 10 biznesa idejas.
“Konkurss “(ie)dvesma” sniedz būtisku atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem augt un nostiprināt savu vietu tirgū. Saņemtais grants dod iespēju ieguldīt uzņēmuma attīstībā un jaunos risinājumos, neradot papildu saistibas. Šī iniciatīva veicina arī uzņēmējdarbības izaugsmi pašvaldībās – tā rosina uzņēmējdarbību reģionos, iesaista vietējos iedzīvotājus un stiprina kopienu ekonomisko dzīvi. Programma kļuvusi par nozīmīgu pamatu reģionu attīstībai un dzīves kvalitātes uzlabošanai daudzviet Latvijā. Apsveicu grantu saņēmējus un novēlu ar pārliecību virzīt savas idejas tālāk, izmantot šo iespēju kā pamatu ilgtermiņa izaugsmei un ar savu piemēru iedvesmot citus uzdrīkstēties un radīt,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.
Grantu programma “ie(dvesma)” darbojas no 2017. gada, tās ietvaros atbalstu ir saņēmuši jau 79 biznesa projekti. Kopējā deviņos gados grantu finansējumā piešķirtā summa pārsniedz 630 tūkstošus eiro.
2025. gada 20. novembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība Siguldā sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību organizē uzņēmējdarbības forumu “Uzņēmējspēja”, lai stiprinātu uzņēmējdarbības kopienu novadā un reģionā kopumā, veicinātu jaunu sadarbību veidošanos starp uzņēmējiem, nozarēm, reģionu un iestāžu pārstāvjiem, kā arī rosinātu iedvesmoties, uzdrīkstēties un radīt jaunas idejas biznesa attīstībai.
Forums norisināsies jau ceturto reizi, un, kā ierasts, tajā uzstāsies savas jomas profesionāļi, lai dalītos ar zināšanām par aktuālākajām tēmām, piedāvātu praktiskus risinājumus un metodes, kas var palīdzēt uzņēmējiem ikdienas darbā. Joprojām aktuālas ir tādas tēmas, kā mārketings, mākslīgais intelekts, darba organizēšana un produktivitāte, jo tās būtiski ietekmē jebkuras organizācijas izaugsmi, konkurētspēju un spēju pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Kā viens no runātājiem būs Kristaps Cīrulis, “Helve” radošais direktors, kurš strādā ar AI inovācijām. Pasākuma dalībniekiem būs arī iespēja dzirdēt uzņēmēju pieredzes stāstus gan par veiksmīgi pieņemtiem lēmumiem un sasniegumiem, gan arī par kļūdām un izaicinājumiem, kas kļuvuši par vērtīgām mācībām turpmākajai attīstībai. Liāna Kažmere, ģimenes uzņēmuma līdzdibinātāja un zīmola “For My Plants” radītāja.
Organizatori cer, ka pasākums “Uzņēmējspēja” ir ne tikai iedvesmas un zināšanu avots, bet arī nozīmīga platforma pieredzes apmaiņai, kur veidojas jaunas partnerības un sadarbības projekti. Pasākums aicina ikvienu uzņēmēju – gan pieredzējušus, gan tos, kas tikai plāno sākt savu ceļu uzņēmējdarbībā – izmantot iespēju mācīties, dalīties un iedvesmoties.
Pasākuma apmeklējums ir bez maksas. Pieteikšanās forumam norit līdz 19. novembrim, aizpildot veidlapu tīmekļa vietnē business.gov.lv. Pasākums notiks kultūras centrā “Siguldas devons”, Pils ielā 10, Siguldā.
Papildu informācija: LIAA pārstāvniecības Siguldā vecākā projektu vadītāja Inga Šķendere, e‑pasta adrese sigulda@liaa.gov.lv; tālruņa numurs 28738630.
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi trīs atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Pašvaldība organizē vairāku nekustamo īpašumu izsoles. Izsoles notiek elektroniski tīmekļa vietnē izsoles.ta.gov.lv. Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 67800946.
Dalībniekiem, piesakoties izsolēs, jāsamaksā nodrošinājums, ieskaitot to Siguldas novada pašvaldības kontā LV35UNLA0050021519671, kas atvērts AS “SEB banka” (kods UNLALV2X).
Izsoles tiek organizētas šādiem pašvaldībai piederošiem nekustamajiem īpašumiem:
Izsoles dalībniekiem visiem norēķiniem jāizmanto attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas kredītiestādes norēķinu konts. Finanšu līdzekļi, kas nekustamo īpašumu darījumu gadījumos (arī izsoles nodrošinājuma samaksa) Siguldas novada pašvaldības kontā tiek ieskaitīti no trešo personu kredītiestādes kontiem, tiek atgriezti šīm trešajām personām un netiek ieskaitīti kā samaksa par darījumu.
Piedāvātā augstākā maksa par nosolīto nekustamo īpašumu pilnā apmērā jāsamaksā 30 kalendāro dienu laikā no izsoles dienas. Samaksā par nekustamo īpašumu tiek iekļauts samaksātais nodrošinājums.
Piesakoties izsolei, dalībnieks apliecina, ka ir iepazinies ar izsoles noteikumiem, tai skaitā ar pielikumiem, saturu, atzīst to par pareizu, saprotamu un atbilstošu normatīvo aktu prasībām.
Saskaņā ar AS “Conexus Baltic Grid” izplatīto informāciju 2025. gada 6. novembrī notiks praktiskās mācības ugunsdrošībā, kuru mērķis ir pārbaudīt un pilnveidot uzņēmuma Inčukalna pazemes gāzes krātuves reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus ārkārtas situācijās, kā arī sadarbību ar glābšanas dienestiem un citām iesaistītajām institūcijām.
Mācību laikā tiks veikta avārijas situācijas imitācija, kuras ietvaros pārvietosies operatīvo dienestu un uzņēmuma transportlīdzekļi, kā arī tiks izmantota tehnika un aprīkojums ārkārtas seku likvidēšanas darbību imitācijai.
Mācību norise skars vairākas zemes vienības Krimuldas pagastā, tostarp teritorijas:
Mācības notiks laika posmā no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Lūdzam iedzīvotājus saglabāt mieru un neuztraukties par iespējamo operatīvo transportlīdzekļu klātbūtni un kustību šajās teritorijās – tā būs daļa no mācību scenārija.
Papildu drošības nolūkos mācību laikā teritorijā darbosies arī Siguldas novada pašvaldības policijas ekipāža.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar AS “Conexus Baltic Grid” Ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālistu Alvi Puzāku (tālruņa numurs 27843428) vai rakstīt uz e‑pasta adresi info@conexus.lv.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un EURES tīkla organizētē semināru darba devējiem “Darba tirgus iespējas un aktualitātes Siguldas novadā”, kurā būs iespēja uzzināt vairāk par NVA un EURES piedāvātajiem pakalpojumiem un aktualitātēm darba devējiem. Seminārs norisināsies 12. novembrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 viesnīcā “Hotel Sigulda”, Pils ielā 6, Siguldā.
Semināram var reģistrēties līdz 10. novembrim, aizpildot pieteikuma reģistrācijas anketu šeit.
Seminārā piedalīsies arī pārstāvji no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Siguldas novada pašvaldības, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” un Rīgas plānošanas reģiona.
Darba devēju semināra tēmas:
Balstoties uz Latvijas Republikas Zemkopības ministrija iniciatīvu, 5. augustā LR Ministru kabinets nolēma līdz 4. novembrim izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. Saistībā ar šīs vasaras lietavu radītajiem plūdiem zaudējumi radušies teju visās lauksaimniecības nozarēs visā Latvijas teritorijā.
Faktiski jau no 2023. gada lauku saimniecības saskaras ar savai pastāvēšanai izaicinošiem riskiem. 2023. gada klimatiskie apstākļi radīja būtiskus zaudējumus augkopībā, īpaši graudkopībā. Arī kara darbība Ukrainā ietekmēja atsevišķu izejvielu iepirkuma cenu kāpumu, un tika zaudēti divi lieli eksporta tirgi lauksaimniecības produkcijai (Krievija, Baltkrievija). 2023. gada neiegūtie ieņēmumi un paaugstinātā pašizmaksa augkopībā ietekmēja kā augkopības, tā lopkopības lauku saimniecības. 2024. gada klimatisko apstākļu radītie zaudējumi atsevišķām saimniecībām turpināja negatīvās naudas plūsmas attīstību. 2025. gada lietavu radītā mitruma rekords atsevišķās Latvijas teritorijās ir pārsniedzis vēsturiskas normas. Atsevišķām saimniecībām 2025. un 2026. gads var kļūt par izšķirošiem gadiem, kad tiek mainīta līdzšinējā saimniekošanas metode, kārtība, apjoms jeb saimniekošana tiek pārtraukta.
Ārkārtas situācija ir ne tikai normatīvs, tā ir iespēja izmantot tiesības lauku saimnieku rīcībai. Iespēja pārskatīt uzņemtās saistības, tajā skaitā līgumiskas saistības aizņemtiem finanšu līdzekļiem, norēķinu darījumiem un citiem.
Par to, kādas ir iespējas Latvijas lauku saimniecībām ārkārtas situācijas lauksaimniecībā ietvaros un kādi ir praktiski risinājumi, informācijas apmaiņai 24. oktobrī tikās lauku saimnieki Turaidā, Siguldas novadā, LLKC Pierīgas konsultāciju biroja organizētās biznesa brokastīs.
Tikšanās dalībnieki – lauku saimnieki, speciālisti no Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, ALTUM Vidzemes reģionālā centra, AS “Swedbank”, zvērināts advokāts Dāvis Volksons, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Klientu apkalpošanas atbalsta daļa, LLKC Pierīgas konsultāciju birojs.
Tikšanās notika zīmīgā vietā, Turaidas muzejrezervāta Magazīnas ēkā. Ēkā, kurā 19. gs. 40. gados tika izveidota graudu krātuve jeb “banka”, lai neražas gados zemniekiem ir iespēja piekļūt sēklas krājumiem. Saimniekiem bija iespēja aizņemties graudus, lai rudenī atgrieztu aizņemto ar procentiem, šādi veidojot graudu krājumus citām sezonām.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāti praktiski risinājumi investīciju atbalsta projektu īstenotājiem un platību maksājumu programmu nosacījumu atkāpēm. Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Sandris Briedis informēja par atkāpēm nosacījumu īstenošanā. Ja ir iesniegta informācija, LAD EPS jeb LAD mobilajā aplikācijā ir veikta foto fiksāža teritorijām jeb sējumiem/stādījumiem ar klimata radītajiem postījumiem, par salnu un lietavu postījumiem varēs neievērot vairākus labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus 2026. gadā:
Ir pieļaujamas atkāpes no investīciju atbalsta projektu īstenošanas. Netiek piemērotas sankcijas par noteiktu līgumu vai atbalsta pasākumu nosacījumu neizpildi. Ja ražības rādītāju nevar izpildīt nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, tad, lai saglabātu tiesības saņemt saistīto ienākumu atbalstu, ir jāinformē LAD, iesniedzot paziņojumu par lietavu postījumiem, izmantojot EPS vai LAD mobilo lietotni, līdz 4. novembrim Jau šobrīd ir zināms, ka Latvijas lauku saimniekiem būs pieejams EK piešķirtais papildus finansējums 4,2 milj. eiro apmērā, kuru plānots izmaksāt līdz 2026. gada 30. aprīlim. Lauku atbalsta dienesta pārstāvis uzsvēra nepieciešamību informēt dienestu jebkurās situācijās, kurās ir paredzama uzņemto saistību neizpilde. Dienests ir atvērts kopīgu risinājumu meklējumiem un individuāliem risinājumiem.
ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla iepazīstināja ar aizņēmumu restrukturizācijas iespējām: kredīta garantijām līdz 80 % no aizdevuma summas, ilgtermiņa ieguldījumu aizdevumiem attīstībai jeb darbības uzsākšanai līdz 5milj. eiro ar fiksētu aizdevuma likmi no 3 līdz 3,23 % + Euribor. Zemes iegādes aizdevums ar termiņu līdz 30 gadiem, nodrošinājumā liekot iegādājamo īpašumu un zemes reversā noma, joprojām ir vieni no populārākajiem atbalsta instrumentiem ALTUM, kā arī apgrozāmo līdzekļu aizdevumi līdz 2 gadiem ar fiksētu procentu likmi no 3,5 %. Kā uzsvēra ALTUM pārstāve, jebkuram aizņēmējam ir jārunā ar banku. Jebkuru banku. Ir iespējas esošo aizdevumu pārskatīšanai. ALTUM piedāvā esošu aizdevumu ņēmējiem ārkārtas apstākļu ietekmē risinājumus esošajām saistībām, individuāli izvērtējot katru no gadījumiem, situācijām. Ir iespēja aizdevuma pamata summas pārcelšanai līdz 2 gadiem, līgumsoda nepiemērošanai, samazinātām komisijas maksām un citiem risinājumiem. Svarīgi aizņēmējiem runāt ar banku un izrādīt iniciatīvu risinājumu meklējumiem.
Līdzīgs aicinājums runāt ar savu aizdevēju bija AS “Swedbank” Lauksaimniecības virziena vadītājam Uzņēmumu apkalpošanas daļā Rolandam Zeltiņam. Rolands iepazīstināja ar bankas ekspertu veiktu pētījumu par lauksaimniecības nozaru attīstību un esošo situāciju, īpaši akcentējot faktus par 2023. gada radīto ietekmi graudkopības lauku saimniecībām un turpmākas pastāvēšanas riskiem pēc 2025. gada neiegūtās ražas ar sekām arī 2026. gadā. Kā uzsvēra “Swedbank” pārstāvis, saimniekiem ir pēdējais brīdis veikt izsvērtus un reālus finanšu aprēķinus par esošo finanšu situāciju saimniecībās. Rūpīgi plānojot turpmākās darbības, iespējams atbrīvojoties no atsevišķiem aktīviem (zemes, tehnikas u. c.), šādi sedzot apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu jeb kreditoru saistības. Optimizēt saimniecisko darbību līdz vismaz 0 eiro naudas plūsmas atlikumam ir akūta nepieciešamība šobrīd, lai turpinātu saimniekot rīt un ilgtermiņā.
Par optimizācijas iespējām, praktisku atbalstu finanšu plānošanā un esošās situācijas noteikšanā informācijā dalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji. Fiksēt esošo situāciju saimniecībā, plānot naudas plūsmu, paredzot iespējamās ziemāju ražas jeb lopkopības produkcijas apjomu/izmaksas, pārstāvēt saimnieka intereses kredītu iestādēs un Lauku atbalsta dienestā – šos un citus praktiskus risinājumus LLKC piedāvā jebkuram saimniekam, tomēr primāri saimniekiem ārkārtas situācijas ietekmē. Ņemot vērā biedrības “Zemnieku Saeima” un LR Zemkopības ministrija iniciatīvu, no 24.oktobra LLKC ir atvērts krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauku saimniekiem. Konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00, zvanot uz tālruņa numuru 23234409 vai rakstot uz e‑pasta adresi atbalsts@llkc.lv.
Tikšanās dalībnieki uzsvēra šobrīd negatīvo pieredzi sadarbībā ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir atteikuši zaudējumu kompensāciju segumu, šādi radot nozīmīgus zaudējumus salīdzinoši lielā finanšu izmaksu summā iegādātām apdrošināšanas pakalpojuma polisēm. Lai risinātu radušos situāciju, LLKC aicina sūtīt informāciju par neiegūto apdrošināšanas segumu uz LLKC e‑pasta adresi atbalsts@llkc.lv. Šādi pastāv iespēja sasniegt kritisko masu ar neiegūto apdrošināšanas kompensāciju apjomu, lai vērstos pēc juridiska risinājuma atbalsta jeb konceptuāla atbalsta tiesības sargājošās institūcijās, LR Zemkopības ministrija un citur. Atminoties neseno pieredzi, kad krusas radītā ietekme, piesaistot valsts prezidenta uzmanību, spēja atrisināt situāciju, atrodot risinājumu radīto zaudējumu segšanai.
Īpaši nozīmīga bija tikšanās ar zvērinātu advokātu Dāvi Volksonu. Viņš izcēla lauku saimnieku tiesības savu interešu aizstāvībai. Dāvis uzsvēra nozīmi informēt par ārkārtas apstākļu ietekmi, sūtīt foto LAD EPS jeb mobilajās aplikācijās ar pierādījumu par klimatisko seku ietekmi ražai, augsnei, sazināties ar LAD, rakstiski informējot par atbalsta programmu nosacījumu izpildes atkāpēm, pārskatīt esošo darījumu līgumus, uzmeklējot punktu par “nepārvarama vara” situāciju aprakstu un saimnieku tiesībām rīcībai šādos apstākļos. Par pamatu ņemot savu profesionālo pieredzi, zvērināts advokāts uzsvēra, ka kreditori nav ieinteresēti līguma sodu pielāgošanā jeb zaudējumu piedziņā. Parasti pamata interese ir aizdotā jeb pēcapmaksā nodotā materiāla/finanšu atguvē. Runāt, vienoties ar kreditoru, nepieciešamības gadījumā piesaistīt profesionālu juridisko palīdzību, risinot juridiskos jautājumus, noteikti ir vērts.
Biznesa brokastis Turaidā apmeklēja kupls lauku saimnieku loks. Īpaši nozīmīga bija to saimnieku dalība, kuri bija mērojuši ceļu no attāliem novadiem – Krāslavas, Liepājas. Lielākā daļa no saimniekiem bija mērojuši vairāk nekā 100 km, lai izzinātu praktiskās iespējas par savas saimniekošanas iespējām šodien un nākotnei. Ņemot vērā tikšanās tēmu aktualitāti, tikšanās dalībnieku piesaistē iesaistījās biedrība “Zemnieku Saeima”, VRG “Lauku Attīstības Partnerība”, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Ķekavas, Mārupes novadu pašvaldības.
Nozīmīgākā atziņa tikšanās ietvaros bija vajadzība runāt, informēt par nepieciešamību pārskatīt esošās vienošanās, sākotnēji plānotās aktivitātes. LLKC Pierīgas birojs aicina lauku saimniekus sazināties ar sev tuvāko LLKC reģionālo biroju un vienoties par sev nepieciešamā atbalsta piesaisti – ekonomisku, grāmatvedības, lauksaimniecības konsultāciju veidā. Šobrīd jebkurai lauku saimniecībai savas pastāvēšanas nākotnei ir nepieciešamas zināšanas, kuras konkurētspējīgi uzņēmumi piesaista, algojot finanšu un citu nozaru ekspertus. Lauku saimniecībām ir unikāla iespēja izmantot konsultāciju atbalstu profesionālos jautājumos, atsevišķos gadījumos pat daļēji apmaksātu jeb bez maksas konsultāciju veidā.
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi piecus atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.