Siguldas novada lielākā vērtība un dzinējspēks ir tā cilvēki – drosmīgi sapņotāji, neatlaidīgi darītāji, aizrautīgie un ikviens no jums, kas nes Latvijas vārdu savā sirdī!
Lai jūtam lepnumu par vietu, kur dzīvojam, lai smeļamies spēku dabā un savās saknēs, un lai ar savu darbu turpinām veidot Latviju stipru!
Sveicam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā!
Mana Latvija. Mana atbildība.
“Latvijas Nacionālā sporta” centra bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” 40. jubilejas gadā apsveikuma video piedalās Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu vicečempione siguldiete Elīna Ieva Bota, kamaniņu braucejs Mārtiņš Bots, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa.
Filmē: Ansis Blumbergs
Sestdien, 23. maijā, plkst. 19.00 aicinām pievienoties Siguldas svētku kulminācijai – tradicionālajam dižošanās pasākumam, svētku gājienam, kura virstēma šogad ir “Gaismas strauts. Valg ūrg”.
Šī gada gājiena vēstījums sakņojas Gaujas lībiešu pasaules izjūtā, kur kustība nozīmē ceļu, gaisma apliecina klātbūtni, bet kopība pastāv bez hierarhijas. Tā nebūs pagātnes rekonstrukcija, bet atgādinājums, ka gaisma šeit plūdusi jau pirms mums un turpinās plūst cauri laikiem – caur mums. Katrs dalībnieks, katrs kolektīvs, mēs visi kopā esam kā gaisma, kas rāda drošu ceļu cits citam un plūst cauri laikam kā nepārtraukts strauts.
Aicinām doties gājienā, līdzi ņemot zvaniņus, zvārgulīšus un svilpauniekus, lai vienotos kopīgā plūsmā un skanējumā.
Pieteikšanās svētku gājienam notiek līdz 18. maijam, aizpildot pieteikuma veidlapu šeit.
Plašāka informācija par Siguldas svētkiem.
Siguldas svētki 2026 šogad norisināsies sestdien, 23. maijā, Siguldā, iezīmējot vasaras sezonas sākumu ar daudzveidīgu kultūras, izklaides un sporta programmu. Šajā dienā Siguldā pulcēsies novada amatiermākslas kolektīvi, uzņēmēji un aktīvās atpūtas entuziasti, aicinot novadniekus un pilsētas viesus baudīt svētku atmosfēru dažādās aktivitātēs visām paaudzēm – koncertos, sportiskās norisēs, svētku tirdziņos, kā arī tradicionālajā svētku gājienā un vakara koncertballē.
Aizraujoša programma visas dienas garumā
Svētku diena visā Siguldā iesāksies ar tradicionālo rīta modināšanu, kas piepildīs pilsētas ielas un māju pagalmus ar svētku noskaņu. Jau no plkst. 9.00 Siguldas tirgus laukumā apmeklētājus gaidīs Svētku tirdziņš, kurā pulcēsies vietējie tirgotāji un amatnieki, savukārt apmeklētājus priecēs novada amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi.
Dienas gaitā plaša programma būs pieejama dažādās pilsētas vietās. Pie Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” norisināsies plenērs “Teodoram Zaļkalnam – 150”, kas veltīts izcilā tēlnieka jubilejai, radot iespēju ikvienam interesentam kļūt par mākslinieku un iesaistīties radošā procesā kopā ar Siguldas Mākslu skolas pedagogiem. Savukārt Maija parks no plkst. 11.00 kļūs par tikšanās vietu ģimenēm ar bērniem, piedāvājot daudzveidīgas aktivitātes un radošas nodarbes.
Pie kultūras centra “Siguldas devons” notiks preču zīmes “Radīts Siguldā” tirdziņš un parāde, kā arī novada amatiermākslas kolektīvu koncerts, izceļot vietējo uzņēmēju un mākslinieku veikumu. Tikmēr sportisku azartu un dinamisku atmosfēru nodrošinās “Ghetto Games” aktivitātes, kas norisināsies stāvlaukumā pie Jaunās pils un Siguldas pilsdrupās, aicinot jauniešus un aktīvās atpūtas cienītājus līdzdarboties un izmēģināt spēkus dažādās disciplīnās.
Vakara daļu, kā ierasts, ievadīs tradicionālais svētku gājiens plkst. 19.00, kas virzīsies no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma līdz Svētku laukumam, pulcējot novada iestādes, uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas kopīgā svētku solī.
Svētku laukumā dienas noslēgumā apmeklētājus priecēs koncertprogramma un balle, kurā uzstāsies Emilija, “Kautkaili”, “bet bet” un “Citi Zēni”, savukārt par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Bercis. Koncertu vadīs Mārtiņš Kozlovskis (Kozmens), nodrošinot enerģisku svētku noskaņu.
Kļūsti par Siguldas svētku dalībnieku
Gatavojoties Siguldas svētkiem, aicinām uzņēmumus, biedrības, amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvus ņemt dalību svētku norisēs.
Aicinām novada iestādes, uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas līdzdarboties Siguldas svētku programmas veidošanā, piesakot bezmaksas aktivitātes jauniešiem un ģimenēm ar bērniem, senioriem, vietējiem iedzīvotājiem, kā arī pilsētas viesiem, atbilstoši Siguldas svētku tematiskajam uzstādījumam – aicinot apmeklētājus svinēt vasaras sākumu un noskaņoties vasarai.
Aktivitātes iespējams plānot publiskajā ārtelpā vai brīvi pieejamās vietās, kā arī jau plānotajās svētku norises teritorijās, nodrošinot pasākumu pieejamību iespējami plašākai mērķauditorijai.
Pieteikumu var iesniegt līdz 30. aprīlim, aizpildot veidlapu šeit.
Novada amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvus, aicinām ņemt dalību svētku koncertā, kas izskanēs pie kultūras centra “Siguldas devons”, laika posmā no plkst. 13.00 līdz 16.00. Katrs kolektīvs aicināts pieteikt līdz trim priekšnesumiem.
Lai pieteiktu kolektīvu dalībai koncertā, lūgums aizpildīt anketu šeit.
Ikviens aicināts pievienoties Siguldas svētku kulminācijai – tradicionālajam dižošanās pasākumam, svētku gājienam, kura virstēma šogad ir “Gaismas strauts. Valg ūrg”. Iesakām gājienā līdzi ņemt zvaniņus, zvārgulīšus un svilpauniekus, lai vienotos kopīgā plūsmā un skanējumā.
Pieteikšanās svētku gājienam notiek līdz 18. maijam, aizpildot pieteikuma veidlapu šeit.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Siguldas novada Kultūras centra speciālistiem, rakstot uz e‑pasta adresi kristine.lapina@sigulda.lv
Plašāka informācija un precizēta svētku programma vēl tiks izziņota. Pieteikumus dalībai svētku programmā iespējams iesniegt līdz 30. aprīlim.
2026. gada 11. jūlijā Mālpilī jau sesto reizi norisināsies Mālpils Zemeņu svētki ar īpašu tēmu – “Roķīgā zemene”. Svētki solās būt enerģiski, radoši un daudzveidīgi, vienojot kultūru, mākslu, sportu, uzņēmējdarbību un roķīgu vasaras baudījumu koncertprogrammā. Ieplāno apciemot Mālpili, piesakoties norisēm un konkursiem.
Svētku programmas veidotāji izsludina svētku datumu – šogad tie norisināsies 11. jūlijā. Tiek ieskicēti arī norišu pieteikšanās datumi, lai aktivitātes varētu plānot gan dalībnieki, gan rīkotāji. Aicinām sekot līdzi Mālpils Kultūras centra sociālo tīklu vietnēm Facebook un Instagram. Norišu atspoguļojums pieejams sigulda.lv un galveno zemeņu saimnieku “Mālpils ZemeNes” tīmekļa vietnē malpilszemenes.lv. Šogad svētku norisēm dota tēma – “Roķīgā zemene”. No 10. aprīļa sāksies pieteikšanās amatnieku un mājražotāju tirgum.
Svētku galvenās norises, kurām jāpiesakās
Svētku atklāšanu iezīmēs tradicionālais gājiens, kurā roķīgi, zemenīgi un krāsaini Mālpils saime ieskandinās svētkus, aicinot piedalīties iedzīvotājus, kolektīvus un uzņēmumus kopā ar ģimenēm.
Visas dienas garumā Zemeņu svētkos būs amatnieku un mājražotāju tirgus. Pieteikšanās tiks atvērta no 10. aprīļa līdz 26. jūnijam. Tajā varēs pieteikties mājražotāji, amatnieki, mākslinieki un uzņēmēji ar savu produkciju, aizpildot dalībnieku anketu. Tirgotāji aicināti savos stendos ieviest zemenīgu tematiku.
Drīzumā tiks izsludināts tradicionālais kūku konkurss, kuram varēs pieteikties no 14. aprīļa līdz 30. jūnijam. Kūku cepējiem būs uzdevums radīt vienu kūku, veltot uzmanību tēmai – “Roķīgā zemeņu kūka”, saglabājot noteikumu, ka kūkā obligāta sastāvdaļa ir zemene.
Mākslas muižā svētku laikā būs skatāma starptautiska konkursizstāde “Teodors 2026”, kas veltīta tēlnieka Teodora Zaļkalna 150 gadu jubilejai. Konkursam aicināti pieteikties profesionāli mākslinieki un mākslas studenti, iesniedzot darbus par tēmu “Saknes, mantojums, jaunrade”, un mākslinieki var pieteikties vēl līdz 11. maijam. Izstādes uzvarētāji tiks noteikti Zemeņu svētkos, un naudas balvas tiks pasniegtas svētku laikā. Aicinām sekot līdzi Mākslas muižas sociālo tīklu kontam.
Zemeņu svētku jaunums – modes skate “Ar zemeni uz mēles”. Pieteikties modes skatei iespējams no 21. aprīļa līdz 30. jūnijam. Aicināti piedalīties šuvēji, modes pazinēji, dizaineri vai vienkārši stilizēti, labas gaumes pazinēji, profesionāļi un amatieri visi, kam patīk zemenīgs stils. Paredzēta modes parāde ar zemenei raksturīgām nokrāsām un balvām, ļaujot iziet zemenīgiem, roķīgiem un svētkiem atbilstošiem tērpiem.
Zemeņu svētkos apmeklētājus priecēs svētku koncerts, kas šogad solās skanēt “Roķīgās zemenes” stilā. Mūziku ar roķīgu nokrāsu dzirdēsim no Liepājas puses – programmu gatavo Ulda Marhilēviča komanda. Dienas programmā uz lielās skatuves gaidāmi pasākumi bērniem un pieaugušajiem, savukārt vakarā – roķīgs koncerts ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem un grupām. Noslēgumā gaidāma balle lustīgos ritmos.
Svētkos baudīsim amatiermākslas kolektīvu priekšnesumus, plānotas “Sarunas zemeņu dīvānā”, darbosies kafejnīcu un bufetes zona, kā arī dažādas aktivitātes visām paaudzēm. Sporta cienītājiem būs iespēja piedalīties futbola turnīrā, virves vilkšanā un plānots “Ķer un servē” turnīrs, kā arī daudzi citi notikumi.
Mālpils Zemeņu svētki ir iespēja piedzīvot vasaras pilnbriedu – satikties, svinēt un izbaudīt roķīgu zemeņu garšu. Plāno vasaru un atzīmē kalendārā – 11. jūlijs, Mālpils!
Ieeja Zemeņu svētkos – bez maksas.
Ikviens Siguldas novada iedzīvotājs ir aicināts sanākt kopā un svinēt 4. maiju – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu.
Kā ik gadu aicinām iedzīvotājus savās kopienās, ģimenēs, māju pagalmos, draugu lokā vai darbavietās uzklāt baltus galdautus un piedalīties brīvības un neatkarības svinēšanā un godināšanā.
Svētku noskaņa: kopā būšanas prieks, piederības sajūta, balti krekli, balti galdauti un mastā Latvijas valsts karogs.
Vieta: pie dabas, māju pagalmos vai ielu krustojumos, mazdārziņos vai pilsētvidē.
Aktivitātes: kopīga kaimiņu sapulcēšanās, ģimenes svētku pusdienas, atmiņu stāsti, sadziedāšanās, velobraucieni, pārgājieni vai citas aktivitātes.
Laiks: pēc brīvas izvēles 4. maijā no plkst. 13.00 līdz 18.00.
Siguldas novada pašvaldības kultūras iestādes iespēju robežās parūpēsies par tehnisko nodrošinājumu daudzdzīvokļu māju pagalmos, nodrošinot inventāru (galdus, krēslus), ja tas nepieciešams. Ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu norises vietās, kur vienkopus plānots sapulcināt vismaz 30–50 svinētājus, tiks nodrošināts muzikāls sveiciens.
Svinību norises vietas lūgums pieteikt līdz 27. aprīlim, rakstot uz e‑pasta adresi dace.plesa@sigulda.lv.
Otrajās Lieldienās, 6. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 14.00 Turaidas muzejrezervāts aicina ģimenes ar bērniem un draugiem izbaudīt pavasara atnākšanu, izšūpojoties muižas šūpolēs un piedaloties Lieldienu tradīcijās kopā ar kapelu “Brička”.
Visi aicināti ņemt līdzi savu krāsoto olu, lai piedalītos olu kaujās un ripināšanas sacensībās. Būs iespēja krāsot oliņas arī uz vietas – lielajā katlā virs ugunskura. Muižas izrotātās šūpoles tiks atslēgtas ar īpašu rituālu, dodot iespēju ikvienam kārtīgi izšūpoties, lai vairotu spēku un prieku visam gadam. Kapela “Brička” ar dziesmām un rotaļām izvadīs cauri senajām Lieldienu svinēšanas tradīcijām, radot pavasarīgu svētku atmosfēru.
Lieldienas ir gadskārtu ieražu svētki, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Ar rituālām darbībām tiek rosināta zemes atmoda un auglība, veicinot labu ražu, veselību, prieku un veiksmīgu vasaras darbu cēlienu. Gadsimtu gaitā tautas tradīcijas savijušās ar kristīgajām paražām, savstarpēji papildinot viena otru un pārmantojot vērtības no paaudzes paaudzē.
Savukārt 5. aprīlī plkst. 11.00 Turaidas baznīca notiks Lieldienu – Kristus augšāmcelšanās svētku dievkalpojums.
Ieeja pasākumā – ar Turaidas muzejrezervāta ieejas biļeti.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta projektu vadītāja
Ieva Malceniece
Lieldienu laikā, no 4. līdz 6. aprīlim, Siguldā jau desmito reizi notiks Latvijā vienīgais Šūpoļu festivāls. Šogad Siguldas Šūpoļu festivālā tiks izšūpots jau desmitais gads. Desmit atspērieni, desmit augšupceļi, desmit atgriešanās. Desmitais Šūpoļu festivāls nāk ar plašu elpu un lielu jubilejas loku. Šī gada tēma – “Pasaule, Pasaulīt!”
Mēs dzīvojam laikā, kad vislielākās šūpoles uz planētas ir pati planēta un cilvēka saprāts. Nekas šobrīd nešūpojas jaudīgāk kā mūsu pasaule. Tā šūpojas ar neierastu amplitūdu, un mēs visi esam savienoti šajā mehānismā. Šūpoles māca vienkāršu, bet dziļu likumu – līdzsvars nav stāvēšana uz vietas. Līdzsvars ir spēja kustībā saglabāt centru. Tāpat kā saule gadu no gada kāpj Lieldienu kalnā un uzveic tumsu, arī festivāls kļūst par telpu, kurā katra cilvēka iekšējā kustība tiek pieņemta un svinēta. “Pasaule, Pasaulīt!” nav tikai 10. Šūpoļu festivāla tēma, tā ir sajūta, ka katra kustība ir mazs atgādinājums par līdzsvaru. Par spēju atkal un atkal atsperties un celties augšup!
Sestdien, 4. aprīlī, plkst. 12.00 Šūpoļu festivālu tradicionāli atklās Zaķu olimpiskais skrējiens ar startu Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā. Aptuveni kilometru garajā skrējienā no dzelzceļa stacijas līdz Siguldas Svētku laukumam dalībniekiem uzturēt sportisko garu palīdzēs novada lepnums – leģendārie olimpieši: brāļi Šici, Inārs Kivlenieks un Mārtiņš Bots. Tomēr jubilejas reizē sporta čempioniem uz starta līnijas pievienosies arī mūziķi, televīzijas un radio personības, kuras, veidojot savas šūpoles, reiz ir palīdzējušas ielikt festivāla pirmos atspērienus – Juris Kaukulis, Kaspars Tobis, Rūta Dvinska un citi.
Skrējienā aicinām piedalīties lielus un mazus skrējējus, jo tas būs jautrs, drošs un ģimenēm draudzīgs. Vienīgais nosacījums, lai piedalītos skrējienā, ir ērts apģērbs un zaķa ausis, kuras noteikti jāņem līdzi – pašu darinātas vai pirktas, līmētas, krāsotas vai grieztas!
Skrējiena un vienlaikus arī festivāla starta signāls būs Milānas–Kortīnas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējas Elīnas Ievas Botas un kultūras centra “Siguldas devons” direktora Kristapa Kiršteina dueta pārziņā.
Sasniedzot finišu, Zaķu skrējiena dalībnieki kopā ar olimpiešiem varēs kārtīgi izvingroties, iesildīties Šūpoļu festivāla baudīšanai, izcīnīt uzvaras olimpiskajās olu kaujās un uzgrauzt pa sulīgam olimpiskā spēka burkānam.
Godinot 10. Zaķu skrējienu, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā kopā ar festivāla simbolu – ziedošo zaķi – šogad atcilpos kupla zaķu saime, kas ar lielu prieku aicinās festivāla apmeklētājus iemūžināt satikšanos fotogrāfijās.
10. Šūpoļu festivāls aicina doties ceļojumā. Tā laukumi šoreiz kļūs par mazu pasaules modeli, jo Siguldas kalni var simboliski sarunāties ar Alpu virsotnēm, bet Gaujas plūdums atbalsoties okeāna straumēs. Eifeļa tornis Parīzē, piramīdas Ēģiptē, The Beatles lietainā Liverpūlē vai saulainās Sidnejas opernama ikoniskās baltās buras. Katra no tematiskajām šūpolēm nesīs kādas pasaules vietas identitātes kodu, tās zemes visiem atpazīstamos un arī šī laika radītos simbolus. Dažādu valstu stāsti satiksies vienā dramaturģiskā plūsmā, un Sigulda festivāla dienās kļūs par simbolisku pasaules centru.
Par pasaules neprāta un vienlaikus arī nesalaužama gribasspēka centru jau piekto gadu kalpo Ukrainas zeme un tās cilvēki. Diemžēl jau piekto gadu arī Šūpoļu festivāls veido Ukrainas cīņas šūpoles, katru gadu cerot, ka šīs būs pēdējās. Neprāts turpinās, un arī mums jāturpina veltīt savu enerģiju uzvaras atbalstam. Festivālā varēs izšūpoties Ukrainas šūpolēs, pielikt roku maskēšanās tīklu veidošanā un ziedot, pretī saņemot sildošu ukraiņu boršču. Katrs mazais festivāla apmeklētājs varēs kaut uz mazu mirkli kāda ukraiņu bērna sejā iedegt smaidu, dāvinot atbalstam līdzņemto rotaļlietu.
Šūpoļu festivālā būs iespēja izšūpoties dažādās Siguldas Šūpoļu festivāla meistaru radītajās šūpolēs, apskatīt mākslinieku veidotos vides objektus, iepirkties bagātīgajā Lieldienu tirdziņā, radoši izpausties Zum-Zum darbnīcās, izaicināt azartu šūpo ping–pong spēlē vai palasīt grāmatu, laiski zvilnot šūpo lasītavā. Tomēr šogad festivāls pārsteigs arī ar vairākiem jaunumiem. Maija parka kokos iedzīvosies desmit festivāla gadu atmiņu stāsti. Fotoizstāde parkā, kur fotogrāfijas, atmiņu skices, pirmo konstrukciju detaļas un spilgtākie mirkļi ļaus izsekot, kā ideja pārtapa kustībā, bet kustība – par pilsētas identitātes daļu.
Festivāla objekti tiks izvietoti galvenajos pilsētas laukumos – Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un Svētku laukumā –, bet atsevišķi objekti atradīsies arī citās pilsētas un Siguldas novada teritorijās, kā arī iecienītākajās skatu vietās Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Īpašā šūpoļu ceļa karte pieejama digitāli sociālajos tīklos un sigulda.lv.
Siguldas Svētku laukumā sadarbībā ar “Mūsu Bio Tirgus” divas dienas norisināsies Lieldienu tirdziņš. Sestdien, 4. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 17.00 un svētdien, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 16.00 apmeklētāji varēs sagādāt gardumus svētku galdam, iegādāties noderīgas amata meistaru radītās lietas mājai un dāvanām, kā arī pats kļūt par amatnieku festivāla leģendārajā Zum-Zum darbnīcā.
Sestdien un svētdien apmeklētājus no Siguldas dzelzceļa stacijas uz Svētku laukumu un otrādi lepni vizinās festivāla zirgu pajūgs.
Šūpošanās svētku izsalkušos vēderus laimīgus darīs īpaša svētku bufete – gastro grilbāra “Kokos”, restorāna “Kungu Rija” un kafejnīcas “Mr. Biskvīts” šefpavāri ar pasaules garšu receptēm. Būs iespēja mieloties arī ar ukraiņu saimnieču gatavotajiem tradicionālajiem ēdieniem.
Lieldienas šūpojas Siguldā! Uz tikšanos 10. Šūpoļu festivālā!
31. martā kultūras centrā “Siguldas devons” otro reizi pasniegtas “Gada balvas sociālajā un veselības aprūpes jomā”, suminot un izsakot pateicību novada sociālās un veselības aprūpes jomas speciālistiem, kuru ikdienas darbs un profesionālā izaugsme ir neatsverams ieguldījums Siguldas novada iedzīvotāju labklājībā.
Svinīgajā pasākumā godināti balvu ieguvēji 10 nominācijās. Balvas laureātiem pasniedza Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa un Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Eva Vļķina.
“Gada balva sociālajā un veselības aprūpes jomā” – balvu ieguvēji
Nominācija “Gada ārsts”
Nominācija “Gada veselības aprūpes jomas speciālists”
Nominācija “Gada vadītājs”
Nominācija “Gada sociālais darbinieks”
Nominācija “Gada aprūpētājs”
Nominācija “Gada sociālo pakalpojumu sniedzējs”
Nominācija “Gada mecenāts”
Nominācija “Gada brīvprātīgais”
Nominācija “Gada sociālās jomas speciālists”
Nominācija “Par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu sociālajā un veselības aprūpes jomā”
Laureāti saņēma sirds formas balvas, kas simboliski iezīmē sirdsdarbu, ko veic sociālajā un veselības aprūpes jomā strādājošie. Balvas izgatavoja Siguldas novada uzņēmējs SIA “AWARDS & MEDAL STUDIO”.
Pasākumā tika pasniegtas arī Labklājības ministrijas atzinības, godinot īpašu ieguldījumu sociālās jomas uzlabošanā. Atzinības pasniedza Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis un Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele ‑Dubrovska.
Labklājības ministrijas atzinības saņēma:
Pasākumu vadīja Miķelis Visockis, par muzikāliem sveicieniem rūpējās Jānis Bēziņš (ģitāra) un Ivo Grīsniņš Grīslis (vokāls). Pasākuma režisors, scenogrāfs – Kristaps Kiršteins; skaņotājs, gaismotājs – Endijs Graudiņš.
Lieldienu laikā, no 4. līdz 6. aprīlim, Siguldā jau desmito reizi notiks Latvijā vienīgais Šūpoļu festivāls, kuru sestdien, 4. aprīlī, plkst. 12.00 tradicionāli atklās Zaķu olimpiskais skrējiens ar startu Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.
Tradicionāli aptuveni kilometru garajā skrējienā no dzelzceļa stacijas līdz Siguldas Svētku laukumam dalībniekiem uzturēt sportisko garu palīdzēs novada lepnums – leģendārie olimpieši: brāļi Šici, Inārs Kivlenieks un Mārtiņš Bots. Tomēr jubilejas reizē sporta čempioniem uz starta līnijas pievienosies arī mūziķi, televīzijas un radio personības, kuras, veidojot savas šūpoles, reiz ir palīdzējušas ielikt festivāla pirmos atspērienus – Juris Kaukulis, Kaspars Tobis, Rūta Dvinska un citi.
Skrējienā aicinām piedalīties lielus un mazus skrējējus, jo tas būs jautrs, drošs un ģimenēm draudzīgs. Vienīgais nosacījums, lai piedalītos skrējienā, ir ērts apģērbs un zaķa ausis, kuras noteikti jāņem līdzi – pašu darinātas vai pirktas, līmētas, krāsotas vai grieztas!
Skrējiena un vienlaikus arī festivāla starta signāls būs Milānas–Kortīnas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējas Elīnas Ievas Botas un kultūras centra “Siguldas devons” direktora Kristapa Kiršteina dueta pārziņā.
Sasniedzot finišu, Zaķu skrējiena dalībnieki kopā ar olimpiešiem varēs kārtīgi izvingroties, iesildīties Šūpoļu festivāla baudīšanai, izcīnīt uzvaras olimpiskajās olu kaujās un uzgrauzt pa sulīgam olimpiskā spēka burkānam.
Godinot 10. Zaķu skrējienu, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā kopā ar festivāla simbolu – ziedošo zaķi – šogad atcilpos kupla zaķu saime, kas ar lielu prieku aicinās festivāla apmeklētājus iemūžināt satikšanos fotogrāfijās.
Jau ziņots, ka no 4. līdz 6. aprīlim Siguldā norisināsies Lieldienu tradīcijām bagātais Šūpoļu festivāls, kura laikā pilsētas galvenajos laukumos būs izvietotas šūpoles un vides objekti, ko aplūkot un izmēģināt pastaigu maršrutā Siguldas dzelzceļa stacijas laukums–Svētku laukums. Atsevišķi objekti un šūpoles atradīsies arī citviet Siguldas novadā un iecienītākajās Gaujas Nacionālā parka skatu vietās.
Visus festivāla objektus palīdzēs atrast sociālo tīklu konti un sigulda.lv pieejamā digitālā festivāla karte.
Liec kabatā raibu Lieldienu olu, zaķa ausis un tiekamies uz festivāla starta līnijas!
20. martā kultūras centrā “Siguldas devons” norisinājās pasākums “Jaudas punkts”, kurā, izsakot atzinību vai piešķirot “Siguldas novada Gada balvu sportā 2025”, tika godināti novada sportisti, kas sasnieguši augstākās virsotnes savā sporta veidā. Pasākumā tika sumināti sportisti, komandas un treneri, kuru aizrautība iedvesmo ikvienu. Apbalvojumjus sportistiem pasniedza Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa.
Nominācijā “Mūža ieguldījums sportā” balvu par mūža ieguldījumu skeletona attīstībā Latvijā, izaudzinot vairākas sportistu paaudzes, veicinot šī sporta veida popularitāti un nodrošinot tā starptautiskos sasniegumus un jaunās paaudzes iedvesmošanu, saņēma Dainis Dukurs.
Īpašu atzinību par nozīmīgu ieguldījumu sporta attīstībā un Siguldas novada vārda nešanu pasaulē saņēma kamaniņu braucēja Elīna Ieva Bota – par izcilo sniegumu un izcīnīto sudraba medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs – , kā arī Reiņa trase 50 gadu jubilejā un bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” 40 gadu jubilejā.
Godināti 38 sportisti, kuri startējuši starptautiska mēroga sacensībās pieaugušo konkurencē Latvijas izlases sastāvā: Rainers Kalniņš (galda hokejs), Margarita Ābele (galda hokejs), Ilze Ķirse (galda hokejs), Guntis Gruzniņš (džiudžitss), Jānis Mārtiņš Reišulis (motosports), Kārlis Alberts Reišulis (motosports), Madara Pavlova (kamaniņu sports), Elīna Ieva Bota (kamaniņu sports), Mārtiņš Bots (kamaniņu sports), Gints Bērziņš (kamaniņu sports), Dženifera Ģērmane (kalnu slēpošana), Pauls Pēteris Prancāns (skrituļslidošana), Estere Ausekle (skrituļslidošana), Valters Bērziņš (skrituļslidošana), Emīls Indriksons (skeletons), Dāvis Valdovskis (skeletons), Renārs Jumiķis (skeletons), Kristers Turauskis (skeletons), Marta Andžāne (skeletons), Dārta Neimane (skeletons), Laura Lēģere (skeletons), Vanesa Vidiņa (skeletons), Patriks Rauls Rullis (riteņbraukšana), Kristaps Magone (taku skriešana), Francis Daniels Veģeris (triatlons), Laura Puķīte (orientēšanās), Jēkabs Niklāvs Janovs (orientēšanās), Gustavs Auziņš (pludmales volejbols), Matīss Šalkovskis (pludmales volejbols), Kārlis Jaundžeikars (pludmales volejbols), Viktorija Smoļina (sporta dejas), Anna Kupča (badmintons), Jekaterina Romanova (badmintons), Kristīne Rāte (ziemas peldēšana), Laura Dzene (rollerderbijs), Sandijs Suhānovs (rollerslēpošana, distanču slēpošana), Dāvis Kalniņš (distanču slēpošana) un Bruno Bilāns (rollerslēpošana).
Pateicības balvu saņēma arī 72 novada bērni un jaunieši līdz 25 gadu vecumam, kuri 2025. gadā izcīnīja pirmās vietas Latvijas čempionātos un meistarsacīkstēs, Latvijas kausa posmu kopvērtējumā, Baltijas čempionātā, Baltijas kausa posmos un Baltijas čempionātā kādā no federāciju sporta veidiem: Milena Madžiņa (skrituļslidošana), Jānis Bāriņš (skrituļslidošana), Laura Meldere (skrituļslidošana), Ernests Lācis (skrituļslidošana), Ģirts Blūms (skrituļslidošana), Miks Oliņš (skrituļslidošana), Estere Ausekle (skrituļslidošana), Līva Meldere (kalnu slēpošana) Maija Ciagune (kalnu slēpošana) Ernests Hercenbergs (orientēšanās), Timotejs Janovs (orientēšanās), Jēkabs Zemītis (BMX), Rainers Martužāns (galda hokejs), Ilze Ķirse (galda hokejs), Renārs Kārkliņš (badmintons), Dāvis Kalniņš (distanču slēpošana), Luīze Čodere (tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa), Karlīna Gulberga (tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa), Markuss Broks (tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa), Dita Kukule (golfa krikets), Renārs Starcevs (triāls), Nikola Bunde (vieglatlētika), Daniela Anna Livčāne (kalnu slēpošana), Bruno Bilāns (distanču slēpošana, rollerslēpošana), Leo Bilāns (rollerslēpošana), Andris Aizsilnieks (futbols), Kristaps Gucaļuks (džudo), Gabriela Jēkabsone un Signe Braslava (jāšana), Miks Gabrāns (autokross), Roberts Lazdāns (kamaniņu sports), Katrīna Parfenkova (kamaniņu sports), Adrians Šics (kamaniņu sports), Madara Cauce (kamaniņu sports), Ādams Sičs (kamaniņu sports), Estere Jansone (kalnu slēpošana), Undīne Bērziņa (akvatlons), Haralds Viducis (akvatlons), Alberts Erelis (badmintons), Marats Zeļenkovs (badmintons), Nikola Muķiele (badmintons), Anete Priedniece (badmintons), Madara Mackēviča (badmintons), Amēlija Graudiņa (badmintons), Anna Kupča (badmintons), Liāna Lencēviča (badmintons), Annija Rulle-Titava (badmintons), Emīlija Stade (distanču slēpošana), Marta Šnepa-Šnepe (distanču slēpošana), Keita Marcinkēviča (distanču slēpošana), Herta Butkus (distanču slēpošana), Roberts Tolpežņikovs (distanču slēpošana), Elza Zelča (kalnu slēpošana), Pauls Pēteris Prancāns (kalnu slēpošana), Estere Ausekle (kalnu slēpošana), Kārlis Bračka (kalnu slēpošana), Nikola Grīnberga (kalnu slēpošana), Kristiāns Indriksons (kalnu slēpošana), Emīlija Kliesta (kalnu slēpošana), Kristiāns Lazdiņš (kalnu slēpošana), Renārs Lazdiņš (kalnu slēpošana un skrituļslidošana), Anna Aleksandra Fogele (peldēšana), Margarita Pavlova (peldēšana), Laura Grieze-Putniņa (vieglatlētika), Jānis Stūrītis (vieglatlētika), Emīls Bangevics (vieglatlētika), Matīss Šalkovskis (pludmales volejbols), Kārlis Jaundžeikars (pludmales volejbols), Olīvija Reniņa (džudo), Maksims Bulajevs (džudo), Markuss Megris (hokejs), Adele Balansa (velo orientēšanās) un Anete Anspoka (peldēšana).
Nominācijā “Gada jaunais sportists” balvu saņēma Jānis Mārtiņš Reišulis par 1. vietu Eiropas čempionātā motokrosā EMX250 klasē un 9. vietu Pasaules Nāciju kausā motokrosā komandām (treneris Roberts Justs).
Nominācijā “Gada jaunā sportiste” balvu saņēma Nikola Bunde par izcīnīto 1. vietu Latvijas čempionātā U20 daudzcīņā, 2. vietu Baltijas čempionātā U20 daudzcīņā, 15. vietu Eiropas čempionātā U20 daudzcīņā, Latvijas junioru rekordu 60 m barjerskrējienā un citiem sasniegumiem (treneris Arnolds Strenga).
Nominācijā “Gada komanda” bērnu un jauniešu sporta kategorijā tika godināta Siguldas Sporta skolas basketbola komanda U17 par 1. vietu Eiropas Jaunatnes basketbola līgas 2. posmā, 8. vietu Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Superlīgā (treneris Kārlis Večens); Inčukalna florbola klubs “Coyote” par 2. vietu Latvijas kausā florbolā, 2. vietu starptautiskā florbola turnīrā Helsinkos, 1. vietu starptautiskā florbola turnīrā Tallinā, 3. vietu starptautiskā florbola turnīrā Prāgā (treneri Daniels Bunkus un Ģirts Bunkus); FK “Sigulda” meiteņu komanda U‑12 par 3. vietu LiDL Latvijas meiteņu futbola čempionāta U‑12 elites grupā, 1. vietu starptautiskajā turnīrā “Reval Cup Tallin Spring 2025” un 1. vietu starptautiskajā turnīrā “Reval Cup Tallin Autumn 2025” (treneris Juris Slavēns).
Nominācijā “Gada skolotājs” balvu saņēma Gunta Kosnareviča (Siguldas Sporta skolas vieglatlētikas trenere un pirmsskolas izglītības iestādes “Minka” sporta skolotāja) kā izcils un iedvesmojošs pedagogs, kuru augstu novērtē gan audzēkņi, gan vecāki. Viņas vadībā bērni sasniedz augstus rezultātus, attīsta sporta ētiku un patiesu mīlestību pret sportu. Viņas lielākais sasniegums ir bērnu prieks, motivācija un vēlme pilnveidoties.
Nominācijā “Gada sportists” amatieru un tautas sporta kategorijā sumināts Miks Gabrāns– Latvijas čempions autokrosā 2000 Super klasē.
Nominācijā “Gada sportiste” amatieru un tautas sporta kategorijā balvu saņēma Elīna Petrovska par izcīnīto 1. vietu “Siguldas kalnu maratonā” 70 km distancē, 2. vietu Latvijas kausā orientēšanās sportā S35 grupā, 1. vietu skriešanas sacensībās “Siguldas kompass” sieviešu garās distances kopvērtējumā, 1. vietu “Leģendu rogainingā” sešas stundas jauktajās grupās kopvērtējumā, 2. vietu Latvijas čempionātā orientēšanās sprinta distancē W35 grupā, 1. vietu OKZK nakts rogainingā sešas stundas absolūtajā vērtējumā un jauktajā grupā un 1. vietu “Lapsu rogainingā” sešas stundas “Sarkanie kalni” jauktajā grupā.
Nominācijā “Gada komanda” amatieru un tautas sporta kategorijā balvu saņēma Inčukalna florbola sporta klubs “Coyote” par 3. vietu Latvijas Florbola savienības 2. līgas regulārajā čempionātā play off grupā, 7. vietu kopvērtējumā, aizvadot ļoti garu 21 spēļu sezonu, 3. vietu starptautiskajā florbola turnīrā “Border Cup 2025” Valkā, 1. vietu “Coyote kauss 2025” un 1. vietu “Coyote 4x4” florbola sacensībās.
Nominācijā “Neatlaidība sportā” amatieru un tautas sporta kategorijā balva tika pasniegta Martai Andžānei, kura 2025. gada sezonā guva smagu traumu– mugurkaula lūzumu– , taču nepadevās, atveseļojās un mērķtiecīgi spēja sagatavoties startam ziemas olimpiskajās spēlēs skeletonā Kortīnā, kur izcīnīja 17. vietu.
Nominācijas “Par sporta pasākuma ilgtspēju” (desmitgadu jubilejas) laureāti: pludmales volejbola sacensības “Sigulda OPEN”– volejbola klubs “Sigulda”; Siguldas novada atklātais kauss novusā “Siguldas kauss”– Mālpils Sporta klubs; Latvijas čempionāts OPEN klasē un Latvijas Amatieru līgas posms galda hokejā – Inčukalna Galda hokeja klubs.
Nominācijas “Ilggadīgā sporta organizācija” laureāti (ik pa pieciem aktīvas darbības gadiem): jātnieku sporta klubs “Salaiņi”, ziemas peldēšanas klubs “Raganas roņi”, kroketa klubs “SIG-LIG”, “Siguldas Maratona klubs & Siguldas takas”, sporta un interešu klubs “RO”.
Svinīgo apbalvošanas ceremoniju vadīja pasākumu vadītājs Andris Krauja, pasākuma režisors, scenārija autors – Kristaps Kiršteins. Muzikālu priekšnesumu sniedza radošais duets Valters Pūce un Dainis Tenis.
Pretendentu pieteikumus apkopoja pašvaldības Sporta nodaļa un izvērtēja vērtēšanas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Ivo Alksnis (komisijas priekšsēdētājs), Solvita Dreimane, Zanda Abzalone, Valts Mihelsons, Ziedonis Skrivļa, Karīna Putniņa un Aija Sakne. Komisija, veicot pretendentu izvērtēšanu, ir tiesīga izvirzīt vēl citus pretendentus.
Jau šīs nedēļas nogalē, 20. martā, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies svinīgais pasākums “Jaudas punkts”, kurā tiks godināti mūsu novada sportisti, kuriem ir izdevies pacelties līdz augstākajām virsotnēm, saņemt novērtējumu un iegūt “Siguldas novada Gada balvu sportā 2025”. Pasākumā tiks godināti sportisti, komandas un treneri, kuru aizrautība var iedvesmot ikvienu no mums. Apbalvojuma ieguvēji 12 nominācijās tiks paziņoti svinīgās ceremonijas laikā.
Pasākumā ar pateicības balvām tiks sveikti pirmo vietu ieguvēji Latvijas čempionātos un meistarsacīkstēs, kā arī sumināti sportisti, kuri Latvijas kausa posmu kopvērtējumā, Baltijas čempionātā, Baltijas kausa posmā un Baltijas čempionātā ieguvuši pirmo vietu, kā arī godināti visu augsto sasniegumu 38 sportisti, kuri startējuši starptautiska mēroga sacensībās pieaugušo konkurencē: Rainers Kalniņš (galda hokejs), Margarita Ābele (galda hokejs), Ilze Ķirse (galda hokejs), Guntis Gruzniņš (džiudžitss), Jānis Mārtiņš Reišulis (motosports), Kārlis Alberts Reišulis (motosports), Madara Pavlova (kamaniņu sports), Elīna Ieva Bota (kamaniņu sports), Mārtiņš Bots (kamaniņu sports), Gints Bērziņš (kamaniņu sports), Dženifera Ģērmane (kalnu slēpošana), Pauls Pēteris Prancāns (skrituļslidošana), Estere Ausekle (skrituļslidošana), Valters Bērziņš (skrituļslidošana), Emīls Indriksons (skeletons), Dāvis Valdovskis (skeletons), Renārs Jumiķis (skeletons), Kristers Turauskis (skeletons), Marta Andžāne (skeletons), Dārta Neimane (skeletons), Laura Lēģere (skeletons), Vanesa Vidiņa (skeletons), Patriks Rauls Rullis (riteņbraukšana), Kristaps Magone (taku skriešana), Francis Daniels Veģeris (triatlons), Laura Puķīte (orientēšanās), Jēkabs Niklāvs Janovs (orientēšanās), Gustavs Auziņš (pludmales volejbols), Matīss Šalkovskis (pludmales volejbols), Kārlis Jaundžeikars (pludmales volejbols), Viktorija Smoļina (sporta dejas), Anna Kupča (badmintons), Jekaterina Romanova (badmintons), Kristīne Rāte (ziemas peldēšana), Laura Dzene (rollerderbijs), Sandijs Suhānovs (rollerslēpošana, distanču slēpošana), Dāvis Kalniņš (distanču slēpošana) un Bruno Bilāns (rollerslēpošana).
Pateicības balvas saņems arī 63 bērni un jaunieši līdz 25 gadu vecumam, kuri 2025. gadā ieguvuši pirmās vietas Latvijas čempionātos un meistarsacīkstēs, Latvijas kausa posmu kopvērtējumā, Baltijas čempionātā, Baltijas kausa posmā un Baltijas čempionātā kādā no federāciju sporta veidiem: Ernests Hercenbergs (orientēšanās), Timotejs Janovs (orientēšanās), Jēkabs Zemītis (BMX), Rainers Martužāns (galda hokejs), Ilze Ķirse (galda hokejs), Renārs Kārkliņš (badmintons), Dāvis Kalniņš (distanču slēpošana), Luīze Čodere (tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa), Karlīna Gulberga (tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa), Markuss Broks (tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa), Dita Kukule (golfa krikets), Renārs Starcevs (triāls), Nikola Bunde (vieglatlētika), Daniela Anna Livčāne (kalnu slēpošana), Bruno Bilāns (distanču slēpošana, rollerslēpošana), Leo Bilāns (rollerslēpošana), Andris Aizsilnieks (futbols), Kristaps Gucaļuks (džudo), Gabriela Jēkabsone un Signe Braslava (jātnieku sports), Miks Gabrāns (autokross), Roberts Lazdāns (kamaniņu sports), Katrīna Parfenkova (kamaniņu sports), Adrians Šics (kamaniņu sports), Madara Cauce (kamaniņu sports), Ādams Sičs (kamaniņu sports), Estere Jansone (kalnu slēpošana), Undīne Bērziņa (akvatlons), Haralds Viducis (akvatlons), Alberts Erelis (badmintons), Marats Zeļenkovs (badmintons), Nikola Muķiele (badmintons), Anete Priedniece (badmintons), Madara Mackēviča (badmintons), Amēlija Graudiņa (badmintons), Anna Kupča (badmintons), Liāna Lencēviča (badmintons), Annija Rulle-Titava (badmintons), Emīlija Stade (distanču slēpošana), Marta Šnepa-Šnepe (distanču slēpošana), Keita Marcinkēviča (distanču slēpošana), Herta Butkus (distanču slēpošana), Roberts Tolpežņikovs (distanču slēpošana), Elza Zelča (kalnu slēpošana), Pauls Pēteris Prancāns (kalnu slēpošana), Estere Ausekle (kalnu slēpošana), Kārlis Bračka (kalnu slēpošana), Nikola Grīnberga (kalnu slēpošana), Kristiāns Indriksons (kalnu slēpošana), Emīlija Kliesta (kalnu slēpošana), Kristiāns Lazdiņš (kalnu slēpošana), Renārs Lazdiņš (kalnu slēpošana), Anna Aleksandra Fogele (peldēšana), Margarita Pavlova (peldēšana), Laura Grieze-Putniņa (vieglatlētika), Jānis Stūrītis (vieglatlētika), Emīls Bangevics (vieglatlētika), Matīss Šalkovskis (pludmales volejbols), Kārlis Jaundžeikars (pludmales volejbols), Olīvija Reniņa (džudo), Maksims Bulajevs (džudo), Markuss Megris (hokejs) un Adele Balansa (velo orientēšanās), Anete Anspoka (peldēšana), Maija Ciagune (kalnu slēpošana).
Nominācijas “Gada jaunais sportists” bērnu un jauniešu sporta kategorijā kandidāti:
Nominācijas “Gada jaunā sportiste” bērnu un jauniešu sporta kategorijā kandidātes:
Nominācijas “Gada komanda” bērnu un jauniešu sporta kategorijā kandidāti:
Nominācija “Gada skolotājs”:
Nominācijas “Gada sportists” amatieru un tautas sporta kategorijā kandidāti:
Nominācijas “Gada sportiste” amatieru un tautas sporta kategorijā kandidātes:
Nominācijas “Gada komanda” amatieru un tautas sporta kategorijā kandidāti:
Nominācija “Neatlaidība sportā” amatieru un tautas sporta kategorijā:
Nominācija “Par sporta pasākuma ilgtspēju”:
Nominācijas “Ilggadīgā sporta organizācija”:
Nominācija “Mūža ieguldījums sportā”:
Īpaša atzinība par nozīmīgu ieguldījumu sporta attīstībā un Siguldas novada vārda nešanu pasaulē izteikta kamaniņu braucējai Elīnai Ievai Botai – par izcilo sniegumu un izcīnīto sudraba medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. Tāpat īpaša atzinība izteikta Reiņa trasei 50 gadu jubilejā un bobsleja un kamaniņu trasei “Sigulda” 40 gadu jubilejā, kas veido un stiprina mūsu novada identitāti.
Pretendentu pieteikumus apkopoja pašvaldības Sporta nodaļa un izvērtēja vērtēšanas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Ivo Alksnis (komisijas priekšsēdētājs), Solvita Dreimane, Zanda Abzalone, Valts Mihelsons, Ziedonis Skrivļa, Karīna Putniņa un Aija Sakne. Komisija, veicot pretendentu izvērtēšanu, ir tiesīga izvirzīt vēl citus pretendentus.
Lieldienu laikā, no 4. līdz 6. aprīlim, Siguldā jau desmito reizi notiks Latvijā vienīgais Šūpoļu festivāls. Šogad Siguldas Šūpoļu festivālā tiks izšūpots jau desmitais gads. Desmit atspērieni, desmit augšupceļi, desmit atgriešanās. Desmitais Šūpoļu festivāls nāk ar plašu elpu un lielu jubilejas loku. Šī gada tēma – “Pasaule, Pasaulīt!”
Mēs dzīvojam laikā, kad vislielākās šūpoles uz planētas ir pati planēta un cilvēka saprāts. Nekas šobrīd nešūpojas jaudīgāk kā mūsu pasaule. Tā šūpojas ar neierastu amplitūdu, un mēs visi esam savienoti šajā mehānismā. Šūpoles māca vienkāršu, bet dziļu likumu – līdzsvars nav stāvēšana uz vietas. Līdzsvars ir spēja kustībā saglabāt centru. Tāpat kā saule gadu no gada kāpj Lieldienu kalnā un uzveic tumsu, arī festivāls kļūst par telpu, kurā katra cilvēka iekšējā kustība tiek pieņemta un svinēta.
10. Šūpoļu festivāls aicina doties ceļojumā. Tā laukumi šoreiz kļūs par mazu pasaules modeli, jo Siguldas kalni var simboliski sarunāties ar Alpu virsotnēm, bet Gaujas plūdums atbalsoties okeāna straumēs. Eifeļa tornis Parīzē, piramīdas Ēģiptē, The Beatles lietainā Liverpūlē vai saulainās Sidnejas opernama ikoniskās baltās buras. Katra no tematiskajām šūpolēm nesīs kādas pasaules vietas identitātes kodu, tās zemes ikoniskos, visiem atpazīstamos un arī šī laika radītos simbolus. Dažādu valstu stāsti satiksies vienā dramaturģiskā plūsmā, un Sigulda festivāla dienās kļūs par simbolisku pasaules centru.
Par pasaules neprāta un vienlaikus arī nesalaužama gribasspēka centru jau piekto gadu kalpo Ukrainas zeme un tās cilvēki. Diemžēl jau piekto gadu arī Šūpoļu festivāls veido Ukrainas cīņas šūpoles, katru gadu cerot, ka šīs būs pēdējās. Neprāts turpinās, un arī mums jāturpina veltīt savu enerģiju uzvaras atbalstam. Festivālā varēs izšūpoties Ukrainas šūpolēs, pielikt roku maskēšanās tīklu veidošanā un ziedot, pretī saņemot sildošu ukraiņu boršču. Katrs mazais festivāla apmeklētājs varēs kaut uz mazu mirkli kāda ukraiņu bērna sejā iedegt smaidu, dāvinot atbalstam līdzņemto rotaļlietu.
Šobrīd Siguldā norit aktīva gatavošanās desmitajam Šūpoļu festivālam. Tradicionāli būs iespēja izšūpoties dažādās Siguldas Šūpoļu festivāla meistaru radītajās šūpolēs, apskatīt mākslinieku veidotos vides objektus, iepirkties bagātīgajā Lieldienu tirdziņā, radoši izpausties Zum-Zum darbnīcās, izaicināt azartu šūpo ping–pong spēlē vai palasīt grāmatu, laiski zvilnot šūpo lasītavā. Tomēr šogad festivāls pārsteigs arī ar vairākiem jaunumiem. Maija parka kokos iedzīvosies desmit festivāla gadu atmiņu stāsti. Fotoizstāde parkā, kur fotogrāfijas, atmiņu skices, pirmo konstrukciju detaļas un spilgtākie mirkļi ļaus izsekot, kā ideja pārtapa kustībā, bet kustība – par pilsētas identitātes daļu. Savukārt Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā kopā ar festivāla simbolu – ziedošo zaķi – sacilpos kārtīga zaķu saime, kura pavadīs ceļā Zaķu skrējiena dalībniekus un aicinās iemūžināt festivāla īpašo atmosfēru neaizmirstamās fotogrāfijās.
Festivāla objekti tiks izvietoti galvenajos pilsētas laukumos – Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un Svētku laukumā –, bet atsevišķi objekti atradīsies arī citās pilsētas un Siguldas novada teritorijās, kā arī iecienītākajās skatu vietās Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Īpašā šūpoļu ceļa karte būs pieejama digitāli “Sigulda aizrauj!” mobilajā lietotnē, sociālajos tīklos un sigulda.lv.
Šūpoļu festivāls tiks atklāts sestdien, 4. aprīlī, ar Zaķu olimpisko skrējienu. Tradicionāli aptuveni kilometru garajā skrējienā no dzelzceļa stacijas līdz Siguldas Svētku laukumam dalībniekiem sportisko garu uzturēt palīdzēs novada lepnums – leģendārie olimpieši. Tomēr jubilejas reizē sporta čempioniem uz starta līnijas pievienosies arī mūziķi, televīzijas un radio personības, kuras reiz veidojušas savas šūpoles, palīdzot ielikt festivāla pirmos atspērienus – Juris Kaukulis, Kaspars Tobis, Rūta Dvinska un citi. Skrējiena un vienlaicīgi arī festivāla atklāšanas starts tiks dots plkst. 12.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.
Savukārt Siguldas Svētku laukumā sadarbībā ar “Mūsu Bio Tirgus” divas dienas norisināsies Lieldienu tirdziņš. Sestdien, 4. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 17.00 un svētdien, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 16.00 apmeklētāji varēs sagādāt gardumus svētku galdam, iegādāties noderīgas amata meistaru radītās lietas mājai un dāvanām, kā arī pats kļūt par amatnieku festivāla leģendārajā Zum-Zum darbnīcā.
Sestdien un svētdien apmeklētājus no Siguldas dzelzceļa stacijas uz Svētku laukumu un otrādi lepni vizinās festivāla zirgu pajūgs, bet šūpošanās svētku izsalkušos vēderus laimīgus darīs gastro grilbāra “Kokos”, restorāna “Kungu Rija” un kafejnīcas “Mr. Biskvīts” šefpavāri ar pasaules garšu receptēm.
“Pasaule, Pasaulīt!” nav tikai 10. Šūpoļu festivāla tēma, tā ir sajūta, ka katra kustība ir mazs atgādinājums par līdzsvaru. Par spēju atkal un atkal atsperties un celties augšup!
