Ar vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, rokmūzikas enerģiju, zemeņu smaržu un radošuma pilnu programmu aizvadīti Mālpils Kultūras centra rīkotie sestie Mālpils Zemeņu svētki, kas šogad norisinājās ar tēmu “Roķīgā zemene”. Visas dienas garumā Mālpili piepildīja krāšņi noformējumi, zemenīgas noskaņas, sporta sacensības, mākslas un modes notikumi, koncerti, svētku tirgus un daudzveidīgas aktivitātes visām paaudzēm, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju no visas Latvijas.
Mālpils Kultūras centra komanda priecājas, ka arī šogad daba bija svētkiem labvēlīga – lieliskie laikapstākļi ļāva pilnvērtīgi īstenot plašo programmu un visas dienas garumā baudīt svētku atmosfēru. Īpašs gandarījums ir par lielo apmeklētāju atsaucību, kas apliecina, ka Mālpils Zemeņu svētki kļuvuši par vienu no gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā.
SPORTA AKTIVITĀTES
Mālpils Zemeņu svētku diena tradicionāli iesākās ar sportiskām aktivitātēm, kas jau no agra rīta pulcēja gan dalībniekus, gan līdzjutējus. Mālpils stadionā visas dienas garumā valdīja īsta sacensību atmosfēra – norisinājās futbola turnīrs, volejbola laukumā spēkiem mērojās “Ķer un servē” komandas, bet turpat blakus spraigas cīņas risinājās arī virves vilkšanas turnīrā. Sportiskajās aktivitātēs kopumā piedalījās ap 170 dalībnieku.
FUTBOLA TURNĪRS
Futbola turnīrā piedalījās 13 pieaugušo komandas un 11 bērnu komandas, kas sacentās trīs vecuma grupās – U14, U12 un U10. Uz Mālpili bija mērojušas komandas no Siguldas, Rīgas, Ķekavas, Ogres un citām Latvijas vietām. Visas dienas garumā spēļu gaitu atraktīvi komentēja sporta komentētājs Matīss Timofejevs, radot īstu futbola svētku noskaņu.
Pieaugušo konkurencē uzvaru izcīnīja komanda “Suntaži United”, otro vietu ieguva “Traktors/Pieredze”, bet trešajā vietā ierindojās “Karstie auni”. U14 vecuma grupā uzvarēja komanda “Pēdējā minūte”, aiz sevis atstājot “Baltos fūžus” un “Sidgundas bosus”. U12 grupā pirmo vietu ieguva “Baltie balleri”, otro – “Balleri United”, bet trešo – “Raķetes”. Savukārt U10 grupā uzvarēja “Mālpils muižkungi”, otrajā vietā ierindojās komanda “Sigulda”, bet trešo vietu izcīnīja FK “Dzimtenīte”.
“ĶER UN SERVĒ” TURNĪRS DĀMĀM
Līdzās futbola laukumam norisinājās sieviešu komandu turnīrs “Ķer un servē”, kurā piedalījās deviņas komandas no dažādiem Latvijas novadiem. Mālpili pārstāvēja divas “Mālpils Zemenes” komandas, bet turnīrā startēja arī dalībnieces no Bauskas, Rēzeknes novada, Madonas, Aizkraukles, Ropažiem un Lēdmanes. “Ķer un servē” ir uz volejbola noteikumiem balstīts sporta veids, kurā bumba netiek atsista, bet gan noķerta un tikai tad mesta tālāk, padarot spēli dinamisku un pieejamu plašākam dalībnieču lokam.
Par turnīra uzvarētājām kļuva komanda “Bauskas lauvenes”, otro vietu ieguva “BezĒ” no Lūznavas, Rēzeknes novadā, bet trešo vietu izcīnīja “Foksijas” no Dricāniem, Rēzeknes novadā. Pēc sacensībām sportiskās dāmas devās arī svētku gājienā, apliecinot, ka sports ir neatņemama Mālpils Zemeņu svētku sastāvdaļa.
VIRVES VILKŠANAS TURNĪRS
Ne mazāk spraigas cīņas norisinājās arī virves vilkšanas turnīrā, ko organizēja biedrība “Sporta entuziastu klubs Sigulda”, Latvijas Virves vilkšanas federācija un Mālpils Kultūras centrs. Turnīrā piedalījās četras komandas, un jau otro gadu pēc kārtas uzvaras kausu izcīnīja komanda “Traktors”. Otrajā vietā ierindojās komanda “Ar mani atkal runā deputāts”, trešo vietu ieguva “Spāre”, bet ceturtajā vietā palika komanda “Suntaži”.
ZEMENĪGI ROĶĪGS TIRGUS
Jau no pusdienlaika svētku teritoriju piepildīja vairāk nekā 200 mājražotāji, amatnieki, ēdinātāji un tirgotāji no dažādām Latvijas vietām, piedāvājot apmeklētājiem vietējos gardumus, amatniecības izstrādājumus, dizaina preces un, protams, zemenes visdažādākajās garšās, tekstilā, keramikā un citos veidos. Par īpašu svētku noskaņu un radošāko noformējumu rūpējās arī paši tirgotāji.
Pēc tirgus organizatores Ilzes Andersones un viņas komandas vērtējuma ar SIA “Lugarde” balvām tika godalgoti trīs tirgotāji. Par fifīgākajiem ēdinātājiem tika nominēta “Rozes virtuve”, īsts zemenīšu sapnis bija “Poli rotas”, bet zemenes ar pienu un zemenes pa sienu tika atzinīgi vērtētas “Dodo pankūkas”. Svētku tirgus arī šogad bija viena no apmeklētākajām Zemeņu svētku norises vietām, kur visas dienas garumā valdīja rosība un vasarīga atmosfēra.
SVĒTKU GĀJIENS
Par vienu no krāšņākajiem un gaidītākajiem dienas notikumiem kļuva tradicionālais Mālpils Zemeņu svētku gājiens, kurā šogad piedalījās 24 kolektīvi, uzņēmumi, iestādes un biedrības. Svētku gājienu pie Mālpils muižas sagaidīja folkloras kopas “Mālis” asprātīgie uzsaucieni, bet uz Zemeņu lielās skatuves sagaidīja Voldemārs un Liene Cērpi. Gājienu ievadīja mālpilietis Ramonds Grollis, kurš ar sarkano traktoru veda lielo svētku karalieni, Zemeņu svētku simbolu – ZEMENI! Tai sekoja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa, Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Kiršteins, SIA “Mālpils ZemeNes” pārstāve Santa Kraukle, Mālpils Kultūras centra direktore Edīte Priekule un Zemeņu svētku idejas autore, biedrības “Mālpils iedvesmo” vadītāja Kristīne Jonīte Jurkēviča.
Gājienā valdīja īsta “Roķīgās zemenes” noskaņa – dalībnieki bija sagatavojuši atraktīvus tērpus, radošus noformējumus un tematiskus transportlīdzekļus. Skatītāju ovācijas izpelnījās īpaši SIA “KVIST” motociklisti, SIA “Lugarde” ar māju uz riteņiem, retro automobiļu parāde, kvadracikli, Inčukalna pūtēju orķestris, kā arī Mālpils un Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi. Gājiena noslēgumā svētku dalībniekus sveica Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, simboliski noslēdzot krāšņo svētku parādi ar skaļām taurēm.
MODES SKATE “ZEMENES UZ MĒLES”
Mālpils Zemeņu svētkos allaž apmeklētāji pucējās zemenīgās kleitās un rotās, uzvalkos un cepurēs, kuras rotā zemeņu tēma. Tā radās ideja veidot modes skati, kas aizsākās Mālpils Mākslas dienās, sadarbībā ar Siguldas novada Mākslas skolām, Māras Ārentes vadībā. Modes skatei “Zemenes uz mēles” varēja pieteikties šuvējas, mājražotāji, amatnieki un vienkārši modes mīļotāji, kā arī skolēni no mākslas skolām, kas bija radījuši tērpus klašu un pedagogu iesaistītā darbā.
Modes skati vadīja un tērpus vērtēja modes mākslinieks un dārzkopis Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs). Uz skatuves 15 radošos uznācienos tika demonstrētas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu, Mālpils, Siguldas, Inčukalna, Krimuldas un Ropažu mākslas skolu audzēkņu, kā arī amatierkolektīvu radītās kolekcijas.
1. vietu ieguva Mores Tautas nama lietišķās mākslas studija “More” (vadītāja Gundega Pētersone) par izcilu šūšanas kvalitāti un pārdomātu četru gadalaiku konceptu un māksliniecisko sniegumu, 2. vietu ieguva Ropažu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ar kolekciju “Ziedošās zemenes” par krāšņo tērpu kolekciju, izdomu, radošumu, ko Dāvids īpaši atzina kā savu simpātiju, bet 3. vietu saņēma Mālpils Kultūras centra vokālais ansamblis “Sidgundietes” par radošu uzdrīkstēšanos, apliecinot, ka arī ielas tērps, saskaņots ar pārdomātu priekšnesumu, ir vērtība, kas liek uzdrīkstēties katram uzkāpt uz mēles. Katrs modes skates dalībnieks saņēma īpaši šim notikumam keramikas studijas “Māl-pils” vadītājas Gunas Petrēvicas radītu porcelāna zemenes brošu, savukārt laureātu balvas sarūpēja SIA “Mālpils ZemeNes” un ar stādiem papildināja “Augusta Zemenes”.
Modes skate pulcēja kuplu skatītāju skaitu un kļuva par vienu no gaidītākajiem un emocionālākajiem šī gada Zemeņu svētku notikumiem, kuru vadīja pasākuma organizatore Agita Mačuka un Lielās skatuves vadītājs, aktieris Mārtiņš Kalita.
KONKURSS “ROĶĪGĀ ZEMEŅU KŪKA”
Par vienu no gardākajiem Mālpils Zemeņu svētku notikumiem kļuva starptautiskais kūku konkurss “Roķīgākā zemeņu kūka”, kas visas dienas garumā norisinājās Mālpils muižas klētī. Apmeklētāji varēja aplūkot konkursam radītās kūkas, satikt to autores un balsot par savu favorītu “Skatītāju simpātijas” nominācijā.
Apbalvošanā 1. vietu kūku konkursā “Roķīgākā zemeņu kūka” ieguva Inese Krūmiņa ar kūku “Nāc dejot”. 2. vietu ieguva Daiga Karlsone ar kūku “Sadziedāsim!?”, bet 3. vietu – Kristīne Brīvkalne ar kūku “Noslēpumainā dumpiniece”. Pirmajai vietai galveno balvu pasniedza SIA “KVIST”, savukārt Svētku ēdienu vēstniecība pirmo trīs vietu ieguvējām dāvināja 20 kilogramu miltu maisus, novēlot, lai arī turpmāk top gardas un radošas kūkas. Skatītāju simpātijas balvu ieguva Amanda Neimane ar kūku “Ozijs vandās Sidgundā”. Siguldas novada pašvaldības šimpātiju balvu ieguva Paula Lemberga ar kūku ”Vasaras skūpsts”.
Konkursa darbus vērtēja deviņu cilvēku žūrija, kuras priekšsēdētāja bija “Kūku muzeja” vadītāja Ilze Kupča. Žūrijā darbojās juriste un dzīves iedvesmotāja Ieva Brante, žurnāla “100 Labi Padomi” galvenā redaktore Ilze Trofimova, pārtikas tehnoloģe Evita Bundule, “Zemeņu muižas” šefpavārs Rolands Kiršteins, Gastronomijas institūta vadītāja Inese Preisa, Latvijas lielāko kūku cepšanas konkursu laureāte Sintija Lukjaņeca, “Mālpils muižas” īpašnieks un mākslas mecenāts Aldis Plaudis un Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Kūku cepējus ar balvām un īpašajām simpātiju balvām sveica SIA “KVIST”, Svētku ēdienu vēstniecība, Siguldas novada pašvaldība, žurnāls “100 Labi Padomi”, SP Food un Dansuker, pateicoties ikvienam dalībniekam par radošumu, meistarību un ieguldījumu Zemeņu svētku gardākā notikuma tapšanā.
Šogad kūku konkursā piedalījās arī Ruta Pogorelova ar kūku “Rubīna sapnis”, Luīze Marta Lemberga ar kūku “Rokenrols”, Edgars Indriksons ar kūku “Ripojošie akmeņi” (“Rolling Stones”), Laila Rudzone ar kūku “Zemeņu solo”, Liene Aktanaroviča ar kūku “Zemeņu smarža!”, Nita Bēma ar kūku “Rock & roll zemene”, Šarlote Mūrmane un Elza Gailuma ar kūku “Pele, roks un zemenes”, Gita Prikule ar kūku “Vecmāmiņas roks”, Sanita Vaidere ar kūku “Šokolādes kūka Zemene ar pipariņu”, Baiba Stepanova ar kūku “Lauku ritmi”, Anastasija Ezeriņa ar kūku “Zemenes šokolādē”, Dzintra Meijere ar kūku “Nāriņu rokenrols”, Zane Žeivate ar kūku “Burvīgais kumoss”, Adrija Šuste no “Mājas našķiem” ar kūku “Roķīgais Roks”, Ieva Ermansone ar kūku “Tautasdziesma” un Valda Štamere ar kūku “Dzimtā valoda”.
MĀKSLAS MUIŽAS KONKURSIZSTĀDE “TEODORS’26”
Mākslas muižā Zemeņu svētku apmeklētāji varēja aplūkot 2. starptautiskās konkursizstādes “TEODORS’26” darbus, kas veltīti tēlnieka Teodora Zaļkalna 150. jubilejai. Konkursa darbus vērtēja mākslas zinātniece un kuratore Astrīda Rogule, Siguldas novada pašvaldības pārstāve Solvita Strausa un Mākslas muižas dibinātāja un izstādes kuratore Anete Kalniņa-Blumberga. Profesionāļu grupā galveno balvu un 1000 eiro profesionālās darbības honorāru saņēma Pēteris Līdaka par darbu “Puscūka”, bet studentu grupā galveno balvu, 500 eiro profesionālās darbības honorāru un iespēju rīkot personālizstādi Mākslas muižā ieguva Filips Dadzītis par darbu “Domājot par Teodoru”. Partneru simpātiju balvas saņēma Ērika Zutere, Dāvis Jānis Baumanis un Zane Ulmane, bet Mākslas muižas pagalmā svētku noskaņu papildināja grupu “aPēdājs” un “PND” koncerti.
KONCERTPROGRAMMA
DEJU KONCERTS “ROKAM PA VECAM”
Par vienu no skaistākajiem Zemeņu svētku notikumiem kļuva Mālpils Kultūras centra deju kolektīvu un viņu draugu koncerts “Rokam pa vecam”. Koncerta režisore Maija Orlova, sadarbojoties ar Janu Baranovsku, radīja koncertuzvedumu, kurā caur latviešu skatuvisko deju tika izstāstīts stāsts par Mālpili, tās cilvēkiem, darbu, tradīcijām un paaudzēm. Koncerta vadītājs Mārtiņš Kalita, tekstu autore Agita Mačuka.
Koncertu ievadīja Janas Baranovskas deja “Tirgū”, kur mīlestības ziedus saņēma skatītāji un “Mālpils kadriļa”, kurā vienkopus dejoja bērni, jaunieši, veidojot paaudžu satikšanos dejā. Dejas mūzikas autors ir Juris Kaukulis, kurš, iedvesmojoties no Mālpils pusē pierakstītajām tautasdziesmām, radījis īpašu skaņdarbu, bet horeogrāfijas autore ir ilggadējā Mālpils deju pedagoģe Lilita Jansone. Šis kopdarbs, kas tapis 2022. gadā, arī šoreiz izpelnījās īpašas skatītāju ovācijas.
Koncertā piedalījās Mālpils Kultūras centra senioru deju kolektīvs “Kniediņš” (vadītāja Jana Baranovska), Mālpils Kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Māra” (vadītāja Maija Orlova), Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” (vadītāja Māra Gaile‑Dišereite), Mālpils vidusskolas bērnu tautas deju kolektīvs “Dundiņa” (vadītājas Ināra Zutere un Māra Gaile‑Dišereite), kā arī vieskolektīvi – Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīvs “Labāko gadu Virši” (vadītājs Andrs Briņķis), Ogres novada Suntažu Kultūras nama senioru deju kolektīvs “Suncele” (vadītāja Skaidrīte Andževa), Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Altona” jauniešu tautas deju kolektīvs “Rits” (vadītāja Lelde Krēsliņa, asistents Nils Sūna) un Salaspils Kultūras nama “Rīgava” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ūsa” (vadītāja Tatjana Madžule). Koncerts noslēdzās ar kopīgi izdejoto “Zemeņu valsi”, kas kļuva par sirsnīgu pateicību dejotājiem un skatītājiem par kopā piedzīvotajiem svētkiem.
ROKS UN MŪZIKA
Vakara kulmināciju uz Zemeņu lielās skatuves piedzīvoja tūkstošiem apmeklētāju, baudot grupas “Dzelzs vilks” koncertu un koncertprogrammu “Roķīgajiem – tikai tā!”, kurā uzstājās Uldis Marhilevičs, Igo, Antra Stafecka un Ralfs Eilands. Savukārt līdz pat rīta gaismai svētku viesus dejot aicināja grupas “Tumsa” un “Zelta kniede”, bet visas dienas garumā par muzikālo noskaņu rūpējās DJ “Ballīšu zvērs”.
CITVIET SVĒTKOS VARĒJA BAUDĪT
Zemeņu svētku viesi visas dienas garumā varēja doties ekskursijās uz SIA “Mālpils ZemeNes” un “Augusta Zemenes” saimniecībām, iepazīt Skulmju dzimtas mājas ekspozīciju, piedalīties ekskursijās pa Mālpili, kā arī apskatīt izstādes Mālpils Kultūras centrā, Mākslas muižā un citviet svētku norises vietās. Svētku noskaņu papildināja arī koncerts Mālpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur uzstājās Mālpils vokālais ansamblis “Vokālā Bilance”, kas šajos svētkos īpaši pārsteidza, svētku gājienā iebraucot ar retro auto un krāšņi piedaloties modes skatē.
Ar vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, simtiem dalībnieku un desmitiem notikumu visas dienas garumā Mālpils Kultūras centra rīkotie sestie Mālpils Zemeņu svētki vēlreiz apliecināja, ka tie ir viens no gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā. Mālpils Kultūras centrs saka sirsnīgu paldies ikvienam māksliniekam, sportistam, kolektīvam, uzņēmējam, brīvprātīgajam, sadarbības partnerim un svētku apmeklētājam, kurš palīdzēja radīt šos patiesi roķīgos, zemenīgos un sirsnīgos svētkus.
Zemeņu svētku komanda pateicas SIA “Mālpils ZemeNes” un “Augusta zemenes” par atbalstu svētku tapšanā.
Uz tikšanos Mālpils Zemeņu svētkos 2027!
Foto: R. Grabis
Informāciju sagatavoja:
Mālpils Kultūras centra svētku organizatore
Agita Mačuka
Uz zemes, gaisā un ūdenī. Vienā elpā un vienā domā – uguntiņa, dzirkstelīte, palīdz’ guni kurināt! Lēdurgā skaisti, radoši un sirdssilti aizvadīti vasaras saulgrieži.
22. jūnijā vairāk nekā tūkstotis līgotāju no visas Latvijas un ārzemēm pulcējās Lēdurgā, lai vienotos tradicionālajās dziesmās un dejās, darinātu zāļu vainagus un ozollapu vītnes, kopīgi iekurtu lielo saulgriežu ugunskuru, darinātu lāpas un iedegtu pūdeli, lai tā sētu gaismu pāri Aģes upes pļavām un rādītu ceļu saulītei.
Simtiem ļaužu, elpu aizturējuši, domā vienu domu – kaut aizdegtos! “Reizēm tieši negludumi padara ceļu īpašu,” teic Lēdurgas saulgriežu pasākuma dvēsele Ilze Kļaviņa. Šo īpašo sajūtu sniedza arī dažādās meistarklases – gan siera siešanā, gan rotu un zāļu paklāju darināšanā, gan sevis izzināšanā, namdaru rīku iemēģināšanā un pirts baudīšanā.
Lēdurgas ezerā jau tradicionāli tika ielaisti uguns plosti. Saulgriežu nakts kulminācijā estrādē krāšņi uzmirdzēja tieši Lēdurgas pasākumam sagatavotais šovs “Dejas ar uguni” kopā ar Athar Performance Group.
Un tad jau izturīgākie, klausoties dzidrās putnu balsīs rīta agrumā, devās pie ezera sagaidīt saullēktu, kas atnāca patiešām maģisks – pāri rīta miglai debesīm krāsojoties koši jo koši, folkloras kopas “Putni” dziesmu un kokles skaņās.
Lai bagāta vasara!
11.jūlijā Mālpilī jau sesto reizi norisināsies Mālpils Zemeņu svētki – vieni no gardākajiem un gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā. Šogad svētku tēma ir “Roķīgā zemene”, aicinot ikvienu ļaut vaļu radošumam, drosmei un svētku priekam.
Svētku organizatori aicina Siguldas novada iedzīvotājus un viesus no visas Latvijas ne tikai apmeklēt svētkus, bet arī aktīvi iesaistīties to veidošanā. Pieteikšanās atvērta Zemeņu svētku gājienam, Starptautiskajam kūku konkursam, jaunajam modes konkursam “Zemenes uz mēles”, kā arī citām tradicionālajām aktivitātēm.
Mālpils Zemeņu svētki gadu gaitā kļuvuši par neatņemamu vasaras tradīciju, pulcējot gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus no tuvienes un tālienes. Šī gada tēma ļaus neparastā veidā interpretēt zemenes – tērpos, kūkās, mākslas darbos un svētku aktivitātēs, radot īpaši košu un roķīgu noskaņu.
Dalībnieki aicināti pieteikties aktivitātēm, aizpildot attiecīgo anketu. Lūdzam pievērst uzmanību katras aktivitātes pieteikšanās termiņam.
Bērnu tirdziņš “Mazais meistars”
Mazie uzņēmēji un radošie meistari aicināti piedalīties bērnu pašgatavoto lietu tirdziņā. Pieteikumi jāiesniedz līdz 7. jūlijam, rakstot organizatorei Ilzei Amerikai uz e‑pasta adresi amerika.ilze@gmail.com.
Starptautiskais kūku konkurss “Roķīgā zemeņu kūka”
Konditori, kūku cepēji un saldumu meistari aicināti radīt kūkas, kurās satiekas zemenes, radošums un rokenrola gars. Darbi tiks vērtēti svētku dienā.
Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Jaunums – modes konkurss “Zemenes uz mēles”
Šogad pirmo reizi Zemeņu svētku programmā norisināsies modes skate un konkurss “Zemenes uz mēles”. Tajā aicināti piedalīties dizaineri, šuvēji, stilisti, radošas ģimenes, kolektīvi un ikviens modes entuziasts.
Dalībniekiem jāizveido tēli un tērpi, kas atspoguļo šī gada svētku tēmu – “Roķīgā zemene”. Modes skati vadīs modes un dārzkopības eksperts Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs).
Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Piesakies svētku gājienam
Par vienu no krāšņākajiem svētku notikumiem tradicionāli kļūst Zemeņu svētku atklāšanas gājiens. Tajā aicināti piedalīties kolektīvi, uzņēmumi, organizācijas, draugu kopas, izglītības iestādes un ģimenes.
Šogad dalībnieki aicināti veidot drosmīgus, atraktīvus un zemenīgi roķīgus tēlus.
Pieteikšanās līdz 1. jūlijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Virves vilkšanas sacensības
Kā ik gadu virves vilkšanas sacensībās tiek aicinātas piedalīties dāmas un kungi. Interesenti aicināti pieteikties līdz 8. jūlijam, rakstot uz e‑pasta adresi sigulda.sek@gmail.com.
Mālpils Zemeņu svētkos pasākumi, aktivitātes un koncerti būs bez maksas!
Uz tikšanos Zemeņu svētkos!
21. jūnijā Turaidā aizvadīti vasaras saulgriežu laika svētki “Jāņu diena Turaidā. Pār kalniņu”, kuros visas dienas garumā apmeklētāji tika aicināti piedzīvot latviskās Jāņu tradīcijas – no saules modināšanas rīta agrumā līdz ugunskura rituālam un dziesmām vakara noskaņā.
Svētku diena sākās Jāņkalnā ar Saules modināšanas rituālu, kurā piedalījās folkloras kopa “Delve” un etnokokļu grupa “Saules meitas”. Rīta noskaņu turpināja koklētājas Laimas Jansones koncerts ābeļdārzā, bet visas dienas gaitā apmeklētāji varēja doties izzinošā pastaigā Jāņu ziedu pļavā, iepazīstot saulgriežu augus un to nozīmi latviešu tradīcijās.
Dienas vidū Turaidā notika plaša saulgriežu iedvesmas programma ar tirgu un darbnīcām. Apmeklētāji piedalījās kokļu, siera siešanas, pirts slotu, zāļu tēju, vainagu un siena leļļu darbnīcās. Arī bērni varēja pīt, aust un skandināt, izkustinot pirkstiņus. No muzeja krājuma ābeļdārzā bija izvietota 24 īpašo lina dvieļu izstāde. Svētku noskaņu papildināja 230 folkloras kopu dalībnieki un dejotāji, seši amata meistari un 68 tirgotāji.
Vakara daļā svētku dalībnieki vienojās apdziedāšanās un līgo dziesmās kopā ar Jāņu māti, Jāņu tēvu un folkloras kopām “Ore” un “Mālis”. Dienas noslēgumā notika ugunskura rotāšana un saulrieta uguns rituāls kopā ar folkloras kopu “Senleja”, bet svētkus vainagoja grupas “Iļģi” koncerts un sadancošanās ar “Rīgas danču klubu”.
Uz svētkiem īpaši tika izgatavotas zīmētu pastkaršu kopijas no Turaidas muzejrezervāta krājuma. Uz dažādām pasaules vietām tās nosūtītas 111 adresātiem.
“Šogad Jāņu dienas svinības Turaidā atgriezās pēc ilgāka pārtraukuma, un brīžiem šķita – pati daba un cilvēki bija noilgojušies pēc šīs kopības. Emocijas, ko piedzīvojām, apliecina, ka mūsu izvēle atjaunot svētkus bija ne tikai pareiza, bet arī ļoti nepieciešama. Turaida atkal kļuva par vietu, kur tradīcijas dzīvo caur cilvēkiem,” saka Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte.
Šogad pasākumu apmeklēja vairāk nekā četri ar pusi tūkstoši cilvēku. Turaidas muzejrezervāts pateicas visiem dalībniekiem, amata meistariem Margitai Porietei, Pēterim Jansonam, Santai Matvejai, Andai Skujai, TLMS “Aģe” un “Senrotas”, folkloras un tautas tradīciju kopām “Budēļi”, “Malībieš”, “Spruksti”, “Mare”, “Vīteri”, “Ore”, “Delve”, “Mālis”, “Senleja”, “Banga”, etnokompānijai “Zeidi”, etnokokļu grupai “Saules meitas”, deju kolektīvam “Saime” un apmeklētājiem par kopā radīto saulgriežu noskaņu Turaidā.
Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību radošajai komandai – Jolantai Sausiņai, Mārai Mellēnai, Ainai Tobei, Andai Skujai, Bio tirgum, kā arī personīgi Lienei Klišānei un Dacei Mežavilkai.
Informāciju sagatavoja:
Turaida muzejrezervāta
Komunikācijas uz izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte
Vasaras saulgriežu laikā arī Siguldas novadā tiks godinātas senās tradīcijas un baudīta svētku kopība. Iedzīvotāji un viesi aicināti piedalīties tirgus norisēs, radošajās darbnīcās, siera siešanas meistarklasēs. Svētku kulminācijā sanāksim pie jāņugunīm, lai dziesmās un dejās kopīgi pavadītu īsāko nakti līdz pat saullēktam.
9.–20. jūnijā Lēdurgas bibliotēkā norisināsies vasaras saulgriežiem veltīta izzinoša aktivitāte bērniem un jauniešiem “Deviņi ziediņi vainagam”. Norises apmeklētājiem pieejamas bibliotēkas darba laikā.
15.–30. jūnijā Inčukalna bibliotēkā būs skatāma ar vasaras saulgriežiem saistīta literatūras izstāde “Līgo skan, Līgo skan, Jāņu vainags galvā man!”. Izstāde apmeklētājiem būs pieejama bibliotēkas darba laikā.
17. jūnijā plkst. 14.00–17.00 Gaujas Kopienas centrā notiks radošā Jāņu tradīciju darbnīca. Dalība – bez maksas.
19. jūnijā plkst. 11.00 Inčukalna bibliotēkas āra lasītavā norisināsies “Līgo darbnīca – gadskārta”, kur būs iespēja apgūt zaļo paklāju aušanu. Dalība – bez maksas.
19. jūnijā plkst. 20.00 Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti uz vasaras saulgriežu ieskandināšanu. Plkst. 20.00 izskanēs dueta “Ra:Da” koncerts. Vakara gaitā pīsim vainagus, kurināsim ugunskuru un skatīsimies saulgriežu kino klasiku “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Aicinām ņemt līdzi groziņus, cepamdesas un labu noskaņojumu. Dalība – bez maksas.
20. jūnijā plkst. 9.00–13.00 Siguldas tirgū norisināsies saulgriežu pasākums, kurā varēs iegādāties vietējo zemnieku un mājražotāju gardumus svētku galdam, iepazīt Siguldas novada Tautas lietišķās mākslas studiju darbus un piedalīties tradicionālajās saulgriežu aktivitātēs. Plkst. 11.00 svētkus ieskandinās folkloras kopa “Putni”, aicinot dziedāt Jāņu dziesmas, pīt vainagus, iepazīt jāņuzāļu nozīmi, piedalīties rotaļās un dančos, savukārt Lēdurgas lietišķās mākslas studijas “Aģe” meistares bērniem piedāvās izmēģināt aušanas prasmes un kopīgi veidot saulgriežu zāļu paklājiņu. Dalība – bez maksas.
20. jūnijā plkst. 12.30–16.30 Aleksandra parkā Inčukalnā – radošais Jāņu parks. Ikviens aicināts uz vainagu pīšanas darbnīcu un siera siešanas meistarklasi. Varēs izmēģināt darbošanos ar senajiem darba rīkiem kopā ar Namdaru darbnīcas meistariem, piedalīties etnogrāfiskās rotaļās un aktivitātēs, kā arī iepirkties mazajā Jāņu tirdziņā. Dalība – bez maksas.
21. jūnijā no plkst. 4.30 Turaidā notiks maģiskas Jāņu dienas svinības “Pār kalniņu” – ar saullēkta rituāliem, folkloras kopu “Delve” un kokļu mūziku. Biļetes cena – 6–19 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Plašāka informācija.
21. jūnijā plkst. 17.00 Jūdažu Bibliotēkā un sabiedriskajā centrā norisināsies “Saulgriežu plenērs” kopā ar Agitas Zāberes mākslas studiju. Dalība – bez maksas.
22. jūnijā vakarā aicinām uz Jāņu svinībām Lēdurgas estrādē, muižas parkā, Aģes upes pļavā un pie Dzirnavu ezera. No plkst. 20.00 līdz rīta gaismai svinēsim ar dziesmām, dejām, ugunīm un senču rituāliem. Pasākumu ieskandinās grupa “Straume”, folkloras kopas “Putni” un etnokompānija “Zeidi”. No plkst. 20.00 Lēdurgā darbosies radošās darbnīcas – zāļu gudrības, zīmju gatavošana no jāņuzālēm, zāļu paklāju aušana, vainagu un vītņu vīšana, siera siešana, lāpu un pūdeles gatavošana un citas Jāņu laikam piederošas aktivitātes. No plkst. 20.00 līdz 21.30 par muzikālo noskaņu rūpēsies grupa “Straume”. Plkst. 22.00 norisināsies saules pavadīšana un Jāņu uguns iedegšana Muižas parkā kopā ar folkloras kopām “Putni”, “Zeidi”, “Senleja”, “Tīrums” un draugiem. No plkst. 23.00 līdz 1.00 Muižas parkā sadziedāšanās un Lēdurgas estrādē – lustīgi danči. No plkst. 1.00 lāpu gājiens un Pūdeles pacelšana Aģes upes pļavā. No plkst. 1.30 Dzirnavu ezers izgaismosies ugunsplostu ceļā pretī saullēktam. Plkst. 2.30 Lēdurgas estrādē būs iespēja baudīt “Dejas ar uguni” kopā ar “Athar Performance Group”. Šī programma veidota īpaši vasaras saulgriežiem Lēdurgā un tiks izrādīta pirmo reizi. Estrādes kalniņā tiks iedegta īpašā Jāņa zīme, kas rādīs gaismiņu saulītei. No plkst. 3.00 līdz pat saules sagaidīšanai Lēdurgas estrādē notiks ugunskura dziesmas, danči un kopābūšana. No plkst. 4.00, lai saņemtu rīta rasas spēku, dosimies Aģes pļavā, kur rīta rasas pieskārieni modinās augumu un dos spēku. Noslēgumā – saullēkta sagaidīšana. Uz Jāņu svinībām Lēdurgā gaidīti visi – gan lielie, gan mazie jāņubērni. Biļetes cena – 5 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
23. jūnijā no plkst. 18.00 līdz 19.30 pie Lēdurgas Dzirnavu ezera izskanēs Jāņu vakara ieskaņas koncerts. Tajā uzstāsies Mārtiņš Elsiņš ar programmu “Pagriez skaļāk un dziedi līdzi!”. Ieeja – bez maksas.
23. jūnijā plkst. 19.00 Siguldas pilsdrupu estrādē – “Līgo nakts Siguldā”. Būs skatāma viena no latviešu iemīļotākajām brīvdabas izrādēm – “Skroderdienas Silmačos”. Pēc izrādes kopā ar folkloras kopām “Senleja” un “Putni” tiks iedegts lielais Jāņu ugunskurs, skanēs līgo dziesmas un būs iespēja baudīt vasaras saulgriežu burvību. Vakara turpinājumā ikviens aicināts uz zaļumballi kopā ar Daini Skuteli un Svētku orķestri Jura Kristona vadībā. Biļetes cena – no 20 eiro (ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide). Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
23. jūnijā plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centra pagalmā ikviens aicināts svinēt Jāņu vakaru kopā ar folkloras kopu “Mālis” un jauniešu deju kopu “Māra”, dziedot, līgojot, sienot sieru, kurinot ugunskuru un pēc līgošanas baudot etnogrupas “Straume” koncertu. Ieeja – bez maksas.
23. jūnijā plkst. 20.00 Inciema estrādē ikviens aicināts uz Saulgriežu zaļumballi Inciemā – vakars sāksies ar svinīgu ugunskura iedegšanu kopā ar folkloras kopu “Putni”, plkst. 21.00 būs skatāma etīde no izrādes “Anšlavs Eglītis un Anniņa” Krimuldas Tautas nama amatierteātra izpildījumā, bet plkst. 22.00 sāksies zaļumballe kopā ar grupu “Inčukalnieši”. Aicinām ņemt līdzi groziņus, labu garastāvokli un nākt kopā ar draugiem, ģimeni vai kaimiņiem, lai baudītu mūziku, ugunskuru, dejas un līgošanu vasaras nakts noskaņā. Ieeja – bez maksas.
23. jūnijā plkst. 22.00–02.00 Aleksandra parka estrādē Inčukalnā – Jāņu nakts balle kopā ar grupu “Vēja muzikanti”. Ieeja – bez maksas.
Pasākumu programmā iespējamas izmaiņas, tāpēc aicinām sekot līdzi informācijai! Plašāka informācija par norisēm būs pieejama pašvaldības tīmekļa vietnē sigulda.lv, kā arī pasākumu organizatoru komunikācijas kanālos.
Jūlijā, augustā un septembrī Siguldas novada kapsētās notiks kapusvētki.
Turaidas kapsētā – 5. jūlijā plkst. 12.00 luterāņu dievkalpojums un plkst. 14.00 katoļu svētbrīdis
Sniķeru kapsētā – 12. jūlijā plkst. 14.00 luterāņu svētbrīdis
Gaujas kapsētā – 12. jūlijā plkst. 15.00 luterāņu svētbrīdis
Ziemeļu kapsētā – 19. jūlijā plkst. 14.00 luterāņu svētbrīdis un plkst. 15.00 katoļu svētbrīdis
Lēdurgas kapsētā – 25. jūlijā plkst. 14.00 luterāņu svētbrīdis
Siguldas kapsētā – 1. augustā plkst. 12.00 ekumēniskais svētbrīdis
Mālpils kapsētā – 2. augustā plkst. 10.00 katoļu svētbrīdis (pie kapličas) un plkst. 11.00 luterāņu svētbrīdis (Krusta kalnā)
Torņakalna kapsētā – 2. augustā plkst. 12.00 luterāņu svētbrīdis
Rūķīšu kapsētā – 2. augustā plkst. 13.00 luterāņu svētbrīdis
Vangažu kapsētā (apsaimnieko Ropažu novada pašvaldība) – 8. augustā plkst. 11.00 ekumēniskais svētbrīdis
Inčukalna Jaunajā kapsētā – 8. augustā plkst. 13.00 ekumēniskais svētbrīdis
Inčukalna Vecajā kapsētā – 8. augustā plkst. 15.00 ekumēniskais svētbrīdis
Allažu pagasta kapsētā – 30. augustā plkst. 14.00 luterāņu dievkalpojums un plkst. 15.00 katoļu svētbrīdis
Mores pagasta kapsētā – 5. septembrī plkst. 12.00 luterāņu svētbrīdis
Sakopjot kapavietu, aicinām novākt lapas, zarus, gružus un citus atkritumus vai veikt citus nepieciešamos labiekārtošanas darbus. Atkritumus lūdzam izmest attiecīgos konteineros vai komposta kaudzēs, kas ir pieejamas katras kapsētas teritorijā.
Īsi pirms vasaras saulgriežiem, 20. jūnijā, Inčukalnā jau piecdesmit piekto reizi izskanēs Inčukalna Dziesmu diena, pulcējot dziedātājus, pūtēju orķestrus, dejotājus un svētku apmeklētājus no dažādām Latvijas vietām. Svētku virsvadītājs arī šogad būs Vitalis Kikusts.
Kad 1939. gada vasarā Gaujas krastā pirmo reizi atbalsojās Inčukalna Dziesmu dienas akordi, neviens nenojauta, cik dziļas saknes šī tradīcija laidīs vietējo sirdīs. Šogad, 20. jūnijā, svētki svin piecdesmit piekto gadskārtu, atkal pulcējot simtiem dziedātāju un dejotāju Aleksandra parkā. Tas nav tikai koncerts – tas ir stāsts par kopības sajūtu, kas, par spīti vēstures vējiem un ikdienas rūpēm, pārdzīvojusi gadu desmitus, lai šovasar atkal uzplauktu kopīgā dziesmā “Sanāciet, sadziediet!”.
Vēsture un dziesmotas atmiņas
Kora dziedāšanas tradīcijas Inčukalnā aizsākās jau tālajā 1907. gadā (par to liecina fotogrāfija ar šo gadskaitli, kas glabājas Turaidas muzejrezervātā). Taču pats koris par savu dzimšanas dienu uzskata gadu, kad pirmo reizi tika pieteikts lielajiem dziesmu svētkiem Rīgā 1933. gadā.
1939. gada 9. jūlijā Gaujmalā notika pirmā Inčukalna Dziesmu diena. Lūk, ko par to rakstīja “Valdības Vēstnesī”: “Uz svētkiem ieradās valdības pārstāvji, sabiedrisko lietu ministris A. Bērziņš un ministris D. Rudzītis un daudzi apkārtējie sabiedriskie darbinieki. Pie goda vārtiem, virs kuriem bija lasāms uzraksts “Dziesmās atspirgst gars, darbā rodas spars”, ministrus apsveica rīcības komitejas priekšsēdētājs Rumba un pagasta vecākais Ozoliņš. Tad ministri cauri aizsargu goda ierindai devās uz dziesmusvētku laukumu Gaujas malā, kur bija sapulcējušies dziedātāji krāšņos tautas tērpos un ap 3000 apmeklētāju no apkārtnes un tālākiem novadiem. Apvienotie kori virsdiriģenta komponista Ralfa Alunāna vadībā atskaņoja 17 dziesmas, no kurām daudzas, gūdamas dzīvu klausītāju atsaucību, tika atkārtotas.”
Inčukalniešu atmiņā Dziesmu diena saglabājusies kā īpašs un skaists kopā būšanas un dziedāšanas notikums. Pēc kara un pārmaiņu gadiem šo tradīciju tikai 1970. gadā atjaunoja diriģents Vitalis Kikusts, kurš Inčukalna jauktā kora vadīšanu uzņēmās jau 1966. gadā. Toreiz koris darbojās Inčukalna MRS paspārnē, un tieši Vitalim Kikustam izdevās pārliecināt mežinieku vadību atjaunot mazos dziesmu svētkus Gaujas krastā.
Svētki Gaujmalā notika līdz pat astoņdesmito gadu beigām, un katru reizi viss tika veidots no jauna – ierīkoti podesti dziedātājiem, sēdvietas skatītājiem un zaļumballes deju placis. Klavieres ar smago automašīnu tika vestas lejā no kalna uz svētku norises vietu un pēc tam atkal augšup. Lietainā laikā tas kļuva par īstu izaicinājumu, jo automašīna nereti nemaz nevarēja uzbraukt kalnā.
Uz Inčukalna Dziesmu dienām sabrauca kori no Mālpils, kolhoza “Boļševiks”, Mārupes, Berģiem, Siguldas, Salaspils un citām Latvijas vietām. Dziedāšanas tradīcija gadu no gada kļuva arvien stiprāka un plašāka.
Atmodas laikā, astoņdesmito gadu beigās, svētki pārcēlās uz Aleksandra parku pagasta centrā, kur ar Inčukalna MRS gādību tika uzbūvēta arī estrāde. Tieši tur Dziesmu diena turpina pulcēt dziedātājus un skatītājus vēl šodien, saglabājot dzīvu Inčukalna dziedāšanas tradīciju un kopības sajūtu paaudzēs.
Skanēs Raimonda Paula melodijas un kora dziesmas
Dziesmu dienas lielkoncertā “Sanāciet, sadziediet!” skanēs šā gada jubilāra – maestro Raimonda Paula – skaistākās dziesmas, kā arī vasaras saulgriežu noskaņai īpaši piemērotais Emiļa Melngaiļa “Jāņu vakars”.
Dalību svētkos jau apstiprinājuši daudzi kori – Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils”, VEF Kultūras pils jauktais koris “Senrīga”, kultūras centra “Ritums” kamerkoris “Vidus”, Baldones jauktais koris “Tempus”, kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Spārni”, Saulkrastu jauktais koris “Bangotne”, Ropažu novada jauktais koris “Ropaži”, arodbiedrību kluba “Vecrīga” jauktais koris “Rīdzene”, Bauskas novada Codes pagasta jauktais koris “Mēmele”, Juglas vidusskolas jauktais koris, kā arī pašmāju koris – Inčukalna Tautas nama jauktais koris “Mežābele”.
Neiztrūkstoša Dziesmu dienas sastāvdaļa ir arī pūtēju orķestru dalība. Šogad kopīgā skanējumā vienosies Inčukalna pūtēju orķestris, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, Siguldas pagasta pūtēju orķestris un Birzgales Tautas nama pūtēju orķestris.
Svētkus bagātinās arī deju kolektīvi un Lēdurgas folkloras kopa “Putni”, kas ieskandinās tos ar īpašu saulgriežu noskaņu. Neizpaliks arī “Skroderdienu” motīvi Inčukalna amatierteātra izpildījumā.
Būt kopā vasaras saulgriežu noskaņās
Svētku rosība sāksies jau no plkst. 12.30 pie estrādes, kur Jāņu radošajā parkā būs iespēja apgūt dažādas prasmes – vainagu pīšanu, siera siešanu, rotaļas –, kā arī iegādāties gardumus gaidāmajiem svētkiem.
Plkst. 16.45 notiks tradicionālais svētku dalībnieku gājiens no Inčukalna Tautas nama uz Aleksandra parku, bet plkst. 17.00 sāksies svētku lielkoncerts “Sanāciet, sadziediet!”.
Pēc koncerta visi aicināti uz lustēm un dančiem kopā ar folkloras kopu “Putni” un Inčukalna pūtēju orķestri.
Tiekamies svētkos!
Mālpils Zemeņu svētki aicina interesentus pieteikt dalību dažādās svētku norisēs. Šogad svētku tēma ir “Roķīgā zemene”, un ikviens aicināts kļūt par daļu no svētku programmas. Piesakieties Zemeņu svētku gājienam, Starptautiskajam kūku konkursam, Zemeņu svētku tirdziņam vai jaunajam modes konkursam “Zemenes uz mēles”. Aicinām Siguldas novada ļaudis un viesus no tuvienes un tālienes piedalīties svētku tapšanā, pievēršot uzmanību svētku tēmai – “Roķīgā zemene”, lai ar roķīgiem notikumiem un vērienīgu koncertprogrammu visi tiktos 11. jūlijā Mālpilī.
Mālpils Zemeņu svētki jau sesto gadu pēc kārtas ir vieni no gardākajiem vasaras svētkiem Siguldas novadā, kur jau par tradīciju ir kļuvušas vairākas aktivitātes, kurās aicināti piedalīties ne tikai Mālpils un Siguldas novada ļaudis, bet arī apmeklētāji no visiem Latvijas novadiem un pilsētām. Šogad svētku tēma – “Roķīgā zemene” – ļauj interpretēt neikdienišķas idejas gan tērpos, gan kūkās, gan mākslas darbos, kas skatāmi “Mākslas muižā”.
Dalībnieki aicināti pieteikties aktivitātēm, aizpildot attiecīgo anketu. Lūdzam pievērst uzmanību katras aktivitātes pieteikšanās termiņam.
Aicinām pieteikties
Zemeņu svētku tirdziņam
Amatnieki, mājražotāji, stādu audzētāji, pārtikas ražotāji, ēdinātāji un citi tirgotāji aicināti pieteikties dalībai Zemeņu svētku tirgū līdz 26. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Bērnu tirdziņam “Mazais meistars”
Pieteikumu bērnu pašgatavoto lietu tirdziņam līdz 7. jūlijam, sūtot organizatorei Ilzei Amerikai uz e‑pasta adresi amerika.ilze@gmail.com.
Starptautiskajam kūku konkursam “Roķīgā zemeņu kūka”
Konditori, kūku cepēji un saldumu meistari aicināti radīt kūku, kurā sastopas zemenes, radošums un roķīgs raksturs. Konkursa darbi tiks vērtēti svētku dienā. Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Modes konkursam “Zemenes uz mēles”
Par šī gada jaunumu kļuvusi modes skate un konkurss “Zemenes uz mēles”, kurā aicināti piedalīties gan neprofesionāļi, gan profesionāļi – dizaineri, šuvēji, stilisti, radošas ģimenes, kolektīvi un ikviens modes entuziasts. Dalībnieki aicināti radīt tērpus un tēlus, kas atspoguļo šī gada svētku tematiku. Modes skati vadīs modes un dārzkopības eksperts Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs). Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Svētku gājienam “Roķīgā zemene”
Zemeņu svētku atklāšanas gājienā aicināts piedalīties ikviens kolektīvs, uzņēmums, valsts vai nevalstiskā organizācija, draugu kopa, skola un pirmsskolas izglītības iestāde, kā arī ģimenes. Šogad gājiena dalībnieki aicināti veidot drosmīgus, atraktīvus un zemenīgi roķīgus tēlus. Pieteikšanās līdz 1. jūlijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Virves vilkšanas sacensībām
Kā ik gadu virves vilkšanas sacensībās tiek aicinātas piedalīties dāmas un kungi. Interesenti aicināti pieteikties līdz 8. jūlijam, rakstot uz e‑pasta adresi sigulda.sek@gmail.com.
Mālpils Zemeņu svētkos pasākumi, aktivitātes un koncerti būs bez maksas!
Uz tikšanos Zemeņu svētkos!
Maija nogalē Bauskā aizvadīts XXVI tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”, kas pulcēja tūkstošiem bērnu un jauniešu tautas deju dejotāju no visas Latvijas. Festivālā piedalījās arī Siguldas novada skolu dejotāji, ar aizrautību un augstu meistarību pārstāvot savu novadu koncertos, svētku gājienā un lieluzvedumā.
Lielkoncerta “Sauli pinu! Rotājos!” māksliniecisko koncepciju un režiju veidojis Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Kiršteins, kurš deju nozarē pazīstams kā vairāku vērienīgu bērnu un jauniešu skatuviskās tautas dejas uzvedumu un koncertu autors. Viņa darbs deju nozarē un ieguldījums bērnu un jauniešu tautas deju tradīcijas stiprināšanā apliecina Siguldas novada radošo profesionāļu nozīmīgo vietu Latvijas kultūrtelpā.
Lielkoncerts “Sauli pinu! Rotājos!” Bauskas pilsētas stadionā pulcēja vairāk nekā 1600 dejotāju no visas Latvijas, stadionam pārtopot par krāsainu bērnības fantāzijas pasauli. Koncerta dramaturģiskais stāsts tika veidots kā emocionāls ceļojums cauri bērnībai, rotaļām, iztēlei un pieaugšanai, iedvesmojoties no Bauskas novadnieka Viļa Plūdona tēlainās pasaules un literārā mantojuma.
“Saules pīšana ir kā bērna augšanas un pieaugšanas būtība, savukārt rotāšanās – kā spēlēšanās un rotaļa, kur bērna fantāzija ir faktiski neierobežota. Tā ir brīvības sajūta, kas mīt bērnībā un, protams, arī dejā,” uzsver Kristaps, skaidrojot, ka koncertā deju virknējumu papildinājis emocionāls stāsts.
Kristapam Kiršteinam šis projekts ir personiski nozīmīgs, jo arī viņš bērnībā pats piedalījies festivālā “Latvju bērni danci veda” tieši Bauskas stadionā. Režisors atzīst, ka uzaicinājums atkārtoti veidot festivāla lielkoncertu bijis īpašs pagodinājums:
“Dejas pasaule un mazie dejotāji ir tie, kuri ar savu azartu, degsmi un patieso prieku padara šo procesu tik īpašu un dzīvu.”
Darbs pie koncerta norisinājās vairākus mēnešus, rūpīgi izstrādājot dramaturģiju, scenogrāfiju un mākslinieciskās detaļas. Režisors iedvesmu smēlies gan savas bērnības atmiņās laukos, gan Viļa Plūdoņa darbos, īpaši grāmatā “Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas”. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bijis radīt siltu un emocionāli tuvu sajūtu plašajā Bauskas stadiona vidē.
Foto: Ģirts Donerblics
Skolā savulaik esam pavadījuši daudz laika, bet tad, kad pēc vairākiem gadu desmitiem tā mūs atkal sauc, esam gatavi tajā atgriezties. Šoreiz 20. jūnijā visus savus bijušos – gan skolēnus, gan darbiniekus – gaidīs Mores pamatskola, kas šogad atzīmē savu 151. gadadienu.
No plkst. 13.00 salidojuma dalībniekiem būs iespēja izstaigāt savu skolu. Dienas gaitā notiks C klasīšu tikšanās, iepazīšanās ar apkopoto skolas hroniku, bijušo un esošo darbinieku tikšanās, kā arī daudz jauku sarunu un atmiņu. Uz svinīgo brīdi Mores Tautas namā visi aicināti plkst. 18.00. Pēc svinīgā pasākuma paredzēta fotografēšanās, cienāšanās ar līdzi paņemtiem našķiem un dejas. Dalības maksa ir 10 eiro (norēķini skaidrā naudā reģistrācijas brīdī).
Citu Siguldas novada skolu vidū Mores pamatskola joprojām ir īpaša – tā izvietojusies divās skaistās, no pamatīgiem laukakmeņiem būvētās ēkās un vienā mūsdienīgā celtnē, tādējādi atgādinot par notikumiem bagāto pagātni un vienlaikus ar pārliecību raugoties nākotnes attīstības virzienā.
Mores skolā jūtama tās vēsture un māju sajūta. Patlaban skolā mācās 160 audzēkņu, un tā ir skola, kurā gandrīz visi cits citu pazīst. Māju sajūtu rada arī pavards, un uz Mores skolu to var attiecināt pavisam tieši – gardās pusdienu maltītes te top uz malkas krāsns. Šopavasar to novērtēja arī citviet – Mores pamatskola saņēma īpašu simpātiju balvu konkursā “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā”!
Rakstveida liecības par skolām tagadējā Mores pagasta teritorijā saglabājušās no 1875. gada, lai arī par nepieciešamību tādas izveidot runāts pārdesmit gadu iepriekš. Tajā laikā Mores pagastā bija divas skolas: viena Akenstakas muižā, saistīta ar Nītaures pareizticīgo draudzi, otra – Kārtūžu muižā un Nītaures luteriskās draudzes skolas pārziņā. Kārtūžos esošā skola 19. gadsimta astoņdesmitajos gados pārcēlās uz Mores pievārtē esošajām “Lielkāju” mājām, bet aptuveni desmit gadus vēlāk – uz tagadējo Mores pagasta administratīvo ēku. 1903. gadā skola tika pārcelta uz jaunuzcelto skolas ēku – tagadējo “Mazo skolu”. Savukārt Akenstakas muižā esošā skola līdz Morei nonāca 1905. gadā un apmetās otrā jaunuzceltajā skolas ēkā – tagadējā “Lielajā skolā”.
Pirmā pasaules kara gados abas skolas ēkas tika papostītas, tāpēc īslaicīgi darbojās citur. 1940. gada izglītības reformas rezultātā skolas tika apvienotas. Šefību pār skolu šajā laikā uzņēmās konfekšu fabrika “Laima”, tāpēc svētku reizēs skolēni vairāku gadu garumā tikuši pie šokolādes konfektēm. Pārdzīvojusi arī Otro pasaules karu un tiešā frontes tuvuma izraisītās sekas, Mores skola pamazām atguvās. Tika sakoptas ēkas un skolas apkārtne, palielinājās gan skolēnu, gan skolotāju skaits.
Padomju gados Mores skola piedzīvoja dažādus tiem laikiem raksturīgus fenomenus – te darbojās aktīva pionieru organizācija, rudeņos skolēni devās palīgā vietējiem kolhoziem novākt kartupeļus un bietes. Pie skolu ēkām stādīti gan ābeļdārzi, gan dažādi dzīvžogi. Pašu spēkiem iekārtots sporta laukums. Gan vietējie morēnieši, gan skolēni pievērsās volejbolam, galda tenisam, slēpošanai un skriešanai, daudzveidīga bijusi arī kultūras dzīve. Morē darbojušies dažādi vokālie ansambļi un koris, vairāki deju kolektīvi, kurus savulaik vadījusi leģendārā Siguldas “Vizbulītes” dibinātāja Daina Štāla. Sešdesmitajos gados bijis pašiem savs pūtēju orķestris.
2006. gadā Mores pamatskola ieguva vēl kādu savu īpašo novirzienu – šeit sāka mācīties arī tie bērni, kuru skolas gaitām nepieciešama īpaša uzmanība gan no skolotāju, gan vecāku puses. Arī šobrīd šādi bērni uz Mori ik dienu brauc gan no visa Siguldas novada, gan kaimiņu novadiem. Skolā iejusties un mācīties viņiem palīdz plaša un profesionāla atbalsta komanda. Mores skolā un mazajās klasēs labāk nereti jūtas arī delverīgie bērni no lielajām pilsētas skolām, tāpēc dzīve Mores pamatskolā nekad nav garlaicīga.
Mores skolai ir savas Lieldienu, teātra dienu un Baltā galdauta svētku svinēšanas tradīcijas, talantu konkursi un sportiskas aktivitātes. Arī brīvā laika pavadīšanas pulciņu ir ne mazums – no lasīšanas un mākslas pulciņiem līdz robotikai, sportam, dabas pētīšanai un ēst gatavošanai.
Par skolā notiekošo ikviens var uzzināt Mores pamatskolas Facebook lapā. Tur pieejama arī jaunākā informācija par skolas 151. gadadienai veltītā salidojuma norisi.
Uz tikšanos Morē jau 20. jūnijā!
Uzmanību! Neparedzētu apstākļu dēļ Harley Davidson motociklu parāde norisināsies pļavā pie Siguldas panorāmas rata.
Tiekamies!
Siguldas svētki 2026 šogad norisināsies sestdien, 23. maijā, Siguldā, iezīmējot vasaras sezonas sākumu ar daudzveidīgu kultūras, izklaides un sporta programmu. Šajā dienā Siguldā pulcēsies novada amatiermākslas kolektīvi, uzņēmēji un aktīvās atpūtas entuziasti, aicinot novadniekus un pilsētas viesus baudīt svētku atmosfēru dažādās aktivitātēs visām paaudzēm – koncertos, sportiskās norisēs, svētku tirdziņos, kā arī tradicionālajā svētku gājienā un vakara koncertballē.
Svētku diena visā Siguldā iesāksies ar tradicionālo rīta modināšanu, kas plkst. 10.00 piepildīs pilsētas ielas un māju pagalmus ar svētku noskaņu. Jau no plkst. 9.00 Siguldas tirgus laukumā apmeklētājus gaidīs Svētku tirdziņš, kurā pulcēsies vietējie tirgotāji un amatnieki, savukārt apmeklētājus priecēs novada amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi. Grila meistarklasi piedāvās šefpavārs Elmārs Tannis.
Dienas gaitā plaša programma būs pieejama dažādās pilsētas vietās. Pie Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” norisināsies plenērs “Teodoram Zaļkalnam – 150”, kas veltīts izcilā tēlnieka jubilejai, radot iespēju ikvienam interesentam kļūt par mākslinieku un iesaistīties radošā procesā kopā ar Siguldas Mākslu skolas pedagogiem. Savukārt Maija parks no plkst. 11.00 kļūs par tikšanās vietu ģimenēm ar bērniem, piedāvājot daudzveidīgas aktivitātes un radošas nodarbes.
Pie kultūras centra “Siguldas devons” notiks preču zīmes “Radīts Siguldā” tirdziņš un parāde, kā arī novada amatiermākslas kolektīvu koncerts, izceļot vietējo uzņēmēju un mākslinieku veikumu. Tikmēr sportisku azartu un dinamisku atmosfēru nodrošinās “Ghetto Games” aktivitātes, kas norisināsies stāvlaukumā pie Jaunās pils un Siguldas pilsdrupās, aicinot jauniešus un aktīvās atpūtas cienītājus līdzdarboties un izmēģināt spēkus dažādās disciplīnās. Aktivitātes jaunākajai paaudzei piedāvās arī jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis”. Radošajās darbnīcās jauniešu vadībā varēs izgatavot atslēgu piekariņus, kustīgas rotaļlietas un apputeksnētāju viesnīcas.
Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 norisināsies drošības un glābšanas dienestu skate. Interesenti varēs iepazīties ar Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas, Siguldas novada Pašvaldības policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, brīvprātīgo ugunsdzēsēju un citu sadarbības partneru darbu, apskatīt drošības transportu tuvplānā un piedalīties aktivitātēs bērniem un pieaugušajiem.
Svētki piedāvās plašu programmu arī mototransporta entuziastiem. Pie motokluba “RC Frendi” Šveices ielā 25 svētkos būs iespēja apskatīt motociklu ekspozīciju. Klubs piedāvās dažādas atrakcijas un spēles, ļaujot apmeklētājiem pārbaudīt savas spējas. Savukārt stāvlaukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa plkst. 12.00 norisināsies Harley-Davidson motociklu parāde.
Vakara daļu, kā ierasts, ievadīs tradicionālais svētku gājiens plkst. 19.00, kas virzīsies no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma līdz Svētku laukumam, pulcējot novada iestādes, uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas kopīgā svētku solī.
Siguldas Svētku laukumā dienas noslēgumā apmeklētājus priecēs koncertprogramma un balle, kurā uzstāsies Emilija, “Kautkaili”, “bet bet” un “Citi Zēni”, savukārt par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Bercis. Koncertu vadīs Mārtiņš Kozlovskis (Kozmens), nodrošinot enerģisku svētku noskaņu.
Ar pilnu pasākuma programmu var iepazīties šeit.
