Pirmoreiz Latvijā norisinājies konkurss “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024”. Patlaban noslēgusies konkursa otrā kārta, un starp 12 finālistiem iekļuvis arī Krišjāņa Barona ielas 14 nama pagalms Siguldā. Līdz 10. oktobrim norisinās simpātiju balsojums; iedzīvotāji aicināti būt aktīviem un balsot par savu simpātiju šeit (balsot iespējams katru dienu). Konkursu rīko Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrība “Mājoklis”, piesaistot profesionālu žūriju.
24 dzīvokļu nams Krišjāņa Barona ielā 14 tika uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1988. gada pavasarī. Laika gaitā nama iedzīvotāji dzīvokļus privatizēja, kļuva par to īpašniekiem, atpirka un ieguva kopīpašumā zemi, tai skaitā pagalma teritoriju. 2020. gadā, pateicoties iedzīvotāju kopējai vēlmei un uzņēmībai uzlabot sadzīves apstākļus, ar daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāja SIA “CDzP” iesaisti un mājokļa atbalsta programmas “Altum” atbalstu tika uzsākta energoefektīva mājas siltināšana un fasādes renovācija. Remontdarbi pabeigti 2021. gada pavasarī. Pēc tam veikts kāpņu telpu kosmētiskais remonts; mājas iedzīvotāji saviem spēkiem izveidojuši soliņus un atkritumu urnu vākus. Lai uzlabotu vides kvalitāti un padarītu dzīves telpu un mājai piegulošo apkārtni pievilcīgāku, veikta ēkas teritorijas labiekārtošana, tai skaitā autostāvvietas pārbūve, asfaltēšana, piebraucamo ceļu un autostāvvietas lietusūdens sistēmas pārbūve, izveidots pārdomāts pagalma zonējums, katram dzīvoklim izveidota numurēta stāvvieta, savukārt ciemiņu rīcībā pieejamas vairākas nenumurētas stāvvietas (kopumā uz 24 dzīvokļu namu ir 40 automašīnu stāvvietas), uzstādīta arī kompakta un slēdzama atkritumu konteineru novietne. Drošības nolūkos diennakts tumšajā laikā daudzdzīvokļu nama pagalmā ir uzstādīts energoefektīvs apgaismojums. Pilns cikls no ieceres, projekta sagatavošanas, koordinēšanas attiecīgajās institūcijās, tostarp Siguldas novada pašvaldībā, lai projekta īstenošanai iegūtu 50 % līdzfinansējumu, un realizēšanas kopumā ilga vairāk nekā divus gadus – projekts uzsākts 2022. gada pavasarī un noslēdzies 2024. gada vasarā. Papildus svarīgi atzīmēt, ka ļoti labā stāvoklī ir mājas pagrabi, kas nepieciešamības gadījumā var tikt izmantot civilās aizsardzības vajadzībām.
Konkursa otrajā kārtā žūrija apmeklēja visus 12 finālistus, lai savām acīm skatītu darbu rezultātu un novērtētu objektus klātienē. Konkursā tika vērtēti sekojoši sakoptas vides risinājumi: ilgtspēja (funkcionāla apkaime, drošība, komforts), estētiskums (saskanīgas un skaistas vides veidošana), novitāte (spēja adaptēties pārmaiņu rezultātā), efektivitāte (ilgtermiņa risinājums, pievienota ekonomiskā vērtība), oriģinalitāte (spēja ģenerēt neparastas, atšķirīgas idejas), ietekme uz pilsētvidi, pozitīvas vietas un cilvēka attiecības, unikalitāte (plānošanas kultūra, attieksme pret dzīves vidi), ieguldījums vides aizsardzībā, bioloģiskā daudzveidība, ainavas kvalitāte, spēja iesaistīt sabiedrību un brīvprātīgos (iekļaujoša sabiedrība un komunikācija) un finansiālā ieguldījuma un rezultāta samērīgums.
Uzvarētāju apbalvošana notiks 16. oktobrī konferences “Mājoklis 2024” ietvaros. Konferences programma pieejama šeit.Trīs visaugstāk novērtētie pagalmi katrā no 5 nominācijām saņems savas nominācijas galveno balvu – 500 eiro, bet viens no finālistiem iegūs galveno – Gada balvu “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” – prestižu un īpašu apbalvojumu, kā arī 1500 eiro dāvanu karti.
Piektdien, 27. septembrī, Siguldas novadā iepazīšanās vizītē viesojās Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla (H. E. Ms Eimear Friel), lai tiktos ar Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētāju Linardu Kumski, kā arī apmeklētu starptautisko festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” – “Latvian Literature” atdzejas darbnīcas noslēguma lasījumus Siguldā.
Vizītes sākumā vēstniece kopā ar pašvaldības domes priekšsēdētāju Linardu Kumski apmeklēja Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā.
Apmeklējot kultūras centru “Siguldas devons”, direktores vietniece Zanda Dūdiņa-Spoģe iepazīstināja ar centra piedāvājumu, tur esošajām ekspozīcijām un kultūras daudzveidīgi kā Siguldā, tā novada apkaimēs. Siguldas novada bibliotēkās direktore Jeļena Ozoliņa, direktores vietniece Iveta Hamčanovska un bibliotēku informāciju speciāliste Ieva Kokareviča pastāstīja par bibliotēkas aktuālajiem projektiem, ārzemju literatūras pieprasījumu lasītāju vidū, kā arī par līdzšinējo sadarbību lasītveicināšanas un citos projektos ar ārvalstu autoriem.
Vēstniece iepazīstināta ar literatūras nozīmīgumu novadā – tas sākas jau no pašas bērnības, kad jaundzimušajiem Siguldas novada bibliotēka dāvina pirmo grāmatiņu, kā arī veiksmīgo sadarbību ar pirmsskolas izglītības iestādēm, kas nostiprina mazāko novadnieku, ģimeņu mīlestību pret grāmatām un lasīšanu, un citām aktivitātēm un idejām, kas īstenotas vai vēl tikai padomā.
“Siguldas novadā turpinām aizrautību ar literatūru – gan aizsāktais Bērnu un jauniešu literatūras festivāls, gan bibliotēku, izglītības iestāžu un kultūrvietu, kā arī visas kopienas sadarbība literatūras popularizēšanā, lasīšanā un rakstīšanā. Mūsu novada un vēstnieces aizrautība un interese par literatūru būs kā sākums kopīgiem projektiem,” novērtējot vizīti, uzsvēra Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Vēstniece atzinīgi novērtēja pašvaldības un tās iestāžu darbu literatūras popularizēšanā un dažādu aktivitāšu organizēšanā, kas piesaista gan jaunākus, gan vecākus lasītājus un interesantus. Pozitīvo piemērs, ko vēstniece gribētu popularizēt arī citviet – bibliotēkas pakalpojumu mobilitāte – bibliomāts, āra lasītava un velo bibliotēka. Tikšanās laikā pašvaldība vadība, kultūras centra un bibliotēkas pārstāvji nonāca pie vairākām idejām, kuras īstenot sadarbībā ar Īrijas māksliniekiem, autoriem, tādējādi veicinot lasītprasmi mazāko vidū un atgriežot lasīšanas tradīciju ikkatrā vecumā.
Vizītes noslēgumā vēstniece devās uz kafejnīcu “Valhalla Lounge” Siguldā, kur notika atdzejas darbnīca, kurā piedalās dzejnieki no Īrijas Gormfhlaith Ní Shíocháin Ní Bheoláin, Diarmuid Johnson un Ceaití Ní Bheildiúin. Literārais pasākums notiek Īrijas vēstniecības atbalstu.
Ar valsts finansējuma atbalstu Siguldas novada Pašvaldības policija īstenojusi “Zivju fonda” projektu Nr. 24-00-S0ZF03-000020 “Par ūdens bioloģisko resursu aizsardzības pasākumu īstenošanai nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma apgādi”. Projekta īstenošanas rezultātā Pašvaldības policija veicinājusi materiāltehnisko apgādi un nodrošinājusi laikmetīga, augsto tehnoloģiju bezpilota gaisa kuģa (drona) DJI Mavic 3 Thermal iegādi, divasu transportējamās piekabes Rydwan, kas vienlaikus ļauj divu kvadriciklu transportēšanu, iegādi, kā arī mitruma un aukstuma izturīga apģērba (hidrotērpu) Scorpena Elite2 7mm iegādi.
Tehniskie un tehnoloģiskie apgādes risinājumi, kuri sevi jau pierādījuši un attaisnojuši iepriekšējos zivju resursu aizsardzības pasākumos, nodrošinās Pašvaldības policijas klātbūtnes efektu arī nomaļās un grūti aizsniedzamās ūdenstilpju vietās, kas mazinās prettiesiskus zvejas un makšķerēšanas gadījumus ar aizliegtiem zvejas rīkiem, mazinās makšķerēšanas gadījumus bez makšķerēšanas kartēm vai licencēm, kā arī – būtiskākais – mazinās iedzīvotāju vēlmi plānot, organizēt un īstenot ekstremālas un nelegālas zivju resursu ieguves aktivitātes.
Pašvaldības policija regulāri plāno, organizē un īsteno zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumus, tostarp organizējot un plānojot starpresoru iestāžu (institūciju) sadarbību, kā rezultātā zivju resursu aizsardzības pasākumi tiek īstenoti sadarbībā ar Valsts vides dienesta speciālistiem un Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī Valsts policijas un Zemessardzes 27. Kājinieku bataljona speciālistiem.
Projekts Nr. 24-00-S0ZF03-000020 “Par ūdens bioloģisko resursu aizsardzības pasākumu īstenošanai nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma apgādi” norisinās ar “Zivju fonda” atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 11 910,60 eiro, kuru veido valsts finansējums 8813,84 eiro un pašvaldības līdzfinansējums 3096,76 eiro apmērā.
Ceturtdien, 26. septembrī, norisinājās Siguldas novada pašvaldības domes sēde, kurā izskatīti 80 lēmumprojekti; būtiskākie no pieņemtajiem lēmumiem apkopoti šajā rakstā. Plašāka informācija par sēdes norisi un lēmumiem pieejama pašvaldības tīmekļa vietnes sadaļā “Domes sēdes”.
Nākamā domes sēde norisināsies oktobrī. Domes sēdes norisei varēs sekot līdzi arī tiešraidē pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī sociālo tīklu vietnē Facebook.
Lai noteiktu labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzējus, atvērta pieteikšanās dalībai ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības veidotajā konkursā “Latvijas labākais tirgotājs 2024”. Līdz 18. oktobrim iespējams pieteikt Siguldas novada tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumus, novērtējot viņu sniegtos pakalpojumus. Pieteikt Siguldas novada uzņēmumus nominācijai “Latvijas labākais tirgotājs 2024” iespējams, aizpildot anketu, kas pieejama šeit.
Konkursa mērķis ir veicināt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas standartu un kultūras uzlabošanu uzņēmumā, vienlaikus paaugstinot tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu nozares uzņēmēju piedāvātā servisa kvalitāti, motivējot apkalpojošā personāla individuālo ieguldījumu. Tas ir nekomerciāls atklāts konkurss, kurā dalību var pieteikt ikviens Latvijas uzņēmums, kas darbojas nozarē.
Konkurss “Latvijas labākais tirgotājs” pastāv kopš 1995. gada, un tā pastāvēšanas laikā atzinību izpelnījušies vairāk nekā 1490 dažādi Latvijas tirdzniecības nozares objekti.
No 27. septembra līdz 7. oktobrim militārajā poligonā Ādaži notiks kaujas šaušanas nodarbības gan no militārajiem lidaparātiem, gan dažāda veida ieročiem, kas var radīt īslaicīgu paaugstinātu troksni. Nodarbības notiks gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes sociālo tīklu vietnēs Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Rudenī dzīvnieki ir biežāk sastopami pie ceļa – pārnadžiem (aļņiem un staltbriežiem) sākas riesta laiks, tāpat dzīvnieki iznāk ēst ābolus, kas aug ceļmalās, un citu lauksaimniecības produkciju. Līdz ar rudens iestāšanos pasliktinās arī redzamība – rītos vēlāk paliek gaišs, bet vakaros ātrāk satumst, biežāk līst lietus un ir migla. Tāpēc autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem un piesardzīgiem, īpaši posmos, kas aprīkoti ar brīdinājuma ceļazīmēm “Savvaļas dzīvnieki” un meža apvidū. Valsts ceļu tīklā ar ceļazīmēm, kas brīdina par savvaļas dzīvniekiem ir aprīkoti 98 ceļu posmi.
“Pirmie rudens mēneši ir laiks, kad cilvēkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, gan vadot automašīnu, gan pastaigājoties mežā. Tagad aļņiem un staltbriežiem ir sācies riesta laiks. Viņi daudz pārvietojas un viņu domas ir aizņemtas ar citām lietām, tāpēc nepievērš uzmanību transporta līdzekļiem uz ceļa un arī cilvēkiem. Riesta laikā meža dzīvnieki pār ceļu var pārvietoties ne tikai krēslas stundās, bet arī no rītiem un pa dienu,” skaidro Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Viņš norāda, ka parasti vietās, kur ceļu bieži šķērso meža dzīvnieki, ir izvietotas attiecīgas ceļazīmes. Dzīvnieki mēdz uzturēties vietās, kur pļavas un tīrumi robežojas ar meža masīvu vai arī vienā pusē ir mežs, bet otrā pusē apstrādāts lauks, piemēram, ar kukurūzu. Dzīvnieki dodas pāri ceļam, lai barotos šajā laukā. Autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem arī mežainos apvidos un ceļa posmos ar nelielu attālumu starp ceļa nomali un kokiem vai krūmiem. Valsts meža dienesta dati arī liecina, ka biežāk sadursmes ar dzīvniekiem notiek vietās, kur ceļa tuvumā ir upe.
“Tomēr ne tikai lielie meža dzīvnieki mēdz izskriet uz ceļa, rudenī arī mazie dzīvnieki kļūst aktīvi un viņiem patīk uzturēties ceļu tuvumā. Lapsas un jenotsuņus pievilina, piemēram, jau notriektie un vēl nesavāktie dzīvnieki, kas kļūst par viņu barību. Arī ceļmalā augošās ābeles rudenī piesaista dzīvniekus,” stāsta J. Baumanis. Viņš arī piebilst, ka galvenie iemesli, kāpēc rudenī ir grūtāk pamanīt dzīvniekus ceļmalās, ir tas, ka dienas kļūst īsākas, krēslā redzamība pasliktinās, bet visbiežāk tieši tas ir laiks, kad dzīvnieki pārvietojas pāri ceļam. Rudenī arī biežāk līst. Līdzko uzsnieg sniegs, redzamība uzlabojas.
Kā rīkoties, ja uz ceļa sastapts dzīvnieks
“Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apdzīšanas manevru,” stāsta “Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks. No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties.
Arī J. Baumanis norāda, ka gadījumā, ja autovadītājs ceļmalā vai uz ceļa ir pamanījis meža dzīvnieku, ir jāsamazina ātrums, bet nedrīkst veikt straujus manevrus. “Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas, bet, kā jau minēju, nekādā gadījumā nedrīkst veikt straujas kustības,” brīdina J. Baumanis. Viņš arī uzsver – ja tas ir neliels meža dzīvnieks, tad stūre ir jātur taisni un jāsamazina ātrums, pat ja notiks sadursme, tad iznākums būs tikai notriekts bebrs, bet cilvēki paliks neskarti. Ir bijuši gadījumi, kad autovadītājs, vēloties izvairīties no sadursmes un paglābt dzīvnieku, veic straujus manevrus un beigu beigās iebrauc grāvī.
Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!
Ja noticis negadījums
Ja tomēr ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruni 110. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu, norāda Valsts policija.
Savukārt, ja negadījumā nav cietuši cilvēki un transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevarētu turpināt ceļu, par notikušo ir jāinformē Valsts meža dienests. Tomēr Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone norāda: “Ja nav cietušo un pats transportlīdzeklis var turpināt ceļu, tad pietiek ar to, ka informē Valsts meža dienestu. Tomēr, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs vienmēr iesakām primāri zvanīt policijai, kas tālāk nodod informāciju arī Valsts meža dienestam.”
Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112. Notriektie meža dzīvnieki ir jānovāc Valsts meža dienestam, bet mājdzīvnieki – to īpašniekiem. Bezīpašnieka dzīvniekus novāc pašvaldība. Ja VSIA “Latvijas Valsts ceļi” rīcībā nonāk informācija par dzīvnieku, kas notriekts uz valsts autoceļa, lai novērstu bīstamas situācijas un nodrošinātu autoceļa tīrību, par to tiek informēti ceļa uzturētāji un tiem jāorganizē beigtā dzīvnieka novākšanu vienas diennakts laikā.
Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Jāatceras, ka dzīvnieki var būt arī slimi.
Dzīvnieku žogi
Dzīvnieku žogi gar Latvijas valsts ceļiem ir izbūvēti tikai atsevišķās vietās, kopumā 60,5 km garumā. Tie atrodas pie Tallinas šosejas (A1) posmā no pagrieziena uz Saulkrastiem līdz pagriezienam uz Zvejniekciemu, Bauskas šosejas (A7) sešu kilometru garā posmā pie Dzērumiem un autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) desmit posmos kopumā 19,2 km garumā, gar Ķekavas apvedceļu dzīvnieku žogi uzstādīti 27,5 kilometru garumā.
“Mazākas nozīmes ceļu posmos žogi netiek paredzēti, jo autoceļš ar daudziem pieslēgumiem un krustojumiem nav piemērots dzīvnieku žogu izbūvēšanai. Ja dzīvnieks pieslēguma vietā iznāk uz ceļa, žogs no efekta pārvēršas par defektu, neļaujot dzīvniekam tikt atpakaļ mežā. Pieslēgumu vietas ir jāaprīko ar vārtiem, žogi rūpīgi jāuztur, jo bojājumu vietās dzīvnieki tiek uz ceļa. Žogus bojā krītoši koki, riestojoši aļņi un arī cilvēki. Žogu izbūve un uzturēšana ir dārga un uz vairākuma Latvijas ceļu neefektīva. Lai autobraucēji varētu dzīvniekus savlaicīgi pamanīt, ceļa nodalījuma josla ir regulāri jāatbrīvo no krūmiem, kokiem, kā arī jāpļauj,” skaidro VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Būvniecības pārvaldes vadītājs Gints Alberiņš.
Ņemot vērā finansējuma trūkumu, apaugums – zāle un krūmi – gar valsts ceļiem tiek pļauts pārāk reti un ne visā platumā, kurā būtu vēlams. Zāli gar intensīvākajiem autoceļiem pļauj divas reizes veģetācijas periodā, bet gar pārējiem – vienu reizi. Šāda pļaušana izpilda minimālās prasības, kuras definētas Ministru kabineta noteikumos. Lai nodrošinātu labu pārskatāmību, tā būtu jāpļauj vairākas reizes sezonā un lielākā platumā. Lai piecu gadu laikā pilnībā izkoptu visu valsts ceļu nodalījuma joslu no krūmiem un cita apauguma, būtu nepieciešami papildu 30 milj. eiro (uz pieciem gadiem), savukārt lai pēc tam uzturētu visu šo teritoriju kārtībā, vairākas reizes gadā pļaujot zāli visā nepieciešamajā platībā, papildu nepieciešami ap 10 milj. eiro gadā.
Zāles pļaušana ceļa nodalījuma joslā notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli, tajos ir definētas minimālās prasības ceļu uzturēšanai.
Informāciju sagatavoja:
VSIA “Latvijas Valsts ceļi”
Komunikācijas daļa
24. septembrī “Bureau Veritas” veica SIA “ZAAO” integrētās vadības sistēmas ārējo uzraudzības auditu, secinot, ka uzņēmuma ieviestā un uzturētā sistēma atbilst starptautiskajiem standartiem LVS EN ISO 9001:2015 un LVS EN ISO 14001:2015, kas apliecina uzņēmuma darbību kā kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu.
Auditori atzinīgi novērtēja “ZAAO” spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, kā arī uzsvēra sabiedrības iesaisti un vides izglītības programmu īstenošanu, kas būtiski sekmē uzņēmuma mērķu sasniegšanu. Īpaši tika izcelta darbinieku kompetence un zināšanas par procesiem, nepārtrauktā attīstība un pārmaiņu vadība, kas stiprina uzņēmuma konkurētspēju.
“ZAAO” bija pirmā atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība Latvijā, kuras darbībā jau 2002. gadā tika izveidota, ieviesta un joprojām tiek uzturēta integrētā vadības sistēma, kas atbilst starptautiskajiem kvalitātes un vides pārvaldības standartiem.
Interesenti aicināti piedalīties divos informatīvajos semināros. 3. oktobrī notiks seminārs “Praktiski risinājumi graudkopībā klimata pārmaiņu ietvaros”, bet 4. oktobrī – informatīvs seminārs par LEADER projektu pieteikuma konkursa 2. kārtu.
Bezmaksas informatīvais seminārs “Praktiski risinājumi graudkopībā klimata pārmaiņu ietvaros” notiks 3. oktobrī plkst. 10.00–13.00 platformā Zoom. Semināra ietvaros būs iespēja izzināt praktiskus risinājumus ziemāju (kviešu, rapša) ražības veicināšanā, ņemot vērā siltos rudens mēnešus un sējumu dīgtspējas aktivitāti. Par augu lapu analīžu veikšanu – efektīva metode kā noteikt augam nepieciešamās barības vielas, samazinot izmaksas. Kādas atskaites iesniedzamas EKO platību maksājuma programmā, kurām programmām atskaitēs jāpievieno foto fiksāža, kā iesniegt datus VAAD “LIZ pārvaldības sistēmā” – praktiska un aktuāla informācija.
Semināra lektori:
Semināru organizē LLKC Pierīgas konsultāciju birojs.
Pieteikties semināram iespējams, aizpildot pieteikumu šeit. Pēc semināra ir iespēja saņemt apliecinājumu zināšanu ieguvei augkopībā 3 stundu apjomā.
Savukārt seminārs par LEADER projektu pieteikuma konkursa 2. kārtu notiks 4. oktobrī plkst. 15.00 Dārza ielā 2, Siguldā. Biedrība “Lauku Attīstības Partnerība” aicina interesentus uz informatīvo semināru par LEADER projektu pieteikuma konkursa 2. kārtā, rīcībā 2.2.1. “Jauniešu iniciatīvu, aktivitātes, prasmju, zināšanu un kompetences veicināšanai”, finansējuma saņemšanas iespējām.
Rīcības atbalsta apmēra kopsumma: 42 000 eiro. Atbalsta intensitāte: 100%. Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam: fiksētais summas maksājums vienam projektam: 6000 eiro.
Projektu iesniegumu pieņemšanas termiņš: 10.10.2024.–10.11.2024.
Plašāka informācija pieejama šeit.
Jau vairākus gadus Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļa svinīgā pasākumā sveic pārus, kas atzīmē Zelta kāzu jubileju. Aicinām līdz 1. novembrim pieteikties pārus no visa Siguldas novada, kas 50 gadu kāzu jubileju atzīmē 2024. gadā, lai kopīgā svinīgā pasākumā Siguldas Jaunās pils Svētku zālē atzīmētu skaistos svētkos.
Godinot novadniekus, kuri laulībā nodzīvojuši pusgadsimtu, Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces apkopos stāstus par Zelta pāru satikšanos, kāzām un atziņām, kas laulātajiem kopdzīvē palīdzējušas, un dalīsies stāstos par ilgas un saskanīgas laulības noslēpumiem. Pasākuma laikā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs pāriem pasniegs atjaunotas laulību apliecības.
Pieteikšanās, kā arī papildu informācija pieejama Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļā, zvanot uz tālruņa numuru 62203487 vai 66912901, vai rakstot uz e-pasta adresi dzimts@sigulda.lv.
Zelta pāru godināšanas pasākums norisināsies decembrī.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Vēl tikai līdz 2. oktobrim Tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku gaida pieteikumus konkursā “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024”, kas šogad notiek jau desmito reizi. Tos līdzcilvēkus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumus, sociālos uzņēmējus vai domubiedru grupas, kuras devušas ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanā, var pieteikt elektroniski.
Konkursa balvu piešķir par aktivitātēm, kas ir uzsāktas vai īstenotas laika posmā no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam.
Neatkarīga žūrija, kuras sastāvā ir sabiedrībā zināmas personības, no 9. līdz 16. oktobrim vērtēs iesniegtos pieteikumus. Žūrijā šogad darbojas: tiesībsargs Juris Jansons, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, žurnālists Aidis Tomsons, influencere un sabiedriskā aktīviste Patrīcija Anna Vavilova.
Gada balvas saņēmēji publiski tiks paziņoti un apbalvoti svinīgā ceremonijā 4. decembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Uz šo pasākumu vienmēr mīļi aicinām arī nominantu pieteicējus. Lai pieteikšana būtu ērta, vienkārša un neaizņemtu daudz laika, ir izveidota elektroniska anketa.
Konkursā drīkst pieteikt sevi vai citu cilvēku, nevalstisku organizāciju (NVO), uzņēmumu, sociālo uzņēmēju vai domubiedru grupu atbilstoši nominācijām. Nominanti tiek iedalīti divās kategorijās:
Nominācijā “Kolektīvs sniegums” var pieteikt NVO, uzņēmumu, sociālo uzņēmēju, domubiedru grupu. Jāpiebilst, ka var pieteikt arī valsts vai pašvaldību iestādi/institūciju, ja pieteikums ir par veikumu, kas nav saistīts ar tās pamatfunkciju īstenošanu. Savukārt nominācijā “Individuāls sniegums” var pieteikt fizisku personu (arī sevi), tajā skaitā, arī valsts vai pašvaldības iestādē strādājošo, ja veikums ir vairāk nekā darba pienākumi prasa.
Arī šogad konkursā ir izvirzītas astoņas nominācijas:
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs
Rudens ražas laikā, sestdien, 5. oktobrī, Mūsu Bio tirgus aicina visus doties uz Siguldas tirgu, lai iepirktu zemnieku sarūpētās veltes un kopā svinētu pārgājienu sezonas sākumu.
Plkst. 11.00 visi interesenti varēs pievienoties šefpavāra Renāra Purmaļa meistarklasei “Gatavo dabā”, kurā meistars demonstrēs, kā dabā pagatavot rudens sakņaugu sacepumu un grilētu ābolu ar krēmsieru.
Jau vairāk nekā 10 gadus, gatavojot uz dzīvas uguns kā vasarā, tā ziemā, un apvienojot degsmi par Latvijas skaistumu un ēdienu, Renārs ved cilvēkus tuvāk dabai. Tuvāk saknēm. Viņa "ofiss" ir mežs, virtuve- sprakšķoša uguns. Pie dabas viss garšo labāk!
Mūsu bio tirgū šoreiz būs iespēja iegādāties z/s “Mežvijas” dārzeņu un augļu produktus, smiltsērkšķu izstrādājumus no z/s “Mežmalas-1”, “Saules klaips” bio maizi un z/s “Kalvāni” gaļas izstrādājumus un citus gardumus.
Tirgus norises laiks no plkst. 9.00 līdz 13.00.
Meistarklase tiek organizēta ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Mūsu Bio tirgus
Foto: no Renāra Purmaļa arhīva
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.